#LFK Ak 26, 8

1933. gads

1.I.33. Vakar vakarā uz pus 9 nobraucām Doma baznīcā. Dievkalpojums bija patīkams. Dziedāja Garnizona dr. koris, bija mežsarga solo, dega eglītes. Veca gada noslēgums. Pārdomas, neziņa jaunā gada priekšā. Dievkalpojums ilga 2 stundas. Ir gan Kreicburgs varens ērģelnieks! Kā saaudzis ar vareno instrumentu. Redzēs, kā veiksies Alfr. Kalniņam, kas atnākšot šurp no Amerikas laikam tikai jūnijā. Pārbraucām mājā. Klausījāmies radio priekšnesumus līdz pusnaktij. Prezidents A. Kviesis runāja no pils. Tad skatījāmies pa logu, kā šur un tur laida raķetes, šāva, baznīcās zvanīja. Pēc tam līdz p. 2 caur Londonas raidītāju dzirdējām, kā Eiropā – Berlīnē, Parīzē, Varšavā, Cīrihē, Milānā saņem jauno gadu. Šorīt redzēju jocīgu sapni: nomiru, bet tad uzmodos un biju dzīvs. Savāda bija miršana un savāda uzmošanās. Tas bija it kā Gaigalos. Tur man pieskrēja klāt liels, milzīgs suns, bet ļaunuma nekāda nenodarīja. Un ja man sapņos darīšana ar suņiem, tad jābūt slimam. Kas nu zin, kā paies jaunais gads? Tak jau viens gads būs pēdējais... M. raksta draugiem vēstuli. Apraksta, kā mums gājis pa svētku laiku. Jaunais gads pienācis. Ko viņš mums nesīs? Atmiņā garām slīd daudz jaungada dienu – no pat bērnības laikiem. Tās zudušas, bet atmiņas palikušas.
2.I.33. Šodien biju Dzirnavu ielas veikala inventūrā. Nostrādājām visu dienu. Pārbraucu mājā ap p. 8 vakarā. Dzirnavu ielas telpas nemīlīgas. M. bija atvedusi asi malkas. Tā nu ir otrā no rudens. Bija labi saskaldīta. Vakar sadomājām nobraukt pie Gaigalu Jāņa. Uzņēma mūs ļoti sirsnīgi. Bija priekšā ciemiņi – kundzes brālis ar savu sievu no Kalna m. – Kurzemē. Švanka kdze ļoti patīkama, nemaz neatgādina to neveiklo skolotāju (viņā ir skolotāja turpat Kalnu m.), kādu viņu tēloja Jānis. Pats Jānis gan izskatās vājš – izkaltis, uzrautiem pleciem. Nav ar viņu labi, tomēr ar mazo Ilzīti ir sliktāk: skraida veikli, bet liekas, ka prātā būs stipri aprobežota, vismaz tagad prāta un valodas ziņā nav pārāka par 2–3 gadus vecu bērnu.
3.I.33. Šorīt no rīta sāku gatavot skolotāja aptauju J. P. I. P. 12 nobraucām uz Akadēmijas izstādi. M. Ritumeļa gleznotā portreja gluži nepatika, labāk būtu bijis, ja izstādītu otro aktu – vīrieti no mugurpuses. Vēlāk gan m. portreja sāka patikt labāk. Pie Dr Kl. Hibšmaņa kdzes nopirktā akta pieliku zīmīti, ka glezna pārdota. No izstādes nobraucu uz Skol. M. uz koop. valdes sēdi. Sēde novilkās līdz p. 7. Pārbraucu mājā, m. vēl nebija atbraukusi no Martinellī kdzes, aizbrauca to apciemot. Esot bijusi arī pie Gedovskiem. Lasīju "J. Z." un "Atpūtu". Nopirku jaungada n-ru "Atpūtas".
4.I.33. Vēstule no lielumiem. Ejot labi. Dzīvojot pa Saldu. Studentu balle izdevusies labi. Visi esot veseli. Tāpat grsm. un Afulis. Sāku šodien rakstīt J. P. I. "skolotāja aptauju". Veicu 23 anketas. Iepriekš bija nobraucis uz Institūtu – pārbaudīt "skolēnu aptauja", par ko katrs grib būt. Nezin, kas bija Venneram noticis – solījās vakarā atnākt, bet neatnāca. Strādāju diezgan rosīgi. M. skaitīja Dzirnavu ielas veikala inventūras listes. Beidza.
5.I.33. Biju Tērbatas ielas kooperatīvā. Novedu listes. Nopirku "Piektā riteņa Zobg. kalendāru", kas izrādījās par gatavo bleķi. Paņēmu 100 ls no valdes loc. algas – visa alga par decembri (no skolas) ar' vēl nav saņemta – priekš svētkiem izmaksāja tikai mazāko daļu. Pabeidzu skolotāja aptaujas. Pēc pusdienas ienāca Medņa Alvīne. Augustam sākot sāpēt veselā kāja – tāpat kā noņemtā pērn ap šo laiku. Tad jau gals paredzams. Ko lai dara. Žēl ir, ka labiem cilvēkiem tā jāiznīkst... Vakarā bija Freiberg kdze. Vagulāniem atkal jauni plāni – katru dienu savi un savādi. Šodien pēc pusdienas drusku sniga. Vakarā klausījos Veco Strēlnieku dievkalpojumu Doma b. Arķībiskapa Grīnberga nebija.
6.I.33. Zvaigznes diena. Visu dienu nostrādājām Tērbatas ielas veikalā pie inventūras. Ļaužu bija daudz, tāpēc darbs veicās labi. Līdz vakaram tikām ar augšu cauri, arī liela daļa pagraba uzņemta. Pusdienu ēdām stud. virtuvē Vērmaņa dārzā. Ap pusdienu sāka snigt sniedziņš. Atbraucu mājā ap p. 8. M. stāstīja, ka kastītē atradusies Freimaņa jkdzes zīmīti: bijusi nogājusi uz kīno, bet pa to starpu bijusi atnākusi Fr. jkdze.
7.I.33. Sestdiena. Biju kooperatīvā palīdzēt nobeigt inventūru. Nostrādāju tur līdz p. 4. Nobeidzām. M. stāstīja, ka Bēri aizbraucot atpakaļ uz Vāciju. Te ēdoties virsū, bet Vācijā esot kādi 4 vietu piedāvājumi. Palikšot te vēl līdz 21.I. Žēl, ka viņi aizbrauc – labi kaimiņi. Šodien izlaboju IVa kl. vēstures darbu.
8.I.33. P. 11 nobraucu uz Sprīvuļa skolu, kur bija nolikta pleskaviešu b-bas valdes konstruēšanās. Par priekšnieku ievēlēja A. Viču, par biedri P. Dzeni, kasieri P. Ūdri, sekretāru mani. Pēc pusdienas sāku labot VI kl. domu r. "Ziemassvētki". Vispārīgi rakstīts labi, daži pat ļoti labi. Strādāju līdz p. 8, kamēr tiku galā. M. gan taisījās skaitīt koop. inventūras listes, bet netika klāt – atnāca Āboliņa Marta. Norunājās visu pēcpusdienu. Būs drīz jābrauc pretī draugiem uz staciju. Svētki un atpūtas laiks cauri. Gluži bez darba netiku nodzīvojis, bet nepadarīja visu, kas bija nodomāts. Nu nekas. Izgulējos gan. Miegs gan nāca par svētkiem. Laikam pavisam vecums.
9.I.33. Pirmā diena skolā pēc svētkiem. No rīta atmodos jau priekš p. 7. Netiku vairāk aizmidzis. Darbi skolā gāja ierasti. Redzēs, kā ies – i ar darbu, i ar veselību. "Kolēģi" vēlēja viens otram laimi uz jauno gadu. Tīrā ķēmošanās. Riebjas. Vakar vakarā iekūru ēdamistabas krāsni. Pēc p. 10 braucām uz staciju draugiem pretī. Gaidot satikām Mateusu, Kilevicu, Miltu un. bij. skolēnus, tagad studentus. Vilciens bija nokavējies. Pēdīgi pienāca. Draugi bija labi izdzīvojušies pa Būriņām un Saldu. Atbrauca priecīgi. Atpūtušies un svarā pieņēmušies. Tikai ar Musīti bēda: kaut gan esot svarā pieņēmies, tomēr esot t° pāri par normālo – 2–3 desmitdaļas. Arī kāsē. Jāiet pie Ādamsona, redzēs, ko teiks par rentgena uzņēmumu. Bez visas šās lietas, kas tā ļoti nospiež, Musītis vēl vakar bija Būriņās sasitis kāju pret kasti. Teica, ka stipri sāpot. Ka tik neizceļas kas ļauns. Gan bija skolā. Redzēs, kas būs ar kāju. Nav nemaz lāga dūša visu šo lietu dēļ. Vakarā sāku raksturojumu žurnālā pārrakstīt Fr. jkdzes, Grosberģes un Ošiņas raksturojumus tiem, kas no viņām pārnākuši VI kl. Vēl Ošiņa rakstījusi cik necik, bet Grosberģe – kā jau studēts cilvēks – savus raksturojumus izteikusi vienā rindiņā. Ko niekus tur daudz gudrot! Bija Ženija ar Līviju. Šodien izmaksāja algu par decembra otro pusi. Nomaksājām Hammeram, nomaksāju daļu 1932. g. ienākuma nodokļa un c. rēķinus. Jel daļa no koop. izņemtajiem 100 ls būs jānogulda krājkasē uz tek. r-nu. Ritumītis sāka ierāmēt dažus savus zīmējumus. Dažus liek zem stikla. Izskatās labi.
10.I.33. Nupat noguldīju uz tek. r. – 100 ls. Ja būs vajadzība, būs ko paņemt. Vajadzības būtu lielas, bet nevar sev nekā atļaut, kamēr būs nokārtots meiteņu lekciju naudas jautājums. Jādomā gan, ka lekciju naudu atlaidīs abiem lielumiem. Pirmā aukstā diena. Sāku valkāt savu ziemas cepuri. Skolā pienāca klāt viena skolniece VI kl. Mācījusies pērn VI kl. pie Ozoliņa (2 p. pmsk.) nav beigusi, atstāta uz otro gadu. Tagad pirmo pusgadu noslimojusi. Maz cerības, ka varēs beigt, jo sekmes bijušas vājas. Meiteni sauc Lidija Riekstiņa. Augumā diezgan prāva. Biju koop. valdes sēdē. Gara un garlaicīga sēde. Pēcāk biju Tērbatas ielas veikalā. Vakarā kārtoju savas klases raksturojumu žurnālu. Pag. vasarā neizdevās uzrakstīt raksturojuma turpinājumu par 1931./32. m. g. Iesāku uzrakstīt tagad. Ir patlaban prāts uz to. Un kad ir griba, tad vajag izmantot.
11.I.33. Vakar bija nositušās komunista H. Gaiļa apbedīšana. Te nu joks: s.-d. skaita Gaili par savējo, komunisti par savējo, kaut gan s.-d. jau agrāk bijuši izslēguši Gaili no partijas par komunismu. Tagad nu s.-d. grib nostādīt Gaili kā cietušo no pilsoņu varas. Vakar pa Raiņa kapiem un ceļā no kapiem bijušas sadursmes ar policiju. Dzirdēs vēlāk. Apgūlos pēc pusdienas. M. aizbrauca pie Dr Ād. izzināt, kas būs sakāms par Musīša rentgena uzņēmumu. Guļot redzēju sapni – bija mutē cigārs, gan tikai puse, bet tā pati izjukusi, tā ka nevarēju pīpēt, tāpat pamēģināju bez uguns pielikšanas. Atmodies nodomāju, ka vajag būt kādām nepatikšanām. Kā tad! – atbrauc m. noskumusi. Musītim esot plaušu dziedzeru iekaisums. Fotografēšot atkal 17.II, ja tad uzņēmums nebūšot labvēlīgāks, tad Musītim būšot jāņem no skolas 1 m. atvaļinājuma. Labi esot, ka Musītis jau brīvā pavadīja 2 nedēļas. Musītis bija pa svētku laiku pieņēmies svarā nepilnus 3 kg. Tas jau ar iepriecinoši. Bez tam Dr Ād. bija parakstījis 3 pud. zāles, kas spēcinot nogurušos. Redzēs, kā būs. Jāmēra t°. Šovakar bija 37. Visu vakaru rakstīju skolēnu raksturojumus par pag. māc. g. Pabeidzu. Nu būs jāieraksta grāmatā, pēc tam būs jāpielīmē rudeni uzņemtās fotogrāfijas, tad grāmata būs kārtībā. Man gribās atstāt skolai labu, pilnīgu raksturojumu grāmatu. Kad tā padomāju – kā tad iztiek Grosberģe ar vienu rindiņu garu raksturojumu? Taču laikam studēta galva prot koncentrēti domāt un izteikt "kvintesentīvus" slēdzienus.
12.I.33. Šodien dežūra – pirmā pēc svētkiem. Diena nav spoža. Apgūlos pēc pusnakts, taču nevarēja aizmigt – nosita pus 1, 1 biju iemidzis, tad dzirdēju sitam 2. Uztraukums par Musīša veselību. Nakti redzēju kādu sapni, atmodos, nodomāju, ka redzētais sapnis jāatmin, bet rītā biju aizmirsis. Tad šodien dežūrā iznāca nepatikšana: V kl. Juris Freimanis sita VI kl. Daumantu. Par to turpat zālē ziņoju Rozenfelda jkdzei. Bija abi kaušļi. Te uzreiz Bušs pieskrien un piebāž degunu klāt, iespiezdamies mums vidū. Tas mani tā uztrauca, ka atgrūžot B. galvu ar roku – pieskāros viņam pie vaiga. Pieskāriens iznāca viegls, nesāpīgs pliķis. Saprotams, B. saskaitās, citi V kl. skolēni – Ķīvītis un Co par lieciniekim, nu B. sists. Labi, ka bija klāt Rozenfelde, kas visu to redzēja. Taču biju pārsteidzies, nevajadzēja tā, tomēr B. bija pārāk nekaunīgs, bāzdamies vidū. Bet pilnīgi iespējams, ka B. māte nāk rāties – viņa varen kašķīga sieva. Nepatīkami ir, jāvaldās, lai nepārsteigtos. Kam tas vajadzīgs? Tikpat B. neizlabosies – kā teļš bijis, tā arī paliks. P. 4 nobraucu uz partijas telpām, kur bija skolotāju sekcijas apspriede par minoritāšu skolas jautājumu jaunajā izglītības likumā. Bija pēc centr. valdes sēde, bet braucu mājā. M. bija bijusi pie Pogiņa Annas. Tā stāstījusi nelāga ziņu, ka Ernests Dišlērs guļot jau pāra nedēļas slims – esot bijusi trieka un pēc tās smadzeņu plēves iekaisums. Bēdīgi ir, bet laikam cerības uz izveseļošanos maza. Trieka bijusi otro reizi – pirmo reizi Sibīrijā dzīvojot. Žēl par Dišlēri – bija ļoti simpātisks, vienkāršs cilvēks. Labi satikām.
13.I.33. Šorīt laiks aukstāks kā nekad. Nupat vēl p. 9 termometrs rāda -10° R. Kaut kur uz Daugavas tilta būs droši vien vairāk. Skaidrs. Gulējis biju labi, bet tomēr visa vakarēja lieta dara nemierīgu. Zinu, ka nekas nopietns nevar būt, bet taču nepatikšanas var iznākt. Un man tā viņas nepatīk! Bušene neatnāca rāties. Vakarā Ritumītis jutās nelabi: atnāca no akadēmijas, ēda zupu, bet pēc tam sāka žēloties par galvas sāpēm un nelabu dūšu, tā ka bija jāvemj vairākas reizes. Kad tikai būtu no māgas, tad nekas, gan pāries, bet ka tikai nav sakars ar smadzenēm?
14.I.33. Priekš pusdienas Ritumu nelaida no gultas, pret vakaru cēlās augšā. Teica, ka jūtoties pavisam labi. Labi, ja tā būtu. Ūdris lūdza, lai es svētdien noejot uz 2 pmsk. (Barona ielā 71) – apsveikt to skolas 300 g. jubilejas svinībās. Esot jābrauc uz Ogri. Man gan nepatīk uzstāties, bet jānoiet ir. Vakarā uzmetu runiņu, pavisam īsu. Biju kooperatīvā. M. ar Musīti bija Skol. M. uz saulīti. Pirmo reizi bijis jāsauļojas tikai 3 m. Pirmdien atkal jāiet. Vakaros Musītim t° ir 37 un zem tā, bet pēc pusdienas paēšanas 37,1–3.
15.I.33. Nogāju uz 2. pmsk. Viss kā jau svinībās. Viesu pilna zāle. Māc. Ed. Bergs turēja garīgo aktu. Runāja labi. Tad apsveica izgl. min. Ķēniņš, pils. galva H. Celmiņš, A. Vičš u. d. c. Arī es pateicu savus vārdus no 38. pmsk. Svinības novilkās līdz p. pus 2. Vēl nebiju noģērbies, kad atnāca Pētersoni, tad vecais Pāns. Tie aizgāja mājā pēc p. 7. Meitenes nogāja pie Ženijas un Līvijas uz dzimšanas dienu: Līvijai bija, Ženijai būs, bet šodien svētīšana. Uzrakstīju jautājumus rītdienas ģeogrāfijas klases darbam. Aizvakar sāku lasīt "Дневник Кости Рябцева". Tā nepatīk kā 1. daļa. Šodien izrunājos ar L. Bērziņu par meiteņu neizdevību – ietikt institūtā. Izstāstīju, kur katra ir un ko dara. Auksts. Teica, bijis vai 18° R. Mums termometra nav, pavasari Dāliņa dienā saplīsa, jānopērk, lai taču var zināt t°. Musītim t° svārstās no 36,3 līdz 37,1.
16.I.33. Stundu daudz kā katrā pirmdienā. Vakarā beidzu pārrakstīt pērnā gada raksturojumus. Ritumītis iesāka gleznot kompozīciju – veļas mazgātāju. Skices jau agrāk bija uzmestas. Nebija zināts, ka Eliāss uzdevis kompozīciju, bet nu nekas – paspēs un bez tam Ritumītim ātrumā strādātie darbi iznāk labāki. Mēs ar m. runājām, ka Ritumītis būs darba dzejnieks – visos viņa darbos redzams grūts darbs: nastas nesēja, tīkla vilcēji, malkas skaldītāji, veļas mazgātāja. Auksts.
17.I.33. Šodien Ritumītis bija nonesi Dr Hibšmaņa kdzei viņas nopirkto aktu. Dr H. bijusi ļoti laipna. Skubiķa kgs bijis priecīgs par Rituma darbu. Gleznu uzkāršot Dr. H. kdzes pieņemamajā istabā. Biju koop. valdes sēdē. Pēc tam biju Tērbatas ielas veikalā. Vakarā bija Brunis. Stāstīja, ka ejot pa Golgovsku. Vēl visi esot pie dzīvības. Arī vecais Mazkalniņš vēl dzīvojot. Svētkos pat gājis uz pirti "ar pārsēšanos": puikas pa ceļam nolikuši krēslus, kur atpūsties. Brunis ievilcis Gaujiņās radio. Gaujiņu tēvs labprāt klausoties lekcijas, bet tante klausīšoties gan tikai dievvārdus. M. vakarā sāka ausi durt. Laikam vidējās auss iekaisums – sāp aizauss kauls. Vajadzēs iet pie ausu ārsta, ja nepaliks labāk. Negribējās nekā strādāt, kaut gan labojami domu raksti un ģeogrāfijas klases darbs. Negribējās.
18.I.33. No rīta atmodos agri – jau ap p. 7. Uz pirmajām divi stundām gan nebūtu bijis jānāk, tomēr nācu vien – runāju pa telefonu ar Lindes jkdzi u. c. par latv. val. darba apvienības sasaukšanu uz referātu. Kā man nepatīk šādas lietas! Galu galā tak no visa tā iznāk tikai viena lielā runāšana un vairāk nekas. Auksts. Gaisā jūtams nepatīkams mitrums. Pēc pusdienas bija kīno izrāde skolā, filma "Jaunais Robinsons" – bērniem. Aizgāju mājā, jau p. bija 9. Uzrakstīju tikai vēstures darba jautājumus. Tad vēl drusku lasīju "Костя Рябцев - дневник". M. auss labāka. Šuj Doņītim svārku. Būs silti. Musītim t° vakarā bija 36,8. Bija uz Kalnu sauli trešo reizi. Bailes, ka tikai nesaaukstējas. Dzer savu tonikumu. Klepus tā kā mazāks.
19.I.33. Ceturtdiena. Bija atkal dežūra. Biju noņēmies neuztraukties, un tā arī izdevās. Nav vērts lekt sev pašam uz sliedēm, jo ko tu, cilvēks, tas hotentotus izmācīsi, lai lauž kaklu, kur viņš lūst! Черт с ними! Vakarā biju pirmajā valodnieku sēdē pēc jaunā gada. Man liekas, ka sēdes nav vairs tik interesantas. Tagad ņem vārdus ar priedēklis "aiz". Aumiņa-Vīgante zina par daudz – tas nav labi. Pārrunājām dažus praktiskus jautājumus. Starp citu – prof. E. teica, ka duris esot vai vairāk izplatīts vārds kā durvis. Pirmajam vārdam esot pilnīgas pilsoņa tiesības. Es vaicāju, kā pareizāk teikt: "pārcelt uz 6. kl." vai "sestajā klasē". No sākuma prof. E. domāja, ka varot sacīt "uz 6. kl.", vēlāk "6. kl.". Man nepatīk tāda svārstīšanās.
20.I.33. Nogāju skolā pirmajā stundā. Ienāca Ozoliņš arī uz otro stundu. Te kāds saka "sveiki". Es rakstu un atņemu "sveiki, sveiki!" Pagriežu galvu – inspektors Bebra Tēvs. Vakar vēl tikāmies valodnieku sēdē. Manā kl. B. iegāja pie Ozoliņa tik uz brītiņu, bet pie manis nemaz neienāca. Pēc, 6. stundā, inspektors mūs uzaicināja uz Mūrnieka kora koncertu. Un tiešām iznāca ar' koncerts. Mūrnieka koris nodziedāja vairāk gadus veco "Latvija sauc visus darbā!", tad "Kamēr vēl jauni" un tad ar' koncertam bija beigas. Trešo "Slidotavu" – varēja dziedāt tikai pa balsīm. Inspektors lūdza, lai nodziedātu vēl kādu tautas dziesmu. To nu slavenais Mūrnieka kgs nevarēja: viena tautas esot, to esot dziedājuši pie Raiņa kapa, bet tā esot par bēdīgu. Vakarā nupat Žulis stāsta, ka Mūrnieks mācot "Jauniešu dziesmu ar iespraudumu "Brīvi sveiks!"". Par šo lietu rītu pat runāšu ar Mūrnieku, tā nevar!
21.I.33. Ar Mūrnieku sastapos durvīs. Skolotāju istabā prasīju viņam, kāpēc viņš bērniem liek dziedāt sociālistiskos lozungus? Saprotams, Mūrnieks pieturas pie savas ierastās tautiskās "Ķeriet zagli!" – viņš sāka man uzbrukt, ka es taisot politiku. Tiešām "Ķeriet zagli!" – saprotams, es uztraucos, bet šīs lietas es neatstāšu – vienalga – lai iet līdz nodaļai un ministrijai. Grīva un citas gan dzirdēja mūsu sarunu, bet neuzdrīkstējās iemaisīties. Ūdris gan ir zaķis, viņam bail no trokšņa. Taču nevarēs bez trokšņa iztikt. Dzīvosim, redzēsim. Kad jau, tad jau. Ceturtdien paņēmu kooperatīvā 100 ls. Vakar lielajām meitenēm nopirka iesvētīšanai veļu, kurpes un kleitu drēbi. Šodien mazajiem nopirka adītās jakas – Musim zilu un Maijucim brūnu. Maksājušas gabalā 8 ls. Šodien pēc pusdienas nobraucu uz Sprīvuļa skolu. Tur bija apspriede par kandidātiem uz skolu v. locekļu amatu. Laiks auksts arī vēl tagad. Nu jau piesnidzis tik daudz sniega, ka ormaņi brauc kamanām. Patīkami dzirdēt zvārgulīšus. Bet Rīgu gan apsēduši skaļruņi uz slidotavām – kur tik ej – visur varkš vien – tīri vai ausis aizsistas. Mums tepat aiz loga A. Sp. laukumā gramofons vēkš caurām dienām no p. 2–9 vienas un tās pašas plates. Mūzikas mokas!
22.I.33. Biju skolotāju arodb. sapulcē no p. 11–4. Videnieks referēja par skolas valdes darbību pag. gadā. Mūsējo bija pavisam maz – pārāk liela pasivitāte. S.-d. kā melnais tūkstošs – šķilti un perēti, dzelteniem knābjiem, zaļi zeņķi. Dēmagogi viņi ir, sevišķi Rode. Bet Ozoliņš viņam labi sadeva: Rode nekaunīgi jaucās Oz. runā. Oz. teica Tomāsam, sapulces vadītājam: Apsauciet to kungu, lai viņš ļauj man runāt. Nomuldēju skolotāju mājā līdz p. 4. Atbraucu mājā, apgūlos. Atnāca Fr. jkdze. Palika līdz p. 10. Auksts līdz -16° R. Nepatīk aukstums, traks. Fr. jkdze stāstīja par Grīvu, ka tā esot izteikusies – viņā esot bijusi pret mani zema. Labi, ka nu reiz nākusi pie atziņas, gan laikam ir ļoti smagas dabas. Būtu grūti dzīvot blakām ar tādu cilvēku. Ritums stāsta, ka jaunā akta gleznošana ejot sekmīgi. Man savāda darba izjūta. Vakar gandrīz pabeidzu diktātu burtnīcas. Rakstījuši diezgan labi. Arī vēstures darbs bija diezgan labs. Raksta uz jautājumiem. Tā viegli kontrolējas zināšanas. Brīžiem pavisam savāds gara stāvoklis. Sapņus redzu, bet rītā neatminu. Nezinu, vai no nerviem vai kā, bet labsajūta nav agrākā – brīžiem tā kā tukšums sajūtams, maz iekšēja prieka. Varbūt tas pāries, bet taču nav tā, kā bija agrāk. Tad bija citādi, tā kā pilnīgāki. Tā jūtos dziļos sapņos, kad esmu aizklīdis tālu atpakaļ bērnības tekās – Golgovskā – vai nu "augšā" (valsts m.) vai "lejā" – tagadējā nabagu mājā, no kuras pārgājām uz jauno skolas namu 1892. g. oktobrī, pēc manas iesvētīšanas – tieši priekš 41 gada. Tad viss izlikās citādi. Labi, ka nieru sāpes tagad neesmu jutis. Pie meitenēm ciemā atnācis Balodis. Viendien Brunis bija nopircis mums jauno radio telefona šuvi. Nu var labi dzirdēt. Mani intriģē Valža Lesiņā "J. Z." iespiežamais romāns "Drauga sieva". Savāda sieviete šī Zenta. Taču nekas neiespējams tas nav. Tāpat man vienmēr patīk. K. Ieviņš. Jau viņa "Grēcīgie svētceļnieki" ir interesanti, tāpat citi viņa darbi no zviedru dzīves. Nupat viņš atkal Zviedrijā.
24.I.33. Auksts. Esot bijis pat -27° C. Pie mums mājā gan tik daudz nebija. Skolā trūkst labi daudz skolēnu. III kl. līdz 30.I slēgta šarlaka dēļ. Biju Skol. Mājā. Bija koop. padomes sēde. Piesprieda Briedim Ls 500 atlīdzības par darbu izdevniecībā 1932. g. No Skol. M. nobraucu uz Tērbatas ielas veikalu. Atnāca Brunis ar Lapiņu. Brunis bijis Balvos uzstādīt Biezā Jānim radioaparātu. Atpakaļ ceļa iegriezies Pokuļos, bijis arī Gaujiņā. Negribējās ķerties pie domu raksta, izlabošu rītu vai ceturtdien – de jure dienā. Nekā netiku darījis. M. bija nogājusi pie Fr. kdzes. Paula atkal esot izmežģījusi kāju, kas bija maitāta 1925. g. Paula esot bijusi Jelgavā uz debiju "Havajas puķē" Besijas lomā. Gan atmetusi domas par pāriešanu pie Jelgavas teātra. Vagulāni pārceļoties uz Bausku. Paula stāstījusi, ka Af. esot savāds pret m. Esot joprojām pa draugiem ar.
25.I.33. Šorīt vairs nav tik auksts – ir tikai -10° R. Nakti redzēju sapnī prof. E. Bija atnācis pie manis, pēc vārdnīcas nobeigšanas neesot ko darīt. Runājām par valodnieku sēdes pārrunājamajiem praktiskajiem valodas jautājumiem. Teicu, ka vajadzētu tos iesniegt iepriekš, pārdomāt un tad pārrunāt. Un tā arī patiesībā ir. "Drauga sieva" risinās interesanti. Redzēs, vai ārsts izturēs. Liekas gan, ka ne – pietrūks spēka, tāpat kā Lindgrēna kdzei "Grēcīgajos svētceļniekos". Venners nav ilgi bijis. Neesmu viņam zvanījis. M. teica, uz kīno iedama, lai nobraucot pie drauga un aplūkojot, kā viņam ejot. Nobraucu – neviens nebija mājā. Satikos tramvajā ar veco Ivanovu – Ceriņa sievas tēvu. Vīrs pāri 80 g., bet interesējas par dzīvi: sacījās braucot uz lekciju Melngalvju namā. Doņītis vakarā atnāca priecīgs – atlaista visa šā pusgada lekciju nauda. Bija atlaiduši tikai pusi, bet tad Doņītis bija protestējis, bija runājis ar pašu dekānu prof. K. Dišlēri. Rītu de jure diena. Jau 12 gadus.
26.I.33. Vakar vakarā sāku atkal lasīt Ieviņa "Grēcīgos svētceļniekus". Interesanti atkal sekot Lingrēna kdzes un Silnieka erotiskajai psiholoģijai. Daudz kas stipri pazīstams manai dvēselei. Šorīt nogulēju pāri par p. 10. Laiks šodien silts, visu dienu +1° R. Laukā netiku izgājis. Laboju savas klases domu r. Biju uzdevis, lai uzraksta par Raini kā cilvēku, kā to stāstīja Birkerta kdze Raiņa vakarā 4. ģimnāzijā. Darbs nav necik izdevies, kaut gan domāju, ka nebūs grūts. Ritumītis sāka gleznot Žulīsa portreju. Uzmetums vēl ir, bet labs. Nupat drusku klausījos Meierovica piemiņas koncertu Virsnieku klubā. Pieslēgums radio. Pogiņa Pēteris stāstīja, ka viņa onkulim Ernestam Dišlerim ar veseļošanos ejot labāk. Varbūt atveseļosies, kaut gan pagrūti cerēt. Reiz tak jāraksta par Purkalīti, bet nevar vien pietaisīties klāt. Tāpat arī citi tādi darbi, kas sen jau – pat gadiem padomā, taču grūti strādāt – gribas tādas vientulības kā vasarā, kad var strādāt pilnīgi netraucēti. Man no pat bērnības patikusi vientulība: es nolīdu kaut kaktiņā un spēlējos un jutos laimīgs. Tā arī tagad vēl. Vakar bija atnākusi Švalbes (Medņa) Emīlija ar savu meitenei – lūgt, lai m. viņai padotu stundas 2 reiz nedēļā. Es gan domāju, ka nekas labs nebūs.
27.I.33. Silts tāpat kā vakar. Ap p. 8 sniga mīksts sniegs. Sētniekiem pilnas rokas darba. Piezvanīju Venneram, prasīju, kur viņš bijis, ka nesatiku mājā. Solījās vakarā atnākt. Pieskatījos pērnā gada piezīmēs: taisni 27.I. V. pirmo reizi pie mums atnācis kā Doma b. ķesteris. Redzēs, vai atnāks. Solījās ņemt līdzi savus puišus. Šodien Doņītim bija nolikt eksāmenu administratīvajās tiesībās, bet eksamenantu bijis daudz, tāpēc eksāmens nolikts uz nākamo piektdienu.
28.I.33. Venners solījās atnākt starp p. 6 un 7. Gaidījām visi ar nepacietību. Nosita 7, 8, jau pāri pus 9. Beidzot atnāca ar brāļa dēlu Jāni un Ludzenieku (arhit. stud.), kas pie viņa dzīvo. Bija atnākušas arī meitenes – Ženija ar Līviju. Nodzīvojām pāri pusnaktij. Puiši pavadīja Ženiju un Līviju līdz mājai un atnāca pakaļ Venneram. Bija visi ļoti jautri. V. negribēja iet projām bez dziedāšanas un valcera. Šorīt redzēju sapni par romāna "Drauga sieva" beigām: beidzamā n-ra kaut kāda iemesla pēc neizlasīju. Šodien būs beigas. Tad vēl bija saruna par iziešanu pensijā: es teicu, ka "jāstrādā kamēr krīt par ilksi." Pēcpusdienā nobraucu uz koop. Tērbatas ielā. Paņēmu jaunus rabata orderus. Būdams kooperatīvā, pārskatīju "Piesaules" 1. n-ru. Tur Saulieša portreja un 1. lpp. viņa dzeja "Mājās būt" rokrakstā. Atnāku mājā, "J. Z." nupat saņemtajā n-rā raksta, ka Saulietis miris vakar vakarā p. pus 10. Bija slimojis ar gripu, no kuras cēlusies sirds vājība – nioconditis. Bēres būšot jaunnedēļ un laikam Cesvainē. Skolās būs jānotura akts. Šodien dienā +3° R. Pa ielām gan vēl brauc ormaņi kamanās. Zvārguļu skaņa atgādina 1906. g. ziemas svētkus, kad cauri braucot biju Rīgā. Zvārguļus dzirdot – katru reiz to atminu. Kā man nepatīk ļaužu troksnis un skaļa runa! Grūti būt troksnī.
29.I.33. Šorīt nogulējām ilgi – pāri p. 10. Gan no rīta reižu reizēm modos, bet tad gulēju atkal šo to sapņodams. Starp citu redzēju atkal prof. Endzelīnu, šoreiz tā kā viņa ūniversitātes kabinetā. Bija dusmīga, ka mēs viņam bijām sagājuši apkārt. Murgi. Guļot iedomājos, ka Marijai Valkā dzimšanas diena 19.I. Laikam Marija to svin jaunajā 29.I, tāpēc norakstīju viņai vēstuli, apsveikdams to un pastāstīdams par mūsu dzīvi. Bez tam norakstīju arī Afulim vēstuli. Vakar vakarā Miķis ar Musi nogāja uz telefonu runāt ar Būriņām. Erna bija stāstījusi, ka pag. nedēļā bijusi pie grsm. Saldū. Tur kāds viņai samelsis, ka mēs te pa Rīgu būtu slimi. Rakstīju, ka nekā tam līdzīga nav. Nebiju Af. ilgi rakstījis. Ritumītis gleznoja Žulīti. Līdz šim Ž. sejas izteiksme bēdīga. Tā jāpārveido. Gulēju pēcpusdienā. Nezinu, vai tas būtu gala sākums, ka nepatīk sabiedrības skaļums?
30.I.33. Nemierīgs prāts par latv. valodas darba apvienības referātu. Vai tik ir izziņots? Zvanīju Ozolam uz 4. pmsk. – nesazvanīju. Atnācu mājā – Ritumītis noskumis, ka atlaista tikai puse lekciju naudas – jāmaksā Ls 52.50. Gan nokārtosim. Patiesībā Ritumītis tos latus nopelnījis ar pārdotajām gleznām. Prasīju Ūdrim, ko viņš darījis Mūrnieka dziesmu lietā. Teicās nodevis to lietu arodb-bas izlemšanai. Nezin, kamdēļ Ūdris nelika priekšā paid. padomei? Arodb-bai maz varēs ticēt – ko nu no suņiem varēs izlūgt desu? Vakarā nobraucu uz Progr. Apv. sapulci, var redzēt, ka Rīgas nod. valdē trūkst darbības plāna: no valdes negadījās neviena referenta. Labs bija Skujenieka ziņojums. Sk. ar' pastāstīja, ka Hitlers iecelts par valsts kancleru. Esot jāskatās ļoti nopietni kā uz rietumiem, tā uz austrumiem. Kā vieni, tā otri rīkojoties mūsu zemē ar lielām naudas summām.
31.I.33. M. vakar no rīta bija sāpes pēc ilgāka laika. Pret vakaru jau piecēlās. Visu dienu bija sāpējusi galva. Šodien nekas. Musītis atnāca no skolas raudādams: lasījis referātu, Jansons izsmējis, ka tas neesot nekāds referāts, kaut arī ielicis 3. Jārunā ar Rītiņu par šo augstās gudrības dakteri – tā nedara pat slakteris. Ja tā ies uz priekšu, būs Mirdzīti jāņem laukā un arī Maijucelis nebūs jālaiž IV ģimnāzijā. Jau vairākas dienas nav labs gara stāvoklis. Sajūtu tādu kā nemieru. Pēdējā laikā sāku uztraukties. Tad nevar strādāt. Nekā tad negribas darīt. Tā taču laikam slimības pazīme. Безвялие. Neatminos, kā to sauc latīniski. Biju koop. valdes sēdē un Tērbatas ielas veikalā. Atbraucu mājā – bija atnākuši Gedovski – vairāk gan sakarā ar skolas priekšnieka vēlēšanām Pērnavas ielas skolā. Laikam Gedovskis arī kandidēšot.
1.II.33. Laiks atlaidies. Stāv ap 0°. Sadabūju Ozolu. Teicās esot nokārtojis izziņošanu. Pēc pusdienas nobraucu uz skolotāju sekcijas apspriedi partijā. Pārrunāja dažādus jautājumus, bet mani gan maz tās lietas interesē. Vispārīgi – politika negaršo. Kam man tas vajadzīgs? Man gribas miera un klusuma, kur varu mierīgi strādāt klusu darbu. Organizēšana un aģitēšana nav pa manam prātam. Skaļums man nekad nav bijis draugs. Avīzes raksta un arī radio ziņoja, ka 2.II kā Sauliešu bēru dienā – skolās jānotur akts. Pie mums skolā vēl nekas nav runāts par Saulieša aktu.
2.II.33. Klase J. Pēt. I. Nobraucām turp p. 9, prom tikām p. 3. Izmēģināja skolēnu attīstību, spējas, veiklību. Mēģinājumi komplicēti, bet diezin vai var pilnīgi uz viņiem paļauties? Lai kā, bērni tak uztraukti un viņu atbildes brīžam citas kā normālos apstākļos. Līst stipri. Kūst. Biju valodnieku sēdē un pēc tam J. Veseļa lekcijā par kritiku.
3.II.33. Šodien biju īres valdes sēdē. Tā ieilga līdz p. 3. Namīpašnieku pārstāve atkal bija Šubīša kdze (kādēļ gan ne Žubīte?). Sēde nebija necik interesanta. Atnākot mājā, atradu priekšā 2 vēstules no Marijas (Pēterpilī). Vienu m. bija uzplēsusi. Tur Maruse raksta, lai neraizējoties viņas pēc – gan viņa iztikšot. Biju domājis viņai kā nebūt nosūtīt kurpes. P. 5 bija paid. pad. sēde. Iznāca gara un ķildīga. Jau dēļ disciplīnas likumiem sanāca sadursmē Ošiņa ar Grīvu, bet tad Ūdris iekustināja jautājumu par Mūrnieka mācāmām s.-d. dziesmām. Zināms, Mūrnieks var runāt priekšā vai pakaļā – viņš stāv kā auns uz saviem ragiem – viņam taisnība. Vārdu ņēma Ošiņa. No sākuma slavēja Mūrnieku, vēlāk cēla pret viņu ierunas – un taisni viņa pateicības dēļ. Runāja Ozoliņš, ļoti pareizi aprādīdams Mūrnieka netaktiskumu. Pat Grīva un Rozenfelde neuzdrošinājās aizstāvēt Mūrnieka rīcību, pūlēdamās tikai to mīkstināt. Sēde novilkās līdz pus 10. Atnācu mājā. Bija Brunis.
4.II.33. Smaga ziema. M. bija ļoti uztraukusies, ka es Maruses otro vēstuli biju iznīcinājis – viņai to neparādīdams. Vispārīgi – m. manas vēstules visas lasa, bet nu šoreiz bija jādara izņēmums: tai otrajā vēstulē, ko m. nebija uzplēsusi, Maruse stāsta par sevi un savu Sašu, par viņu attiecībām, sakarā ar viņa agrāko mīļāko, izsūtīšanu, braucienu uz trimdas vietu, satikšanos, izjūtām un tt. Maruse bija lūgusi, lai nerāda nevienam šo vēstuli, ja man ir kas svēts, bet lai tūlīt iznīcinu bez kavēšanās. Vakar vakarā m. pateicu, ka bija taisni labi, ka šo vēstuli viņa nebija uzplēsusi. M. bija nodomājusi, ka man no viņas Maruses vēstulē kas slēpjams. Nebija gulējusi visu nakti, ļoti uztraukta un nelaimīga. Aizgāju skolā p. 8 uz dežūru. Visu dienu staigāju kā galvā iesists. Smagi, pārāk smagi. Nebiju ēdis mājā, nevarēju ēst skolā. Nākot mājā, sētā satiku m. Viņai arī bija pārāk grūti. Vēlāk sarunājāmies – un viss bija atkal labi. Smagumu mēs ilgi nespējām nest ne viens, ne otrs. Negaidot saņēmām janvāra algas otro pusi.
5.II.33. Atnācu vakar no skolas – bija atbraucis Af. Erna gan jau tā bija rakstījusi, ka Af. tā kā taisoties vakar iebraukt. Vakarā bijām D. T. uz "Dzimtenes" izrādi. Zināms, dramatizējums nevar atstāt to iespaidu, kā romāns, bet sevišķi izcēlās Tēvine un Pēterene, kā arī Čāpiņa dēls (Mitrevics) un Rīšmete (Miķelsons). Zāle bija pilna. Barona Šalka maska bija tipiski vāciska. Mājā atbraucām ar ormani, jo domājām, ka tramvaji vairs neiet. Šodien bija skolā Zentas Mauriņas priekšlasījums par audzināšanu. Uzsvēra, ka jāaudzina spēku, kas var nest dzīves nastu, radināt darbam un pienākumam. Klausītāji bija diezgan maz – nenāk ļaudis uz labiem priekšlasījumiem. Ko lai nu dara? Bija atnākusi Plētienes jkdze. Meitenes bija nogājušas ciemā pie Helmaņa jkdzes. Ar Pl. jkdzi satikās durvīs. Bija ciemā Pogiņa kdze. Jā, piektdienas vakarā atkāpās Skujenieka kabinets. Saeima bija noraidījusi ar 64 pret 25 c. likuma projektu par minoritāšu ģimnāzijām. Tagad nu avīzes pilnas ar prātojumiem un zīlējumiem par nākošo kabinetu. Domā, ka nāk. kab. būs tas pats līdzšinējais vai ļoti radniecīgs. Minoritātes berzējot rokas. Redzēs.
6.II.33. Pirmdiena. Nekas sevišķs negadījās. Musītis izbeidza sauļošanos (10). Taču t° paceļas pēcpusdienās līdz 37. Klepus gan mazinājies, pavisam reti ieklepojas. Pašsajūta nesamērojami labāka kā priekš svētkiem. Varbūt būs labi. Bija Saulieša vakars Konservatorijā. M. turp nogāja. Abas ar Pogiņa kdzi bija nogājušas uz kīno.
7.II.33. Pēc stundām biju koop. valdes sēdē, kā jau katru otrdien. M. bija nobraukusi uz Bērnu draugu stūrīti, kur strādā Plētienes jkdze. No turienes bija atnākusi līdzi arī Beķeres jkdze. Atkal durvīs satikās ar Doņi. Visi – Af., Doņis un abas viešņas nogāja uz kīno. Pārnāca vēlu. Es no Tērbatas ielas veikala paņēmu 50 ls uz valdes sēžu rēķina. Ritumam bija jānomaksā puse lekciju naudas.
8.II.33. Šodien p. 5 bija latv. val. darba apvienības sapulce. Bija 60 dalībnieku. Fr. Jansons referēja par savas lasāmās grāmatas (Soli pa solim) principiem. Debates nebija necik dzīvas. Pēc sapulces Lindes, Freimaņu un Riekstiņa jkdzes uzaicināja mani palikt parunāties par apvienības darba plānu. Uzmudināja mani sakopot savas piezīmes par stila kļūdām skolēnu domrakstos. To mēģināšu, jo esmu krājis piezīmes 12 gadus par latv. domu r. Piezīmes uzglabājušās arī par dažiem gadiem arī krievu laikā. Afulis ar Ritumu staigāja pa bodēm – pirkdami gan kleitas, gan somiņas. Ritums asistēdams bija tīri novārdzis.
9.II.33. Bija bijis Gadovskis dēļ savas lietas: vēlēšanās dabūjis 116 pret 8. Jārunā ar Ūdri. 3 kandidāti dabūjuši pa 11 pret 86. Pēc pusdienas gulēju un tad nobraucu uz valodnieku sēdi. Sēdes praktiskajā daļā liku priekšā, ka labāk būtu, ja tirgotavas vietā lietotu vārdu pārdotava. Prof. E. to atzina par pareizu. Pārrunāju arī citus jautājumus. Bet vārdnīcas vārdu papildinājumos gan iezogas daudz nelegāļu – Anniņa-Vīgante melš tik daudz, ka droši sapļāpās daudz nieku. Iedams uz valodnieku sēdi, vārtos satiku Afuli – bija nākdams no Teičmaņiem. Tie tagad dzīvo Rīgā. Vakar vakarā pie mums bija Teičmaņi, Brunis, Lapiņš, Edg. Plaudis. Bija tā sagadījušies. Es rakstīju plānu klases darbam latv. literatūrā, viņi spēlēja kārtis – cūkas. Es gan kāršu spēlē neatrastu nekāda prieka. Mūsu mājā, man augot, kārtis netika bijušas, neviens neprata spēlēt, tāpēc arī es neesmu iemācījies, kaut gan esmu daudz skatījies, kā spēlē, bet man ir patikusi ne pati spēle, bet gan spēlētāji: patīk novērot, kā viņi uztraucas, ko viņi spēlēdami pārdzīvo. Tādā nolūkā es gadiem esmu vērojis kāršu spēlmaņus. Tāpat tas ir arī ar biljardu: arī tur vēroju, kā norit spēle, kā spēlē spēlmaņi. Kad biju ap 10 g. vecs, tad kaimiņi Lietavieši gribēja mani iemācīt spēlēt kārtis, no sākuma man ļoti iepatikās, bet tad sāku apjaust, ka tas būtu pret manas mājas principiem, tāpēc atmetu šo amatu. Tā. Nu šī grāmatiņa būtu pilna. Esmu viņā uzrakstījis sīkos notikumus no 1.XII.31 līdz 7.II.33. Tikai divas dienas savienotas vienā – 5. un 6. augusts.

10.II.33. Šodien izrunājos ar Grīvu. Teicu, ka mūsu skolā skolotāju starpā tik nekoleģiālas attiecības, ka astoto gadu darba biedru starpā jūtos kā ledus pagrabā. Nezinu kā ienāca runa, bet pateicu to, ko domāju. Mūrniekam Ceriņa vekseļu pēc apķīlā algu par vairākiem tūkstošiem latu. Ūdris stāstīja, ka Grīva un Co bijušas pie viņa teikt, ka Mūrnieks apņēmies vairs skolā nemācīt sociālistu dziesmas. Redzēsim. Dienā bija lejā Bēra kdze ar Rūdi. Pēcāk atnāca Venners. Atnesa meitenēm grāmatiņu, Šauruma sarakstītu, kurā vajadzīgās ziņas un mācības par konformāciju. Daudz ja tik daudz, cik agrāk izmācījās pagasta skolā dziesmās. Jāpieteicas pie prof. Kundziņa, mācība ciešanas nedēļā, iesvētīšana otrajā Lieldienā – 17. aprīlī.
11.II.33. Sestdienā. Skolā tikai 3 stundas. Atnācu mājā. M. jau bija atvedusi malkas asi – šogad jau trešo pēc skaita. Abas bija gājušas ar Bēra kdzi. Tā arī bija pirkusi vienu asi. Laboju vakarā klases darbu literatūrā. Rakstīts diezgan labi. Af. aizbrauc mājā. Bija šo to pircis savām fotogrāfa vajadzībām. Viņam trūkst sistēmas darbā, tāpēc tad ar darbu neveicas tā, kā vajadzētu. Man tā vien liekas, ka viņam būs grūti eksistēt, kad pietrūks grsm. atbalsta. Rakstu. Laiks atkal pavisam silts. Dažas dienas bija zem 0 tad bija ļoti patīkams, bet nu atkal stāv pāri 0. Reizēm snieg, bet šodien līst kā pa Jāņiem.
12.II.33. No rīta nogulēju, bet tad pēc p. 1 nobraucu uz II ģimnāziju, kur bija skolas valdes locekļu vēlēšanas. Bijām runājuši svītrot mūsu kandidātus. Ātri vien biju mājā. Laboju savas klases ģeogrāfijas darbus. Pa starpām rakstīju. Vakarā atnāca Ženija ar Līviju. Valdība vēl arvien nevar sastādīties. Redzēs, kāds kabinets iznāks. Laiks paiet ātri. Nu dienas pavisam garas – vēl p. 5 var labi redzēt, lasīt un rakstīt. Bet ir dienas, kad ir tikpat tumšs kā rudens īsajās dienās: nupat piektdien bija migla, ka lampas klasē dega visu dienu.
13.II.33. Silts +3° R. Ielas slapjas, sniegs nokusis galīgi. Mūsu mājas dārziņā vēl tik baltas sniega paliekas. Šodien laikam slidotava būs tukša – nevar taču slidot pa ūdeni. Tad būs arī miers no uzbāzīgi trokšņainās skaļruņa mūzikas. Doņītis bija bijis konsistorijas arhīvā pēc vecuma zīmes. Jāiet pieteikties pie prof. Dr K. Kundziņa. Ritums šodien lasa vecās derības stāstus un gudro par vectēviem. Viņš bija nodevis Elijāsam savu kompozīciju. Bijis labi, izņemot dažus sīkumus. Akadēmijā gleznojumā vecenītes portreja izdodoties labi. Ritums teicis, ka būšot šedevrs.
14.II.33. Bija koop. valdes sēde. Nosēdējām gandrīz 2 st. gandrīz bez kāda rezultāta. Aizgāju uz Tērbatas ielas veikalu. Diena pagalam. Vakar vakarā sāku labot piektdien rakstīto klases darbu – domu r. par tematu, ko ierosina tabele. Cik vakar izlaboju – bija labi rakstīts. Fr. jkdze grib, lai Ritums uzglezno (dāvanai Fr. jkdzes krustmeitai) ainavu pēc kādas pastkartes. Runāja par to, ka gribētu, lai Ritums glezno Fr. jkdzes māsas – Kārkliņa-Zeltmaša kdzes portreju.
15.I.33. Nakti atmodos no kāda nepatīkama sapņa, bet rītā vairs neatminēju, ko biju redzējis. Vakar nakti man bija jāmirst, bet mana mamma vēl palika dzīva. Bija ārkārtīgi žēl – kur viņa paliks un ko darīs! Laikam sirds nav drusku kārtībā – pamostoties no baigā sapņa – stipri sit. P. 5 biju Sprīvuļa skolā uz progr. skolotāju bloka apspriedi. Runājām par arodb-bas vēlēšanām gada sapulcē. Apspriedē pirmo reiz bija Lindes jkdze un Kupča kdze. To redzēju pirmo reizi. Mana tipa dāma. Atbraucu mājā. Bija Ženija un Jansona Marta. Tā pārtraukusi studēšanu, laikam pavisam pametusi – braukā pa Latviju ciemodamās pie pazīstamiem. Tāds dzīves veids jaunam cilvēkam maitā dzīvi, nav satura un mērķa. Vakarā biju tīri noguris, lai gan nebiju nekā nopietna strādājis: izlaboju tikai divi burtnīcas. "J. Z" sāk iespiest Līgotņu Jēkaba romānu no Rīgas nomaļu dzīves. Varoņi smagais ormanis Baukšķis, meitas Made un Marta ("Zīlīte").
16.II.33. Bija dežūra. Noguru, jo tak uzmanība jākoncentrē. P. 6 nobraucu uz valodnieku sēdi. Jautāju par sludinājumos redzamo nelāga izteikumu "pārdod par tikai 2 ls". Apsprieda manu jautājumu, atzina, ka "par tikai" nepareizi, bet ne varēja ar' izspriest, kā īsti vajadzētu teikt. Domāju, ka varbūt varētu sacīt "maksā tikai", taču, pēc manām domām, arī tas neizsaka īsto domu. Pēc sēdes uzgāju Baltajā zālē uz Arv. Berģa priekšlasījumu par sociāldemokrātiem. Priekšlasījums bija interesants, dokumentiem bagāts, pati runa ļoti solīda. Pierādīja, ka s.-d. nav bijuši 1905. g. revolūcijas taisītāji, kā viņi to sev piedēvē. Runāja Dr O. Vīksniņš un Ausējs.
17.II.33. Vakar bija bijis bezdarbnieku bada gājiens. Vadājis atkal tas pats bezdarbnieku vadonis Veckalns. Māna muļķus. Avīze uzņēmusi sievai rokā gabals maizes. Zem uzņēmuma parakstīts: "Strādnieki ēd rupju maizi!" Briesmas gan, jāēd rupja maize! Diedelnieki! Jānosūta uz krievu zemi, gan tad zinās, cik laba rupjā maize. Bija Gedovskis dēļ savas pārziņa vietas. Grib iestāties pr. apv. Jārunā ar Ūdri. Varbūt izdosies. M. šonakt bijušas vēderā briesmīgas sāpes. Pati domā, kā būtu it kā bijusi tīri vai zarnu sagriešanās. Vēlāk bija pārgājis. Dienā jutās tīri labi. Vakarā pat nobrauca pie Fr. jkdzes uz tasi kafijas. Pārbraukusi no ciema m. sanervozējās tīri par niekiem: es esot nemierā, ka viņa nestrādājot. Tas tāpēc, ka es ierunājos – vajadzēs parunāt ar Viču, vai kādreiz nevar dabūt kādu vietas izpildītājas darbu kādā skolā.
18.II.33. Skolas kliķe pret mani sāk izturēties tā kā labāk: Rozenfelde bieži prasa padomu latv. val. jautājumos, Grīva sarunājas par dažādiem jautājumiem, pat par vēsturi. Jāiedomājas, ka Grīva tura sevi par lielu vēsturnieci – esot pat klausījusies lekcijas! Чудеса в ряшеты! Pēc pusdienas noņēmos kurinādams krāsnis istabā un vannai. Bijām vannā. Laiks palicis aukstāks, pat līdz -5° R. Patīkami iet – свежий морозец. Skolā ierīkota sētā slidotava. Šodien sāk slidot. Slidotava kopā ar 41. skolu. Slidos pārdienām. Jālabo vakardienas diktāts. Sāku lasīt Šanteplēra "Невеста 1го апреля". No sākuma garlaicīgi, vēlāk jau interesantāki.
19.II.33. Svētdiena. Laiks labs, paauksts. Dienā laboju diktātu. P. 6 nobraucām ar Ritumu un Žulīti uz Doma baznīcu, kur bija akadēmiskais dievkalpojums. Liturģiju turēja prof. Maldonis, sprediķoja cand. theol. Ozoliņa. Bijām nosēdušies nelāgā vietā, nevarēja lāgā sadzirdēt. Pieminēja mirušo prof. Rozenšteinu: draudze piecēlās un klusu stāvēja, kamēr ērģeles spēlēja "Kādā nu mierā". Klusums bija absolūts un svinīgs. Ozoliņas sprediķim bijusi tā pate tēma, kā Saldus baznīcā pa brīvo nedēļu – tā stāstīja Žulītis.
20.II.33. Ceriņš gan laikam neizkulsies no sava vekseļu purva: esot parakstījis Mūrnieka vārdu ar savu roku, Mūrnieks uzrādījis bankā, ka paraksts nav viņa, un nu Ceriņš vairs netiekot no cilpas ārā. Šodien Mūrnieks taisījās iet pie prokurora – nodot Ceriņu, bet norunājām, lai vēl pagaida šodien. Laikam gan aizies cilvēks aizies bojā. Atnācu mājā. Atradu priekšā bēru uzaicinājumu: Ziķu Strazdiņu Marta mirusi 17.II, apglabāšana 25.II. Neizcieta, nabadzīte. "J. Z." negaidīta vēsts – vakar vakarā – p. 9.30 piepeši miris Fr. Adamovičs – mūsu valodniecības sēžu nepiekusušais sekretārs. Vēl pag. ceturtdien viņš cītīgi rakstīja sēdes protokolu. Nesen bija nosvinējis savu 70 g. dzimšanas dienu. Nevarēja domāt, ka vajadzēs šķirties tik ātri. Savādi, ka beidzamajā sēdē – nupat tikai 16.II. – Adamovičs gan izskatījās tā kā saguris, vismaz ne tik jautrs un spirgts, bet varbūt man tik tā licies.
21.II.33. Laikam gan Ceriņš aizies postā. Mūrnieks tak vakar nodevis lietu prokuroram. Nauda vekseļu nokārtošanai nu būtu, bet laikam vairs nevarot nokārtot. Žēl lāga cilvēka. Savādi, ka no rītiem atmostos ap p. 6 un tad nevaru vairs aizmigt – spiež klase, sekmes, pārskats par kooperatīvu: visvisādi pārskati, lai tie būtu kādi būdami, mani spiež un smacē, man tā viņi nepatīk. Šodien nupat izrakstīju grāmatvedības pērnā gada (1932.) kooperatīva apgrozījumus. Būs taču galu galā jāsastāda tas riebīgais pārskats un jānosūta, lai būtu miers.
22.II.33. Šodien prof. J. Endzelīna 60 gadu dzimšanas diena. Godināšana ūniversitātes aulā. Taisījāmies viņu apsveikt rītdienas valodn. sēdē, bet rītu sēdes nebūs. "J. Z." bija jau uzņēmums, kā rakstnieku un žurnālistu b-bas pārstāvji – Āronu Matīss, R. Egle un L. Ausējs viņu apsveic dzīvoklī. Pēc pusdienas – p. 5 – bija latv. val. darba apvienības sapulce 8. pmsk. Lasīja Kūlas kdze par skolotāju kļūdām latv. val. mācīšanā. Priekšlasījums bija ļoti interesants un ierosināja daudz pārdomu. Nākošā sapulce būs 15.III. Tad vēl Kūlas kdze turpinās savu lekciju. K. kdze beigusi baltu filoloģijas nodaļu kā cand. phil. Iepazinos ar Kupča kdzi. Tā mani lūdza, lai es runājot ar Ūdri, ka apstiprinātu Putraimu, ne Salaku. Bija Brunis, vēlāk Ženija ar Līviju. Klausījos radiofonā "jauno (krievu) mūziku" dir. prof. Ērliha vadībā. Šī mūzika man galīgi nepatīk – viens burkšķis. Varbūt ka labi, tomēr es viņu nevaru nekādi salīdzināt ar Bahu, Mocartu, Hendeli, Vāgneri u. c.
23.II.33. Šorīt Ceriņš priecīgs stāstīja, ka nu esot visu nokārtojis. Palika vieglāka sirds, jo C. ir par daudz lāga vīrs, tikai iestidzis ķezā ne gluži aiz savas vainas. Te nu Grīva bija galvenā Mūrnieka skubinātāja, lai Mūrnieks nodotu C. prokuroram. Labi nu būtu, ja visas nepatikšanas būtu galā. Dežūra pagāja mierīgi. Piezvanīju Venneram. Biju domājis pie viņa šodien aiziet pie viņa, bet teica, ka šodien nebūšot mājā – atnākšot rītvakar. No Būriņām atsūtīta nauda Miķim – vaiņagiem Ziķu Martas bērēm. Aicina braukt Ritumu un Doņi, bet nekādi neiznāk – tak maksās ceļš turp un atpakaļ, bet naudas tik maz. Nupat gan saņēmām algu par pusfebruāri, bet nomaksāju Hammeram 61 ls, īrei pataupīju 80 ls un gandrīz dabūtā nauda cauri. Aizvakar atnāca Pogiņu kdze un stāstīja, ka viņas brālis Ernests jau esot tik tālu atveseļojies, ka varot mēģināt mācīties staigāt pa istabu. Otrdien biju koop. valdes sēdē. Sēde iznāca īsa – jo nebija Brieža – saslimis ar gripu, gulējis visu nedēļu. Slims esot arī Šēnberģis. Doņītis šodien nolika eksāmenu administratīvajās tiesībās.
24.II.33. Venners atrakstījis, ka nevarot šodien atnākt – esot amata darīšanas. Atnākšot jaunnedēļu kādu vakaru tīri negaidot. Pēc pusdienas bija paid. padomes sēde. Novilkās ilgi, bet pagāja mierīgi. Runājām par loteriju un uzlikām skolēniem atzīmes uzvešanā u. c. Gara stāvoklis diezgan labs. Miķis aizbrauca uz Ziķa Martas bērēm.
25.II.33. Biju aicināts uz Ropažiem uz lekciju. Tēma bija "Latvija vēstures gaitās". Nobraucu. Stacijā mani sagaidīja Sproģis, vecs Ūdra pazīstams no Šanhajas laikiem. Aizgājām uz Sproģa māju, kādu kilometru no stacijas. Māja-vasarnīca, priedēs, šosejas malā. Dzīve mierīga, klusa. Ap p. 7 nogājām uz b-bas māju – veco Žagaru krogu. Taču lekcija nenotika – nebija publikas, tā sāka nākt uz masku balli, kad es jau gāju uz staciju prom. Bija patīkami izkustēt no Rīgas, paelpot lauku gaisu, redzēt svešas sejas. To pusstundu vilcienā redzēju smagu skatu – piedzērušu krievu, viņa cietēja sievu un viņas puisīti, kas tak apzinājās tēva postu. Pārbraucu atpakaļ priekš p. 10. Doņītis šodien mums nezinot biju nolicis eksāmenu kriminālpsiholoģijā.
26.II.33. Šorīt piecēlos pus 8. Aizbraucu uz partijas telpām – Dzirnavu ielā 92, kur bija progr. apv. skolotāju apspriede. Tad nogāju uz Pr. apv. kongresu – M. Ģildē. Sākās tikai p. 11. Nenogaidījis Skujenieka ziņojuma beigas, nogāju uz Sprīvuļa skolu, kur bija skolotāju arodb-bas gada sapulce. Tā bija stipri trokšņaina – s.-d. gribēja uztiept, lai nebūtu proporcionālas vēlēšanas. Viņu "udarņiks" bija tribunālists Ruciņš. Dēmagogs caur un caur. Tomēr mums valdē iegāja tāpat 3 locekļi. Laikam būs pērnie – Ūdris, Sprīvulis, Rubenis. Uz kongresu vairāk netiku gājis, biju noguris. Vakarā atnāca Ženija un Līvija. Puriņa kdze atsūtījusi mammulei kādu zēnu izmēģināšanai papes darbos (no J. P. I.). Doņītis ceturtdien admin. ties. bija dabūjis tikai "labi", kamdēļ bija stipri uztraucies un nobēdājies, jo bija zinājis labi un teicami, tomēr beidzot nomierinājās, jo taču atzīme nav tā svarīgākā – labi, ka no kakla nost. Un vakar bija licis eksāmenu kriminālpsiholoģijā, lai mēs nemaz nezinām un viņa pēc neuztraucamies. Bija dabūjis "labi".
27.II.33. IVa kl. devu vēstures klases darbu. VI kl. bija klases darbs ģeogrāfijā. Nodeva domu r. "Bēres". Visi šie darbi stāv, jo mokos ar koop. gada pārskatu. Nekas man tā neriebjas, kā šādi pārskati. Ap viņu sastādīšanas laiku vienmēr tik nospiests prāts – kā smags slogs guļ virsū. Galu galā sastādījām. Nekas vairāk nespiež, prāts brīvāks.
28.II.33. Ritumītis no skatu kartiņas uzgleznoja dabas skatu – viršu lauks (rudenī) un pār to mākonis. Fr. jkdze lūdza gleznot – dāvināšot māsas meitai Baložu kdzei. Izdevies tīri patīkami. Biju koop. valdes sēdē. Šoreiz sēde bija stipri lietišķa – runājām par gada sapulci, budžetu, padomes sēdi. Pēc nogāju uz Tērbatas ielas veikalu. Saņēmu savu valdes loc. algu par janv. un februāri. Būs jānokārto Skol. Sav. loterijas rēķins. Viņnedēļ Ritums ar Doņīti pie prof. Kundziņa pierakstījās uz Konfirmāciju. Tā sāksies 10.IV, bet iesvētīšana būs otro Lieldien – 17.IV. Jānodara tā lieta ir, tad būs miers. Šovakar pārrakstīju koop. 1932. g. pārskatu. Grīva bija ārdījusies par demokr. skolotāju bloku – tie esot dēmagogi.
1.III.33. Mūrnieks nodevis Ceriņu prokuroram it kā par viņa paraksta viltošanu uz vekseļa. Šodien M. bija izsaukts pie izmeklēšanas tiesneša. Bet būs vien lieta jābeidz, jo nebūs pierādījumu: Ceriņam rokā tas vekselis ar parakstu, kur M. vārdu it kā parakstījis Ceriņš. Redzēs, kas tur iznāks. Mūrnieks nebūtu lietu iesācis, bet Grīva vien bija saskubinājusi. Viņnedēļ atkal fotografēja klases, tāpat kā pērn. Būs piemiņa no klases. Avīzes raksta, ka Vācijā, pēc reihstāga ēkas nodedzināšanas, sākušās stipras komūnistu un s.-d. vajāšana. Arī mūsu s.-d. sāk ausīties.
2.III.33. Vakar nomaksāju Virtam marta m. īri. Aizvakar saņēmu valdes loc. algu par I. u. II.33. Šovakar radio ziņo par komūnistu masu arestiem Vācijā, arestējot simtiem. Arī s.-d. prese noliegta uz 14 dienām. Velk cilpu arvien ciešāk. Lai – gana posta ir darījuši. Atbrauca Lielauces Līvija. Gaidīja iebraucam Lūciju, aizgāja uz staciju pretī – nebija atbraukusi. Varbūt atbrauks rītu. Rītu sākas zemnieku diena. Bija atnākusi Gotšalkas kdze pie Doņīša dēļ padoma: viņas šķirtais vīrs it kā taisoties prasīt no meitām sev vecuma maizi. Bija arī Ženija. Vakar vakarā nonāca lejā arī Bēra kdze. Rūdis tagad jau vesels. Pašlaik Rīgā plosās gripa. Arī mūsu skolēni slimo diezgan daudz, taču klases vēl nav bijušas slēgtas. Daži skolotāji gan slimo.
3.III.33. Izrakstīju II. trij. liecības. Rītu tikai vēl atliek izlikt vēstures atzīmes. Ceriņš gan nokārtojis savas vekseļu lietas, tomēr daudzreiz nemaz neatnāk skolā uz darbu. Tā klase pavisam izlaižas. Lielauces Līvija apmeklē lauksaimnieku kongresu. M. nāk skolnieks – to sūtījis J. P. I. izmēģināšanai papes darbos. Ejot labi. Divas reizes nedēļā nāk Švalbes Dzidra – Medņa Emīlijas meita. Slimības dēļ nevarot iet skolā. Arī tai ejot labi. Par tām stundām maksā 10 ls m.
4.III.33. Naktī m. bija uznākušas vecās sāpes. Dienā pamazām pārgāja. Šodien m. dzimšanas diena. Paliek 46 gadi. Nopirkām puķi un rokas somiņu. Vakarā ienāca Bēra kdze ar Rūdi. Nosēdēja līdz p. 12. Bērs un citi vācieši nobraukuši uz Tilzīti piedalīties reihstāga vēlēšanās. Brauciens organizēts – no Vācijas bijis pasūtīts vilciens. Šodien skolā kārto loterijas mantas. Rītu izloze. Bija iebraukusi Guļovska Elīza ar savu meitiņu.
5.III.33. Biju skolā uz izlozi. Noritēja gludi. Bija 300 vinnestu. Palīdzēju sastādīt vinnestu sarakstu. Laiks labs. Ēnā vēss, saulītē kūst. Jūtama pavasara saule. Pēc pusdienas atnāca Arāja kdze ar Valdi. Tad Ženija ar Līviju. Norunājās līdz p. 10. Reizēm gan troksnis manām ausīm par skaļu. Tas mani uztrauc – man vajadzīgs miers, klusums, vairāk vientulības. To mīlu no pašas bērnības: man patika ielīst kādā kaktiņā, jau tad es izjutu vientulības burvīgumu. Bija Pogiņu kdze. Viņas brālis Ernests Dišlērs jau labi staigājot pa istabu.
6.III.33. Šodien skolā nav jāiet – pavasara brīvdienas. Trešdien lūgšanas diena. Ceturtdien atkal sāksies stundas. Sestdien izdalīju liecības savai klasei. Dažiem vācu valodas numuri labojušies, bet kādiem 4 gan ne. Dažiem no viņiem nav labi arī matemātikā. Nezin vai tie beigs kursu. M. ar Pogiņa kdzi bija pie savas vecas skolas biedrenes Lāmas jkdzes. Tā strādājot Kalnciema ielā pie Brēmaņa. Esot dzīvokli ierīkojusi ļoti grezni. Musītis aizgāja braukt kamaniņām, Doņis ar Miķi uz kīno. Žulis uzgāja pie Bēriem. Labi būtu, ka viņš runātu vāciski. Šorīt vāciešus, kas bija pārbraukuši no vēlēšanām Tilzītē, bija sagaidījuši naidīgi noskaņoti demonstranti. Laikam s.-d. sarīkoti. Tā rakstīja pēcpusdienas avīzes. Vācijas vēlēšanās hitlerieši (nacionālsociālisti) guvuši uzvaru – tie vairākumā. Redzēs, kā būs. Ritumītis priecīgs par saviem panākumiem akadēmijā. Ritovs teicis, ka Ritumītis sākot akadēmijā izcelties. Arī Eliass teicis, ka Rituma stiprā puse esot forma. Tagad Ritumītis strādā pie jaunas kompozīcijas. Ritumītis tēlo izlūkus. Tēma no brīvības cīņām. Strādājis tikai svētdien, bet jau sākums labs.
7.III.33. No rīta gan biju domājis sākt labot domu rakstus par bērēm, bet neiznāca nekas. Nu gan varbūt rītu. Nogāju uz skolu. Saņēmu algu par februāra otro pusi. Tad nobraucu uz Skolot. Māju uz koop. valdes sēdi. Pēc tam biju Tērbatas ielas veikalā un tad pārbraucu mājā. Pavisam vakars klāt. Bertnesona kdze jau no sestdienas mājā no Durbes. Esot slimojis Krauze un Auniņa – bijis jābrauc prom. Atspirgusi, atpūtusies. Nākot mājā, durvīs satiku Klēbaha Jāni (fleitists). Bija atnācis paciemoties. Šodien laiks atkal pielaidīgs, ap 0°. Jādomā, ka drīz pavisam atlaidīsies. Šodien mammule ar Musīti bija pie Dr Ādamsona. Tas bija atradis, ka Musītim veselība ļoti uzlabojusies, nekaitot it nekas. Izklaudzinājis – viss esot labi. Parakstījis vēl 3 pudeles "Tonikuma". Tas bija labs – Musītis varen atspirga. Izrunājušies arī, ka Musītis pēc ģimnāzijas beigšanas varētu slimnīcā mācīties par slimnieku kopēja, vieta būšot nodrošināta. Tikai tas, ka pieņemot 19 vecumā, bet Musītis beigs ģimnāziju jau 17,5 g. vecumā. Nu redzēs, kā būs, vēl daudz laika priekšā. Musītim latviešu literatūrā Jansons ielicis II trm. 4. Lai nu kā – Musītis būs vaļā no smagā sloga. Par citām atzīmēm gan Musītis nav priecīgs – nepatīkot trijnieki, bet nekas, ka tikai iet uz priekšu.
8.III.33. Vakar vakarā nejauši atbrauca Lūcīte. Esot rakstījuši vēstuli, ka brauks, bet vakar nesaņēmām. Šodien Lūcīte ar Miķi bija D. T. uz "Dzimteni", bet vakarā visi bija N. T. "Lidotāja" izrādē. Es vakarā laboju domu r. Izlaboju 10 darbus. Rakstījuši diezgan labi, zināms, pēc avotiem. Labi i tā. Laiks labs. Bija -5° R. Liku atnest "Сегодня". Ritumelis gleznoja savu kompozīciju. Tagad glezno visu gaišāku, taču man patika labāk, kad bija tēlota krēsla. Gan arī tagad nav liela gaisma.
9.III.33. Šodien dežūra skolā. Atmodos p. 6, neaizmigu vairs. Brīžam ļoti nemierīgs prāts par klases kursu – sevišķi latv. valodas sekmēm u. c. lietām. Tas viss nospiež un dara nemierīgu. Laikam maz spēka, izsīkusi arī enerģija, taču jāturas. Nodežūrēju labi, tikai ap loterijas vinnestu sarakstiem liela spaidīšanās. Ceriņa un Rozenfeldes zēni ļoti neganti. Pārgāju mājā. Lūcīte bija sataisījusies braukt mājā. Aizbrauca. Pa Būriņām ejot labi. Kādu laiku esot veduši kokus no Skūtiņiem uz Lutriņu staciju. Šodien netieku uz valodn. sēdi jau otro reiz. Skolot. mājā bija Skalbes vakars. Bijām tur ar VI kl. Referēja Kūlas kdze par Skalbi kā liriķi, izsekodama Sk. dzeju. Bija arī pats Skalbe. Lasīja kādu mazu savu stāstiņu un pasaku. Kūlas kdzes Skalbes dzejas uztvere bija laba. Doņītis un Miķis tā kā drusku saslimuši pret vakaru, t° bija augstāka par 37. Taču jācer, ka nekas nopietns nebūs.
10.III.33. Pēc pusdienas biju paid. padomes sēde. Nenogaidīju sēdes beigu, aizbraucu uz Skolot. māju, kur bija Janševska vakars. Referēja A. Goba, pēc tam J. A. Jansons. Goba runā ļoti smagi, tīri grūti viņu klausīties. Dr J. A. Jansons apskatīja "Dzimteni" kā Janševka mūža darbu. Jansona uztvere un apskats īpatnējs, man patika. Bija arī Janševska kdze. Klausītāju nebija daudz – vairāk tik IV ģ. skolēni.
11.III.33. Pirmdien jāiet uz īres valdes sēdi, bet nodaļa negribot dod adjunkta. Runāju pa telefonu ar Viču. Solījās uz pirmdienu gan adjunktu atsūtīt, bet otrdien pilsētas valdes sēdē pārrunāšot šo jautājumu – vai vispārīgi adjunktus sūtīt sēžu dienās vai ne. Ja jau izlems, ka adjunktus nedos, tad būs jāatteicas no piesēdētāja pienākumiem. Pēcpusdienā nobraucu uz kooperatīvu. Bertulsona kdze vai Krauze stipri nemierā ar to, ka Briedis cenšoties kooperatīvā darbības izplēst – baidās no "Kultūras Balss" likteņa. Biju lēto grāmatu tirdziņa, nopirku 5 grāmatiņas par mūsu rakstniekiem – Jansona izdevumus. Vakarā bija Brunis. Esot licis pāra eksāmenus. Trešdien braukšot līdz mājai. Man nāca miegs, aizgāju laikus gulēt. Viņi spēlēja kārtis.
12.III.33. Šorīt piecēlos pus 9. Tūlīt sāku labot burtnīcas – diktātu un atlikušos domu rakstus. Pēc rakstīju februāra m. ēdāja listi. Strādāju daudz, bet nez kas ir – esmu šodien stipri nervozs. Nezinu, kāpēc. Varbūt no redzētajiem sapņiem: redzēju savus radus – Ķūtu Kārli, onkuli Augustu. Savādi, ka tagad sapņus maz atminos. Agrāk atminējos spilgti. Laikam gan bija bijis ciets miegs, ka biju nogājis tik tālu atpakaļ. Nakti bija lietus. Slidotava ūdens pilna, tāpēc tad ar' uz armija sporta laukuma skaļruņi klusē – visu laiku bija mokas: bļāva no rīta līdz pat vakaram – vismaz 12 stundas. Vakar ienāca Fr. jkdze. Paņēma prom savu gleznu. Maksāja 15 ls. Diez vai viņai nebūs licies par dārgu? F. jkdze tagad sirsnīgi nododas "mazdārziņiem". Ka tik tā nav kāda murgošana? Man tīri tā kā vien liekas. Pag. piektdien bija 25.II pēc v./st. Tātad pagājusi veseli 27 gadi no soda dienas Golgovskā. Daudz ūdens aiztecējis, bet tas nav paspējis noskalot to rūgtumu, ko mums uzkrāva barons Mengdens ar saviem rokas puišiem. Brunis vakar stāstīja, ka esot miris Siliņš Jēkabs Indrāns. Maz viņu pazinu, bet bija goda vīrs. Pēc kara neatminos viņu saticis. Šovakar atnāca Ženija. Viņas tēvs esot bijis slims, laikam gripa.
13.III.33. Biju īres valdes sēdē. Pagāja labi. Taču jutos ļoti nervozs. Atbraucu mājā diezgan noguris. Vakarā bija jāizstrādā jautājumi VI kl. klases rakstu darbam (klasē) par tautiski-romantisko laikmetu. Vēlāk palika labāks gara stāvoklis, saspringtība pārgāja. Tiesnesis Aronietis ieprasījās, vai es esot pameklējis par vārdu "cilvēks" celšanos. Par to bijām runājuši 3.II. Aronietis interesējas par valodas jautājumiem. Šovakar pameklēju Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcā teikts, ka tas cēlies no čelada un vaikas. Aizrakstīju par to Aron.
14.III.33. Šodien bija karsta diena: vajadzēja būt koop. valdes sēdē pulkst. 4. un p. 5 – latv. valodas darba apvienības sapulcē. Nobraucu uz Skolot. m., bet varēju palikt tikai līdz pus 5, bija jāsteidzas uz 8. pmsk. Atbraucu līdz Tērbatas ielai, tad gan gribēju braukt ar Tērbatas ielas autobusu, bet sāku nākt kājām – žēloju 15 s. Atnācu gan, bet biju pavisam nosvīdis, noslaucīju no galvas sviedrus kā ūdeni. Kūlas kdze runāja par divdabjiem ("divdabju teicienu rakstību"). Minētajos piemēros, pēc K. kdzes domām, nevajagot likt komatu, kaut gan agrāk to darīja. Taču galu galā tagad man šai lietā tāds sajukums, ka nu neesmu gudrs – kur vajag zīmju, kur ne. Runāju ar Aņu par Žuli. Teica, lai kādā ceturtdienā nobraucot pie Dr Girgensona. Ceturtdien būšot Ercim dzimšanas diena. Ercis esot Rīgā. Teica, lai mēs ceturtdien nobraucot uz tasi kafijas. Bija atnākuši Gedovski. Nu galu galā izglītības komisija ievēlējusi Gedovski par 33. pmsk. priekšnieku – ar 15 b. no 16.
15.III.33. Laboju latv. lit. vēstures klases darbu, pabeidzu febr. m. ēdāju listi. Sakām spriest par meiteņu iesvētīšanu un visu, kas sakarā ar to. Jāvelk nu kopā visi spēki un rezerves, lai cik necik pa gadiem visu izdarītu. Viegli nebūs, bet ko lai dara. Spiež sirdi, ka pēc tik ilgiem darba gadiem man tomēr nav izdevies ģimeni tā apgādāt, lai nebūtu jūtams trūkums. Tagad nu jāmēģina kā nebūt tikt cauri, jāsaņem visi spēki un iespējamības. Būs tak 17.IV jāaicina pie mums daži radi un pazīstami. Tas prasīs lielus izdevumus. Taču jācer, ka tiksim cauri. Grūts laiks. M. bija nobraukusi pie Vennera un lūgusi viņam – apgādāt vīnu no Smiltenes.
16.III.33. Šodien man atkal dežūra. Nakti redzēju jocīgu un savādu sapni par kādu skolu provincē, kur Ūdris, es, Vilsons, Rudzītis bijām ievēlēti par skolotājiem. Šis sapnis laikam sakarā ar apliecību nodošanu pensiju kasē par nokalpoto laiku. M. ar Žulīti bija Bērnu slimnīcā pie Dr Girgensona dēļ Žulīša dzimtās zīmes uz lūpiņas. Ārsts teicis, ka būšot labāk, esot viņiem speciāls aparāts. Žulītim būšot jāpaliek slimnīcā 2 nedēļas. Tad nu domā iet slimnīcā iekšā 2 ned. priekš lieldienas. Aņa solījās piezvanīt, kad jāiet pie viņas ciemā šodien, bet nepiezvanīja. M. atbraukusi no slimnīcas, saslima ar gripu: sāp rokas un kājas, krūtis smagas, klepus. Bija jāguļas gultā. Man ar' liekas, ka būs tīri vai jāguļ: sāp krūtis labajā pusē. Diez vai tas nav sakarā ar otrdienas sasvīšanu?
17.III.33. M. guļ pamatīgi. T° bija gandrīz 39°. Galva sāp ļoti. Man ar' no rīta krūtis stipri sāpēja. Taču klasē strādāju labi. Varbūt, ka nebūs nekas. Tagad gan vakarā ieņēmu aspirīnu. Dažreiz tas man noklaidē slimību. Ritumītis atnāca mājā no akadēmijas priecīgs: Eliāss bija teicis, ka kompozīcija esot laba – sižets, tonis labs. Tā tad izdevies labi. Venners atveda 6 pud. vīna. Ieradās nejauši, brīdi pasēdēja, aizsteidzās atkal uz savu baznīcu, kur tagad noturot dievkalpojumus katru vakaru. Kalniņš diez vai salīgšot par ērģelnieku – tā kā nevarot vienoties. Ja būtu salīguši, tad varbūt jau vasarā atbrauktu no Amerikas. Vakar biju valodn. sēdē. Nebiju bijis 2 sēdēs. Pārrunāja dažus jautājumus. Prasīju par "издательство". Teica, ka varētu teikt apgāds. Runāju arī par pildspalvu. Varot to saukt par pildāmspalvu. Taču man liekas, ka šos jautājumus izspriež par ātru, maz padomājuši. Arī Endzelīns šad tad šaubās un reizēm runā pats sev pretim.
18.III.33. No skolas nobraucu pie Dr Ādamsona. Lūdzu parakstīt zāles m. – atklepošanai un sirdij, arī bromurālu. Mammulei gan labāk, taču krūtis stipri smagas. Runāju arī par Žulīša lūpiņas operāciju. Teica, lai papriekš atnākot pie viņa, apskatīšoties, vai varot un vajagot operēt – gadoties, ka reizēm pēc operācijas dzimtās zīmes sākot plesties. Tas man padarīja diezgan nemierīgu. Redzēs, kas tur būs. Vakarā bijām vannā. Laiks jauks. Uz Elizabetes ielas satiku E. Dišlēri. Tik tālu jau vesels.
19.III.33. Jau p. 10 biju Skolot. mājā – bija p. 11 kooperatīva gada sapulce. Priekš tam noturējām padomes sēdi – izlēma, ka jālikvidē Dzirnavu ielas veikals, kas nes zaudējumus ap 2000 ls gadā. Gada sapulce noritēja gludi. Bija sanākuši ar' tikai 20 dalībnieku. Mani ievēlēja valdē par jaunu vienbalsīgi. Atbraucu mājā, rakstīju jautājumus pirmdienas klades darbam vēsturē.
20.III.33. Sestdien jau Ūdris aizbrauca uz Aknīsti izglītības nedēļā, tāpēc šodien bija jāpaliek skolā Ūdra vietā. Nekas negadījās, viss noritēja labi. Ritumītis stāstīja, ka Elijāss vēl šodien skatījies kompozīcijas, vēl slavējis Rituma "Izlūkus". Kamēr biju stundā, no Būriņām bija zvanīts, ka šovakar vai rītu kāds iebraukšot. Meitenes ies uz staciju pretīm. Tagad nogāja uz N. T. – Doņis, Musis un Žulis. Ritums akadēmijā, tas pārnāca p. 11 – bijām uztraukušies, bet viņš bija palicis uz audzēkņu pilno sapulci.
21.III.33. Vakar iebrauca Būrinu onkulis Būriņu kapu lietā. Bija runājis ar advokātu, taču nekā nevarot darīt: jaunajai kapu sabiedrībai rokā senāta spriedums, kas runā viņiem par labu. Tā i nekā neizdarījis, onkulis aizbrauca mājā. Bija kooperatīva valdes sēdē. Konstruējāmies. Viss palika pa vecam. Man jābūt tāpat par sekretāru un arī jāpārbauda memoriālrēķini. Alga 30 ls mēnesī un 4 ls no sēdes.
22.III.33. Gribēju redzēt Daugavas ledus iešanu (vakar bija stipri gājis), aizbraucu līdz Daugavmalai, bet nekāda blīva ledus vairs nebija. Piegāju pie Vennera, bet tas pašlaik bija ceļā uz iesvētāmo zāli. Augšā netiku uzgājis. Ieveda mani "Doma baznīcas pārvaldes" kancelejā. Braucu mājā. Bija atnācis Brunis. Bijis Pakuļos. Jānis bijis stipri slims, gan ar gripu. Palicis labāks. Esot tur viens otrs miris. Nomiruši daži mani pazīstami. Igauņu Jāņa sieva Sirkalenē, pie Vočkiem dzīvoja kāda viņu radiniece, uz miršanu guļot mans vecais draugs Mazkalniņš, vecais Musteru Kļaviņš – abi gan pāri 80 gadiem. Vēl atnāca Zemīšu Matīsa kdze ar Mirdzu, Intu un Uldi. M. kdze palikusi vecāka un vājāka. 23.III.33. Dežūra pagāja mierīgi. Vakarā biju valodniecības sēdē. Tur runāja par "izejvielu, lidmašīnu, peldkostīmu, skatu logu". Man likās, ka tos nevar lietot tāpat, kā "šujmašīnu, kuļmašīnu". Prof. E. mēģināja lidmašīnu un c. atvasināt no "lides, peldes u. t. t." – ne no verbiem. Tomēr galu galā – tie vārdi esot tā ierasti, ka būtu tīri veltīgi ar tiem cīnīties. Ja nu tā, tad nekā nevar darīt. Pēc valodn. sēdes gan domāju palikt uz Jēkaba Vītoliņa priekšlasījumu par šlāgeri, bet mājā bija jālabo burtnīcas, jāraksta jautājumi par Blaumani klases darbam. Laiks tagad saulains, bet paauksts. Doņītis vairākas dienas mokās ar niezēšanu. Visādā ziņā jāiet pie ārsta. Jādomā, ka pāries. Ritums ar Doņīti bija pie šuvējas – šuj iesvētamās kleitas. Aizmaksāju īri par aprīli.
24.III.33. M. vakar vēl pusdienā bija pavisam nelabi, bet uz vakaru pārgāja. Šonakt teicās labi gulējusi. Doņītis bija pie Dr Mālmaņa. Tas teicis, ka niezēšana esot no nerviem. Arī galvas mati bija sākuši izkrist. Bez tam labā kāja – celis un gurns – bija šodien stipri uztūkuši. Ārsts bija devis zāles caurejas veicināšanai, otras – galvas ādas ieberzēšanai. Vietās, kur mati izkrituši, jāiesmērē ar jodu. Nepatīkami ir ar Doņīša slimošanu – viņš tāds mīļš... P. 5 bija izglītības nedēļās kīno izrāde skolā. Vakarā laboju Va kl. krievu diktātu. Gribēju gan labot šās dienas VI kl. darbu, bet biju noguris.
25.III.33. Vakarā biju uztraucies par Doņīša slimošanu. T° gan bija normāla 36,5. Bet nakti m. ienāca pie manis – D. kāja esot stipri uztūkusi. D. pa miegam to bija sakasījis. T° bija 36,3, kā jau nakti. M. bija ļoti uztraukusies – gudroja, ka vajadzēs Doņīti vest uz slimnīcu. Taču pats D. teica, ka sāpju nav, vienīgi no sakasīšanas uzpampis. Vakarā biju vannā, bija pavisam labāk. T. s. "bērnu svētku centrs" (zociķi) bija saaicinājuši apspriedi par sarīkojamiem bērnu sv. Biju arī es uz apspriedi. Es gan izteicu domas, ka piedalīšanās tās diezgan mazs – maz laika atlicis gatavošanai. Šorīt iebrauca Ludis no Daugavpils zirgiem pakaļ – esot iegūti Vācijā.
26.III.33. Rītā nogulēju labi ilgi. Tad piecēlos, lasīju "Сегодня". Biju atkal aizmidzis un nogulējis gandrīz līda p. 3. Atnāca vecais Pāns. Bijis ar gripu slims gandrīz vai 4 nedēļas. Palika pie mums līdz kādiem 7. Bija atnākusi arī Āboliņa Marta. Runāja, ka izmaksājot uz bij. noguldījumiem krievu laikā. Negribētos ticēt. Vakarā laboju savas kl. darbu par Blaumani. Tad uzrakstīju jautājumus vēstures klases darbam IVa kl. Apskatījos žurnālus, kā Grīva ņem vēsturi IV kl. (Ceriņa klasē). Izrādās, ka aizgājusi ļoti tālu. Būs jāpaskatās programmā. Ludis nobrauca uz Jelgavu darīšanās.
27.III.33. Kārkliņš nav nekā vēl atbildējis uz manu lūgumu dēļ lekcijas par domu rakstiem. Būs jāmēģina zvanīt. Kā man nepatīk tādas organizēšanas lietas! Sestdien iegāju Ceriņa klasē. Ceriņš bija izsaukts pie izmeklēšanas tiesneša paraksta lietā uz vekseļa. Grūti būtu strādāt ar tādiem skolēniem, kā tagad Ceriņam – kā smagie ormaņi. Brunis atveda 4. asi malkas. Doņītis bija atkal pie Dr Mālmaņa, Gan D. tagad daudz labāk – pampums gandrīz pavisam noslābis un vairs nav niezēšanas, tomēr Dr Mālmanis bija domīgs un teicis, ka viņš nezinot, kas tā esot par kaiti. Tā D. bija m. teicis. Kad tik nav sakarā ar kādu triekas parādību? Tā m. vakar sastāstījusi Bēra kdze – viņai tā esot bijis. Ārsti prasījuši, vai viņai neesot ģimenē bijuši triekas gadījumi. Ja vestu ar to sakarā Doņīša slimību, tad jādomā atpakaļ par manas tēva mātes un manas mātes slimošanu. Vai galu galā arī manas labās kājas slimībai nav ar to sakars. Un vai caur mani nav cēlusies arī mīlucīša slimība? Bet taču laiks iznīdē agrāko paaudžu kaites. Pie tam – mīļais Doņītis tak visu laiku ir bijis tik vesels – nekas nav kaitējis. Es nevaru sev uzkrauties nekādu vainu personīgi. Vienīgais mans noziegums būtu tas, ka man nevajadzēja precēties. Bet es tak jutos vesels, bez kādām aizdomām par slimošanu. Vai nevajadzēja veselību pārbaudīt pirms precēšanās? Tak nebija iemesla to darīt. Tomēr katram cilvēkam tas būtu jādara, citādi uzkrauj smagu nastu ģimenei. Un cik savādi: jācieš no tā, no kā esmu no agras jaunības sargājies – lai tik nenāktu šo slimību tuvumā. Atminos, seminārā skolotājs dabas zinību stundās stāstīja, ka vajag sargāties no saslimšanas pat atejas vietā, arī tur varot inficēties, tāpēc visur tas stāvējis acu priekšā. Kur nu vēl sievietes, ar kurām nav mūžā bijis nekādas satiksmes. Taču vienmēr esmu ticējis labvēlīgajam liktenim – faktam. Vai viņš nebūs arī tagad labvēlīgs? Gribas ticēt, cerība nepievils.
28.III.33. Vakarrīt nejauši piecēlos p. pus 7. Drīz pēc tam atbrauca Ludis no Jelgavas. Šorīt atkal atmodos p. 6. Atkal moka nemiers par visu. Doņītis ar Ritumīti vakar vakarā bija kīno. Atnāca jautri. Doņītis atkal bija vannā. Saka, ka jūtoties pavisam labi. M. teica, ka D. šonakt esot labi gulējis. Redzēju šonakt sapni, ka mēs ar m. auklējām mazuli, kas jau runāja. Savādi, ka mazu bērnu redzot un to auklējot – mums ir kādas bēdas un raizes. Tā šoreiz par mīļo Doņīti. Auklējamais bērniņš jau ar' bija līdzīgs Doņītim, kad tas bija maziņš. Es nevaru pateikt, cik mīļš man Doņītis... Visi mīļi, visi dārgi, tikai katrs savādi. Jau pavisam maziņš būdams, D. nelaida nevienu citu man sēdēt blakām pie galda, gāja reizē ar mani uz skolu, nesa manu portfeli, lai tikai man būtu vieglāk. Kad man kādreiz kas iekaitas, tad D. nezin kā mani žēlot. Žēlo arī citi, sevišķi Musītis uztraucas ārkārtīgi. Nav taču laimes maniem mīļiem: Ritumītis tik smagi slimoja agrāk, Doņītis tagad slims, Musītis slimo ar plaušu dziedzeriem, Žulītis slimoja ar smadzeņu plēves iekaisumu. Un man visur gribas saskatīt sevi par vainīgo. Ja es ar' tagad noietu no skatuves, tad ar to nebūtu nekas līdzēts.. Taču cerēsim, cerēsim! Tagad tak ir ārstēšanās līdzekļi tik daudz, tas tak nevar būt, ka nevar slimošanai palīdzēt. Nav taču jānolaiž rokas, jāmeklē rokā visi līdzekļi. Vakar pēc pusdienas atbrauca Lielauces Līvija no Seces kursiem. Ludis bija uzlādējis savus zirgus, pats aizbrauca uz Daugavpili pusnaktī. Biju koop. valdes sēdē un Tērbatas ielas veikalā. Patlaban noīrētas jaunas telpas turpat Kasparsona namā – bij. ādu veikals. Tās jāremontē. Vakarā biju domājis labot šās dienas klases darbu gramatikā, bet biju noguris, negribējās. Doņītis katru vakaru iet vannā, jūtas pavisam labi. Prāts mierīgāks. M. ar Maijucīti bija pie Dr Ādamsona. Tas bija domājis, ka būtu labāk iet pie Dr Mucenieka un operēt ar nazi, bet iedevis gan zīmi pie Dr Girgensona uz Bērnu slimnīcu. M. ierunājusies ar Dr Ād. arī par Doņīša slimošanu. Tā bez redzēšanas neko nav varējis teikt, bet ieteicis diētu, esot labas arī vannas, varbūt vēl derētu kalnu saules. Tagad D. jūtās pavisam labi, bet pampums pārgājis vēl nav. Ka tik D. tā niezēšana nav tāda pati, kā mums abiem ar m. Saldū priekš kara, drīz pēc kāzām? Žulītis saguris – sāp galviņa. Guļ. T° gan normāla – 36,5.
29.III.33. Šodien nopirku Musim un Žulītim mēteļus un abiem kleitas. Izmaksāja 102 ls. Priecīgi par pirkumiem. Izņēmu no kases tek. r-na 100 ls. Žulītim šorīt nekas nekaitēja, bija skolā, pēc tam bija mēteli pirkt. Man nedienas ar darba apvienību – nevar sadzīt Kārkliņu un dabūt atbildi. Rakstīju viendien viņam, esmu zvanījis – nevar sadabūt rokā. Kā mani nomoka tāda organizēšana!
30.III.33. Beidzot Kārkliņš piezvanīja, ka priekš Lieldienas nevarot nākt uz lekciju – pēcāk gan. Bez tam apvienības sekretārs Ozols slims. Kā lai izziņo, ja arī es ņemtos referēt par skolēnu kļūdām? Runāju ar insp. Bebri – sak, lai paliek sapulce pēc Lieldienas. Teica, lai paliekot ar'. Nekā nevar darīt. Tomēr viss tas ļoti mani moka. Es nederu tādām lietām par vadoni. Lai liek mani mierā. Pēc valodnieku sēdes paliku uz prof. Adamoviča priekšlasījumu par dievturību. Viņam oponēja Brastiņš – dievturu dižvadonis. Runāja prof. Dāle, tad Vold. Dambergs, Viktors Eglītis, Goba. Pulkstens jau bija gandrīz 11 – bija jāsteidzas uz māju. Biju ar' noguris jau no dežūras.
31.III.33. Doņītis jūtas daudz labāk, bet taču pampums nav galīgi izzudis. Rītu ies atkal pie Dr Mālmaņa. Varbūt aiziet arī pie Dr Lūša. Doņītis gatavojas uz eksāmeniem pēc Lieldienas. Šodien biju kooperatīvā. Saņēmu savu valdes loc. algu (Ls 29.10) par martu. Gribēju gan uzrakstīt šodien paziņojumu par ienākumiem, bet sāku klausīties simfonisko koncertu – neuzrakstīju. Šodien kooperatīvā nopirku Dr J. Sandera grāmatu "Cīņā ap Veco derību". Laiks silts: vakar bija +12° R, šodien tāpat silts. Tālāka iešana man gan stipri grūta – nogurst ne tikai kāja, bet arī sirds. Ceturtdien Aņa piezvanīja, ka Dr Girgensons esot saslimis, tāpēc arī mūsu nodoms par Žulīša iešanu uz slimnīcu izjuka: visa tāda operēšana ir jauna, tamdēļ labāk jāpagaida, kad Dr G. varēs pats operēt. Būtu jau bijis labāk, ja varētu būt galā jau priekš Lieldienām, taču nevar nekā darīt. Tad otrs: Ženija bija stāstījusi, ka Saldū nomirusi Zukovska kdze un ar trieku t. s. Mazais Druviņš. Abi bija labi pazīstami.
1.IV.33. Atkal 1. aprīlis. Gan šodien nav spoža diena, tomēr piemērots laiks. Ozoliņš ļoti nemierā ar VI kl. uzvešanos. Tiešām sākuši slinkot un dauzīties. Jālūko savilkt grožus. Doņītis bija pie Dr M. Atradis, ka esot nesalīdzināmi labāk. Būšot labi. Bez tam Ritumītis atnesa no Kupča laboratorijas Doņīša urīna analīzi. Tā pavisam laba. Nupat atnāca Ženija. Abas ar Doņīti nogāja uz N. T. Ritums atnāks turp no akadēmijas. Musītis aizgāja uz savas skolas vakaru. Mājā esam tikai trijatā: m., Žulītis un es. Miķis šodien nobrauca uz Daugavpili, kur Ludis šodien piedalījās jāšanas sacīkstēs. Trešdien Musim un Žulim nopirku jaunus mēteļus pavasarim un jaunas kleitas. Šovakar Musis nogāja uz savu skolu jaunajā kleitā un mantelī. Trešdienas vakarā bija Brunis ar savu draugu Lapiņu. Brunis bija stipri sagājies: tēvs esot atkal slims. Jau viendien Pakuļu Jānis bija stipri slimojis. Jau tā viņš ir galīgi sabeidzies. Brunis solījās vakar vakarā braukt uz māju. Diez kā iziet... Ar trieku miris mūsu skolas pareizticīgo tic. māc. skolotājs Pēteris Apsītis. Bija lāga vīrs. Šodien glabāja Torņakalna kapos. Mūrnieks aizbrauca kā skolas delegāts nolikt vaiņagu.
2.IV.33. Svētdiena. Visu dienu dzīvoju pa māju. Žulis atnesa "Сегодня", lasīju. Svētdienās arvien gribas palasīties šo žīdu avīzi. Reizēm tur iekšā stāstiņi no Padomju dzīves. Vislabāk raksta Михаил Зощенко. Tā viņam svētdien bija jocīgs gabaliņš "Западня".
3.IV.33. Biju ar savu klasi J. P. I. Daži bija atrasti ļoti labi: V. Vanags, Br. Meilands, A. Dāve, Maijucelis u. c. Daži gan vidēji un gandrīz pat zem vidus mēra. Ko lai daru – klase tak nav viengabalaina: 15 no maniem agrākajiem skolēniem, 5 no Va kl., 5 no pērnās VI kl., bet 4 no citām skolām, pavisam 30 skolēnu. Deva padomus par skolām un tālāko darbu. Maijucītis varot iet Latīņu ģimnāzijā. Pārbraucu mājā p. 3. Vakarā klausījos igauņu koncertu. Dziedāja labi.
4.IV.33. Piezvanīja Afulis. Apprasījās par Doņīša veselību un kā esot ar Žulīti. Izstāstīju. Grsm. stipri uztraucoties. Pirmdien bija no Af. vēstule. Miķis atbrauca no Daugavpils vakar. Ludis ņēmis 6 vietas. Tā raksta arī "J. Z." Šorīt nomiris Mandelis – nabaga žīds, dzīvoja ielas nama pagrabā. Karā no gāzēm samaitāts, slimoja ilgi. 4 bērni, nabadzība. Kā jau pie žīdiem parasts – jau ap p. 3. p. p. aizveda uz kapiem. Bija cilvēks – un vairs nav. Biju koop. valdes sēdē. No tās ar savas klases skolēniem uzgāju muzejā uz kādu pusstundu. Pēc tam sl. kases zālē bija Brigaderes vakars. Referēja Fr. Jansons un Melnalkšņa kdze. Dziedāja V. Lamberte kdze no Operas. Vakar un aizvakar rītā bija uzsnidzis sniegs. Dienā gan nokusa. Laiks nebija necik spožs. Pārrunājām ar m. par meiteņu iesvētīšanas svinībām, ka tik pietiek naudas. Jau gan no kases viendien paņēmu 100 ls, vēl tur ir 70 ls, tad no kooperatīva varēšu dabūt 100 ls. Ja nu gluži nepietiks, būs jāaizņem un kāds mazumiņš. Doņīšam ar' vajadzēs pavasara mēteļa. Tagad šuj meitenēm iesvētāmajās kleitas, jāšuj m. kostīms. Gan tiksim cauri!
5.IV.33. Miša Iļjins visu laiku bija bijis slims. Vakar pirmo dienu bija atnācis savos papes darbos pie m. Puriņa kdze J. P. I. teica, ka varbūt varēšot nodot kādā kartonāžas fabrikā. Kultūras nodaļa solījusies maksāt m. par darbu. Būs kādi lati. Tie noderēs. Šorīt uzmodos p. 6. Nevarēju vairs aizmigt, domāju par visu, kā pārlaidīsim savas ģimenes svētkus. Šorīt tā kā skats gaišāks. Saņēmām marta m. II pusi algas. Nomaksāju maksājumus Hammeram, ienākuma nodokļu 2. daļu, par meiteņu klavierstundām martā u. t. t. M. nopirka savai kostīmjakai oderi, blūzes drēbi. Šis un tas jāapgādā, viss kas vajadzīgs. No p. 1 skolā bija Skaldera lekcija par Latviju ar gaismas bildēm.
6.IV.33. Aizvakar bija valsts prezidenta vēlēšanas. Saeima ar 52 balsīm bija ievēlējusi atkal Alb. Kviesi. Dr P. Kalniņš bija dabūjis 25 b., bet komūnists Miķelis Bite 9. Šorīt atkal uzmodos p. 6. Pēc tam vairs neaizmigu. Mokos ar savas klases mazajām sekmēm, sevišķi nemierīga sirds par latv. valodu. Laikam neprotu vairs strādāt vai arī nav spēka. Nu esam nonākuši pie Aspazijas. Bet darbs neiet un neiet... Bija dežūra. Pēcpusdienā nobraucām abi ar Žuli uz kooperatīvu. Tur sapirkām m. materiālus papes darbiem ar Mišu. Pēc nogāju uz val. sēdi. Pārbraucu māja, uzrakstīju ēdāju listi par marta m. Dienā bija bijis vecais Pāns uz Būriņām dodamā kucēna pēc. Vakarā m., Doņis un Miķis bija nobraukuši pie Pāna kucēna skatīties. Pārbrauca mājā, stāstīja, cik pie Pāna viss nemīlīgs un auksts, cik savādi Ozoliņi – nobarojušies no slinkuma un bezdarbu dzīves. Val. sēdes laikā stipri sniga un kusa.
7.IV.33. Šorīt atkal uzmodos agri – jau priekš p. 6 – un neaizmigu vairs. Attaisīju slēdzi – koki visi balti piesniguši. Pagalmā diezgan bieza sniega kārta – īsta ziema. Savādi, ka prātā stāv mir. Mandelis. Tas laikam tāpēc, ka viņu dzīvu redzēdams ikreiz sapīgi sajutu viņa slimīgumu – nabadzību. Bet skatos vakar – Abraška spēlējās pa sētu kā aizvien – viņš gan nejūt nekādas pārmaiņas.
Tā mēdz būt arī lieliem un apzinīgiem cilvēkiem – kādu laiku sāpes asas, tad laiks tās nomierina, un smiltis drīz vien sedz aizgājēju pēdas. Šorīt iznāca kas savāds: nāku uz skolu, pirmās stundas man nav, iznāku pa vārtiem – redzu iet V. Brūkēvice (pērn VI kl. bija pie Ošiņas) ieķērusies rokā kādam jaunam puikam – varbūt 20 g. vecam, rokā čemodāniņš, laikam grāmatu. Mani viņi neredzēja – gāja otrā pusē uz Brīvības ielas pusi. Nezinu, ko lai nu daru? Dzird – esot saderinājusies, viss notiekot ar mātes ziņu. Aizvakar m. bija novedusi Puriņa kdzei Mišas darbus. Bijusi pārsteigta par panākumiem. Vakar Bēru Rūdis biju sācis mācīties latviešu valodu pie m. Nākšot nedēļā 2 st. Mammule gan noprasījusi tikai 50 s. par stundu – kaimiņu būšana – neērti daudz ņemt.

8.IV.33. Pūpolu sestdiena, skolā bija tikai 4 stundas. Atnācu mājā. Musis, Žulis un Miķis taisījās braukt uz Saldu. Veda uz Būriņām Pāna kucēnu. Bija norunāts, ka Pāns atvedīs kucēnu uz staciju tikai, bet izrādījās, ka Pāns brauc uz Būriņām līdz – pats gribējis novest. Ritums ar Doņi bija stacijā – tie stāstīja. Dzirdēs, kā būs nobraukuši. Vakarā laboju klases darbus (literatūrā – par Saulieti, Birznieku-Upīti un Jaunsudrabiņu). No skolas atnesu lielo katlu otrajiem svētkiem, bet krēslus sarunāju aizņemties no Rudzīša – 24. pmsk., tepat tuvumā.
9.IV.33. Rītā atmodos p. 7, bet tad nogulēju gandrīz līdz p. 9. Atnesu "Сегодня". To mēdzu pirkt svētdienās. Šo un to jaunu atrod no Krievijas dzīves. Sevišķi labi daži stāstiņi no padomju pilsoņu dzīves. Laiks jauks, bet nekur nevajadzēja iet – lasīju un gulēju. Gulēju daudz. Vakarā Doņītis nogāja pie Plātienas jkdzes palūgt viņu pie sevis otro Lieldien. Pēc tam ienāca Aņa. Nākusi apjautāties, kad īsti jānāk uz meiteņu gada dienu un aprunāties, ko meitenēm dāvināt. Tas tā starp citu. Bet svarīgākais, ko viņa izstāstīja – esot miris viņas onkulis Pēteris liteniešos. Es viņu beidzamo reiz redzēju onkuļa bērēs 1902. g. (jeb vai viņš vēl būtu bijis grsm bērēs 1905. g.?). Mūsu mājā viņu sauca par "Liteniešu Biezo" vai "Liteniešu Pēteri". Es viņu vienmēr atminos ļoti silti. Kad es vēl biju pavisam mazs, atminos, ka "Liteniešu onkulis" reiz par gadu brauca pie mums – pagasta valdē nomaksāt savu galvas naudu. Viņš bija stalta auguma, lielu brūnu bārdu. Sevišķi man palikusi prātā viņa valoda – tembrs un runas veids. Tas pats bija arī Aņas mammai un ir arī Aņai. Man tā kā nāk atmiņā, ka tas pats runas veids bija arī vecajai Žuša Edai – Aņas mammas mātes māsai. Pēterburgas Biezais (mūsu mājā viņu sauca "Pēterburgas Ješkis") esot vēl dzīvs. Viņš dzīvo savā mājiņā Dibunas – netālu no Pēterburgas. Viņa nekad neesmu redzējis. Pēdējo reiz bijis Golgovskā 1876. g. – manās kristībās. Kādas reizes tiku viņam rakstījis. Būs vēl jāraksta. 10.IV.33. Šodien mūsu lielīši sāka iet iesvētīšanas mācībā pie prof. K. Kundziņa un V. Maldoņa. Mācība notiek II p. ģimnāzijā. Nevarot ne salīdzināt IV ģ. skolotāju Kociņu – no tā nav palicis labuma ne par salauztu santīmu. Pēc pusdienas atnāca Kaķelis. Nebija ilgi redzēts. Palika ar meitenēm runādamies līdz p. 11 vakarā. Klausījos radio. Ap pusdienas bija Skol. māja. Izņēmu no kases no sava tekošā r-na 70 ls, bet no skolēnu koop. 100 ls. Tur aizņēmos – atdošu 4 mēnešos. Kaut arī no koop. saņēmu vēl 100 ls uz p. g. un šāgada valdes sēdēm, tomēr – vajadzības lielas. Taču jācer, ka nu tiksim cauri. Būs no šās pašas naudas jāpērk Doņītim vasaras mētelis. Būs labi.
11.IV.33. No rīta gatavoju savu ienākuma nodokļu deklarāciju. Novedu to uz inspekciju. Bija jāparaksta uz jaunas formas blankas. Redzēs, cik nu šogad būs jāmaksā? Ejot uz nod. inspekciju Pils ielā, satiku ceļā diplomātu auto – brauca uz Doma baznīcu, kur bija svinīgs dievkalpojums – šodien p. 10 prezidents J. Kviesis Saeimā nodeva svinīgo solījumu –zvērestu – otram lāgam. Šorīt saņēmām vēstuli no Musīša. Raksta, kā nobraukuši ar suni, ka Pāns domājot vest suni atpakaļ – nevarot šķirties. Erna un Afulis būšot šovakar te. Uz valdes sēdi nebija jāiet, tā bijis norunāts pag. otrdien. Atnāca vecais Pāns. Izstāstījās, ka izbraukājis pa Būriņām. Izslavēja Būrinu mājas vietu un saimniecību. Bet savu "Tacho" gan atvedis atpakaļ uz Rīgus – nepavēlējies to atstāt svešumā. No visas runas tīri iznāk, ka Pānam uznācis gan vecums.
12.IV.33. Vakar bija atnākusi Ūdra Zenta: esot zvanīts no Būriņām, lai ejot pretī uz staciju. Kad Ritums ar Doņi nobrauca uz staciju, bija sagaidījuši tikai Ernu – Afulis saslimis, nevarējis braukt. Slimošanas cēloņi vairāki: priekš kāda pusgada no savām stāvajām trepēm kritis un sadauzījis muguru. Tā sāpot, nu bez tam tagad esot vēl gripa. Viendien laikrakstā bija mežziņa Ēbeļa nāves ziņa. Viņš arī slimoja ar cukurslimību. Lai m. neuztrauktos, sludinājumu noplēsu. Bet nu Erna stāsta, ka Ēbelis miris ar gripu. Ūdra Zenta stāstīja, ka viņas mamma slimojot – neesot miega, neesot miera. Laikam nervi sakarā ar pārejas laiku. Nevarot gulēt nemaz – nu kādam ar viņu jābūt nomodā. Erna stāstīja, ka Miķis, Musis un Žulis dzīvojot pa lauku – upeslejā dedzinot pērnās lapas un zarus. Kopšot arī mežu. Ja Af. palikšot vesels, tad atbraukšot ātrāk, tie citi gan tikai pirmo svētku vakarā.
13.IV.33. Zaļā ceturtdiena. Visas pārdoatvas un darbnīcas vaļā cauru dienu. Vakar šo to nopirkām. M. un man cepures. Man pelēka platmale, kā bija tā, ko uz Holmu man atsūtīja Marija. Tad vēl nopirku sev jaunas lences – jau 2 gadi biju taisījies pirkt. Meitenēm pirkām baltus plecu lakatiņus, zīda, sev cimdus, zeķes u. c. Tad vēl paņēmu 1 pud. "dzidrā" un konjaku mielastam. Tā mūsu māju šīm dienām visu poš, mēž un tīrī. Jau kādas dienas palīdz mūsu vecā tantiņa (Mitmava). Ka tik nu viss izdotos labi un pa godam. Sirds un prāts nemierīgs, nevar gulēt, kā mostos p. 6, tā vairāk nevar aizmigt, un tā jau ilgāku laiku no vietas. Moka visāds nemiers – gan par veselība, gan darbu, gan citāds dvēseles nemiers. Mani uztrauc citu uztraukums, nervozums, m. slimošana, mana paša veselība. Kaut vēl varētu pavilkt kāda gada! Tagad nu Doņītim labāk – pampums pavisam izzudis. Jācer, ka vairs neatkārtosies. Jācer tomēr uz visu labu. Šodien gan nav izjūtama nekāda svētku svinība, jo visi iet, kust un strādā kā skudras. Tikai man vienam nav spēka kustēties un ko darīt. Brīžam tā esmu noguris, ka negribas ne rokas pacelt. Tad ienāk prātā nāve. Tad par viņu domāju, ka mani aizvedīs uz Čāpātājiem, kur gan guļ mamma, bet tas mani moka visus gadus, kamēr tā guldīta. Biju viņai solījis, ka vedīšu viņu guldināt Tirzas kapos blakus manam tēvam un onkulim, bet sava gļēvuma dēļ to neizdarīju – guldīju svešā vietā, pie svešiem ļaudīm. Tas mani moka visus gadus. Biju domājis reiz pārvest ciņu uz dzimteni, guldīt to dzimtenes smiltīs, bet domas palikušas tikai domas. Un galu galā man ar' būs jāguļ svešās smiltīs, tomēr gan laikam blakus mammai. Vismaz tad gulēsim abi tā, kā kad biju maziņš puisītis. Vismaz tik daudz.
14.IV.33. Atkal atmodos p. 6 – kā kāds mani piepeši būtu uzmudinājis. Sapņoju, bet sapņi smagi, miegs nogurdina. Vakar pēc pusdienas mēģināju gulēt – neizdevās iemigt. Sirds bija tik smaga, kā smaga, nepanesama nasta. Vakar vakarā apgūlos, nejutos labi, tāds kā sirds vājums. Tomēr biju gulējis līdz p. 6. Tad bija atkal nemiers. Tagad dienā labāk, esmu mierīgāks. Meitenes priecīgas par prof. Kundziņa un Maldoņa stundām. Esot tik liberāli, kādi nav vecā rauga mācītāji un veco ieskatu ļaudis. Savādi gan, ka es jau savā mūžā esmu piedzīvojis tādu krasu maiņu teologa mācībām uzskatos un arī savā garīgajā un reliģiskajā dzīvē. No laika gala esmu interesējies par reliģiju: ir bijušas domas pat studēt teoloģiju, bet no tā nekas nav iznācis. Tomēr esmu daudz par reliģiju domājis un interesējis, arī lasījis. Jāsaka, ka tikai pēc kara esmu nācis pie jaunām atziņām, kas neatkarīgi no lasītā saskan ar moderno teoloģiju. Vecā dogmātiskā reliģija manī izplēnējusi. Tagad es vairs nebūtu spējīgs mācīt sevišķi veco derību kā absolūtu patiesību, tagad viss tas manī sabrucis un pārvērties. Vakarā p. 7 Doma b. bija vakara dievkalpošana. Arī konfirmantiem bija jāierodas. Nobraucu arī es. Sprediķoja prof. V. Maldonis par ciešanām. Runa bija filozofiska. Viņš teica to, par ko es ilgus gadus biju domājis – jau no mazām dienām. Jau tad pašos priecīgākajos brīžos mani pārņēma skumjas. Varu atminēties tikai pāru reizes dzīvē, kad es būtu juties absolūti priecīgs, bet tad: tās pat pāra reizes aplietas ar pārmetumiem... Pāra reizes
prieka mūžā tak nebūtu daudz, bet tās pašas sarūgtinātas. M. man reizēm pārmet, ka es vienmēr esot saīdzis, mani it kā kas nospiežot. Ko lai uz to saku? Kā lai izskaidroju? Daudz ko es pats nezinu, vēl mazāk varu ietērpt vārdos. Un vai es viens tāds esmu pasaulē? Daudzi savas domas ir nonesuši viņā saulē. Tā laikam būs arī ar mani. Es pats daudz reiz nezinu, par ko man jādomā. Tā tas ir gadiem. Kad Holmā 1920. g. biju slims, es kāvos ar kādām domām, kuras nevarēju atrisināt, tad es vienmēr esot atkārtojis: "un es nevaru un nevaru izdomāt". To tā kā arī pats atminos.
15.IV.33. Ejam, pērkam un gādājam, kas būt vajadzīgs un nepieciešams. Es gan jūtos stipri lieks un tīri pa kājām strādātājiem. Reizēm tik smagi, apzinoties savu nespēju, nenozīmīgumu un mazvērtību. Jā, ar mazvērtību esmu mocījies visu mūžu. Tā arī laikam viena no mana garīgā nespēka un slimīguma pazīmēm. Bet ko tur vairs – nebūs ilgi līdz visu beigām... Meitenes atnesa no šuvējas savas kleitas un m. kostīmu. Biju pilsētā pēc kafijas un konfektēm. Erna vakar bija ar slapjiem matiem izkāpusi pa logu dārziņā, saaukstējusies, un nu sāp kauls, t° 38. Guļ. Domā braukt mājā, ka te pavisam nesaslimst. Redzēs, varbūt pāries. Parunāju klavieru skaņotājam Kambaram, lai uzskaņo klavieres. Nav skaņotas pāra gadu un bez tam otros svētkos varbūt kāds gribēs spēlēt. Atnāca un uzskaņoja. Būs atkal kādu laiku labi.
16.IV.33. Pirmās Lieldienas svētku diena. Mūsu mājā visi iet un kustās, cep, vāra, tīrī. Tikai es maz kam deru. Šorīt Erna gribēja braukt mājā – jūtoties pavisam nelabi. Pārrunājām, lai paliek – ja pēc pusdienas būs tikpat slikti, lai tad brauc. Pēc palika labāk, t° krita un beidzot bija pavisam normāla. No gultas taču neļāvām celties. Vakar no Ņegotiniem atnesa traukus. Arī no Hammeriem. Ar visu to rūpēšanos svētku izjūtas nav. Laiks draņķīgs – snieg un līst. Vakarā aizbraucu uz staciju saldeniekiem pretī. Meitenes bija vannā un nogāja gulēt uz Freiberģu dzīvokli. Arī Afulis, kas atbrauca piektdienas vakarā. Esot bijis slims, citādi būtu braucis reizē ar Ernu. Savādi ar Af.: tam sāpot mugura krustā. Tas it kā no kritiena uz trepēm. Tagad pampst kājas. Bet tad tomēr viņš var iet un kustēties – reizēm paliek pavisam slikti, tad atkal it kā nebūtu nekādas vainas. Varbūt arī nervi? Vai viss kopā? Sagaidīju no vilciena tikai Būriņu onkuli, Žuļus, Miķi un Salna Lienīti ar Veriņu. Grosmammas nebija: Teihmaņa kdze zvanījusi uz Būriņām, ka grsm. jau ģērbjoties kā braukt uz staciju, bet stacijā nav redzēta, laikam būs nokavējusi vilcienu. Kad pārbraucām no stacijas, Erna jau bija piecēlusies, jutās tīri labi. Nu ir iets un gādāts, cik bija spēka un varēšanas. Redzēs, kā viss izies. Jācer, ka labi. M. noturējusies pie veselības, kaut gan viņai uztraukumu bijis diezgan. Ženija ar Līviju nebija atbraukušas.
17. un 18.IV.33. Bija svinīgi brīži. Tādi ir tikai daži dzīvē un paliek spilgtā atmiņā visu mūžu. Paņēmām auto un visi četri – mēs abi ar m. un Ritumītis ar Doņīti – nobraucām uz Doma baznīcu. Bērni aizgāja uz kapitula zāli, kur bija konfirmantu sapulcēšanās vieta. Venners mūs ieveda baznīcā – nosēdināja pie paša altāra. Taisni p. 11 konfirmanti sāka nākt iekšā. Gājiens bija svinīgs un aizkustinošs: pa priekšu profesori Dr Kundziņš ar Maldoni, tad jaunavas – tērpušās itin visas baltās rotās, aiz viņām jaunekļi. Konfirmanti kopskaitā 91. Bijām aizkustināti līdz asarām – no sākuma nemaz nevarēju dziedāt. Lai nu kurā baznīcā, bet Doma baznīcā ceremonijai sevišķi mierīgs raksturs. Arī mācītāju runas bija sirsnības un siltuma pilnas. Bijām ar m. pie dievgalda. Tik svinīgā reizē tas bija tīri vietā un sirds vēlējums, kaut arī ne dogmatiskā nozīmē. Kopā ar mūsu bērniem iesvētīja arī dažu pazīstamu bērnus: Viča dēlu Longinu, prof. Kundziņa dēlu, doc. Kārkliņa divas meitas, Ad. Kaktiņa dēlu u. vēl d. c. Dievkalpojumu kuplināja ar solo priekšnesumiem Ad. Kaktiņš, čellists Komisārs un operdziedātājs Kornets. Baznīca bija ļaužu pilna. Pēc dievkalpojuma viss domlaukums bija stāvgrūdām pilns. Vēl konfirmanti fotografējās. Pēc tam mēs braucām pie fotogrāfa Ozola un tad uz māju. Atbraukuši mājā, ēdām pusdienu. Galds bija skaisti klāts guļamistabā. Ap p. 5 sāka nākti viesi. Viesu bija labi daudz: Aņa ar Asju, Gaigalu Jānis, Bēri, Kaķis, Balodis, Gotšsalka kdze, Klēbaha Jānis, bija atbraucis arī Brunis, Stīpnieks, Venners, vecais Pāna kgs, Freimaņa jkdze. Pie galda bijuši 28 cilvēki. P. 11 piepeši ieradās grsm no Saldus. Viņa sestdien nokavējusi vilcienu. Svētdienas rītā nobraukusi uz staciju, nopirkusi biļeti, bet uznācis sliktums – un vilciens pa tam aizgājis. Gaidījusi pie Helmutiem uz vakara vilcienu. Žēl, ka grsm nebija klāt pie svinīgās, iesvētīšanas ceremonijas. Nakts pagāja ātri un jauki. Spēlēja kārtis Būriņu onkulis, Venners un Bērs (preferansu). Citi runājās un pat dancoja. Bēri gāja augšā tikai p. 6. Ienesa gultas no lauka, un mēs ar m. apgūlāmies. Jaunie – mūsējie, Afulis, Brunis, Balodis, Stīpnieks spēlēja kārtis līdz pusdienai un pat līdz vakaram, kad ap pusnakti gājām gulēt. Meitenes saņēma skaistas dāvanas: no grsm katra dūnu spilvenu, no Afuļa koljē: sudraba ķēdītē slīpētu akvamarīnu, no Bēra kdzes katra kristālla pulverizātoru, no Salna kdzes Ritums pusduci smalku kreklu, Doņītis flakonu "Narcisse blau", no Aņas zelta rokas ķēdītes, no Freimaņa jkdzes pastkaršu albumu ādas sējumā, no Vennera – Ritums pastkaršu albumu, Doņis – tintes pudeli, no Lielauces radiem katrs 10 ls – lai pērkot ko gribot. Domā pirkt kādu pastāvīgu piemiņu. Erna bija pagatavojusi 2 skaisti izšūtas dīvāna spilvenus. Klēbaha Jānis uzdāvināja Ritumam kristāla puķu vāzi, Doņim kristāla konfekšu bļodiņu ar sudraba stīpiņu. Gotšalka kdze katram kabatas lakatiņu ieliekamo ar pusduci kabatas lakatiņu. Visas skaistas piemiņas! Bez tam puķes – rozes baltas kā iesvētījamās jaunavas no Kaķa, Baloža, Stīpnieka, no Bēra kdzes ziedoša balta acālija, no Bruņa baltas lefkojas, Ķūtu Jānis bija atsūtījis katrai sarkanu rozi. Tad telegrāfiskie apsveikumi no Freiberģa Paulas, kas II sv. bija Smiltenē, Zoltnera, Liepiņa, Ābera, Kāpostiem; luksus telegrammas sūtījuši Teihmaņi un Poļleiši, Rudzīši, Hammeri, Edžus (Zariņu Ērika), Guļevski no Bikstiem. 18.IV. pienesu luksus telegrammu no Kaminskiem. Tā bija nodota p. 8 vakarā. Virtus nebijām uzlūguši pie sevis, kaut gan bija gaidījuši. Ūdri bija sūtījuši rozes un apsveikumu, bet paši nebija – laikam Ū. kdze stipri slima. Bija atnākusi Freiberģa Paula. Uzdāvināja man biļeti uz operetes izrādi Amatnieku b-bā 27.IV. Tur viņa spēlē līdzi. Būriņu onkulis un Erna aizbrauca mājā šorīt ar p. 6 vilcienu.
19.IV.33. 13.III īres valdes sēdē sekr. Riekstiņš man teica, ka jānākot uz sēdi 19.IV. Izrādījās, ka sēde nolikta uz 20.IV. Biju nobraucis uz īres valdi par tukšu. Jāiet rītu. Pēc pusdienas bija solījies atnākt Brunis ar Lapiņu. Piezvanīju Venneram, lai tas atnāk vakarā. Solījās atnākt. Grsm. jau vakar taisījās aizbraukt. Taču palika, jo bija jānokārto dažādi pirkumi, kas vajadzīgi pie nama remontam. Af. gan vēl negribēja braukt mājā un tīšu prātu gribēja nokavēt vilcienu, bet taču bija nobraukušas stacijā laikus. Ar Af. gan ir savādi – viņš ir pilnīgs egocentrists – viņa "es" stāv centrā, ap kuru vajag griezties visai pasaulei. Viņš nerēķinās ne ar vienu, bet citiem jārēķinās ar viņu. Grūta dzīve pasaulē tādiem un ar tādiem.
20.IV.33. Vakar vakarā atkal nodzīvojām kā otros svētkos. Bija Brunis, Lapiņš, Venners. Venners aizgāja mājā pēc p. 1. Es apgūlos ap p. 2, bet jaunā tauta bija nodzīvojusi līdz p 4. P. 10 šorīt biju īres valdes sēdē. Nebija daudz lietu, vairākas izbeidzās ar izlīgumu. Beidzām p. 2. Kamēr es biju īres valdē, bija bijusi Medņa Alvīne apsveikt jaunās meitas. Iedāvinājusi katrai 5 ls, lai nopērkot sev kādu piemiņas lietiņu. Stāstījusi, ka pēc kāda mēneša aiziešot dzīvot uz Lubeju pie māsas. Augustam būšot uz laukiem labāk. Un tiešām tā ar' būs labāk – ko lauku cilvēku lai te var sadarīt uz plikiem akmeņiem? Lai lauku cilvēks cik ilgi dzīvojis pilsētā – viņš tur nevar iedzīvoties – zeme viņu velk atpakaļ pie sevis ar neatvairāmu spēku. Žulis ar Veriņu bija D. T. uz Gestu Berlingu, bet lielie visi nogāja uz kīno. Ienāca Bēra kdze un stāstīja, cik Virts bijis ziņkārīgs meiteņu iesvētībām: speciāli uzlūguši pie sevis viņus un sīki jo sīki izprašņājuši par visu – kas un kā bijis. Un bija jau arī viss labi, jo labi: viss bija uz labāko. No Ūdra palūdzu 3 spuldzes – 100 W, lai būtu jo gaišs un spožs. Un tiešām – spožajā gaismā viss izskatījās krāšņi. Bēra kdze teica, ka pie mums esot bijis ļoti labi un patīkami. Ne velti viņi esot nosēdējuši līdz p. 6.
21.IV.33. Aizvakar un vakar bija Skolot. Savienības konference. Nebiju par viņu iedomājies, mani tas neinteresē vairs – zociķu visa tā būšana: tik tie vadoņi, kuru pavadā iet viss kā aitu bars. Nupat avīzes pienes arī to, ka s.-d. kāvušies pilsētas domē vakar vakarā. Āberberģis skrējis virsū pat ar revolveri. Arī "kultūras nodaļas" vadītāji! Mūsu draugi bija nogājuši uz N. T. uz Gulbja "Skolmeistaru" izrādi. Bija gribējuši tik par lētu maksu, bet nebija dabūjuši biļešu. Dienā viņi bija muzejos: kara, valsts un pilsētas. Bija gribējuši gan apskatīt arī Doma baznīcu, bet Venners nav bijis mājā.
22.IV.33. Šodien nobraucu uz kooperatīvu. Nebiju tur ilgi bijis. Nokārtoju rabata orderus. Doņītis, Žulis un Veriņa bija Brāļu kapos. Pēc pusdienas Lienīte ar Veriņu aizbrauca uz māju. Ritumītis ar Doņīti atnesa no fot. Ozola parauga bildes. Izdevušās teicami. Būs jauka piemiņa. Vakarā izlaboju 5 domu rakstu burtnīcas. Temats (Indrānu un Roplaiņu traģēdija) bija bijis par smagu. Taču relatīvi ņemot – uzrakstīts diezgan labi.
23.IV.33. Beidzamā brīvā diena. Gan bija divi nedēļās laika, kad nebija jāiet klasē, tomēr pa māju darbi kūsāt kūsāja, bet es nekā nevarēju palīdzēt, bija tikai pa kājām un sevi jutu bezspēcīgu un lieku. Tādās reizēs man ļoti grūti. Šodien biju nodomājis pabeigt domu r. labošanu. Pabeidzu ar'. Liku pārnest Сегодня, taisījos lasīt – kā atnāca Pletienes jkdze apsveikt meitenes. Otrajā Lieldienā neesot bijusi mājā. Uzdāvināja Doņim dzintara brošu. Drusku vēlāk atnāk vecais Pāna kgs un atnesa zelta rokas pulksteņus (ar zelta rokas ķēdi) Ritumam un Cosim. Liela dāvana un vērtīga piemiņa. Onkuļa miršanas diena. Pagājis jau 31 gads.
24.IV.33. Zoltnera Niks bija meitenēm atsūtījis "acāliju" ziedus. Atnāca Ženija ar Līviju. Uzdāvināja meitenēm sudraba pūdera kārbiņas no sevis un no Gertnera Mirdzas. Pēc atnāca arī Zoltners. Nosēdējām labi ilgi. Ženija ar Līviju aizsteidzās uz staciju Gertnera Mirdzai pretīm. Gertnera Kārlis iebraucis Rīgā citiem nezinot – laikam ģimenes nesaskaņas.
25.IV.33. Otrdiena. Biju koop. valdes sēdē. Novilkās ilgi. Atnācu mājā, bija Brunis. Nav lāga gara stāvoklis. Reizēm nenāk miegs no rītiem – atmostos agri, nevaru aizmigt. Arī darbi negrib lāgā veikties. Jāsastāda skolnieku anketas, nevar vien sākt. Katra pēcpusdiena, katrs vakars paiet bez darba, visvairāk ar svešiem ļaudīm.
26.IV.33. Pēcpusdienas ienāca Gaigalu Alvils. Bijis pie Jāņa. Grib taisīt kādu kombinācija ar Gaigalu zemi: atgriezīšot Jānim 19 ha zemes gabalu. Bet pie mums bija nācis, lai es ņemot no kases 900 ls pret Jāņa vekseļiem. Būs jāklausa, kaut arī grūtu sirdi. Nav patīkami atkal pīties ar naudas darīšanām ne priekš sevis, bet negribas atteikties, kaut gan Gaigali man nozūmēja 550 zelta rubļu. Где наша не пропадала!
27.IV.33. Freiberga Paula uzstājās zemnieku drāmas operetē "Nakts sapnis". Gribēja, lai mēs ejot paskatīties. Bijām visi, izņemot Musīti. Paula spēlē, dzied un dejo labi, tikai kustību par daudz, tās nogurdina skatītāju. Operete par sevi nav nopietni ņemams gabals, man viņa nepatīk – seklums un vairāk nekas. Aulis atnesa Jāņa vekseli. Būs jābrauc uz kasi. No darba atkal nekas neiznāks. Un tā iet diena pēc dienas. Arī ar klases darbu esmu ļoti nemierā – nav sekmju ne skolēniem, ne man: jūtu, ka eju stipri uz leju visādā ziņā – i fiziski i garīgi. Enerģija zūd arvien vairāk, spēki mazinās. Apkārtnes troksnis – skaļas runas, nemiers tā nospiež. Gribas būt klusumā un vientulībā. Vakar pat – atnākušas tantiņas meitas. Jārunā, kaut arī pilnīgi sveši cilvēki.
28.IV.33. Šodien Maijucim dzimšanas diena. Paliek 13 gadu. Tie bija bēdīgi laiki Holmā, kad Maijucītis piedzima: tikko biju cēlies no grūtās slimībai gultas, nebija maizes, nebija apavu – sevišķi sirds sāpēja par bērniem – nebija zābaciņu, vajadzēja staigāt caurās dāvinātās kalošiņās. Tā Ritumītis ar Doņīti nāca mani apmeklēt slimnīcā. Cik bija mājā, tik nesa man ēst – slimnīcā par dienu dabūju tikai pudeli piena un pusmārciņu rupjas maizes – vairāk nekā. Ko m. varēja iemainīt pret kādām drēbēm vai veļu, to nesa man. Malkas nav bijis – dzīvoklis auksts, bads. Musītis bija saslimis ar plaušu karsoni, garo klepu, nātru drudzi – visu vienā reizē. Grūti iedomāties, kā tas viss pārciests. Kad Maijucītis piedzima – nebija mājā maizes. M. kolēģes – citas skolotājas – apsveikdamas nesa pa gabalam rupjas maizes. Tā toreiz svarīgāka par zeltu. Ezergailiena atnesa m. ceptu vistu ar kartupeļiem. Tas toreiz bija kas neredzēts. Lai arī tagad iet grūti un viss kas smalki jārēķina, tomēr tagadējā dzīve ir paradīze pret elli. Maijucītim šogad neiznāk nekāda dāvana. Nekas, iztiks arī bešā, kad tik veselība. Musītis gan par dažiem santīmiem bija nopircis odekolonu. Bēra kdze solījusies Maijucim kaut ko uzdāvināt. Redzēs, ko būs pirkusi. Maijucis vakar tā kā bija saaukstējies, bet šorīt t° nebija. Ūdris savu kundzi pirmdien noveda 1. p. slimnīcu – saslimusi ar smadzeņu iekaisumu. Ejot grūti.
29.IV.33. Vakar nobraucu uz Skol. M. un iesniedzu kasē lūgumu par 900 ls aizdevumu. Teica, ka lēmumu dabūšot zināt jaunnedēļ. Piegāju Dr Ād. dēļ Žulīša slimnīcas ordera, gribēju atdot, bet teica, lai paliekot, izmantošot to pašu vēlāk. Palūdzu Dr Ād. 10 el. vannas. Vajadzēja gan prasīt arī masāžu, bet neiedomājos, būs jāpalūdz vēlāk. Sevišķi siltā, lietainā laikā labā kāja pavisam smaga un nespēcīga. Varbūt elektrība atsvaidzinās. Bija paid. pad. sēde. Sprieda par VI kl., kas pielaižams pie pārbaudījuma, kas nē. Iznāk, ka Balodis nav pielaižams. Arī Rozenbergs, Lauže, Ilga Jansone, Sniedze. Ja grib, lai sēž vēl gadu. Dažus atsvabinās no pārbaudījumiem – kam būs caurmērā ne mazāka atzīme par 4; citi saņems II šķ. apliecības, bet tik nevarēs iet tālākās skolās. Redzēs, kā būs galu galā. Kad atnācu no skolas ap p. 9 – bija nonākuši uz tasi kafijas Bēri. Bēra kdze bija Žulim uzdāvinājusi katūnu kleitei. M. bija izcepusi garšīgas kūkas. Bēri nosēdēja pāri par p. 11. Biju pirmajā el. vannā. Palūdzu Dr Ād. masāžu, izrakstīja 10 gabalas. Biju arī kooperatīvā.
30.IV.33. Svētdiena. Laiks noskaidrojas, kaut gan pareģoja, ka vēl līšot. Laboju savas klases klases domu rakstu "Lieldienas piedzīvojumi". Darbs iznācis stipri bāls – vai nav novērošanas spēju vai gribas. Labākie darbi iznākuši Sniedzem un Riekstiņai: Sn. labs vērotājs, R. – attēlo izjūtas.
1.V.33. Piecelies rakstīju skolēnu anketas. Pēc nobraucu uz esplanādi, kur bija parāde. Laiks bija brīnum jauks. Ļaužu uz ielām daudz – gan skatīties kara spēka parādi, gan arī s.-d. gājienu uz Grīziņkalnu. Tā gan ir ar laiku – saulē silts, pat karsts, bet pakrēslē salst – saule ar zobiem. Vakarā atnāca Brunis. Pabeidzu anketas. Biju skolā, kur bija atnākuši dažu skolēnu vecāki. Izrunājos ar tiem par viņu bērnu sekmēm. Bija Herb. Rozenberga māte. Herb. R. aizgājis ganos. Pīpasts, Brunāvice, Palkavniece, M. Jansona tēvs mierā ar II šķ. apliecību. Ūdris teica, ka sievai neejot labi.
2.V.33. Pag. sestdien bijām Aspazijas vakarā 4. ģimnāzijā. Doc. Kārkliņš nolasīja referātu par Aspazijas darbiem, sevišķi izceldams A. sievietes. Kons. Kvēps deklamēja un Lamberte dziedāja. Asp. bija solījusies būt šai vakarā, bet nebija – esot slima. Sleinis stāstīja, kā Asp. noraidījusi Birkerta kdzi, kad bijuši nobraukuši Asp. pakaļ: Rainis esot nomiris, revolūcijas bērnus sacilājies, laikam gribot arī viņu nomirdināt to pārpūlējot. Biju el. v. un pēc tās koop. valdes sēdē. Kooperatīvā saņēmu savu aprīļa algu – Ls 29.10. Būs kāda daļa Doņīša mēteļa pirkšanai.
3.V.33. Šodien vecais Pāna kgs atnesa meiteņu pulksteņus – Doņīša pulkstenim pagarināta ķēde un abu pulksteņu rokas ķēdēm pieliktas aizsargu ķēdītes. Nu pulksteņi būs kārtībā, varbūt ka tikai būs mazliet jānoregulē. Runāju ar kurpnieku, vai nevar zābaku zolēm piestiprināt melnās gumijas purnu galus. Sevišķi labajai kājai nodilst zoles purna gals. Teicās pamēģināt. Tīrais posts ar labo kāju – tā, būdama nespēcīgāka par kreiso – šļūc un tā purns nodilst jo ātri. Varbūt gumija dils mazāk par ādu. Pamēģinās. Tā dilšana mani uztrauc. Vakarā laboju savas kl. vēstures darbu. Vakar biju kasē. Tur 800 ls solīja 11., bet 81 Ls 60 s. saņēmu jau tad, Jānis pienākšot kādā pēcpusdienā.
4.V.33. Šodienu biju el. vannā un bija pirmā masāža. Jutos noguris, tāpēc negāju uz valodniec. sēdi. Arī vajadzēja izlabot klases darbu, ko rakstīja pag. nedēļā. Izlaboju savas kl. latv. lit. klases darbu, jo rītā domāju dot diktātu. Uz valodnieku sēdi netiku nogājis, jo biju no vannas noguris un gribēju izlabot burtnīcas. Bija atnākusi Mauriņa kdze (Buku Matilde) – slimojot, domājot, ka esot kāda iekšķīga vaina. Bija ar m. pie Dr Ābeles un N. Vētras (Blūmberģa Jēkaba dēla). Tur ar savu brāli dziedātāju pārrakstījušies par Vētru. Šodien "J. Z." bija ziņota, ka miris Tirzas Ģevu Dziļkalnu Kārlis. Pazinu viņu no bērnības, no II dziesmu svētkiem, no 1905. g. – kad kopā braucām no Cēsīm līdz Rankai Rankas kunga karietē. Beidzamo reiz Dz. satiku Golgovskas b-bas nama iesvētīšanas svinībās. D. ļoti sekmīgi izturēja eks. "Latvijas valsts tiesībās" pie prof. A. Švābes.
5.V.33. M. bija grsm. uzdevumā nosūtījusi trubu atejas remontam. Matilde stāstīja par saldenieku dzīvi – dzerot bez sava gala, gandrīz vai visvairāk sievas. Bijušas bēres Ķesteru Lilienšteina sievai Zetei. Tad tik bijusi dzeršana! Bijis bērēs arī Hermanis, tā piedzēris kā mārks. Spēlējot arī kārtis uz naudu. Piedzēris runājot visādas prastības. Hermanis pavisam pārvērties no apprecēšanās. Tā sieva var vīru celt un gāzt. Laiks saulains, bet pa naktīm salnas, kas nodara lielu postu sējumiem. Tie pavisam iznīkstot.
6.V.33. Virtam par nodokļiem aprakstītas klavieres. Nu skraida kā traks meklēdams 370 ls ko nomaksāt parādu. Virtene kliegusi nebalsī. Diez vai tas nebūs gala sākums? Šodien bija mūzikas klases skolēnu priekšnesumi – klavieru un vijoļu. Varēja redzēt, ka strādājuši ir un sekmes ir bijušas. Spēlēja arī Maijucis Grīga valsi. Mazajai Kalniņa Ņinai lielas dāvanas. Pēc tam bija rotaļas. Dabūju aprīļa algas otro pusi. Nomaksāju Hammeram Ls 40.32. Tad m. ar lielumiem nobrauca pie Šumachera un nopirka Doņītim vasaras mēteli. Bija samaksājuši 45 ls. Doņītis ļoti priecīgs par mēteli. Pirkšot vēl sev baltu beretku. Šodien pēc pusdienas laiks atmetās silts.
7.V.33. Vakar lielumi visi 3 bija "Gestas Berlinga" izrādē D. T. Esot bijis labi. Es šorīt piecēlos p. 7. Jāizlabo diktāti un tad jānobrauc pie Medņiem, kas drīzumā aizbraukšot uz laukiem dzīvot. Jāapciemo vēl – diezin vai vairs redzamies... Piektdien – doc. Kārkliņš lasīja latv. val. darba apvienībā par domu rakstiem pamatskolā, 17.V es gribu runāt par skolēnu rakstu darbu kļūdām. Būs pamatīgi jāizņem cauri visu gadu piezīmes. Varbūt uzrakstīšu rakstu "M. N." žurnālā. Būs jāpadomā. Ap. p. 12 ienāca Ludis. Bija atbraucis uz jāšanas sacīkstēm – šoreiz tik' noskatīties. Meitenes, izņemot Musi, kam bija jāraksta referāts, palika mājā. Noskrēja līdzi ar Bēru Rūdis. Mēs ar m. nobraucām pie Medņiem. Tie vai nu sestdien vai nākamo pirmdien braukšot uz laukiem – pie Alvīnes māsas vīra dzīvot. Lai kā, būs viņiem uz laukiem labāk kā te pilsētā uz akmeņiem. Pats Augusts kā arī Alvīne – abi palikuši nervozi – Alvīne kā arvien čadīga, skrējīga, Augusts samērā rāms. Lai nu viņi dzīvojuši pilsētā, tomēr viņus velk atpakaļ zeme un lauki – jel lauku gaiss tiem būs derīgāks par piesmakušo pilsētu. Jā, Maskavas priekšpilsēta atgādina provinci – salīdzinot ar Rīgas centrālajām daļām. Atnācis mājā, nogulēju labu laiku. Vakarā Ludis aizbrauca atpakaļ uz Daugavpili. Miķis galīgi sanervozējies. Es sāku pārlasīt savas piezīmes par skolēnu burtnīcām un pārdomāt, kā sastādīt referātu. Man vienmēr tā: paiet ilgāks laiks, kamēr ko izdomāju, kādreiz tīri tā kā zemapziņā, bet tad tas tā nogatavojas, ka uzrakstīšana neprasa gandrīz nekādu pūļu – rakstu kā no grāmatas.
8.V.33. Vakar laiks bija saulains un silts – pat + 15° R. Šodien rītā bija tikai +5° R un lija. IV. ģimn. šodien "Meža diena" Brīvdabas muzejā. Ka tik' Musītis nesaaukstējas? Pa šo laiku esam skolu ambulancē. Beidzamo reiz pārbauda skolēnu veselību. No ambulances atbraucu skolā, nodevu ģeogrāfijas stundu un no skolas tūlīt braucu uz Skol. M. Tur vajadzēja dabūt el. v., bet motors bija samaitājies, tāpēc mani tikai masēja. Pēc masāžas atbraucu uz Tērbatas ielas veikalu un no turienes gāju uz inspektora sasaukto skolas priekšnieku apspriedi 30. pmsk. Tā bija Ķeniņa namā Tērbatas ielā 15/17. Insp. Bebru Juris bija sasaucis apspriesties eksāmeniem un c. jautājumiem. Aizgāju Ūdra vietā. Inspektors gan jau vecs, skolu priekšnieki nedisciplinēts bars, bet parlamentāriskiem jēdzieniem. Pārnācu mājā ap. p. 6. M. mani bija meklējusi pa telefonu – nezinājusi, kur es palicis.
9.V.33. Otrdiena. Biju el. vannā, bija masāža, pēc tam koop. valdes sēdē. Sēde novilkās ilgi. Atnācis mājā, gatavoju klases darbu literatūrā – par Poroku un Bārdu.
10.V.33. Avīzes raksta – miris krievu sūtnis Sviderskis. Pavasaris jau diezgan spēkā. Pirmie plauka bēŗzi. To lapiņām jauks zaļums. Mūsu mājas dārziņā pirmie plauka ceriņi, tad ērkšķogu krūmi. Nu jau visa zeme pārklāta ar zaļu zālīti.
11.V.33. Biju vannā, masāžā. Nonesu Briedim Dukura un Širmaņa sastādītu rēķinu grāmatu pirmskolai. Koopertīvs grib izdot rēķinu grāmatu visām pamatskolas klasēm. Man otrdien nodeva manuskriptu – izskatīties cauri – vai nebūtu kas labojams valodas ziņā. Nodevu arī mūsu Ozoliņam. Arī tas izlasīja. No Skol. m. nogāju uz L. B. uz valodniecības sēdi. Nebiju bijis pēc Lieldienām. Apvaicājos par dažiem vārdiem: kasti, bildi, bunti, kliņģeri, vai teikt pirmā desmita vai pirmais desmits – ne pie kādas gudrības netiku. Tāpat – esot jāraksta aizkart, kaut gan saka un raksta skart, pieskarties. Vēl sēdē esot – sāka stipri līt. Pret L. B. namu – zem liepām ir "Radigara" mākslinieku gleznu izstāde. Neesmu tur bijis. Gleznas un darbu paņēmieni esot dažādi. Man palika tā savādi ap sirdi, redzot izstādi laukā, uz ielas: žēl mākslinieku. Iedomājos, ka arī Ritumam būs tāds pats neapskaužams bohēmas liktenis. Nosūtīju Jānim čeku par 800 ls, 11.V varēs dabūt naudu no kases, tad solīja.
12.V.33. Pēc pusdienas, p. 7 vak. bija skolas padomes sēde. Apsprieda jautājumus par skolas beigšanu. Arī par abiturientu atvadīšanās mielastu. Sēde bija jau beigusies, kad mani sauca pie telefona: esot atnācis Sebra Kārlis ar savu dēlu. Sebra Kārlis ar novecojies. Dēls (arī Kārlis) 19. g. vecs, garš puisis, beidzis Cesvaines ģimnāziju, licis eksāmenu uz tautsaimniecības fakultāti, bet algebrā izkritis. Tagad acumirklī strādājot tiesas pag. valdē kā kancelists. Šogad 30 g., kad Sebris atnāca pie Franča par palīgu. Labi satikām, lāga cilvēks.
13.V.33. Bija beidzamais laiks ķerties pie referāta, kas jālasa 17.V. par domu r. Biju gan domājis runāt tikai par kļūdām, bet bija jāsāk ar vielu – tematiem. Izvilku no vecajām piezīmēm 215 tematus ar 117 apakštematiem 13 gadu laikā izlaboti pavisam 6820 darbi. Ja rēķina 12 m. caurmērā katra darba labošanai, tad iznāk 12 min x 6820 = 75840 min = 1624 st. = 210 skolotāja darbu dienām jeb vienam skolas gadam. Tā tad Latvijas pamatskolā skolēnu domu rakstus (te nav vērā ņemts vēl diktātu un gramatikas vingrinājumu burtnīcas) 13 gadu laikā izstrādāts virsū 14ais gads. Bijām vannā. Lija dienā, lija atkal vakarā. Pag. nakti bija stiprs pērkons. Iesperts Jāņa baznīcā. Bojājumi gan niecīgi.
14.V.33. Lija nakti un vēl šorīt. Musītis bija pieteicies iet ziedojumus vākt "Baltajai puķei". Bija tīri bail, ka atkal nesaaukstējas (meža dienā "Brīvdabas muzejā" bija dabūjis iesnu). Taču lietus pārgāja, vēlāk bija pat saule. Es visu dienu darbojos ar savu trešdienas referātu par pamatsk. skolēnu domu r. un viņu kļūdām. Kļūdu ir sakrājies ļoti daudz, tā ka uzreiz nevar orientēties – kā lielā mežā.
15.V.33. Pirmdiena. Stundas, kā parasti, pirmdienās 5. Darba daudz. Prāts nemierīgs par VI kl. – nav tāda iznākusi, kā to biju domājis. Pērnajā m. g. bija labi, pavisam labi, bet kā šogad viņā ieplūda 3 sveši elementi – pērnās VI atpakaļ palikuši, Va kl. skolēni (gan tikai 5 skolnieces, puikas neviena) un no citām skolām 4, tā man uz sirds uzgūlās tāds smagums, kas mani spiedis visu gadu un spiež vēl tagad: nav vajadzīgā darba prieka un sekmju. Vakarā visi bijām pavadīt Medņus, kas aizbrauca uz labejiešiem dzīvot. Šķirdamies gan teicām "uz redzēšanos", bet gan jutām, ka laikam gan neredzēsimies. Bija pavadīt arī Augusta dēls Jānis – mans krustdēls – ar savu kundzi un kādu mātes radu – arī Medni.
16.V.33. Vakar un šodien uz masāžu un elektrisko vannu. No skolas nākot biju ārkārtīgi noguris – laikam vainīgs siltais laiks, kas mani pastāvīgi nogurdina. Pēc masāžas bija kooperatīva valdes sēde. Tā atkal novilkās ilgi. Mājā ticis, nejutos vairs tā noguris. Vēl strādāju – kārtodams referāta materiālus.
17.V.33. Bija referāts 8. pmsk. zālē. Reize bija neizdevīga – maz klausītāju – pavisam 16. Pavasara laiks – visi darbu aizņemti: nolasīju vispirms par vielu, tad drusku par kļūdām. Pārrunas ieilga pāri p. 7. Klausītāji bija pārsteigti par laika daudzumu, kas 13 gados patērēts burtnīcas labojot. Vakar Doņītis ļoti sekmīgi izturēja pārbaudījumu Kriminālpolitikā pie prof. Krugļevska. Daudzi esot izkrituši – Rūse, Pavasaris, Zariņas Ērika dabūja tikai 3, bet Ilona neesot iedrošinājusies eksaminēties. Vakar nejauši Skol. Sl. k. ambulancē satiku veco Zommera kdzi (kā mana mamma sauca Zommera Emīliju), Dr Ādamsona kdzes māti. Bija mani pazinusi, teica – pazinusi pēc mammas. Ir gan veca, vajag būt vai pāri 80 gadiem. Priekš pāra gadiem bijusi neliela trieka, no kuras gan atlabusi, bet ne gluži. Elektrizējas.
18.V.33. No rīta pamodies – jutu ausīs neparastu spiedienu. Viendien masāžas istabā ienāca Dr Ād. kdze. Starp citu viņa prasa, vai man neesot paaugstināts asins spiediens. Teicu, ka nekā ļauna neesmu manījies. Bet nu – juzdams savādu stāvokli ausīs, sabijos – vai tik nav tam kāds sakars ar sirdi. Saviem ļaudīm nekā neteicu, bet nobraucu uz ambulanci pie Dr Ād. Tas izmērīja spiedienu – aparāts rādīja 125, kas esot pat zem normas pie mana vecuma. Tad izgāju pie Dr med. Sniķera. Tas ausīs neatrada nekā sevišķa, bet taču "izpūta" un izslaucīja ausis. Pēc tam spiediena vairs nemanīju. Tā tad "pūšanai" bija bijušas sekmes. Ritumītis veicis eksāmenu perspektīvē pie prof. Feldera (teorētiskajā).
19.V.33. Vakar skola bija ekskursijā Mīlgrāvi. Laiks bija ne gluži saulains, tomēr labs diezgan. Es līdzi nebraucu – nevaru līdzi izstaigāt un arī vajadzēja aprēķināt caurmēra numurus savas klases skolnieku sekmēm. Izrādījās, ka no pārbaudījumiem atbrīvoti 9. ar II šķ. veica 5, pie pārbaudījumiem pielaisti 10, bet 6 nesekmīgi. Šodien bija pārbaudījuma darbs rakstos. Uzdevām 3 tematus: 1) Oļiniete un Ilze, 2) Mūsu ekskursija uz Mīlgrāvi un 3) Mūsu meži. Eksaminēties grib tikai 9 – Tmofējeva Vera grib VI kl. palikt otro gadu. Kā rādās, darbi uzrakstīti vidēji. Izlabošu vēlāk. M. sagudroja, ka par pārbaudījumu dienām Maijucis varētu iet slimnīcā. Runāja pa telefonu ar Aņu. Tā bija teikusi, lai iestāja slimnīcā jau rītu. Doņītis nobrauca pie Dr Ād. Tas bija parakstījis orderi. Tā tad nu brauks rītu. Jācer, ka tiks mājā līdz 1. jūnijam, kad būs akts. Bija paid. padomes sēde. Vēstures pārbaudījumā asistente būs Grīvas kdze. Lika numurus par uzvešanos citām klasēm, kā arī lēma par pārcelšanu citā klasē, pārbaudījumiem rudenī un atstāšanu. Sēde beidzās pēc p. 9. Šonedēļ pie mums sāka nākt mazs kaķītis – melns ar baltām akota spalvām. Bija nonīcis, bailīgs, tagad jau drusku atkopies. Kā tik nu būs, kad brauksim prom no Rīgas? Kur tad to liksim?
20.V.33. Ceturtdien no Sk. M. nogāju uz beidzamo valodniecības sēdi. Sēdes atjaunos tikai rudeni. Šodien "bērnu diena". Stundu nav. Ir skolā tikai 6. kl. Pirmdien tiem būs pārbaudījums rakstos matemātikā. Ozoliņš patlaban vēl šo to ar viņiem pārrunā. Būs man ar' jāizdala bērnu rītu biļ. Nac. Op. uz svētdienu. Taču par VI kl. maz prieka: ekskursijā esot nelādzīgi uzvedušies – gribējuši it kā vai internacionāli dziedāt. Vai provokācija? M. noveda Žulīti uz Bērnu slimnīcu. Redzēs, cik ilgi būs jāpaliek, kamēr noņems dzimto zīmīti uz lūpiņas. Iedota apmeklēšanas biļete: varēs apmeklēt svētdienās, otrdienās, ceturtdienās. Jācer, ka būs labi. Maijucītis nakti bija maz gulējis – nervozējis. Tāpat arī m. Bet gan būs labi. P. 6 Arm. sporta laukumā bija sacensības soļošanā. Pārliecinošoi uzvarēja Dāliņš, otrais bija vācietis Popps, bet anglis Grīns laikam bija ceturtais. Es maz skatījos. Man diezgan maz interesē. Aprasts. Soļoja 20 km. Rītu 10 km distance. Atvedu no Upmaņa pliskaviešu aptaujas. Nu būs jānolemj par sanāksmes dienu dziesmu svētku laikā un tad aptaujas jāizsūta. Laiks +20° R.
21.V.33. Šorīt saule gan spīd, bet ne visai spoži. Atmodos pēc p. 6, lasīju iesākto krievu romānu "Зарево" – sarakstījis kāds bar. Nolkens no krievu aristokrātu pirmsrevolūcijas dzīves. Tukšs romāniņš, bet atpūtas pēc jāizlasa. Šodien atkal bija soļošana 10 km distancē. Atkal uzvarēja Dāliņš. Popps arī anglis, nevis vācietis. Tas pienāca otrais. Grīns atkal palika ceturtais. Vakarrīt atbrauca Buku Matilde pie ārstiem, kā bija noteikts. Pret vakaru abas ar m. nogāja uz Kazīno. Pēc tam atnāca Venners. Esot bijis garīgajā koncertā Pāvila baznīcā. Nebija pie mums bijis kā no Lieldienām.
22.V.33. Šodien bija pārbaudījuma darbs matemātikā (rakstos). Izrēķināja visi 9. Laiks jau vakar bija vēss, tikai +10° R, šodien vējš, vēl vesāks. Pa radio ziņo – esot bijis zem 0 un bijusi salna. Piezvanīju Aņai par Žulīti. Teica, ka Ž. operācija vēl neesot bijusi, esot aizvests tikai uz rentgena kabinetu. Bet pēc bija piezvanījis Doņītis Asjai – tā teikusi, ka operācija bijusi. Iznāk tā, ka dedzināšana būs notikusi rentgena kabinetā. Rītu m. ies apmeklēt Žulīti, tad redzēs, kā būs. Ritumītis šodien bija nolicis eksāmenu etnogrāfijā. Nu gatavojas uz ornamentu. Biju el. vannā un masāžā. Nav tomēr cerētā labuma. Citām reizēm vairāk manīju atsvaidzināšanos. Sevišķi sutainā laikā jūtu stipru nogurumu. Šovakar sāku aprēķināt, ka no maija pusalgas nevarēs Hammeram nomaksāt 60 ls uz grāmatiņas, būs jādod mazāk, jānomaksā īre, varbūt, ka atliks kāda daļiņa ko nopirkt vasaras kleitiņām katūnu. Citiem pavasariem ņēmu vasaras vajadzībām no savām rezervēm, šopavasar rezerves izsmeltas ar meiteņu iesvētīšanas vajadzībām. Bet vai nu kā nebūt netiks cauri? Pag. pirmdien bija atnācis Volfmanis. Bija atnesis Miķim naudu no onkuļa, Stāstīja – esot 14.V bijis bērēs – mirusi vecā Būtnāru Ozola mamma. Bija pāri 80 gadiem. Tāpat pag. nedēļā nomira ģen. Ād. Kreicbergs.
23.V.33. Nakti lija, tāpēc paredzētās salnas nebija. Mūsu dārziņā zied augļu koki – ķirši un plūmes. Ābeles vēl gan nezied. Ziedu baltums un lapu zaļums patīkams. Ka tik nu būtu siltāks! Vakar sāku skaitīt un kontrolēt mūsu saimniecības mēneša datus. Šodien Ritumītis bija akadēmijā nolicis 2 eksāmenus: ornamentā pie prof. Feldera un pie prof. Zariņa latv. ornamentā. M. ar Doņīti bija pie Žulīša slimnīcā. Esot nobēdājies, ka uz aktu netikšot mājā. Raudājis arī par to, ka operācija būšot jāatkārto. M. mēģinājusi nomierināt. Palicis arī mierīgāks. Biju koop. valdes sēdē. Buku Matilde aizbrauca mājā – ārsti nekā bīstama nebija atraduši.
24.V.33. Beidzamā skolas diena. Nokārtošanās, visādas runāšanas un darīšanas. Parunājos ar savu klasi beidzamajās stundās. No visa mana darba maz kas vien iznācis – klase izslīdējusi no rokām, nav ne tā gara, ne tās cenšanās, kas bija mazākajās klasēs. Laikam gan te vainīgs klases raibais sastāvs – sevišķi pērnā gada sestklasnieki – tie ienesa klasē nelāga garu, un tā samaitājās agrāk labie skolēni. Vēl viena dzīves neizdevība. Gudrinieks Skuja uzrakstīja abus rakstu darbus, bet šodien pateica, ka viņam jāaiziet ganos, nevarot palikt uz tālākiem eksāmeniem. Domājot likt rudenī, bet to gan laikam nepieļaus – tā tak nevar. Pēc pusdienas ienāca Muldenieku Hermanis – esot iebraucis Rīgā darīšanās. Pa Saldu dzīvojot kā parasts. Afulim esot daudz darba ar Saldus skaistuma karalieņu fotografēšanos. Līst cauru dienu. Bērnu svētki diezin vai izdosies? Ritumītis bija nolicis eksāmenu ornamentā (III kursa) pie prof. Feldera. Esot licis zīmēt ornamentu (atslēgas caurumam) ampīra stilā. Bērni strādā ļoti intensīvi: Ritumītis šopavasar pabeidzis visus savus eksāmenus, līdz visa kursa beigšanai vēl jānoliek pāra eksāmenu, laikam metodikā un vēl. Doņītis bija šodien ļoti sekmīgi izturējis pārbaudījumu krimināltehniskā izmeklēšanā pie prof. Kangera.
25.V.33. Debesbraukšanas jeb kā Golgovskā saka – Kristdiena. Lija visu nakti. Nekas neiznāca no bērnu svētkiem, tāpat arī no vācu tautas svētkiem. Ap p. 10 sāka skaidroties, vēlāk spīdēja saule, laiks palika jauks. Nejauši ienāca Ķūtu Biezā Jānis. Iebraucis Rīgā uz laiku. Šoreiz man Jānis pavisam nepatika – bija novājējis, krunkains un dzeltens – diez vai senākā plaušu kaite nav tā vainīgā? Mēs abi ar Ritumīti nobraucām pie Žulīša. Bija priecīgs par apciemojumu. Lūpiņa vēl būšot jādedzina. Žulītis staigā apkārt, garlaikojas, skumst, ka nevarēšot tikt uz beigu aktu, taču cer stipri. Papriekšu barakā biju es, tad Ritumītis. Pēc bijām uz laiciņu pie Aņas. Asja un Guris nebija mājā. Vēlāk pēcpusdienā atkal mācās un pa druskai lija. Muldenieku Hermanis aizbrauca. Vakarā rakstīju ēdāju listi par maija mēnesi. No slimnīcas pārbraucis gulēju, taču miegs pēdējā laikā nespirdzina. Nervi bojājušies, jūtu stipru nemieru.
26.V.33. Atmodos p. 5. Pēc tam nevarēju vairs aizmigt. Esmu nemierīgs par klasi, par eksāmeniem, par mūsu dzīvi – naudas spaidiem, ka nevar apgādāt savējiem daudz nepieciešamā. Tā Hammeram varēju šodien nomaksāt tikai 40 ls, kaut gan esam līdz šim 3 nedēļās jau izņēmuši pa 71 ls. Nupat sēžu matemātikas eksāmenā. Atsvabināja no vārdu pārbaudījumiem arī Hertu Himpeli uz ārsta rīkojuma. Bet vispārīgas zināšanas eksaminantiem ļoti vājas. Nekad nav tik slikti atbildējuši kā šogad. Vispārīgi – VI kl. nolaidās pavisam. Nekādi nevar salīdzināt ar pērno V kl. – ne mācīšanās, ne uzvešanās ziņā. Pat labi skolēni – Viktors Vanags, Br. Meilonis sāka palaisties. Vainīgi pienācēji – sevišķi pērngadnieki. Klasi biju domājis labu izlaist, bet iznāca pavisam otrādi. Tas man ļoti uztrauc – tā ka pat miegs nenāk – kā uzmostas, tā atkal jādomā par neizdevībām. Vakarrīt nomiris Vīgneru Ernests – 82 g. vecumā. Šodien avīzēs viņam veltīti gari raksti. Bez citiem lieliem un pieaugušiem bērniem – Vīgnerim palika vēl viens 3 gadus vecs bērns. Tīri kā vecās derības Ābramam! Biju beidzamajā masāžā. Runāju ar Rozenfeldu par savu Novoruska tulkoto grāmatu. Biju arī Tērbatas ielas veikalā.
27.V.33. Vakar zvanīju Dzenim un Vičam dēļ mūsu sanāksmes 17.VI pa dziesmu svētkiem. Nevarēju kungus sazvanīt. Ūdris bija Viču sadabūjis. Tas piekritis sanāksmei (Vičs ir mūsu b-bas priekšnieks, Dzenis viņa biedrs). Šodien biju skolā pie Ūdra dēļ anketu pavadraksta. Ūdris saka, ka vakar zvanīts no Bērnu slimnīcas, lai braucot Žulītim pakaļ. M. gan šorīt jutās nogurusi, tomēr pati nobrauca uz slimnīcu. Lai gan ārsti bija domājuši, ka dedzināšana būs jāatkārto, taču laikam tas būs izrādījies par nevajadzīgu. P. 12 d. Žulītis nupat pārbraucu no slimnīcas. Dr Girgensons teicis, ka esot labi, bet pēc 2 ned. jāiet parādīties. Žulis priecīgs, ka ticis mājā. Bija prom visu nedēļu. Šodien m. ar Musīti bija bērnu apskatē. Žulītis negribēja iet. Man bija raizes par Musīša veselību – par svārstīgo t°. Palika gluži labi, bet tad atkal reiz saaukstējās, sāka atkal klepot, gan vairs ne tik stipri. Apskatē Dr Marūna kdze bija Musīti pamatīgi izmeklējusi, bet atradusi, ka viss labi, pat nekādi trokšņi neesot sadzirdami. Ja tā, tad varu būt mierīgs. Bez tam hemoglobīna saturs Musītim 81%. Priekš pāra gadiem šis % bijis pavisam tikai 64. Bija Brunis. Beidzamo reiz teicās ātrāk aizbraukt uz māju. Esot licis kādus eksāmenus.
28.V.33. Svētdiena. Gan nelīst, bet laiks tomēr nav mīlīgs. Maz saules. Laboju beidzamos klases darbus literatūras vēsturē, darbu rakstīja jau 10. maijā, visu laiku netiku pie labošanas. Šodien aviācijas svētki, arī bērnu svētki. Nekur negribas iet. Prāts nospiests – katru pavasari tak šis un tas jāiegādā bērniem, bet nu šopavasar izsmēlām rezerves uz meiteņu iesvētīšanu. Būs jāmēģina dabūt maija m. valdes locekļa alga un par kādām 5 valdes sēdēm. Būs kādu 50 ls, varēs apgrozīties. Atnāca Freimaņa jkdze. Esot noīrējusi dzīvokli Meža parkā. Domā, ka varētu aizbraukt uz pāra nedēļām uz Būriņām.
29.V.33. Bija eksāmens latviešu valodā – vārdos asistēja Rozenfelde. Eksaminējās tikai 7 – Skuja aizgāja ganos, Himpeli atsvabināja no eksāmeniem vārgas veselības dēļ. Atbildēja stipri apmierinoši, izņemot nedaudzus. Iznāca labāk, kā biju domājis. No skolas piezvanīju uz koop. Pēc nobraucu turp un saņēmu 49 ls. Sarakstīju adreses bij. pleskaviešiem – izsūtīju aptaujas lapas un uzaicinājumus uz sanāksmi 17.VI pie Dzeņa.
30.V.33. Biju skolā kārtot dažādas skolas lietas. Pēc pusdienas biju koop. valdes sēdē. No skolotāja mājas nobraucu uz Tērbatas ielas veikalu. Prāts ļoti nospiests par neizdevīgo VI klasi. Šorīt pat atmodos p. 5 un vairs neaizmigu. Un tā dažu labu rītu. Maz strādājuši, nav labi uzvedušies. Viss tas ļoti nospiež. Samaitājās mana klase, no kuras es gaidīju tik daudz laba. Pienāca klāt svešs elements, kas sagorzīja arī manu labu puišu prātus. Esmu tamdēļ beidzamajā laikā nervozs un saguris. Vēl priekšā pāra dienas, tad beigsies viss un tad jādomā, ka būs vieglāk. Nav nemaz tāda prieks, kā agrākos gados Saldū, kad bija klases izlaižamas. Varbūt manī pašā tā vaina? Varbūt esmu par daudz izsmēlis un iztukšojis savu dvēseli? Lai kā, tomēr nav tā, kā bija agrāk. Miķītis šodien bija nolicis Technoloģ. ķīmiju. Nu paliek latīņu valoda uz 14.VI. Jācer, ka nu tagad noliks. Ir jau ar' beidzamais laiks, kad grib pāriet uz farmāciju. Izlasīju krievu romānu "Жемчуг слёз" no krievu emigrantu dzīves. Diezgan tukšs, bet laikam pareizi tēlo emigrantu dzīvi un viņu centienus.
31.V.33. Šodien bija eksāmens vēsturē. Asistēja Grīvas kdze. Izturējās ļoti korekti. Man par vēsturi nedrošs prāts, bet visi atbildēja labi. Daži tā kā plānāk, bet Zālīte pat uz 5. Visiem liecības n-ru izvedām 4. No Izgl. min. šogad neatnāca neviens. Tā tad ar eksāmeniem nu ir cauri. Visumā ar tiem iznāca labāk, kā biju domājis. Visvājāk iznāca ar matemātiku. Manos priekšmetos – latv. val. un vēsturē – pilnīgi apmierinoši. Un jāņem vērā tas, ka eksaminējās vidējie. Labākie atbrīvoti no eksāmeniem, bet pavisam vidējie saņem II šķ. liecības. Tā tad nu ar pamatskolu man būs sakari – kā tēvam – pārtraukti. Maijucelis beidz pamatskolu. Lielās meitenes beidza pamatskolu 1925. g., Musītis 1930. g. Ātri paiet gadi: Ritumītis akadēmijā jau 5 gadi, Ainucītis universitātē 4, jau beidz kursa eksāmenus, Musis pāriet uz 4. kl. ģimnāzijā, bet es palieku vairāk un vairāk invalīds. Nekas – tas dabas likums. "Мне время тлеть, тебе цвести." Musītis atbrīvots no ģeogrāfijas eksāmena: gada n-rs esot 4. Priecīgs, ka nu jāliek tikai dabas zinībās. Doņītis nervozi gatavojas uz eksāmenu finansu politikā pie doc. Puriņa. Tas nu būs beidzamais kursa eksāmens, izņemot vācu val. II kursu. Tad vēl kāds pāris fakultatīvu priekšmetu.
1.VI.33. Maijs pagalam. Patlaban zied ābeles. Saulains, silts. Biju skolā jau no paša rīta. Puikas bija atveduši meijas no Ādažiem un no Kaktiņa mājas dārza. Bija visāda nokārtošanās – braucamo zīmju, dokumentu izdošana, liecību parakstīšana, grāmatu saņemšana, nodošana. P. 10 sākās paid. pad. sēde. Dalīja klases un stundas – gan tikai provizoriski, jo nav vēl zināms, vai būs 2 sestās kl. vai viena. Man nākamajā gādā iznāk 1. kl. Tur paredzētas 11 st.: latv. val. 6, apk. m. 3, ētikā 2. Citas – vai nu abās V kl. vēsture (10 st.) vai arī VI klasēs ētika un VIa krievu valoda. Sēde pagāja mierīgi. Ošiņas un Kampares nebija – Ošiņa aizbraukusi uz Cēsīm, bet Kampari s.-d. ielikuši kādā kolonijā. Atnāca Cera Līvija. Tai rītu vēl eksāmens. Gulēšot mūsu mājā par nakti.
2.VI.33. Vakar Žulis aizgāja uz skolu palīdzēt galdu klāt jau p. 3.30. Mēs abi ar Musīti vēl izrakstījām skolēniem III trij. numurus liecībās. P. 7 biju skolā arī es. Jau priekš akta sākšanas Doņītis piezvanīja, ka eksāmenu nolicis, dabūjis "labi". Tā tad pēdējā kaujā uzvara. Mīlulītis nu varēs atpūsties. Brauks uz Būriņām, padzīvosies pie Gustītes Zvārdeniekos. Ir strādājis Doņītis, ir strādājuši visi kā varoņi. Priekš akta fotografējāmies, fotografējāmies arī pie galda. Liecības par beigšanu (I un II šķ.) saņēma 23. Pirms iešanas pie galda klase man pasniedza portfeli ar sudraba monogrammu. Vladislavs Bukovskis pasniedza un turēja runu – man un citiem skolotājiem pateikdamies. Novērojuši, ka mans vecais portfelis pavisam nogājies. Es pats gan nebūtu pircis jauna portfeļa – un jauno gan lietošu maz – vēl vecais labs diezgan. Vecais jau kalpo man 9 vai 10 gadus. Pirmo bija utenī pārdevis Stērste, otro pārveda no Rīgas Šillers, biju samaksājis laikam 950 r. Latvijas naudā. Lai nu kā – ar jauno varēšu reprezentēties. Būs laba atmiņa par klasi, kas man darījusi tik daudz raižu. Šorīt 12 skolēni Jērcuma pavadībā aizbrauca uz Siguldu ekskursijā. Pavadīju no stacijas. Laiks saulains, bet vējš un diezgan vēsi. Pagalmā putina smiltis kā tuksnesī. Riekstiņa neatnāca uz staciju. Vakar vakarā viņai skolā bija nozudis mētelis. Laikam būs nozagts, jo tika redzēti sveši tipi. Otrdien no Brieža atnesu Zeberiņa zīmējumus Gobziņa grāmatai "Karl, Paul, Elsa" (II d.). Atnesu parādīt Ritumītim, varbūt ka viņš arī sāk vingrināties ilustrēšanā. Briedis un Jansona skubina, lai mēģina. Materiālos papīru, tušu sapirka. Vingrināsies. Mēģinās ilustrēt Doka "Mans dzīves rīts" vai varbūt ko citu. Varbūt izdodas nopelnīt kādu nieciņu. Musītis bija nogājis uz savu skolu. Atnāca mājā priecīgs – pārcelts uz 4. kl., atbrīvojot no pārbaudījumiem ģeogrāfijā un dabas zinībās. Atkals viens atvieglojums. M. nobrauca uz Kultūras nodaļu saņemt savu algu par darbu ar Mišu Iļjinu. Un ko domā? Izmaksājuši uz vakardienas komisijas lēmumu 25 ls par 55 stundām = 45 s. stundā. Ielas slaucītājas sievas atalgojums! Smalki kungi s.-d.!
3.VI.33 Žulītis atbrauca mājā pirms p. 10. Izbraukājuši labi. Bijuši bez Siguldas vēl Turaidā un Krimuldā. Visu dienu bija nemierīgs prāts, kā tik izdodas ekskursijas. Nu – jādomā – viss nodarīts. Taču būs šis tas vēl jānokārto. Tomēr vēl nejūtos gluži brīvi un viegli. Riekstiņa nogājusi uz Zemitāniem, bet vilciens pagājis garām. Nobraukusi vēlāk, satikušies tikai ap p. 5. Mētelis neesot atradies. Šorīt atmodos p. 5. Nevarēju vairs aizmigt vai līdz p. 7, tad biju drusku piemidzis. M. jau vakar vakarā nebija labi – pārstrādājusies, uztraukusies, bet šorīt bijušas ļoti stipras sāpes vēderā. Gan tagad atkal šuj. Doņītis noveda Žulīti uz slimnīcu, varbūt satiks Dr Girgensonu. Biju koop. ar rabatorderiem. Pēc tam pārbrauca Žulītis no slimnīcas. Dr Girgensonu bija sagaidījuši 4 st. Dr G. bija noņēmis krevi un nokasījis apakšējo – plānāko krevīti, pēc kam bija pārsiets – nostiprinot marli ar leikoplastu. Saldū pēc 3 dienām jāpārsien atkal. Redzēs, kā būs vēlāk. Tad pēc 2 nedēļām atkal jāparādās Dr G. Tad nu Žulītis brauks šurp uz dziesmu sv. laiku, ies pie dr G. un pēc tam brauks uz Golgovsku. Uz jūlija vidu Musītis brauks uz Piebalgu – uz Pelēces iesvētībām. No Piebalgas brauks uz Golgovsku, padzīvosies tur un tad domā braukt taisni uz ģimnāzijas darbu sākumu. Vakar Musītis pierakstīja Žuli 4. ģimnāzijā – latīņu klasē. P. 8 v. kāds zvana. Eju durvis atslēgt – Ludis ar savu Hertu – braukdami uz Būriņām. Paņēma līdz Miķīti. Domāja gan braukt atpakaļ rītu, bet sarunājām, lai tad brauc atpakaļ reizē ar Ludi un Hertu trešos svētkos. Būriņām būs liels pārsteigums par negaidītajiem ciemiņiem. Mūsējie visi 4 nobrauca ar vilcienu, kas noiet no Rīgas uz Saldu p. 4.28. Tos gaidīja, Līvijai lūdzām, lai piezvana no Saldus uz Būriņām, ka brauks, bet Ludis, Herta un Miķis gan būs negaidīti. Šodien te stiprs vējš – mūsu sētā putina smiltis kā tuksnesī. Auksts – tikai +10° R. Nemīlīgs. Būriņu onkulis rakstījis, ka Sils ievietojies sanatorijā. Laikam ar veselību pavisam nelabi.
4.VI.33. Vasaras svētki. Gan saule visu dienu, tomēr t° tikai +10° R un vējš vēl lielāks kā vakar. Vakar pūta tā, ka vai no kājām gāza zemē. Biju pēcpusdienā nogājis uz skolu pēc absolventu uzņēmuma grupas. Izdevies nekas, tikai daži nav varējuši nostāvēt, kamēr eksponēja 4 sekundes. Žulis pat diezgan neskaidri iznācis. Vakarā bijām vannā. Gulēju labi, un šorīt līdz kādiem p. 11. Esmu drusku nomierinājies, jo viss tak ir izgājis labi: klase pabeidza, lai arī tikai 80% sekmīgi, bez tam mūsu pašu bērniem šis māc. gads ir bijis ļoti sekmīgs: Ritums strādāja visu gadu, izlaizdams laikam tikai vienu darba dienu, nolika krietni daudz eksāmenu – laikam atlikuši tikai divi. Bija m. teicis, ka ja viņš gribētu, to pielaistu jau pie diploma darba, bet lai labāk pavingrinās vēl vienu gadu ilgāk – mēģināsim izturēt līdz galam. Doņītim cauri kursa eksāmeni, atskaitot pāra fakultatīvo priekšmetu. Noguris gan bija, bet jau varēs atpūsties un atspirgt. Musītim veselība uzlabojusies, pārcelts uz 4. klasi. Vairs atliek tikai 1 gads. Žulis ļoti labi beidza pamatskolu, pierakstīts 4. ģimnāzijā latīņu klasē. Pašiem mums ar m. veselība vēl ļauj strādāt, sevišķi m. nav to biežo sāpju kā agrāk. Beidzamajās dienās bija daudz rūpju un darba, tomēr izturēja. Kad tikai nu vēl Miķītim izietu labi ar latīņu eksāmenu! Vakar ielas bija pilnas ar bērziņu pārdevējiem un pircējiem. Mēs gan netikām pirkuši, pietika ar bērzu zariem vāzē. Dārzos zied ābeles. Bet laiks auksts, sauss, nemīlīgs. Strādāju vairākas stundas – līmedams albumā sakrājušās kartiņas – gan no skolēnu ekskursijām, gan skolas dzīves, pavisam 24 uzņēmumus – grupas. Bija uzkrājušies no 1931. g. Jau vakar sāku manīt, ka zoba (ar zelta kronīti) saknē atkal rodas pampums. Uztūkst vaigs. Tā viņš dara man vairākas reizes, bet laukā raut negribētos. Vakar bija bijusi Lindes jkdze. Atnesusi latv. val. darba apvienības protokolu grāmatu. Lūgusi, lai es ierakstot beidzamos 2 protokolus – viņa nespējot aiz nevaļas. Mūsu sekretārs Ozols netika beidzamajās sēdēs rādījies. Gan es ierakstīšu. Jānosūta Bebra tēvam pārskats par apvienības darbību. Reizē ar to atteikšos no apvienības priekšsēdētāja pienākumiem. Lai strādā citi. Zied ceriņi. Nupat tie smaržo istabā vāzēs. Savādi, ka šopavasar netiku redzējis ievu ziedu.
5.VI.33. Otrie Vasaras svētki. Atkal šorīt nogulēju ilgi, jo nakti lasīju līdz p. 2. Tad m. sagudroja, ka vajagot iet uz "Kazīno". Gan negribējās, tomēr nogāju. Filmas bija labas, dziedāšana jauka. Pēc parakstīju datus vakar ielīmētajām grupām. Pienāca vakars. Gan šodien mazāks vējš, tomēr nekāds patīkamais laiks nebija. Šodien Žuļi kristībās pie Gusteles, pērn tos aizvadīju uz Golgovsku. Biju stacijā, tur beidzamo reizi redzējāmies ar Vinegru. Un tas bija tikai pr. gada! Pabeidzu Breško-Brešnovska grāmatu par lielinieku dzīvi un valdīšanu (Побежденные победители).
6.VI.33. Šorīt gan piecēlos pr. p. 8. Aizgāju vakarā gulēt pēc p. 11, tāpēc biju izgulējies. Šorīt vēl rakstīju datus grupām savā albumā. Būs vēl jāielīmē starppapīri, lai uzņēmumi neberžas. Ap p. 11 atbrauca Ludis un Herta. Miķis vilcienā atguvies, ka aizmirsis savu portfeli ar latīņu grāmatām Būriņās. No Saldus braucis atpakaļ uz Lutriņiem. Braukšot vakarā uz Rīgu. Vakar 8 gabali nobraukuši uz kristībām. Papriekšu braukuši tikai līdz Zvārdes baznīcai, tad pēc kristīšana uz Gustītes māju. Izdzīvojušies ļoti omulīgi. Vieta un apkārtne esot ļoti jauka. Ritumītis un Doņītis palikuši pie Gustītes, bet Musītis un Žulītis apstājušies pie grsm. Saldū. Grsm un Af. neesot bijušas kristībās, laikam Hermanis it kā neesot devis zirgus. Af. bijis Krīgurēs.
7.VI.33. Miķītis atbrauca ar papildu vilcienu p. 10 tīri negaidīts. Būriņās esot tagad viss apkopts – celiņi izgrusti, upes lejā izrakti, galdiņi un soliņi sataisīti: zemes darbi veikti, tāpēc puišiem vaļa māju apkopt. Ābeles pašā ziedā, ievas neziedot. Pašiem Būriņu ļaudīm laba oma. Arī attiecības ar Hertu pavisam uzlabojušās. Lūcīte ar Miķi bijušas otros svētkos Saldus baznīcā, kur laulāts Berģa Roberts. Šorīt atnāca Vladislavs Bukovskis un meklēja savu zīmi. Neatradām nekur, atminos, ka atdevu kādam, lai nodod V. B. Nepatīkami. Sils esot savā vietā par saimnieku atstājis Muldenieku, bet pats aizbraucis uz kādu sanatoriju, neteikdams – kurp. Savādnieks. Incognito! Ritumītis lūdzis viņam nosūtīt Doku Aša "Mans dzīves rīts". Grib mēģināt ilustrēt, vingrināties. Palūdzu, lai no koop. nosūta. Miķītis aizgāja uz latīņu stundu. Pa ceļam pasūtīs pie Leibovica kartiņas un no Zusera paņems Doņīša rokas ķēdīti. Nonesa salāpīt arī Musīša ķēdīti, satrūkusi. Miķītis atnāca – tādu kartiņu, kā gribot Af., nevarot sameklēt. Rakstīju Af. Nekā nevar darīt.
8.VI.33. Vakar palūdzu, lai koop. nosūta Ritumītim "Manu dzīves rītu". Šodien biju Skolot. mājā pēc sl. k. taloniņiem. Paņēmu 4 un nosūtīju tos Žulītim. Būs ko vātīti pārsiet. No Doņīša un Ritumīša bija vēstule. Ļoti sajūsmināti par savu ciemošanos pie Gustītes, par laipnību, apkārtni un sevišķi par Rituma mazo krustameitu, par to nevar vien nopriecāties. No koop. zvanīju Ūdrim, apprasīdamies par maija m. algas otro pusi. Teica, ka dabūšot varbūt tikai jaunnedēļ. Bet man makā tikai 1 ls ar santīmiem. Piezvanīju Venneram, lai līdz algai aizdod 20 ls. Teica, ka šodien neesot pie rokas. M. to ņēma ļaunā un domāja, ka V. negribot dot. Bet pēc maza laiciņa atnāca V. un atnesa naudu – esot paņēmis no tek. r-na. V. izskatās novājējis. Turoties pēc Dr Sučeka metodes – ēdot un elpojot. Varbūt nav ar' slikti, kas to lai zina? Rakstīju "M. N." rakstiņu "Skolēnu sastāva stabilitāte". Rakstiņš iznāca, kārtojot datus par VI kl. 6 g. laikā. Pirmo dienu silts.
9.VI.33. M. pārrakstīja manu rakstiņu "Skolēnu sastāva stabilitāte". Vakarā atnāca Freimaņa jkdze. Viņa domā, ka šo rakstiņu vajadzētu nodot "J. Z.", lai iespiež audzināšanas nodaļā. Būs jāmēģina runāt ar Liepu, kas vada šo nodaļu. Biju domājis savu rakstiņu "M. N.", bet taisnība ir, ka "J. Z." lasa vecāki plašākās aprindās. Fr. jkdze atkal nejūtoties labi – sāpot nieres. Diez vai tas nebūs tā, ka viņa pēc operācijas sāka pārāk spēji strādāt un kustēties? Laiks visu dienu bija jauks. Es gan tik pašā vakarā izgāju sētā. Rudzīša skolā kāds vīru koris notur vakaros mēģinājumus. Dzied nekas. Norakstījām vēstuli lielumiem uz Kaspariem. Man nemierīga sirds par ezeru, kad tikai ar to būtu prātīgi... Nupat "J. Z." raksta, ka Pāvila bazn. māc., prāvests Ādolfs Kundziņš (bija Tirzas māc. no 1893. g., tad aizgāja uz Gulbeni) savā dzīvoklī uz parketa vārīgi lauzis kājas gūžas kaulu. Ievietots S. Kr. slimnīcā.
10.VI.33. Laiks karsts. Pārrakstīju savu rakstu "Domu raksti pamatskolā". Biju koop. Tur satiku Reiņa Liepiņa kdzi. Ierunājos par savu rakstu, kas domāts "M. N." žurnālam. Teica, ka žurnāls iznākšot jau ap 20. jūniju, diez vai šinī n-rā vairs varēšot ievietot. Nekas, ievietos nākošajā. Piezvanīju M. Liepam par "Skolēnu sastāva stabilitāti". Teica, lai nosūtot vai nonesot. Varbūt uzņems "J. Z.". Varbūt varēs vēl tur ievietot kādus rakstus. Nodoms ir rakstīt par vācu valodu, dziedāšanu, bērnu vecumu pamatskolā. Jāmēģina būs par vasaru pastrādāt. M. šodien sāpes. Guļ. Gribēju šodien nopirkt gumijas termaforu, bet "Varoņu" pārdotava jau bija cieti. Lielumi rakstījuši, ka šodien Kasparos vēžošot. Esot daudz vēžu. Atbraukšot Timēns Juris ar Kārli. Vakars silts.
11.VI.33. Biju gulējis labi. Daudz sapņoju, bet maz atminu. Reti, kad atminu: atmodies gan prātā viss redzētais, bet vēlāk aizmirsies. Vakarējās avīzes nepatīkamu ziņu pilnas: no amata atstādināts Ādolfs Greste – Irlavas kolonijas direktors – dēļ kādu 10.000 ls iztrūkumu kasē. Pagaidām kolonijas vadība nodota Kokkam. Varbūt tas arī paliks par direktoru. Tad atklāta liela spiegu organizācija: arestēts 10. Aizputes kājn. pulka rotas komandieris Fricis Frīdrihsons (esot Dr S. Frīdrihsona brālis), kāds mērnieks Matisons no Remtes Vīndedžiem, tad Rīgas būvvaldes inspektors Čaula – Kauķu Līkuma Jāņa māsas vīrs. Nevar saprast, kā tādi cilvēki var nodoties tik riebīgai lietai! Rotas komandieris, virsnieks-kapteinis, mērnieks, inženieris, kam labi atalgota vieta, liela un moderni nostādīta lauku māja, Meža parkā dārga vasarnīca... Lai nu būtu cilvēki, kas ar spiegošanu grib pelnīt pārtikšanu – to vēl varētu saprast, bet Fridrihsona, Matisona, Čaulas – gan nevar saprast. Dzirdēs vēlāk.
12.VI.33. Ap p. 11 nogāju uz skolu – apskatīties, vai Ūdris nav dabūjis naudu. Ū. nebija mājā – bija nogājis uz pilsētu. Es nobraucu pie Upmaņa savu rakstu "Domu r. pmsk." Upmanis nosūtīja manuskriptu Reinim Liepiņam, domā, ka rakstu ievietošot vēl jūnija "M. N." žurnālā. No Upmaņa nobraucu uz "J. Z." redakciju pie M. Liepas. Nodevu Liepam savu rakstu par "Skolēnu sastāva stabilitāti". Varbūt uzņems. Ir gan "J. Z." liela kustība! Ļaudis iet un nāk kā bišu stropā. Patlaban kā nonācu zemē – uznāca spējš pērkona lietus. Lija kādu labu pusstundu. Lietus bija varen svētīgs, tikai gan laikam bija tikai Rīgā. Karsts: vakar un šodien pāri +20° R. Nejauši ienāca Lielauces Līvija ar kādu savu biedreni – braukdamas no ekskursijas pa Vidzemi. Pēc pusdienas atkal aizbrauca uz māju. Sāku uzmest atmiņas par Straumes Jāni. Austriņš viendien teica, ka būtu labi, ja es uzrakstītu. M. šodien pārrakstīja atmiņas par J. Purkalīti. Būs jānodod Rozes veikalā, lai atdod Austriņam. Vēl jāuzraksta "Rijnieka šķiltavām" joks par gr. Šeremetjeva pārvaldnieku un čigāniem.
13.VI.33. M. šorīt pārrakstīja manas atmiņas par Straumes Jāni. Vaideloti. Bez tām vēl uzrakstīju 3 anekdotes: par čigāniem un Vecpiebalgas muižas pārvaldnieku ("viņš ir tikai grapa Šeremēteļa puisis!"), "vai riteršafte to pieļaus?" un "ja viņiem nav cita, lai ēd sviestmaizi." Pēcpusdienā to visu pārrakstīto materiālu (Atmiņas par Purkalīti, atm. par Str. J. un anekdotes) nonesu uz J. Rozes veikalu Ant. Austriņam. Tak ko nebūt viņš izlietos "Piesaulē". Šās dienas "J. Z." jau bija nodrukāts mans raksts (gan stipri saīsināts) par skolēnu sastāva stabilitāti. Tam Liepa bija devis virsrakstu "Kur vēl meklējama skolēnu nesekmība". Liepa pazīstams – būs vēl jāiesūta kādi raksti. Esmu nodomājis rakstīt par vācu valodu pamatskolās un ģimnāzijās, par dziedāšanu pamatskolās un arī par pamatskolas skolēnu vecumu. Biju koop. valdes sēdē. Diezin vai tā nebija beidzamā, varbūt nākamo otrdien būsim jau Būriņās. Aizvakar prof. Dr R. Putniņš bija atsūtījis izpildīto anketu un biedru naudu. Šodien Miķītim bija latīņu valodas eksāmens rakstos. Atnāca mājā ap p. 11 gluži mierīgs. Domā, ka esot izdevies diezgan labi. Saņēmām vēstuli no Musīša. Žulītis esot aizbraucis uz Būriņām. Vātiņai apsējums esot noņemts, vātiņa vēl tik apmērcēta ar cinkzalbi. Būšot labi. Žulis viens gan negribētu braukt uz Vidzemi, bet labāk lai brauc vien – nevar braukt atpakaļ uz Saldu un tad atkal uz Vidzemi. Tad vēl Musītis raksta, ka Sils atbraucis atpakaļ no Kalna m. sanatorijas – teikts, ka esot neglābjami ātrais dilonis. Esot galīgi izdilis un novārdzis. Tā tad glābiņa nav.
14.VI.33. Prāts nemierīgs par lielīšiem, ka tikai būtu apdomīgi ar peldēšanu un braukšanu pa ezeru... Jānogaida šās dienas pasts. Ja nebūs vēstules, būs jāpiezvana uz Kaspariem. M. arī sasapņojusies par Doņīti. P. 10 r. Nupat saņēmām vēstuli no lielīšiem. Raksta visvairāk Doņītis. Pavadot laiku ļoti labi un patīkami. Esot lieliski atpūtušies. Arī uz ūdens esot ļoti apdomīgi. Tā jau viendien savā vēstulē lūdzu. Nu prāts mierīgs. No Amerikas pārbraucis komp. Alfr. Kalniņš jau sestdien, bija gaidījuši Liepājā, bet K. no Brēmenes braucis pa dzelzceļu uz Rīgu. Biju skolā – algas nebija – būšot rītā. Skolā satiku Ozoliņu un Segliņa kdzi. Esot bijis arī Mūrnieks un Jērcums. Ūdris braukšot uz Ogri svētdien (Gaismas prosp. 3). Nu tad vienreiz Miķītis laimīgs – atnāca mājā ap p. 10 vak. – nolicis latīņu eksāmenu: rakstu darbā bijis 3-, vārdos pie Lesnieka dabūjis 4. Atbildējis paša ministra Ķēniņa klātbūtnē. Bija izmocījies Miķis, mēs ar m. ne mazāk: par saviem lielīšiem nekad neesmu bijis tā uztraucies kā par Miķi, izņemot to, ka Ritumītis gribēja iestāties akadēmijā un Doņītis universitātē. Prieks pārāk liels: nu vienreiz Miķītis varēs nostāties uz pareizā ceļa. Rakstīju lielumiem vēstuli.
15.VI.33. Miķītis noskrēja uz telefonu – zvanīt uz Būriņām, vakar bijis jau par vēlu. Būs tur ar liels prieks. Teiks, lai piezvana no Būriņām uz Kaspariem, lai dabū arī meitenes zināt par Miķa laimi. Biju skolā. Saņēmu maija m. algas otro pusi. Bija ko samaksāt Hammeram 62 ls 97 s. Viendien m. no savas naudas samaksāja 25 ls. Maija pirmajā pusē varēja Hammeram nomaksāt tikai 40 ls. Skolā uzdūros uz nepatikšanām: koop. skapī neatradu kastīti ar ieņemto naudu. Jau viendien, pēc lieldienām, bija izzudusi nauda 4-5 ls, tagad nauda ar visu kastīti. Arī čeku grāmatiņa (beidzamā) nozudusi. Vai Zālīte būtu līdzi paņēmusi? Nekā neteicu Ūdrim – mēģināšu pats kā nebūt noskaidrot, bet labi tas nav. Pavisam nejauki. Kārtoju koop. rēķinus. Laikams būs bijusi kāda negožu banda, kas sistemātiski būs zagusi. Atbrauca Žulītis. Lūpiņa pavisam laba. Bija Venners. Stāstījām tam, lai ir prātīgs ar neēšanu.
16.VI.33. Sils bija lūdzis, lai no Mērniecības nodaļas viņam apgādā Silu zemes plānu. Tāpēc no rīta braucu uzmeklēt Mērniecības daļu. Atradu Jēkaba ielā. Pastellēju plānu. Iemaksāju 12 ls. Pēc kādas nedēļas būšot gatavs. Tad nopirku 3 dziesmu svētku biļetes un "Vadoni". Samaksāju Ls 5.50. Iesim visi 3 – m., Žulis un es. Pēc tam uzgāju esplanādē. Tribīne jau gatava, nokrāsota, beidza torņus sānos. Vietas mums 76. posmā – pret tribīni. Varēs labi dzirdēt. Pag. svētkos sēdējām sānis – tad labāk dzirdēja vienu kora pusi kā otru. Kad tik nu būtu labs laiks! M. nopirka sev 2 katūna kleitas un vēl kādus audekla gabaliņus sev, Žulītim kleitiņai drēbi un bikšeles. Kleita viena jau gatava. Šuj veļu. Biju kooperatīvā. Piezvanīju Liepam – pateicos par mana raksta uzņemšanu. Teica, lai rakstot vēl. Ieprasījos par honorāru. Lai atnākot uz kantori. Pēc tam piezvanīju "Burtnieka" redakcijai. Teica, lai iesūtot rakstu par Golgovskas skolu. Tiešām, būs jānosūta, varbūt uzņems. Kad palikšu mierīgāks (tagad esmu atkal uztraucies par skolas kooperatīvu), tad atkal rakstīšu.
17.VI.33. Šorīt apmācies. Ka tik nu nelīst. Vakarējas laika ziņas vēstīja varbūtēju pērkona lietu. Taču debesīs nav draudīgi. Būs labi. M. ar Žulīti bija Bērnu slimnīcā. Tur Dr Girgensons esot teicis, ka Ž. vēl drusku jāapdedzina ap rētīti. Jāiet pirmdien uz ambulanci. Redzēs, cik ilgi tas vilksies, bet jādomā, ka ilgi tas nebūs. M. gan bija uztraukusies, ka vēl jāārstējas, bet būs labi: atzinuši, ka operācija izdevusies ļoti labi, pēc maliņu apdedzināšanas būs pavisam labi. Jau tagad izskatās pavisam labi. Ž. pēc nobrauca pie Dr Ād. Tas teica, lai ambulatoriski ārstējot – kase atmaksāšot. Parakstīja m. sirds zāles un bromurālu. No rīta piegāju "J. Z." redakcijā dēļ honorāra par savu rakstu "J. Z." N129. Naudu izmaksāja pēcpusdienā – 20 s. par rindiņu. Pavisam saņēmu Ls 16.80. Pirmo reizi dabūju tādu augstu rindiņu honorāru. Jāmēģina vēl rakstīt.
18.VI.33. Priekš p. 5 nobraucām uz Esplanādi. Patlaban dziedātāji gāja uz Latv. Biedr. pēc Līgas karoga. Pa priekšu esot jājuši 4 jātnieki – divi tautu dēli un divas tautu meitas. Skaists bija skats, kad dziedātāji nāca laukumā – apiedami tam visam apkārt. Skaisti bija sevišķi Liepājas apvidus apģērbi. Vīrieši gan bija mazāk tautas apģērbos kā VII svētkos. Laiks nebija visai izdevīgs: ap pašu sākšanās laiku smidzināja lietiņš. Koncerta sākumā arī vēl smidzināja, tad nostājās, bet III daļā atkal lija drusku stiprāk. Beidzot gan nostājās. Dziesmas skanēja labi. Neizdevās tikai Melngaiļa dziesma par godu 60 dziesmu sv. atcerei – paša Melngaiļa teksts. Jau pats M. bija izteicies, ka dziesma esot grūta un diezin vai iešot. No tās vietas, kas runā par Manceli, Fīrekeri un atmodas laikmetu, lielus gabalus pavisam izlaida. Pašas beigas gan nodziedāja. Beverīnes ziedonis, Gaismas pils, Latvju himna bija jāatkārto. Lielu daļu traucēja lietus dēļ izplestie lietus sargi. Koncertā no pazīstamiem satikām vienīgi Rēdnieku veco Kinstleri un Šamīļa jkdzi. No Esplanādes nogāju uz Dzeņa ģimnāziju, kur bija nolikta pleskaviešu sapulce. Bijām sanākuši tikai 16 cilvēki. No jauniem, kas vēl līdz šim nebija bijuši, bija atnākuši: pulkv. Teod. Kalniņš, Cimbulis no Lauriem, Dille, Apsītis, Lācis no Liepas pag., Enr. Zamurs. Dzenis uzaicināja pie sevis dzīvoklī, kur arī palikām, nekur neaizgājuši. Tikai nepatika, ka Dz. iepina muļķības par politiku, Matīss, kā jau s.-d., arī runāja no politikas, tas nepatika pulkv. Kalniņam. Galu galā jau mums tak nav nekas pa politiku, jo ar to tak izpūlēties diezgan katrs savā privātajā dzīvē – pēc patikas. Taču viss noskaidrojās, ka mums b-bā nav daļas ar politiku. Atnācu mājā no Dzeņa kājām. Biju gan noguris, ne tik daudz noguris kā nosvīdis caur un caur. Šorīt drusku sāp galva, bet kāja pēc lielās vingrināšanās, kā arvien, daudz veiklāka. Kad nu bija dabūjis "J. Z." honorāru, nopirku Ritumam krāsas par Ls 18.83. Tā biju nodomājis, ka par honorāra naudu iegādāšos krāsas, lai viņam ko būtu strādāt šovasar. Pietiks ar. Gan m. teica, lai es par nopelnīto naudiņu pērkot sev pletkreklu, bet lai nu ir – gan to nopirks. Redzēs, kā būs ar naudu – vēl nu gan ir kādi 30 ls, bet būs jāmēģina dabūt koop. valdes loc. alga par jūniju. Redzēs, kad vēl varēs aizbraukt no Rīgas. Šo nakti laikam bija drusku lijis. Tagad p. 10. Saulīte spīd diezgan spoži. 17.VI. Pāvil b. mācītājs Ādolfs Kundziņš, vecs Tirzas mācītājs – atskatījās uz 40 g. mācītāja gaitām. Viņš guļ S. Kr. slimnīcā, jo bija lauzis kāju. Nosūtīju viņam vēstuli – apsveikumu. Šodien no rīta sāpēja galva. Pagulējos, pamazām pārgāja. Laiks jauks dziesmu svētkiem. Gan būtu gribējies aiziet, bet naudas neiznāk. Domāju, ka nākamos svētkus diez vai vairs redzēšu, vajadzēja vēl noiet paklausīties masas dziedāšanu, bet nu nekas. Iešanas vietā sāku rakstīt. "J. Z." kādu rakstu par dziedāšanu mūsu pamatskolā. Iznāca 3 lpp. Nosūtīšu M. Liepam, varbūt ievietos. Priekš p. 5 atnāca J. Liepkalns. Par vasaru dzīvojot Mellužos. Vēl visai mundrs, strādīgs kā arvien: gatavojot jaunu dziesmu krājumu. Liepkalns bija gribējis atvest līdz uz dziesmu sv. meitu vai sievu, bet nekā: meita (laikam tā dziedātāja) piekususi un gribot apskatīties jūrmalu, bet sieva teikusi – viņai dziesmu sv. būšot garlaicīgi. Nabaga Liepkalns – visu mūžu bijis viens... Aizveda Miķi un Žuli līdz uz dziesmu svētkiem – tak nebūšot viens.
19.VI.33. Vakar vakarā viņi pārnāca no koncerta apmierināti. Klausītāju bijis daudz vairāk kā sestdien. Dziesmas skanējušas labi. Bija vairāk tautas dziesmu – vispārīgi retrospektīvā programma. Ir gan tas Zamurs aizbiris avots – ne viņš atmin, kurā gadā beidzis, ne arī lāgā atmin savu klases biedru. Savādi, kā var aizmirst jaunības labos laikos, kad iespaidi spiežas dvēselē kā mīkstā vaskā? Atnāca Gaigalu Jānis ar vekseli. Pēc kāda laiciņa zvana – Dzintarkalns-Zaudmanis. Bija pienācis dēļ apliecības pensijas lietā. Parakstīju, ka viņš bijis Holmā no 1.VIII.1915 līdz 1. sept. 1920. kā Talsu pils. sk. skolotājs. Bijām pie notāra Krūklanda. Cik gan brīnišķa viņa darbinieku atmiņa: atminējās, ka es jau Dz.-Z. esmu reiz parakstījis apliecību pensijas lietā. M. ar Žulīti bija pie Dr Girgensona. Bija apdedzināts apkārt. Lai piektdien noņemot pārsējumu, nomazgājot ar spirtu un apkaisot ar dermatolu. Bija jau nabadziņam stipri sāpējis, bet nekā nevar darīt, nu būs labi. Biju Skolot. m. pie Dr Ād. pēc spirta un dermatola receptes. Paņēmu arī vasarai dažādas zāles. Pēc tam nobraucu uz Tērbatas ielas veikalu un paņēmu tur Ls 19.20 jūnija algas. Nu tiksim ar visu cauri.
20.VI.33. Šodien liela saule. Bijām ar Rūdi stacija – pavadījām Žulīti uz Golgovsku. Vagonā satiku savu veco skolnieci Cepļa Berti (nezinu, kā viņu tagad sauc), tā vadīja savu audžu meitu uz Golgovsku – Musteru Pērkoņa meitu. Žulītis aizbrauca p. 1.25. Nopirku biļetes un steidzāmies mājā. Vēl pie kurpnieka salāpīju zandāles.

Būriņās.
21.VI.33. Nu esam atkal Būriņās. Viss tik jauns un patīkams. Vēl neesmu bijis apskatīti ne sētu, ne puķu dobes, ne upes leju. Bet gaiss citāds kā Rīgā – kā viens nektārs. Rīgā 20.VI pa priekšu m., Miķis un Rūdis ar auto nobrauca uz staciju. Pa ceļam noveda grsm. dāvinātās spilvenu spalvas dezinficēšanai un tīrīšanai, visu pavasari smirdēja, galu galā viņās atradās milzums kožu. Gan tīrīšana maksās 10 ls, bet nebūs nelaimes mājā. Mēs ar Bēra kdzi braucām autobusā. Viņi jau bija ieņēmuši vietas vagonā. Dabūjām sēdēt. Bija labi. Priekš pusdienas bija +20° R. Braucot uznāca pērkons lietus. Sāka līt jau netālu no Rīgas un ražīgi lija līdz pat vakaram. Lietus bija ļoti gaidīts, nebija lijis vai visu pavasari, viss bija izkaltis. Tagad cauri un pļavas varēja atdzerties. Un dzēra ar'. Lija vēl nakti un šorīt ar'. Tagad apmācies, rāms – nekust ne lapiņa. Patlaban kūko dzeguze. Dzirdu pirmo reiz šopavasar. Nupat gar logu nonāca kamene. Citas žubītes žļirkstina, citas jau kliedz skaļi. Laikam lietus vairāk nelīs, pāries. Vēl redzamas balto ceriņu ziedu atliekas. Koku zaļums spirgts pēc lietus. Bet bērziem dažas lapas jau dzeltenas. Tā iet – pat jaunībā daži aiziet nebūtībā. Bet Rūdis gan priecīgs, tik daudz redz pirmo reizi, tik daudz jaunu iespaidu. Nupat skatās, kā kaļ zirgus, kā strādā motors, kā skraida kumeļi. Par nozaudētā teļā galvu prasa, vai tā esot zirga galva. M. prasa, kā patīkot, saka: "Es gefällt mir sehr. Ich bleibe hier." Runā ar visiem latviski, visiem pieķeras. Ernai novēlējām laimes uz saderināšanos. Uz augustu laikam būšot laulības. Erna priecīga. Erna izkrāsojusi visā mājā grīdas un sienas, izņemot onkuļa istabu. Atnāca dārznieks Veimanis puķes pārstādīt. Pielikām N4 bišu stropam otro sekciju rāmi. Tas bija spietojis. Būs jāliekot otrās sekcijas arī citiem – N1 un 2. Ir gan upesleja varen izkopta! Celiņi rakti, soliņi un galdiņi taisīti. Varen jauki! Varēs tur arī strādāt. Biju pat "džungļos", kur kādreiz nel. Kārlītis bija ietaisījis sēdekli. Pa Būriņu tantes bērēm tur sēdējām ar Zandberģa kdzi. Tagad tur laukumiņš lielāks un soliņš jauns. Šodien vēl nekā negribējās darīt. Dolce far niente. Bija Af. zvanījis, kamēr es gulēju. M. teica, ka mēs rītu nobraukšot pie grsm. Rītu varoņu diena. Arī Saldū dievkalpojums. Šodien Fricis bija granti vest pie Kalpaka pieminekļa. To vietu izveidošot visiem 4 pieminekļiem: Kalpaka, Grundmaņa, Krieva un vācu virsnieka Švindera, kas visi krituši cīņā ar lieliniekiem.
22.VI.33. Varoņu diena. Svin. Laiks karsts, saulains. Zeme vēl nav tā apžuvusi, ja arī gribētu stādīt bietes, vēl par mīkstu. M. sadomājusi, ka šodien vajag aizbraukt pie grsm. uz Saldu.
23.VI.33. Zāļu diena jeb kā Golgovskā saka – Jāņa sestdiena. Šorīt laiks saulains, būs tāpat karsts kā vakar. Atmodos pr. p. 6 r. Nenāca miegs. Aizbraucām vakar uz Saldu. Pa ceļam labi lauki. Un kur tad smaržīgais gaiss! Jūtams, ka krūtis elpo pavisam brīvi. Laukos maz strādāja – varoņu diena. Pa priekšu nobraucām uz Čāpātāju kapiem. Uz manas mammas kapa mirtes pagalam iznīkušas. Grsm. izstādījusi kreimenītes. Tās man uz kapa nepatīk. Būs jāizstāda "kāpostiņi", tādi, kā Torņakalna kapos. No kapiem nobraucām uz pastu. No Žulīša vēl kartiņas nebija. Tad bijām pie grsm. un Af. Tur atkal pret Būriņām stipri uzvilkti. Veca dziesma, vecs meldiņš. Af. rājas ar Hermani pat uz tirgus laukuma, bet te atkal slavē Hermani un Krīguru iekārtu un dzīvi. Lai. M. ar grsm. un Af. bija liela "izrunāšanās" dēļ Būriņām. Vēlāk atkal runāja mierīgi. Kā arvien. Atpakaļ braucot no Saldus – iegriezāmies Būriņu kapos. Tur bija atnākusi māsa Rumševice (S. Kr. vec. māsa – no 15.VI dzīvo pa brīvlaiku Būriņās) ar savu viešņu, kas atbraukusi pie R. uz 4 dienām. Visu dienu cep, vāra, poš. Nupat izmeijoja istabas ar ozoliem un ošiem. Piezvanīju uz Kaspariem. Gustīe atbildēja, ka patlaban izbraucot. Jādomā, ka tad būs te ap p. 10. Piezvanīja arī Stīpnieks no Liepājas. Būs arī tas ar vakara vilcienu. Mārt. Rozentāls piezvanīja, solījās būt rītu. Gribas redzēt lielumīšus. No 3.VI viņi jau prom. Saņēmām kartiņu arī no Žulīša. Aizbraucis labi, ejot labi, bet gaidot Musīti. Gan jau nu tas ar' aizbrauks. Lai brauc pa priekšu uz Golgovsku, gan tad varēs aizbraukt arī uz Jaunpiebalgu, nav jau tālu. Tikai būs jāpadomā par rotu. Onkulis bija šodien Saldū. Līdzi atbrauca Salna Lienīte un Anniņa. Vakar N4 uzlika otro sekciju kasti. Šodien ievaskojām 10 sekciju rāmīšus. Rītu būs jāuzliek N1 otrā kaste. Sāku lasīt Štorma noveli "Bötjer Basch". Tā acumirklī negribas darīt nekā nopietna. Pa logu dzirdama grieze. Vakar dzirdēja vēl lakstīgalu, kaut arī dziesma nav vairs visai spoža. Kūko arī dzeguze un dūc balodis. Gatavo malku pūdelei. Abi puiši – Fricis un Jāzeps labi ieredz Rūdi. Un tas ar' skrien kā vējš.
24.VI.33. Jāņu rīts. Patlaban p. 7. Līst smalks lietiņš. Atmodos, nenāk vairs miegs, kaut arī aizgāju gulēt šorīt pēc p. 1. Vakarā atbrauca Stīpnieks. No sākuma visi sēdējām zem kastaņa un spēlējām patafonu, vēlāk aizgājām lapenē. Atnācu turp arī abas S. Kr. māsas. Pēc p. 10 atbrauca zvārdnieki – Lielumi bija ļoti priecīgi. Atpūtušies, varen nodeguši, sevišķi Cosītis. Grasis ļoti patīkams cilvēks. Abi lielumīši ļoti slavē atpūtu, vietu, laipnību un katrā vārda galā slavē mazo makucīti, "pikstīti" – Rituma krustmeitu Anniņu – par daudz skaists un mīļš bērniņš esot. Pūdeli uzslēja pie siltumnīcas: divi spaiņos bija sveķeļi, dega vareni. Pēc nogāja uz zaļumu vietu upes lejā, kur atkal uzslēja to pašu kārti ar spaiņiem un aizdedzināja žagaru sārtu. Vēlāk atnāca Ziķu Fricis ar saviem ciemiņiem. Laiks bija ārkārtīgi jauks – tik silts un mīlīgs, apmācies, mīksts kā vilna. Sen nebiju piedzīvojis tādas siltas nakts. M. vakar ar Rūdi nobrauca līdz Ziķiem – noveda sviesta kuļamo mašīnu. Atbrauca mājā noskumusi – tik nabadzīgu, bēdīgu iespaidu atstājuši Ziķi – ne koku, ne krūmu, viss pelēks un nodilis. M. skumst, ka Ernai būšot grūti dzīvot Ziķu apstākļos, salīdzinot ar Būriņām. P. ir jau pāri pus 8, bet visā mājā klusums – vēl visi guļ. Bija gan dzirdama kāda saruna, bet arī tā apklusa. Teļi iebļaujas. Lietiņš grabina. Dienā sāka līt. Bija arī pērkons. No nodomātiem zaļumiem nekas neiznāca. Pelēka diena. Zvārdnieki aizbrauca. Izlasīju "Bötjer Basch". Izrakstīju 155 vokābeļus. Daži nav atrodami Pavlovska vārdnīcā.
25.VI.33. Šodien gan pavēss, vējš, bet spīdēja saule. Tikai uz vakaru drusku piemācās, bet laikam nelīs. Būriņās ciemiņu diena: aizvakar atbrauca Salna Lienīte ar Anniņu, šodien – Cera Pauls atveda Līviju, Ženiju un Gertnera Mirdzu. Silu mammas viesmīlība pārnākusi uz Būriņām. Priekš pusdienas atnāca arī Tiļļenes māsa Helmūtene. Abus vecos Helmūtus jaunie izdzinuši no Čāpātājiem. Šodien pārrakstīju savā vārdnīciņā no "Bötjer Basch" izrakstītos vokābeļus – 155 gb. Būs jādabū P. Heizes "Am todten See". Atminos, ka reiz tas bija tulkots "Austrumā". Jālasa tagad oriģinālvalodā. Pārvilku Rituma lielo audeklu. Nogruntēs galīgi un tad sāks gleznot. Grib gleznot "kartupeļu racējus" – tēma, ko strādāja ar krītiņiem. Pusidenā ievaskojām 11 sekciju rāmīšus un uzlikām N1 otro magaziņu. Pirmajā jau sāk medu vākt. Vakarā visi gāja uz staciju – pavadīt Stīpnieku un Rumševic jkdzes viešņu. Vakarā auksts – tikai +7° R.
26.VI.33. Doņīša dzimšanas diena – pilns 21 gads. Tik jauns un jau tik daudz panācis – nolikti kursa eksāmeni, atliek tikai valsts eksāmeni. Vesels ar' ir bijis, ko vēl vairāk lai viņam vēlē? Lai dzīve rit tikpat sekmīgi arī uz priekšu. Mīļš viņš ir. Nakts bija auksta – nokritās līdz +3° R. Laikam salnas gan nebija. Šorīt sāk mākties. Būriņas grib pabeigt bietes stādīt, priekš Jāņiem nebija izdevies. Visi draugi norunāja palīdzēt. Onkulis aizbrauca ar pienu uz Saldu. Nakti man bija liels garš sapnis par Zviedrijas ķēniņu Gustavu. Tas spēlēja tenisu, runāja ar mani, prasīja par Rīgas jūrmalu – runāja vāciski, tad tur bija daudz slepenpolicistu sarkanos kamzoļos, beigās tie sāka uz mani skatīties neuzticīgi. Sapnis bija garš un sarežģīts. Sāku pārrakstīt "Burtniekam" savu referātu Golgovskas pag. skolas 100 g. atcerē. Ludis zvanījis, ka jūrmalas sacīkstēs ņēmis 9 vietas, nopelnījis ap 400 ls. Vakarā pārbrauca mājā. Paliks mājā 1 dienu. Nosūtījām Žulītim vēstuli. Līst visu dienu nejauki, dažreiz pat ļoti stipri. Meitenes gribēja iet uz Saldu – aiz lietus nevarēja. Rūdis zvanīja uz Rīgu. No Rīgerta bija atbildēts, ka Bēra kgs esot atvaļinājumā.

27.VI.33. Ernai nepatikšanas: pie Friča atbraukusi kāda kundze, kas sienoties viņam klāt. Ja tas taisnība, tad diez vai Erna ielaidīsies uz precēšanos. Un tā jau viss bija nodomāts. Nakti lija, lija arī šorīt. Vēl tagad apmācies. Pēc pusdienas sāka spīdēt saule. Bija jauks līdz pat vakaram. Laikam arī nelīs. Visas meitenes, izņemot Musi, nobrauca uz Saldu. Brauca līdzi arī Rūdis, gribēja pārvest onkuli, kas bija Saldū, bet onkuli bija satikuši ceļā, tāpēc Doņītis atbrauca ar Rūdi un atkal nobrauca uz Saldu pa dzelzceļu. L. brauca prom uz Jelgavu – esot saslimis viņa zirgs "Valkīrija". Šās dienas avīzes vēsta, ka Anna Brigadere mirusi savos Sprīdīšos 25. jūnijā, rīta agrumā.
28.VI.33. Šonakt bija īsa, bet stipra lietus gāze. Dienā bieži vien uznāk stiprs lietus, tad brīžiem spīd saule. M. sāp auss, laikam no saaukstēšanās. Ja nepaliks labāk, būs jābrauc uz Saldu pie kāda ārsta. Mūsu māja visa aizbrauca uz Latvijas ražojumu izstādi Saldus stacijā. Bija visi – saimnieki, puiši, meitas, Lotiņa, nebijām tikai mēs abi ar mammuli, Lūcīte, Miķis un vecā Lavīze. Nupat p. 8 pārbrauca. Bija līdzi Rumševicas jkdze, arī Rūdis. Izbraukājuši labi. Sāku šodien kārtot no savām 13 g. piezīmēm par skolēnu domu r. skolēnu kļūdas. Izņēmu cauri 2 pirmos 1920. g. VI kl. domu r. kļūdas. Grupēju kļūdas: etimoloģiskās, sintaktiskās, loģiskās, barbarismi u. t. t. Tā varbūt tikšu galā. Varbūt kas iznāks. Darbs gan sīks un smalks, taču apnikt neapniks. Katru kļūdu rakstu uz savas lapiņas, citādi nevar orientēties. Izstādē bijis arī Doņis, Līvija un Lienīte. Ritums gleznojot jau šodien. Nav arī gleznojis gandrīz 2 mēneši, atpūties. Kasparos dzīvojot bija mēģinājis ilustrēt, bet liekas, ka tas darbs nav viņam diez cik pa prātam. Varbūt vēlāk. Vakar vakarā bija atnācis Ziķu Fricis. Noskaidrojās pārpratums. Viņa bāžoties virsū ne Fricim, bet puisim Žanim Balgalvim, kas vienu laiku pērn strādāja Būriņās. Šodien apbedīja Annu Brigadieri.
29.VI.33. Ir gan savāda tā sapņu pasaule! Reizēm mani sapņi tik brīnišķīgi. Nemaz nevar iedomāties, kur viņi ceļas, kāds iemesls. Neesmu nemaz iedomājies ne par cilvēkiem, ne vietām, ko redzu savos sapņos. Bet sapņoju maz par tiem, par ko daudz domāju. Tā klases darbā par visiem 37 gadiem esmu maz bijis, varbūt pāra reizes, bet ar' gan bērnības vietās – Golgovskas pag. augšā, kur līdz 1892. g. bija klase. Citur gandrīz nemaz. Tā šonakt sapņoju, ka dzīvoju Golgovskas jaunajā skolā. Ir mums atkal divi govis. Tās ganām Veišu m. Viņām jāiet pakaļ. Te gadās Lillija. Viņa aiziet pakaļ, pārdzen gan, bet bijis ilgi jāgaida. Beidzot izrādās, ka man L. jāprec: tā norunāts, un es nevaru atkāpties, bet man negribētos – neesmu jauns, bet jau tagadējā vecumā, labāk nodzīvot vienam. Tad redzu L. sirmiem matiem, gluži baltiem, bet seja nav viņas. Viņa man tā kā pazūd. Tad mēs ar onkuli esam tā kā nobraukuši uz Holmu, tur kāds gods. Jābrauc atpakaļ, bet naudas par maz – tikai 10 krievu rubļi. Atvadāmies un sākām nākt, pēc braucām vilcienā.
30.VI.33. Šoreiz ar bišu spietu neizgāja labi: vakar bija izspietojušas bites. Spiets bija sameties ābelē, ar puisi Jāzepu saņēmām labi (onkulis ar Rūdi bija Saldū). Vakarā saimi ielaidām skapītī, bet jau pašā vakarā onkulis teica, ka esot savādi – bites guļot skrejas priekšā. Šorīt ap p. 7 es skatos – guļ tāpat. Izņēmām no viņdienas spieta rāmīti ar periem un tad salaidām bites atkal skapītī. Sēdēju klāt – bites laidās prom, kamēr nepalika stropā nevienas. Beidzot izņēmu ielikto peru rāmīti un atliku atpakaļ. Iemesli var būt dažādi: vispirms māte var būt noputējusi, bet var arī būt, ka ielikām 4 rāmīšus ar māksl. šūnām, bet 2 vecos, kur iekšā bija vecā medus atliekas. Laikam tas būs bijis samaitājies, jo šorīt stropiņā un ap skreju bija gan grausti vasku palieki – tā kā tīrīts jaunam darbam, bet bitēm bija bijusi stipra caureja. Varbūt arī tamdēļ nestāvēja stropiņā. Pirms pusdienas ēšanas no Ziķiem piezvanīja Ernai, lai atnākot. Izrādās, ka Fricis vakar nelaimīgi kritis no kūtsaugšas vāguzī un stipri sasities. Ārsts nav bijis, tāpēc nezin, kas un kā ir. Šodien gan jūtoties labāk drusku.
1.VII.33. Šorīt novedu onkuli uz staciju – brauca uz Jelgavas jātnieku sacīkstēm. Pārbraucu mājā, tūliņ abi ar Rūdi laidām uz Saldu – bija jāapgādā pļāvēja izkapts Ziķu Fricim. Saldū nebijām ilgi. Piegājām pie grsm. Ritums glezno kādu grupu. Sarunājis gleznot no Gertnera Mirdzas aktu. Doņītis mācoties. Grsm. spirgta, Af. tāpat. Biju Šillera veikalā. Parunājos ar draugiem. Satiku Gertneri. Stipri nobarojies. Žēlojās par smago nodokļu nastu – jāmaksā pēc 12 listēm 2097 ls ar sant. Biju pastā. Algas vēl nav. Virtam nav vēl maksāta jūlija īre. Pārbraucām mājā pēc p. 11. M. jau vairākas dienas nebija jutusies labi. Šorīt bija palicis nelabi. Gulēja. Pret vakaru palika labāk. Abi ar Rūdi bijām stacijā uz Rīgas vilcienu: onkulis šodien bija salīdzis puisi Jelgavā. Atvedām to no stacijas. Latgalietis, 19 g. vecs. Sagrafēju t° tabeli jūlijam. Sākšu vest. Šodien vesels mēnesis, kamēr beidzām skolas darbu. Bija akts un atvadīšanās. Ātri skrien laiks. Pēdējās pāra dienās rakstīju, ar vārdiem (kļūdām) netiku darbojies. Gan nu paspēšu. Nupat kapos zvana svētvakaram. Saulīte vēl nav nogājusi, vēl zeltī koku galotnes. P. patlaban 9. Šodien beidza bietes (lopu) stādīt, pēc tam ravēja un retināja cukurbietes. Šogad tikai paši grib to veikt un vēl esot kādas ar 140 garas vagas. Būs grūti pašiem tikt galā. Strādā arī Musītis.
2.VII.33. Šodien Būriņās uzvilkta diena: Erna bija vakar vakarā aizgājusi ar Musi abi pie Friča uz Ziķiem, tāpēc Lūcija ar Miķi uz Ernu bija ļoti dusmīgas. Šorīt Erna aizbrauca uz Jelgavu, bet abas – L. u. M. visu dienu bija piedugušas. Pret pašu vakaru gan atplaiksnījās. Lasīju Dž. Londona "Lielās mājas mazo saimnieci", rakstīju skolēnu domu r. kļūdas, pastrādāju labi daudz. Biju upes lejā. Tur jauki. Lasīju. Bija atbraucis kāds cukura fabrikas ierēdnis, gan braucis tikai uz otrām Būriņām, bet bija iegriezies te. Vakar un šodien jātnieku sacīkstes Jelgavā. Te lietus nebija, bija gan apmācies reizēm.
3.VII.33. Vakar vakarā aizbraucu uz Saldus staciju pakaļ onkulim un Ernai. Vilciens pienāca p. 11.17 v. Atbrauca viņi ne visai priecīgi: Ludis sestdien pašā 1. n-rā kritis diezgan nelaimīgi – zirgs (Fagrs) klupis, laikam stipri sadauzījies, pats Ludis pēc kritiena zaudējis samaņu, bet pēc atmošanās bijis tīri kā bezprātīgs – iedomājies, ar varu gribējis vēl jāt. Seja nodrāzta, vairāk gan bojājumu neesot. Pēc gan Ludis neatcerējies nemaz, kas noticis, palicis mierīgs. Vakar piedalījies sacīkstēs un ņēmis II un III vietu. Bijusi arī Herta. Atbraucis mājā, izstāstīju to m. Tā ņēma to tā pie sirds, ka tūlīt jau vakarā ieņēma bromurālu, bet šorīt palika nelabi. Tagad visu dienu jāguļ. Būs atkal labi, tā jācer, pāries, bet kādu laiku būs jāpaguļ. Šodien taču ēstgriba ir, vismaz tik daudz. Onkulis no Saldus atveda Žuļa kartiņu. Gaidot Musīti. Tas arī dabūja vēstuli no sievas Anniņas par iesvētīšanu 16.VII. Tad jau Musītis visādā ziņā brauks uz Piebalgu. Līdz tam laikam tak dabūsim naudu. Fricis no Ziķiem vakar vakarā zvanījis, ka bijis vakar pie ārsta. Tas esot atradis tikai vispārēju ķermeņa satriekumu – nekas lauzts neesot. Jāpaguļ. Lūcija vēl iepūtusies uz Ernas. Savādas dabas. Zeipe piezvanījis, ka pienācis Silu zemes plāns. Jāpiemaksā vēl 3 l. 50 s. Jau par tiem 12 ls Sils pukojās, ka esot dārgi paņēmuši, ko nu vēl, ka vēl jāpiemaksā Ls 3.50! Šorīt biju redzējis savādu sapni: kāda resna, veca žīdiete gultā gulēdama pīpēja lielu, resnu, smagu cigāru. Viņa velk, velk, bet lāgā nedeg. Es paņemu šo cigāru, redzu – nenogriezts gals. Es to nokožu un ievelku vienu dūmu, atdodu žīdietei, lai nu pīpē. Būs man kādas svešas, ne paša nepatikšanas, kas man vienmēr, kad darīšana ar smēķēšanu. Vakar vakarā piezvanīja Guļevska Elizabete, lai mēs atļaujot pa kursu (vācu valodas) laiku 1 1/2 m. dzīvot savā dzīvoklī. Lai dzīvo. Mums tas taisni pa prātam, būs dzīvoklis drošs. M. rakstīja Bēra kdzei kartiņu. Miris Priekuļu vecais skolotājs Jēk. Ozols 70 g. vecumā.
4.VII.33. Vakar vakarā Bēra kdze piezvanīja Rūdim. Viņš bija varen priecīgs par to. Onkulis piezvanīja Ludim. Tas teica, ka jūtoties pavisam labi. Savāda gan tā Herta – kā saka простая, naiva, bērnišķīgi vaļsirdīga, izrunājoties dažreiz pārāk vaļsirdīgi. Šodien no rīta aizbraucām uz Saldu. Bijām pienotavā, tad pārnācu gar tirgu uz Saldus pag. valdi, paņēmu Silu plānu. Vēlāk to novedām uz Siliem. Sils teica, ka vakar vakarā t° bijusi 36,5, šorīt 37. Izskatā stipri novecojies. Ilgi nebijām Silos. Atpakaļ braucot bija lietus un auksts. Saldū satiku Cīruli. Teica, ejot slikti – pārdodot par parādiem fabriku. Garām nobrauca Hermanis un Alma. Sveicināju, atņēma. Nesatikos gan. Lielumiem iet pie grsm. labi, jūtoties labi. Tikai Ritums saskumis, ka svētdien laivā vizinoties ezerā iekritušas brilles. Rakstījuši uz Rīgu opt. Šmitam, bet nezin vai viņš zinās briļļu n-ru. Teicu, lai pieiet pie Dr Riekstiņa kdzes, lai tā tad izraksta brilles pēc tagadējām acu prasībām. Nopirkām Ritumam un Musītim katūnu kleitiņām. Būriņās bija atbraukusi Pīļu Irma pēc biešu stāda. Nemaz uzreiz nepazinu, biju jau arī redzējis tik pāra reizes priekš 2 g. Ziemu bija stipri slimojusi ar nerviem, tagad liekas pavisam atspirgusi, gan palikusi vājāka, bet tāda pat patīkama.
5.VII.33. Šodien esmu izsists no darba sliedes – negribas strādāt – neesmu izrakstījis nevienu vārda. Kad ar mani notiek kas sevišķs, tad uz kādu laiciņu paralizējās darba griba. Gan pāries – viss jau pāriet. Arī dvēseles saviļņojums norimsies. Tā ir bijis – tā būs. Priekš pusdienas nosēdēju pie bitēm. Skrēja kā uz spietošanu. Saulē bija karsts, ēnā stipri vēss. Šorīt ap p. 4 bija tikai +4° R. Vakar sāku lasīt Hamsuna romānu "Pēdējais prieks". H. raksta savdabīgi, dziļi filozofiski. Filozofiskās vietas būs jālasa vēl. Nupat runāja Ritums – esot no Šmita dabūjis brilles, bet stikli vājāki kā vajadzētu. Teicu, lai pieiet pie Dr Riekstiņa kdzes, tad recepti ar brillēm nosūtīs Šmitam un pārmainīs stiklus. Prasīju uz Gerntera veikalu par "M. N." žurnālu, gribēju dabūt zināt, vai nav ievietots mans raksts par domu r. Elza teica, ka "M. N." neesot. Redzēs, vai Liepa ievietos "J. Z" manu rakstu par dziedāšanu? Jasmīni sāka jau ziedēt ap Jāņiem. Zied vēl tagad. Nupat piektdien ar' būs vecie Jāņi. Cik daudz vecu atmiņu viņi neuzbur!
6.VII.33. Abi ar Musīti nobraucām uz Saldu. Musītis kādas dienas grib palikt Saldū, tad sestdien taisās nākt uz Būriņām visi trīs – tad esot mana dzimšanas diena. Ritumītis dabūjis brilles – Šmits laipni atsūtījis. Būs gan jāpārmaina stikli – par vājiem tagad. Bet nu strādāt var. Šodien sācis uzmest aktu no Gertnerta Mirdzas. Doņītis teica, ka esot paredzams brīnišķīgs darbs. Cerēsim. Pie Af. bija atnācis Zavickis ar kādu otru akadēmiķi – no meistardarbnīcas (figurālās arī kā Ritums). Doņītis mācoties dūšīgi, veicoties labi. Grsm. vakar vakarā uznācis sliktums. Gan laikam arterioskleroze. Šodien bija diezgan mundra – rūpējās par visu pa vecam. Nopirku, kas bija vajadzīgs Būriņām, braucu mājā. Gaidīju no Ūdra naudas pārvedumu – nebija vēl. Jācer, ka būs, jo nu jau jūlija pirmā puse, bet par jūniju vēl nav saņemts ne santīms. Būriņās bija atnākusi vecā Klīperiene. Aizvakar Vidzemē, arī Rīgā bijis bargs negaiss ar postījumiem.
7.VII.33. Šorīt Būriņās beidza cukurbiešu retināšanu un ravēšanu. Tas bija milzu darbs, ko veica paši bez algādžiem. Lūcija dara alu, šodien puišiem brīva diena – iešot uz Saldu, bet rītu "biešu balle". Vakar bija vecā Zāļu diena, šodien vecie Jāņi. Cik daudz vecu, mīļu atmiņu no bijušajām, jaunajām dienām! Visvairāk gan no zaļumu svētkiem, ko mēdzām rīkot Golgovskas muižas līcī, parka palejā vai arī Garajā pļavā – krievu baznīcas palejā. Un pēc tam tūlīt otrā dienā mana dzimšanas diena. Atkal tik daudz dažādu atmiņu. Šodien noņēmām 3 stropiem sekciju rāmjus. No Plītēm atveda sviedi. Izsvieda 25 l kannu un vēl vairāk kā ūdens spaini medus. Tukšos sekcijas rāmīšus uzlikām atpakaļ. Jādomā, ka pienesīs vēl. Apakšas telpa pilna medus – rudeni neesot izņēmuši. Bet šovasar gan būs jāizņem. Sadzēla gan šodien dūšīgi, taču nekas par to. Piezvanīju Kālam – vēl naudas nebija. Freimaņa jkdze raksta, laikam gan vakar, vismaz štempele bija vakarējā, ka saņēmusi algu (100 ls) un 2 obligācijas – par jūnija pirmo pusi. Jādomā, ka Ūdris būs man ar' algu izsūtījis. Ar Kalniņa jkdzi galīgi sanīdusies dēļ gāzes vannas. Vācoties prom uz Meža parku, lai ar dzīvoklis vēl neesot gatavs. Bēra kdze raksta, ka gribot pavadīt Būriņās kādas 8 dienas. Būs jāraksta, lai brauc. Laiks nupat p. 9 vēl +16,5° R. Brīnumjauks un mierīgs vakars. Nupat vēl saule zeltoja koku galotnes. Tik mierīgs vecais Jāņu vakars sen nav piedzīvots. Bet priekš 22 g. man gan nebija labi – tad pārbraucu uz Saldu no Būriņām slims ar aklās zarnas strutaino iekaisumu. Pēc tam sākās grūtās dienas, kad slimnīcā vien nogulēju 95 dienas. Dzīvība bija mata galā, bet Unkraut vergcht nicht.
8.VII.33. Atkal mana dzimšanas diena. Jau veselas 57 reizes saulīte man cēlusi pēc jāņu dienā: mamma stāstīja, ka es esot dzimis saulītei lecot. Daudz šo dienu atminos jau bērnībā, daudz arī vēlāk. Elstu Kārlim dzimšanas diena bija 21., bet man 25. jūnijā (v. st.). Tad mēs gājām viens otru apsveicināt. Veišu m. bija jasmīni, tie ap to laiku vienmēr ziedēja. Nupat viņi arī vēl zied. No tiem mīlīgajiem laikiem viņu ziedi un smarža man mīļi – viņi atgādina man bērnību un jaunību. Tad 1896. g. es beidzu semināru un man ir 20 g. dzimšanas diena. Tad pie mums ir radi un draugi lielā skaitā. Un tā daudz dienu. Vienas dzimšanas dienas rīts, laikam 1894. g. man spilgtā, sārtā atmiņā – tas bija pēc zaļumu svētkiem Golgovskā. Pēc tam tās dienas nav bijušas vairs tik spilgtas. Tagad vairāk tikai pakavējos atmiņās. Tā zīme, ka iet uz leju. Nu nekas. Vēl dzīvosim. Taču otras domas citādas. Šonakt redzēju daudz sapņus. Atkal man bija jāprecas, ar m. piekrišanu, bet neatminu gan, ar ko. Tā kā ar kādu Viča radinieci. Tomēr nekāda prieka nebija. Kā jau sapnī. Savādi, ka dienas grāmatā esmu nonācis pie 100. lpp. taisni dzimšanas dienā. Redzēs, kad nu atnāks lielumīši. Kamēr mēs bijām pie bitēm, vakar bija telefonējis Ritumītis, ka Dr Riekstiņa kdze viņam parakstījusi brillēm N 5,5. Kā studentei Dr R. honorāru par izmeklēšanu neesot ņēmusi. Nu jau kādas dienas mans darbs kuģis iegājis klusuma joslā – buras glīti nokarājās, vējiņš tās nekustina – vienkārši runājot – nevaru atkal nopietni strādāt. Kļūdas stāv, esmu izrakstījis tikai 1920/21. un drusku nākošā gada rakstu d. kļūdas. Vai 1921/22. g. piezīmes būtu pazuduša vai palikušas Rīgā? Jeb vai es nebūtu visu gadu atzīmējis? Nevaru atminēt. Gan iztiksim. Tai gadā bija labi un mīļi skolēni. Tie man vienmēr patīkamā atmiņā. Vakar vakarā Lūcīte un m. noveda medsviedi uz Plītēm un bija novedušas arī medu uz Siliem. Sils neesot gribējis runāt, teicis, lai braucot visi prom. M. nav nemaz no ratiem izkāpusi. Bet kad nākot Būtnāri (un tie nākot ikdienas) – ar tiem gan runājot. Kad mēs ar onkuli bijām otrdien, ar mums gan runāja. Savādnieks. Pakāries tais Būtnāros. Pirmā karstā dienā – ēnā +22° R. Vakarā p. 9 +17° R.
9.VII.33. Svētdiena. Atkal karsts. Vakar gan staigāja mākoņi, bet tie nebija lietus. Varbūt kur citur gan lija. Bija spiedīgs laiks, nogurdināja. Atnāca mani lielumīši no Saldus apsveikt. Stāsta, ka pa Saldu ejot labi – Ritumītis gleznojot un zīmējot, bet Doņītis dūšīgi mācoties. Ritumītis grib gleznot grsm. portreju. Grsm. bieži vien paliekot nelabi. Skleroze. Piezvanīja arī Af. Sveicināja mīļi. Būs jāpateicas, kad būšu Saldū. Musītis no Af. atnesa dzeltenas rozes. Vakarā sanāca jaunatne uz "biešu balli". Dancoja dārza mājā. Es noskatījos viņos pāri pusnaktij. Brīnums, ka mūsu lielumi tā samācījušies dejot! Šodien gan bija karsts – ap p. 2 bija +24° R. Tāds laiks pagalam nogurdina. Lasīju "Abata Murē nozegumu" (Em. Zolā). Esmu to jau vairākas reizes lasījis. Patīk – spēcīgi rakstīts. Vispirms lieliski dabas apraksti, bet labākais tas – nevajag karot pret dabu. To darījis Murē un tā noziedzies pret sevi un vēl vairāk pret Albīni. Un vai maz šādu noziedznieku! Dabas prasības nevar un nedrīkst ignorēt. Miķim sākās pirkstā augonis, Rumševices jkdzei sapampusi labā roka – sākums it kā oda kodiens. Biju upes krastā zem lielajiem ozoliem.
10.VII.33. Šorīt piecēlos p. 5. Laiks mīlīgs, jau +14° R. Būs atkal karsts. M. rakstīja Bēra kdzei kartiņu par viņu braukšanu. Doņītis nobrauca uz Saldu mācīties. Arī grsm. palīdzēt. Redzēs, vai nu šodien būs nauda pastā. Ja ne, tad jāraksta vai jātelefonē Ū. Atkal ļoti karsts. P. 2 d. ēnā bija +25° R. Jūtu briesmīgu nogurumu. Doņītis nobrauca uz Saldu. No turienes telefonēja, ka esot pavēste par Ls 120. Gan nebija gribējis Kāls naudu izdot bez pilnvaras, tomēr bija izdevis. Nu Musītis rītu varēs braukt uz Golgovsku. M. ārkārtīgi uztraucās par Ritumu – tas bija drusku nokrāsojis mazgājamās baltās zeķes. Pēc visu to kļūdu viegli izlaboja, un uztraukšanās bija tīri velta. Ko lai dara nervozitātei...
11.VII.33. Šorīt novedu Musīti uz staciju. Ritums ar Miķi ar' atnāca. Lūcija iedeva Musim līdz uz Rīgu spaini medus ziemai. Musītis aizmaksās virtam jūlija m. īri, apgādās šo to sev un dāvaniņu savai draudzenei uz iesvētīšanu un p. 1.23 brauks tālāk uz Tirzu. Droši vien Žulis būs Tirzas st. pretī. Nu varēs izstaigāties pa manu dzimteni. Vakar norakstīju Fr. jkdzei garu vēstuli. Musītis noveda uz Rīgu. Šodien atkal karsts, bet vējš gaudo uz lietu. Būriņās nopļāva Dundupi, pļava āboliņu, vakar ieveda 4 vez. timotiņa. Vakarā iegāja viens virsnieks un kareivis no Liepājas. Apskata ceļus, cik tie derīgi kara vajadzībām. Palikšot te vienu dienu. Virsnieks kapt. Ābolītis. Sāku otrreiz lasī Olav Andunssohn (II d. "Der Scheideweg").
12.VII.33. Nakti bija karsts – laukā +16° R. M. pavisam nevarēja izturēt karstuma, man gan nekas. Mācas no vakariem, varbūt līst. Lietus vajadzētu, bet patlaban āboliņš nopļauts. Dundupes pļavu gan vakar pēcpusdienā sakasīja. No Saldus atveda jaunu zirgu grābekli. Maksājot 175 ls. Marka "Svecia". Nu jau Būriņās esam 3 nedēļas. Ātri skrien laiks. Varbūt paliks vēsāks, varēs strādāt. Ritumīšam iedevu savas lasāmās brilles, kamēr viņam no Rīgas atsūtīs jaunu, kādas parakstījusi Dr Riekstiņa kdze (-5,5). Vakar lasīju ar savām kombinētajām – pagrūti, bet iztikt var. Pusdienā uznāca lietus. Lija kādas 1 1/2 st., taču bija maz ķēris – zem kartupeļu lakstiem bija balta zeme. Taču vaļīgā zeme bija labi dziļi salijusi. M. atkal nervoza visu dienu. Nav mierā ar Ritumu – viņu starpā vienmēr nesaskaņas – un vairāk tik iedomu pēc: m. domā, ka lielās meitenes Saldū noskaņo pret viņu, viņa esot tā sliktā, gribētu no viņas tīri vai vaļā tikt – visādas pārspīlētas domas un idejas. Ne uz kādu loģiku viņas nav pierādāmas, bet iedomu viņas perina un dara par reālām. Ir jau Ritums ar' nervozs, bet labi, ka viņš no savas slimības mums jel tāds. Bez tam neviens no mums nevar panest nemiera, tas ir nāves zāles. Meitenes saka, ka Saldū viņas varot mierīgi strādāt, bet mammule domā, ka it kā bēgot no viņas. Tās tumšas iedomas, vairāk nekas. Ritums vakar aizbrauca uz Saldu. M. uztraucās par to, uztraucās par Lūciju dēļ kleitas šūšanas un viņai vakarā uznāca sāpju un nervu lēkme. Gan pārgāja, bet nevienam mums tad nav viegli. Bet nekā nevar darīt. Jāmēģina paciest visu.
13.VII.33. Vakar onkulis no Saldus man atveda manas lasāmās brilles: jau vakar saņemtas jaunas (-5,5) brilles. Šmits jau ļoti akurāts kungs. M. aizmiga un gulēja labi. Pāries uztraukumu un lēkmes sekas. Būs labi. Vakarējā uztraukumā teica, lai rakstot uz slimo kasi par Durbes atpūtas namu – ja es saviem radiem varot gādāt naudas aizņēmumu, tad varot parūpēties arī par viņas veseļošanos. Jāraksta Briedim, jāprasa par atpūtas nama noteikumiem. Varbūt tiešām, ka m. tur atpūstos no saviem bērniem, kas viņu tā kaitina. Jāmēģina, redzēs, kas būs. Onkulis atveda kartiņu no Musīša. Raksta no ceļa un Tirzas stacijas. Esot Rīgā visu izdarījis labi – aizmaksājis īri, nopircis dāvanu savai draudzenei, izrunājies ar Bēra kdzi. Stacijā Žulītis bijis pretī. Nobraucis labi. Šonakt bija pērkons – ne visai klāt, lija. Lija arī pret rītu. Pie āboliņa gan nevarēs šodien nekā darīt. M. guļ – uznāk arvien nelabumi. Nervozitāte aug stāvā mērā. Nemierā ar meitenēm, ka tās dzīvo Saldū. Norakstīju vēstuli (2 l.) Lillijai, pārstāstīju par mūsu klāšanos. Tad vēl rakstīju Briedim, lai paziņo noteikumus par uzturēšanos Durbes atpūtas namā – m. domā, ka viņai tur palikšot labāk. Aizbrauca Rumšēvica jkdze no Būriņām.
14.VII.33. Šodien līst vai visu dienu – ar pārtraukumiem gan. Barometrs pēcpusdienā nokrities uz 756. Nav labi ar nopļauto āboliņu. Labi vismaz tas, ka Dundupe siens sakrautas gubās. M. atkal šodien stipri nervozē par daudz ko: par Ritumu, ka šogad viņa studijas esot kokainas, figūras nedzīvas, akadēmija maitājot; uztraucas par sevi, ka visi viņu esot apnikuši, visiem esot par slogu; uztraucas, ka nav ko Būriņām maksāt, ka meitenes dzīvojot Saldū, ka tās tur iespaidojot pret viņu, uztraucas par visu. Zināms, es ne par ko nedrīkstu uztraukties – man jau nekas nevar kaitēt, es jau esmu kungs, kas zina piesēsties pie gatava galda. Un tāds kungs jau esmu bijis visu mūžu. Es nekad nekā pozitīva neesmu darījis savā mūža. Mans darbs, cik nu viņa bijis, nekam nav derējis, ja esmu ko darījis, tad tikai priekš sava "es", citam nekam vairāk... Mokoties ar tādām domām un jūtām, man nolaižas rokas bez spēka un es tad palieku darba nespējīgs. Tā tas ir vienmēr nervozitātes laikmetos. Tāpēc ar darbu neiet nekā. Esmu sācis lasīt Olav Andunsohn, sāku izrakstīt skolēnu kļūdas, bet uztrauktais gara stāvoklis sien rokas un kājas un gribu padara bez spēka. Iet uz leju. Vakar rakstīju Lillijai, ka kamanas no dzīves kalna slīd tik ātri, ka vējš vien svilpo gar ausīm.
15.VII.33. Jau vakar vakarā m. palika labāk. Bija pavisam nomierinājusies. Būs pavisam labi atkal. Rodas priecīgāks prāts un gaišāks skats, arī spars uz darbu. Pavisam cita pasaule. Jau bijām apgūlušies, kad nosauca Rūdi pie telefona – mamma runājot no Rīgas. Būšot te šovakar, Rūdis bez gala priecīgs. Jocīgus sapņus redzēju vakar un šonakt. Vakar man bija kādā lielā zālē ar milzumu publikas priekšlasījums par skolēnu rakstu darbu kļūdām. Bija arī prof. Endzelīns un Blese. Uzreiz man bija nozudušas manas piezīmes, jārunā no galvas. Sāku runāt, bet kādas dāmas ar savu pļāpāšanu traucē. Saku viņām, ka es tad varu uzgaidīt, kamēr viņas beigs. Pēc tam prof. E. pasaka kādas kodīgas piezīmes, un publika ņem to ļaunā un izklīst. Es nevaru atrast izejas no svešā, lielā nama. Šonakt atkal bija darīšanas ar mūziku. Vajadzēja spēlēt tā kā kādā baznīcā ērģeles vai lielu harmoniju, bija jauna korāļu grāmata pat ar P. Drejmaņa harmonizējamiem, nebija nošu pultes, nevarēju spēlēt. Vakar vakarā barometrs bija nokrities uz 765. Šorīt gan jau sāk celties – ir 767, tomēr vēl mākoņains un līņā. Vējš, – varbūt ka tas izdzenās lietu. Pēcpusdienā nelija, varēja kraut āboliņu. Sakrāva 23 kaudzes. Atbrauca Bēra kgi. Pretīm stacijā bija Jāzeps un Rūdis. Vakarā m. uznāca pūšļa sāpes. Pielika karstu pudeli – aprima. Atbrauca piena pārraudze.
16.VII.33. Svētdiena. Laiks ne visai spožs, spiedīgs. Barometrs gan stāv uz 760. Pēc p. 2. d. uznāca stiprs lietus – gan bez pērkona. Bēri priecīgi par skaisto apkārtni Būriņās. Pats B. jau izmakšķerējis 8 foreles. Ieliktie naktsāķi gan bija laikam vai visi izņemti – svētdienās jau te staigā daudz makšķernieku. Pēc lietus gaiss pārāk jauks. Bites san kā spietojot. Sāk ziedēt liepas. Vakar nobira beidzamais jasmīna ziediņš. Atkal viena prieka mazāk. Jasmīni man atgādina agru bērnību un pirms jaunības dienas. Musīties ar' nu šodien Jaunpiebalgā pie savas draudzenes uz iesvētībām. Tāpat arī Saldū šodien konfirmācija. Savāds gabals ar lietu: pēc pusdienas Būriņās bija taisni lietus gāze, bet vakarā vedu uz Pletēm piena pārraudzi, tad jau no Kapiņkalna sāka ceļš putēt, Jaunsvītos bijis mazs lietiņš, bet Pletēs tikai dažas piles. Atbrauca Gandijs (Ozolu Alīsa).
17.VII.33. Rītā ap p. 6 sāka līt. Līst arī vēl tagad p. 9, kaut gan liekas, ka it kā paliek gaišāks. Lasu atkal "Olav Andunsohn seine Kinder". Jau jau esmu 173. lpp. Šodien atkal lija – vairāk kā vakar. Bar. noslīdēja ap pusdienu uz 757, nu gan atkal pacēlies uz 760 mm. Slikti ar āboliņu. Taču varbūt rītu varēs kraut. Gulēju pa divi lāgi – priekš un pēc pusdienas. Lija, negribējās laukā iet. Šodien lasīja upenes, rītu brauks uz tirgu. Es gan ar' biju domājis braukt uz Saldu pie draugiem, bet laikam neiznāks. Mēģināšu turp tikt kādu citu dienu. Lasīju Olavu. Esmu 228. lpp.
18.VII.33. Jau vakar pēc pusdienās sāka celties barom. Šorīt bija jau 764. Diena bija laba, krāva āboliņu, bet nu vakarā atkal apmācies, kaut gan nākot virsū stabils maksimums. Šodien gribēju pabeigt Olavu, bet m. pēc pusdienas palika slikti, un tas mani izsit no sliedes. Esmu izlasījis jau 278 lpp. Saņēmu vēstuli no Vennera. Esot slims, iešot klīnikā uz kādām 12 dienām. Laikam jūtas nelāgi, ka esot pārrakstījis testamentu, uzrakstījis ielūdzamos bēriniekus u. t. t. Lādās par Dr Sučenu, bet esot vēl vairāk nobadojies kā jūnija sākumā. Prasa, lai nosūtot viņam aizņemtos 20 ls. Būs jānosūta, kad saņemšu algu. Savādi gan, kur viņam vienam cilvēkam var iziet vairāk, kā mums 6? Nakti redzēju savādu sapni: bija kā bīskapa iesvētīšana, runāja vecais Dr Sanders, bija pie manis tā ka Dr Sandera dēla dēls, kas beidzot palika par pelēku kaķi un noskrēja pa Veišu m. pakalni uz skolas pusi. Viendien sapnī biju tā kā Skalbes bērēs, bet it kā runu turēja pats Skalbe un arī Austriņš. Kad būšu cauri Olavam, varbūt ierakstīšu vārdnīciņā izrakstītos svešos vārdus, bet varbūt ar' atkal izrakstīšu skolēnu domu r. kļūdas. Taču šovasar īstas darba sajūtas nav, pat no rītiem noguļu ilgāk kā citiem gadiem. Vienalga, lai padarīšu cik, būs diezgan. Kad tik m. būtu labāka veselība! Šodien Lūcija nebija varējusi upenes pārdot – nebijis pircēju. Nosūtīja uz Rīgu Bajāra P./S. Redzēs, kā tur būs. Šorīt onkulis nobrauca uz Saldu – mēģināt nodot kara vajadzībām Sila zirgu (ķēvi) Dolliju. Nekas nebija izdevies. Bēri apmierināti ar savu izbraucienu uz šejieni. Bērs tik' makšķerē pa Cieceri. Mums ar' šodien 4 nedēļas, kad atbraucām Būriņās.
19.VII.33. Vakar bija sauss, tikai sāka līt pret pašu vakaru, papriekšu mazliet, bet no 9.30 cauru nakti – gan nu ne aumaļām, taču diezgan stipri. Šorīt gan atspīd saule. Un brīnums – bar. noslīdējis tikai par 1/10 – bija 764, šorīt 763 mm. Laikam gan Venners nejūtas labi, ka domā par miršanu: uzrakstījis, kā jānotiek apglabāšanai, kādas dziesmas jādzied, kādi viesi ielūdzami (arī mēs ar m. abi esot to skaitā), pat kapa pieminekļa apraksts jau noteikts. Tas nu viss tā paredzēts, tomēr – ko var zināt? Un nupat būs tikai 40 gadu, kad iepazināmies un sadraudzējāmies. Man liekas, ka tas bija vēl nupat. Kur jau nu prom skaistā jaunība un nopietnie vīra gadi! Vai jādomā par miršanu Venneram, kas daudz stiprāks par mani? Ko tad lai es daru? Nav man ar' labi, bet tik cieši par nāvi tak vēl nedomāju. Atkal šonakt sapnis. Būs kādas nepatikšanas – smēķēju smalku, dārgu papirosu, biju nopircis to vienu pašu.
20.VII.33. Visu dienu labs laiks. Bar. pacēlies uz 766. Sagrāba Tilta lejas. Pļāva āboliņu. Sakrautais āboliņš nav nemaz tik stipri samaitājies. Zirgs viņu ēd labi. Biju āboliņa tīrumā. Ir gan šogad varens āboliņš! Šorīt pabeidzu Olavu. Tik brīnums, ka man tā aizmirsusies Ingunas miršana. Vai tik nebūšu izlaidis kādu daļu? Jāpārliecinās Rīgā. Šodien daudz strādāju rakstīdams kļūdas. Vēl neesmu cauri 1923/4. m. g. Jālūko gan šovasar tikt cauri visiem 13 g., lai arī tad kārtošana varbūt paliek uz rudeni. Jārunā būs ar Kārkliņu, varbūt ka uzdosies kas – varbūt varēs sastādīt grāmatu par skolēnu kļūdām. Redzēs. Kad nu laiks vairs nav tik karsts, tad var atkal strādāt. Karstumā man nav nemaz spēka un gribas strādāt.
21.VII.33. Atmodos šorīt agri, bet piecēlos p. 6. Šorīt liela migla. Gan viņa nolija. Vakar biju zvanījis Ritums ap p. 5, bet vakarā piezvanīja Doņītis. Ejot labi. Visi esot veseli. Lielumi kaplējot grsm. bietes. Ritums gleznojot grsm. portreju, sevi un Doņi (kopuzumetumu), esot uzzīmējis Madonnu – bērniņš gan laikam pēc Rituma krustmeitas – mazās Anniņas. Doņītis teica – esot pastā naudas pārvedums 99 ls. Tā jūnija algas otrā puse – atrēķinot visādus atvilkumus – ienākuma nodokļa beidzamā daļa, par malku, biedrībām, par obligācijām, tā kā galu galā atlicis pāri – 99 ls. Ar Bēriem būs jānosūta Virtam kāda daļā augusta īres, Venneram 20 ls parāda, būs drusku jādod onkulim, pašiem palika mazākajiem izdevumiem, – gan sagaidīsim jūlija pirmo pusi. Bet lielumiem gan neiznāks ekskursija uz Liepājas apvidu. Brauks citā reizē, nekā nevar darīt, jāpacieš. M. vakar, viena pati mājā būdama, sapūlējās, šorīt nav laba dūša, dzēra zāles, apgūlās. Bijām ar onkuli Saldū. Izdarījām šo to vajadzīgo, p. 12 jau braucām pie grsm. Pašlaik skrēja ugunsdzēsēji. Vēlāk dzirdēja, ka Upatniekos degusi rija. Izņēmu naudu. Musītis rakstījis. Satiku meitenes. Bija beigušas kaplēt grsm. bietes. Af. bija aizgājis, atnāca mājā tikai kādas minūtes pr. mūsu aizbraukšanas. Braucot mājā, bija karsts. Sāpēja galva.
22.VII.33. Vakar laikam biju dabūjis mazu saules dūrienu: karstajā saulē sakarsa kreisie deniņi, pēc tam manīju duršanu, nelabu sajūtu – it kā drusku uz vemšanu – stipras galvas sāpes, sevišķi liekoties zemē vai kāsējot. Gulēju dienā. Taču šorīt vēl galva nebija skaidra. Vēl sāpēja. Šorīt bija jābrauc uz Saldu pēc pļaujamās mašīnas izkapts, dakšām u. c. Piebraucu pie grsm. Af. atkal nebija mājā – bija pie šuvējas. Doņītis ar Ritumīti nobrauca līdzi uz leju, sapirkām visu, kas bija vajadzīgs, braucu mājā. Būriņās šodien krāva āboliņu kaudzēs (28), cits palika nesakrauts – nebija vairāk koku. No launaga ved sienu no Tilta lejām. Laiks karsts gan, bet varen jauks. Šorīt sāpēja galva, piecēlos pr. p. 6. Nogāju uz beņķi pie siltumnīcas. Laiks tik rāms, ka nekustēja ne lapiņa. Sēdēju ilgi. Braucot pa karstumu, atkal manīju stiprākas galvas sāpes. Pēc pusdienas nogulēju vairāk kā 3 st., tad biju gandrīz vesels, kaut gan drusku sāpi mana arī tagad. Vakar no Saldus atvedām striķi. M. šodien aiz dārza mājas bija izkārusi tīklu, bet es domāju, ka labāk būs pie siltumnīcas stūra. Izstiepu tīklu tur. Sāku lasīt Zudermaņa "Augsto dziesmu". Nu jau divi dienas neesmu rakstījis skolēnu kļūdu. Pāries – rakstīšu. Dienā bija +22° R. Saule visu dienu. Ritumītis beidzis vienu grupu, sācis otru. Tad glezno grsm. portreju, sevi un Doņi (uzmetums), zīmējis šo to ar sangīnu. No pirmdienas atkal sākšot gleznot Mirdzas aktu. Šodien visu Mariju diena. Musītis bija rakstījis, ka pa Piebalgu ejot labi. Aprakstījis savu viesošanos.
23.VII.33. Svētdiena. Visu dienu karsts (+23° R). Gulēju savā tīklā. Lasīju "Augsto dziesmu". Atnāca Salni ap p. 1. Dzīvojām pa Upesleju. Salni priecājās par jauko pakrasti. Gribēja vakarā gan iet mājā, bet nelaidām – m. pa telefonu sarunāja ar Lienīti, lai pasauc Ritumu un Doņi pie sevis gulēt. Pēcāk piezvanīja Doņītis no skolas. Aizbrauca Bēri ļoti apmierināti ar visu. Rūdis palika līdz brīvdienu beigām. Ir stipri atpūties, audzis un veselīgāks palicis.
24.VII.33. Jau vakar sāka barometrs kristies (bija 754), bet nevarēja domāt, ka jau šorīt līs. Lietus sākās ap p. 3. Tagad p. 9, bet līst ar labo. Ar āboliņu pavisam slikti: sestdien sakrāva tik daudz, cik bija koku (28), bet daudz palika zemē. Vakar tas sakalta, šodien būtu sakrauts, gubas ienestas, bet nu atkal sabojājas. Nav labi. Salni aizbrauca pēc pusdienas. Aizsūtīju Doņītim civillikumus un Ritumītim krāsas. M. bija ļoti nemierā ar mani, it kā es būtu aizturējis Salnus, lai viņi te guļ par nakti. Par 25 gadiem pāra reizes esmu mēģinājis ko nebūt izdarīt it kā no sava prāta, vairāk savas iniciatīvas neesmu mēģinājis, katru reizi tās nobeidzies ar manu bankrotu. Tad pēc visa tā var vēl pārmest, ka esmu tik pasīvs! Lasījām upenes. Es ar' palīdzēju. Salasīju varbūt pāra litru. Lasīju un domāju, kā man nepatīk runāšana. Savādi, iedomājos, ka kapā nebūs jādzird runas. Ienāk tak galvā tādas domas! Bet tur jau nebūs nekā, nevajadzēs ne runāt, ne klausīties. Lija gandrīz līdz p. 11. Pēc tam visu dienu bija labs, spīdēja saule!
25.VII.33. Šorīt apmācies, tā kā uz līšanu, bet varbūt ka noskaidrosies, vismaz tā liekas. Labi būtu, lai tak varētu savākt āboliņu, tas nīkst. Liepas patlaban ziedā. Gan apmācies, bet jau no paša rīta liepa aiz loga san vien – tik daudz tur bišu. Laiks nostāvēja labs. Jau pēc brokastīm sāka skaidroties, spīdēja saule, bija labs līdz pat vakaram. Tikai pašā vakarā palika šaubīgs – apmācās stipri mīkstiem mākoņiem. Pabeidzu "Augsto dziesmu". Savāds gabals, savādas beigas. Negaidītas. Uzmeklēju "Kristīni Lavrena meitu", būs vēl jālasa. Ir vērts. Sakrāva āboliņu.
26.VII.33. Ritumīša dzimšanas diena. Paliek 23 gadi. Ilgs laiks pagājis un tomēr tik īss! Bija vakars, kad Ritumītis piedzima. Biju uztraukts un satraukts, sāpēja galva. Gulēju zālē uz dīvāna, sāpīgi klausīdamies, kā Ritumītis raudāja. Klausoties iemigu, bet atminos, miegs bija smags. Uzplūst daudz atmiņas no Ritumīša agrās un vēlākas bērnības, no viņa slimošanas. Viss taču izveicoties labi, Ritumītis labs, mīļš. Jātaisās braukt uz Saldu pie Ritumīša. Jau vakar vakarā bija apmācies, nakti bija ļoti intensīvi. Āboliņš atkal salija. Pēc brokastīm gan atkal spīdēja saule līdz pat vakaram. Pašā vakarā gan drusku nolija. Rītā bar. 760.
27.VII.33. Šorīt bar. atkal 763. Sāk vest āboliņu mājā, jo kas var zināt, cik ilgi labs – redzēju sapni, ka man ar ģen. Kalēju bija jāpiedalās kāda cita ģenerāļa bērēs. Es arī biju pie zārka nešanas. Vakar rīt aizbraucām abi ar m. uz Saldu. Pa priekš man bija jābūt pastā, tad nopirku cukuru un braucu pie grsm. Ritumītis bija līdz pilsētā. Ritumītim atnesa puķes Freiberg jkdze, Šperliņa kdze, Ženija pastpapīru. Salna kdze atsūtīja torti, Lienīte atnesa sarkanas neļķes. Ap p. 6 bija draudzenes aicinātas uz kakao. Af. atkal nelaime – nejauki sāpēja zobs. Arvienu viņam šāda vai tāda nelaime. Kā Ijābam. P. 6 sākām braukt mājā. Iegriezāmies Čāpātāju kapos. Tur uznāca lietus. Gan pārgāja. Braucām caur Staļģiem, gan Siliem un Būtnāriem. Visu dienu Būriņās veda āboliņu – pirmo krāvumu. Ieveda 38 vezumus. Savādi, ka Lutriņu Freiberģis par m. un mani savas meitas iesvētībās izrunājies pavisam aplam – muļķīgi un apvainojuši. M. par to viņam zvanīja. Fr. ar savu neapvaldīto muti to spēj. Pēc visa tā man ar to vīru negribētos satikties. To bija m. stāstījis Af., kas bijis iesvētībās fotografēt. Kaut ko tam līdzīgu runāja arī Salna kdze.
28.VII.33. Šorīt liela migla, kas laikam sakāpa augšā. No paša rīta atkal ved āboliņu. Vakar pabeidza Pakuļlejas pļaušanu. Sāka pļaut Lieknā. Nopļauta visa Aizupe. Bar. krītas, radio vēstī par lietu. Taču laiks bija labs visu dienu. Sakrāva arī Pakuļleju gubās. Pašā vakarā bar. bija nokrities uz 760. Nāca virsū pērkons, drusku uzrasināja, pērkona debess aizgāja garām. Zibeņi gan bija skaisti. Herta piezvanīja no Liepājas, ka rītu no rīta piebraukšot. Uz Liepāju bija novedusi kādu slimnieku. M. atkal šodien nebija labi. Gulēja. Arī man tad nav labi, tad es nevāru nekā strādāt. Lielumi no Saldus nepiezvanīja. Gandijs ar Ilmetes jkdzi bija Cieceres salā. Man tā Ilmete nav simpātiska. Ir liela egoiste.
29.VII.33. Nobraucu šorīt uz staciju Hertai pretī. Drusku nokavējos, kad piebraucu, tad vilciens jau aizgāja no stacijas. Herta atvedusi dzintara dāvanas Būriņu radiem. Gan vakar domājām, ka šorīt līs, bet bija sacēlies liels vējš – nelija. Tāpēc no paša rīta varēja vest Aizupes sienu. Ja nelīs, tad varēs kraut Lieknas pļāvumu ar'. M. atkal šodien nelabi. Vairāk gulēja visu dienu. Norakstīju vēstuli Briedim uz Turaidu. Sāku rakstīt Venneram. Rakstīju jokus, lai uzpurinās, Herta aizbrauca. Savādi, ka nebiju ievērojis to šķielējam. Gan šķielē ne daudz, taču. Teica, ka negribot Ilmeti ne redzēt, tomēr runājās varen mīlīgi. Taču Herta ir stipri naiva, kaut arī lāga cilvēks. No Liepājas piezvanīja Ķūtu Jānis.
30.VII.33. Bar. vakar sāka kristies. Šorīt bija jau 759. Jau līst. Diezin kā būs ar zaļumiem Strīķa līcī? Lija labi ilgi, tad pārstāja un bija labs laiks. Pēc p. 5 ar onkuli abi nobraucām uz Sesīli samaksāt par telefonu. Ceļā satikām skol. Rubu un dziedātājus, kas nāca uz Strīķiem – uzsākt zaļumu svētkus. Vakarā dziedāja. Aizbrauca uz Rīgu Gandijs. Noveda Vennera vēstuli. Ir gan tā Ilmete viens koka gabals – ne mazākā smalkuma, ne smalkjūtības! Braucot uz Sesīli, ceļa galā satikām Pīļu Irmu. No sākuma nemaz nepazinu. Netikām apstājušies.
31.VII.33. Šorīt labs laiks. Gan saule vēl nespīd. Piecēlos agri – p. 5. Redzēju savādus sapņus: skolā uz stundām bija jābūt p. 9, bet nu biju mājā nogulējis līdz pusdienai. Skola gan bija citur un citāda. Satieku Ozoliņu. Tas saka, ka man jābrauc uz kādu lekciju. Te pienāk Ūdris un saka, ka man uz lekciju jābrauc citur – uz Remti. Bija kā Golgovskā vecos laikos. Murgi. Vakar vakarā atnāca Ziķu Fricis, tad ar Ernu un Rūdi aizgāja uz zaļumiem. Vakarā dzirdēja, ka koris dziedāja. Vada Ruba. Nezin, kā viņam iet – stipri miegains vīrs jau no pilsētas skolas laikiem. Piezvanīju vakarā Salna kundzei. Tikko bija pārbraukuši no ekskursijas pa Liepājas apgabalu. Izdevies labi. Žēl gan, ka meitenes nevarēja līdzi braukt – nebija naudas. Nekā darīt. Gan varbūt vēlāk. Af. bijis. M. šorīt piecēlās jautra un vesela, bet tad uznāca sāpes sirdī. Tagad guļ cieši (p. 10.30 d.). Pret vakaru palika labāk. Vakarā piecēlās. Aizbraucu prom uz Rīgu Ilmetes jkdze. Tiešām tā ir tāds cilvēks, kas nevar iegūt mazāko simpātiju. Piezvanīja Doņītis. Rītu būšot te. Ritumītis vēl paliekšot, gribot nobeigt Mirdzas aktu. Svētdien esot jābūt Saldū – Af. 30 g. dzimšanas dienā.
1.VIII.33. Jau atkal 1.VIII! Ātri iet laiks, nemaz nemana. Laiks labs, īsta vasara, tikai m. bieži slimo. Tas mazina vasaras prieku. Nu atkal esmu izgājis mazliet no "klusuma joslas" – pa druscītei strādāju. Vakar jau sāku Rīgas periodu. Sloksnīšu sakrājies labs daudzums. Būšu aprakstījis vairāk kā 20 loksnes. Patlaban jāsāk 1926/27. m. g. Redzēs, kas iznāks no manas rakņāšanās pa kļūdām, varbūt no tām iznāks kas derīgs. No Saldus pārbrauca abi lielumīši. Palīdzēs palasīt ogu. Lai Ritumītis drusku atpūšas no zīmēšanas. Doņītis mācīdamies ir palicis krietni vājāks. Ja redzēs, ka grūti sagatavoties līdz Ziemas svētkiem, lai mācās līdz pavasarim, nevar ar' Doņītis pāri darīties. Saņēmu no Ūdra vēstuli ar paraksta blanku par obligācijām. Rakstījis, ka laikam šonedēļ izsūtīšot pusi algas par jūlija m. Laikam Ū. kdzei neiet vēl lāgā ar veselību, jo raksta, ka viņiem ejot šā un tā. Nosūtīju obligāciju parakstu jau šodien, kad brauca pretīm Ziediņa un Tomsona jkdzei. Veda mājā Lieknas sienu. Šogad siena un āboliņa raža labāka kā citiem gadiem. Bar. 763.
2.VIII.33. Šorīt m. pašā agrā rītā atkal biju stipra sirds lēkme. Laikam gan tas sakarā ar uzbudinājumu dēļ mantojuma, kas būtu jāsaņem šodien, jo šodien paiet 2 gadi no grsp. miršanas. Taču tas mantojums gan laikam paliks karāties gaisā: Hermanis diez vai gribēs maksāt, bet Af. nav ko maksāt. Tā vismaz rādās. Redzēs, kas būs vēlāk, dzirdēs to. Jā, šodien 2 gadi no grsp. miršanas. Tad bija svētdiena. Telefona ziņa pienāca vakarā, kad jau bijām uzgājuši gulēt. Braucām ar onkuli uz Saldu tūlīt, bija silta pilna mēneša nakts. Ātri skrien laiks. Šodien ved Pakuļlejas sienu. Laba raža. Grūta diena. M. nav labi pēc niknās rīta lēkmes, guļ gultā. Pret vakaru gan labāk, pasaule liekoties gaišāka. Es visu dienu sēdu istabā pie m. Loga nevar taisīt vaļā mušu dēļ, kamdēļ gaiss saspiests, sāp galva. Rakstīju kļūdu izvilkumus. Par visu dienu tikai pāra reizes izgāju laukā. Laiks ļoti jauks, saulains, silts. Af. bija piezvanījis Doņītim. Starpcitu bija stāstījis, it kā Hermanis būtu kritis no vezuma un būtu sasities. Zvanīju Dr Lībmanim, gribēju apjautāties, bet nesazvanīju. Ne saldenieki, ne Hermanis neatcerējās 2.VII. Tā bija jādomā.
3.VII.33. Jau no paša rīta agruma laiks skaists. Piecēlos ar saules lēktu – nenāca miegs jau no gaismas. Uzmodos no sapņa: bija man jāspēlē ērģeļu koncertā kāda Mendelsona sonāte, laikam N5, bet jutu, ka veikli neprotu. Tas bija tā kā Golgovskā, kā Rīgas Doma baznīcā. Bija tādi kā pazīstami cilvēki, bet tagad gan vairs neatminos. Šodien sākšu 1928/9. g. kļūdas. Žēl, ka par maz atzīmēts raksturīgu kļūdu. Doņītis ar Ritumu lasīja upenes. Vārīs tepat un vedīs spaiņos uz Rīgu. M. paliek labāk. Sāka jau celties. Sāpes un uztraukums rimies. M. uztrauksies, ka ne Af., ne Hermanis nekā nav bilduši par savu pienākumu mantojuma izmaksas ziņā. Es saku, lai neņem to lietu tik asi, lai necer, grsp. testaments taisīts aplam: Af. noliegts 10 g. laikā Saldus namu apgrūtināt ar parādiem, kur lai Af. ņem tos 2000 ls? Bet jau pr. kara grsp. atdāvinājis Hermanims Krīgures, noteikdams tikai sev daļu, bet neminēdams, ka arī m. no Krīgurēm kas jādabū, un nu testamentā uzliek Hermanim par pienākumu izmaksāt m. 2000 ls, neatceļot priekškara dāvinājumu. Tas galīgi aplam. Un nezin vai H. tāpēc maksās. Negribas ticēt – likums viņu nevar piespiest. M. uztraucas par to, ka ne Af., ne H. jel būtu vismaz atcerējušies. Uztraucas, ka Af. 6.VIII rīko savu 30 gadu dzimšanas dienu, bet neiedomājoties sava pienākuma. Bet taču dzimšanas dienas sarīkošana un 2000 ls izmaksa diezgan grūti saistāmas lietas. Es laikam gan svētdien nebūšu Saldū, lai m. veltīgi neuztraucas. Lai iet tikai meitenes. Ieveda visu āboliņu. Siena un āboliņa iznāca kādi 164 vezumi, vairāk kā citos gados.
4.VII.33. Vakar bija atnākusi Helmūtene – atnesusi izplūktās spalvas. Šorīt braucu uz Saldu. Bija jānoved Helmūtene, pašam man vajadzēja būt Saldū, nobrauca līdzi arī Ritums. Viņam jāturpina gleznas, tās iekalst. Grib pabeigt Mirdzas aktu un grsm. portreju. Lai paliek te Doņītis, te jau arī Doņītis var labi mācīties un – kā saka m. – "viņu apkopt". Sestdien gan Doņītis brauks uz Saldu, bet tad atkal jaunnedēļ nāks atpakaļ. Tā būs labāk. Doņītis mācās, gribēdams jau uz Ziemas sv. likt valsts eksāmenus, bet var redzēt – par daudz nogurst, tāpēc runājām, lai labāk pavelk gatavošanos līdz aprīlim, tad varēs labāk sagatavoties un nekaitēs tik daudz veselībai, to pāra mēneša agrākās beigšanas dēļ tak nevar likt uz spēles veselību. Un mīļais Doņītis tak tik jauniņš! Gan mēs izturēsim arī tos pāra mēnešus, kā esam izturējuši visus gadus. Pēc pats Doņītis ar saka, ka tā būšot jādara – pa starpām varēšot domāt par diploma darbu. Ka tik mīlulītim izdotos labi, viņš tak tā cenšas! Laimīgi pastā saņēmu 150 ls – jūlija 1. pusalga. Nopirku 20 kg cukura un 3 emaljētos spaiņus. Pēc pusdienas m. savārīja upenes – 2 pilnus spaiņus un vēl trešajā, kur grib pievārīt vēl sarkanās jāņogas. Būs ziemai. Gan m. atkal uztraucās, ka par spaiņu maksu varējusi nobraukt uz Rīgu, bet taču varēs jau spaiņos zafti labi novest un spaiņus izlietos – vajag pašiem Rīgā, dos dažus Būriņām. Spaiņi gan izmaksāja Ls 10.90. Pastā dabūju divi vēstules – no Vennera un no Lillijas. Venners raksta, ka bijis II p. slimnīcā uz operāciju, kādu – to nemin. Laikam gan vai nu aklās zarnas vai bruka, tā jādomā. Bijis slimnīcā no 18. jūlija līdz 2.VIII. No viņa vēstules redzams, ka Gandija vestā vēstule viņām nav vēl nākusi rokā. Žēl būtu, ja mana vēstule būtu nozudusi. Lillija raksta uz papīra, ko vēl Boriss tai sūtījis no Odesas laikiem – vai priekš 40 gadiem. No Kārļa neesot nekas zināms. Kad braucām uz Saldu, Būriņas sāka pļaut rudzus. Laiks bija labs, nopļāvu līdz p. 6. Ja būs sauss, bez lietus, tad pirmdien varēs vest iekšā.
5.VIII.33. Vakar jau pēc pusdienas sāka celties vējš, bet pašā vakarā tas bija ļoti stiprs – vētrai līdzīgs. Šorīt spīd saule, laiks jauks. Būriņu puiši no paša rīta aizgāja uz Ziķiem palīgā spāres sliet jaunceļamajai klētij. Vakar piezvanīja no Liepājas Stīpnieks. Šovakar atbraukšot uz Saldu. Savādi, ka neesmu piezīmējis – jūlijā nomira Priekuļu skolotājs Jēkabs Ozols – agrākais Skolot. sav. revidents un Slimo kases pilnvarnieks. Bija gaišs vīrs. Rakstīju Žuļiem uz Pokuļiem, kāpēc viņi neraksta. Jāuztraucas – Musītis nav rakstījis vairāk, kā 1 kartiņu no Tirzas stacijas un vēstuli no Piebalgas. Jāuztraucas, kāpēc tik ilgi neraksta. Kad tik nav palikuši slimi vai kāds cits sliktums noticis. Beidzamo reiz dzīvības zīme no Musīša bija uz Ritumīša dzimšanas dienu. Ja vēl nesūtīs, tad būs jārunā uz Pokuļiem. Dienā atkal cēlās vējš. Pēcpusdienā mācās un paša reizes drusku lija. Pašā vakarā atkal stiprs vējš. Kad tik nesadzenā lietu, tad pirmdien nevarēs vest rudzus. Rudzu statiņus lielais vējš bija sagāzis, tāpēc Erna un meita gāja sacelt. Doņītis apkopa istabas un aizgāja uz staciju – negribējās no šejienes tieši iet uz Saldu. Varbūt ka vilcienā satikās ar Stīpnieku. Tas solījās atbraukt uz Saldu. Doņītis būs atpakaļ pirmdien vai otrdien.
6.VIII.33. Šonakt atmodos no spožās mēnssgaismas. Nemaz nezināju, ka pilns mēness. Naktī atkal bija vējš un krietni auksts, tāpat kā vakar pa dienu. Onkulis ar Rūdi vakar bija Saldū. Rūdis bija dabūjis vēstuli no savas mammas, ka viņam 13.VIII jābraucot prom uz Rīgu. No Žuļiem nebija nekādas ziņas. Savādi gan. Šorīt atkal spīd saule. Ir gan atkal vējš. Redzēs, kā noturēsies. Vakar vakarā gan barometrs bija pacēlies uz 764. Tas bija p. 10. Vēl p. 9 gan bija tikai 763. Bija strauji cēlies. Vakar jau rakstīju kļūdas no 1929/30 m. g., kad man latv. val. bija tikai savā (III) klasē. Šo gadu gandrīz pabeidzu. Tikšu gan cauri, jo laika tepat 3 nedēļas. Būs jāapraksta arī VI kl. skolēnu raksturojumi par beidzamo gadu, būs jāieraksta arī manas klases sastāva tabele par visiem 6 gadiem. Sastādīta man viņa ir jau tūlīt pēc skolas darbu beigšanās. Laiks iet ātri. Daba jau tīri rudenīga. Pie siltumnīcas pat – lefkojas gandrīz noziedējušas, jau taisās ziedēt asteres, tā jau īsta rudens zīme. Vēl gan atlikuši lefkoja ziedi tik patīkami smaržo. Allaž sēdu uz soliņa un tīksminos ar lefkojām. Kā dienvidu sajūta. Rudens pavisam pievārtē: visur nopļauto rudzu statiņi, mieži nodzeltējuši, nupat šonedēļ pļaujami, ziemas kvieši jāpļauj ja ne šonedēļ, tad tūlīt jaunnedēļ. Un tā vasara būs atkal pagalam. Ja tik Žuļiem nebūs noticis kas slikts, tad vasara būs pagājusi diezgan labi, atrēķinot m. bieži slimošanu. Es nebūšu padarījis nekā liela, bet taču jel mazumu. Domāju, ka šogad skolā būs mazāk darba, varēšu vairāk ko padarīt mājā. Nopirkšu sev galda lampu, tad mazajā istabiņā varēs strādāt. Šodien Af. 30 gadu dzimšanas diena. Es nu gan laikam šodien nenobraukšu uz Saldu. Apsveicināšu vēlāk. Cik atminos, nebiju laikam arī pērn. Domāju, ka biju tad Kuldīgā uz Vinegra pavadīšanu. Savādi, ka nevaru atminēties, kas un kā bija priekš 30 gadiem. Tad gan onkulis bija miris, biju ar Kleperi nostrādājies vienu gadu kopā, bet kaut kā cita skaidri nevaru atcerēties. Tad gan it kā mamma bija Cēsīs – Dr Smilgas sanatorijā. Tad sākās T. periods. 1904. bija ciemā Aņa. Savādi, ka viss tā stipri jaucas kopā.
7.VIII.33. Vakar sarunājām, ka būtu labi aizbraukt līdz Kalpaka piemineklim pie Airītēm. Aizbraucām ar' divos pajūgos: vienā Miķis, Ziediņa un Tomsona jkdzes, otrā Onkulis, m., Lūcija, es, bet Fricis Jansons un Rūdis uz bukas. Uzcelts paaugstinājums (uzbērums) ar betona iežogojumu un trepēm no lielceļa puses. Saprotams, Kalpaka piemineklis pacelts, vēsturiskā priede paaugstinājuma stūrī. Turpat iežogojumā pārvietots kapt. Nil. Grundmaņa Tēva celtais piemineklis (bijušajā vietā, ārpus iežogojuma, redzams piekļaudami pamats, tur kritis 6.III.19. Grundmanis), tad vēl piemineklis kritušajam latv. virsniekam Krievam un vācu virsniekam Šrinderam. Iežogojumā ap pieminekļiem stādīšot liepas. Atpakaļ braucot no Airītēm, m. un Miķis iebrauca Muldeniekos. Viņas pārbrauca p. 10. Ap p. 8 atbraca Ziķu Fricis, Žanis un tā sievas tēvs – Sesīles kalējs Sproģis. Vakarā meitenes, Fricis un Rūdis nogāja uz Ziķiem "celt" Frici, kam šodien dzimšanas diena. Vakarā barometrs bija 764, šorīt 763, pusdienā 761, bet nu p. 3 p. p. 760. No rīta bija apmācies. Sāka vest rudzus, bet tad drusku lija. Pārgāja gan, tomēr nevarēja vest līdz pat pusdienai. Pusdienā Kinstleris bija zvanījis, pa radio ziņots, ka gaidāms lietus, lai vedot rudzus, tāpēc tad ar sāka tos vest. Laiks labs, pat saule atspīd, jācer, ka pabeigs ar' līdz vakaram. Labi, ja to varētu. Norakstīju Venneram humorīgu vēstuli ar citātiem no vecās derības. Šodien sāka vest rudzus jau no brokašķa, bet uznāca lietus. Tas gan pārgāja. Tad sāka vest no pusdienas, bet tad p. 5 atkal sāka līt. Ieveda 21 vezumu. P. 7.30 piezvanīja Musītis no Pakuļiem. Esot veseli. Bijuši Ķūtos, tāpēc nerakstījuši. Svētdien Tirzā bijuši kapu svētki. Gribējuši tos nogaidīt un tad rakstīt. Nu prāts mierā, ka viņiem labi. Šonedēļ uz beigām iešot uz Gaigaliem. Labi, ka labi – es jau biju izdomājis nezin kādas briesmas. Piezvanīja vakarā arī Doņītis. Būšot rītu mājā. Ritumītim gleznošana veicoties labi.
8.VIII.33. Šorīt bar. nokritis uz 757. Atmodos agri, sarkaņi dega, saulīte uzlēca spoža, bet sāk atkal mākties. Laikam gan bez lietus nebūs. Vēlāk bar. sāka krist vēl vairāk, nokrita līdz 755, taču uzrasināja tikai pašā vakarā, vedot mājā pēdējos 2 vezumus rudzus. Sāka vest p. 1.20. Beidza p. 8. Pavisam šogad iznāca 50 vezumu. Redzēs, kāds būs birums. Lūcija bija tirgū. Atbrauca līdzi Doņītis. Stāstīja, ka Af. 30 g. dzimšanas dienu nosvētījuši labi. Nu man jāsāk 1931/32 m. g., kad latv. valoda bija abās V kl. Vēlāk piezvanīja Ritumelis. Esot gleznojis Mirdzu. Ejot labi.

9.VIII.33. Šodien divi gadi, kad bijām Krīgurēs un pēc ilgiem gadiem pie dievgalda par patikšanu grsm. Tas bija pēc grsp. miršanas un apglabāšanas. Tā viņi gribēja to ceremoniju. Kā viss tas tagad pārgrozījies! Laiki grozās, un cilvēki līdz ar viņiem. Piecēlos p. 7. Nezin kāpēc biju tā nogulējis. Spīd saule, pūš vējš. Bar. p. 7 bija 757. Lasu "Kristīni Lavrena meitu" atkal. Brīnišķīgs tēlojums, tāpat kā "Olavs Andona dēls". Neviens no Undsetes darbiem man tā nav paticis kā šie divi. Laiks nostāvēja labs visu dienu. M. priekš pusdienas palika nelabi, tomēr šoreiz nebija sāpes pārāk lielas. Taču labāk gulēt, citādi sāpot sirds. Onkulis ar Rūdi bija Saldū. Pārveda vēstuli no Žuļiem. Aprakstījuši, kā gājis. Gaujiņas tante esot stipri vārga. Apmeklējuši arī veco Mazkalniņu. Pavisam guļot slims. Bijis priecīgs par Žuļu apciemojumu. Apraudājies, kad nākuši prom. Sestdien bijuši Tirzas kapos un baznīcā, kur esot laulāts kāds pāris. Pag. svētdien bijuši Tirzas kapu svētkos. Apmeklējuši mīļo kapus. Arī man vectēva un viņa tēva – vecā "Paķinava". Kapi stāvot diezgan labi, lai arī bez puķēm. Kas lai viņas tur koptu? Būs nu Žuļiem jāraksta.
10.VIII.33. Atmodos jau agrāk, bet biju atkal aizmidzis un biju nogulējis labi ilgi. M. ar' atmodās. Šorīt viņai labāk, vakar pēc apgulšanās gan sāpēja sirds. M. prasa, cik esot pulkstens. Paskatos – p. 9. Bet vakar nebiju uzvilcis, tāpēc bija apstājies p. 9. Patiesībā biju uzmodies un piecēlies p. 7. Savādi, ka te lejā man grūti strādāt, nav ērti. Augšā bija labāk, tur bija ierasts. Redzēs, kā šogad ies, vai varēs vēl izturēt? Klasi gan negribētos ņemt, tikpat neizvadīšu. Vispārīgi – ļoti nepatīkami atkal strādāt ar pirmziemniekiem tas arī ir ļoti grūti. Bet ko lai dara, ka mūsu skolā ieviesusies ne priekšmetu, bet klašu sistēma, kur vajag būt speciālistam visos priekšmetos, bet vai to var prasīt un vai ir tādas sekmes?
11.VIII.33. Vakar visu dienu pūta vētrai līdzīgs vējš. Nemaz negribējās iet laukā. Met. birojs bija pareģojis lietu, bet iznāca vētra. Taču bar. vakar stāvēja uz 760. Vakarā pat bija jau 761. Šodien tāda pat vētra. Vakar bija Labrenča diena, lai arī pēc j. st. Pa vecam Golgovskas tirgus diena, gan pa vecam. Norakstījām Žuļiem vēstuli. Būs šodien jāaizsūta. Ies vai nu uz staciju, vai arī varbūt brauks uz Saldu. M. drusku sāpes. Visu dienu pūta nejauka vētra. Pēc pusdienas pļāva miežos. Nopļāva 2 tīrumus. Doņītis bija stacijā, nonesa Žuļu vēstuli. Uz Saldu neiznāca braukt. Nobeidzu 1931/32. m. g. kļūdas, jāraksta vēl beidzamais – 1932/33. m. g.
12.VIII.33. Sestdiena. Vētra rimusies. Šorīt ļoti mierīgs. No paša rīta nebija ne vēsmiņas. Atnāca Vēmanis ābelītes siet, pie tā paša varēs izņemt medus sekcijas un izsviest. No Pētera vedīs medsviedi. Atveda. Izņēmām abi ar Vēmani N2 sekcijas. Centrifūgājot uznāca lietu gāze. Pēcpusdienā turpinājām darbu. Pavisam izsviedām ap 70 kg, kopā ar 7.VII ražu tas būtu ap 120 kg. Arī spietam visa apakša piestrādāta. Uz augusta beigām jāizņem peru telpas medus un jāizziemo. Vēmanis solījās to izdarīt. Erna bija Saldū. Atveda vēstuli m. no Bēra kdzes. Virts no 1.IX atlaižot īri par 75 ls m., kā Kļaviņiem 23. dzīvoklī, bet solījies noindēt kaķīti, jo taisni viņš skrāpējot viņa ābeles. Otra vēstule bija man no Vennera. Tas galīgi pārpratis manu humora pilno vēstuli uz Zālmana gudrības un sakāmo vārdu pamata. Apvainojies un saskata sevi aizskartu. Būs jāraksta un jānoskaidrojas. Gan būs labi, tomēr man nepatīk, ka esmu tik nejauki pārprasts. Es ar' nemaz nebiju iedomājies, ka draugs tak pēc operācijas nervozs. M. pie sirds bija ņēmusi V. vēstuli, jo viņš domā, ka pie manas vēstules esot bijis klāt m. pirksts. Bija vēdera sāpe, ko remdināja ar karstu pudeli.
13.VIII.33. Vakar vakarā apgūlos agri – vēl p. nebija 9. Gulēju labi, bet redzēju daudz sapņu, gan par skolu, gan citu. Redzēju arī nel. Betiju, bija jauna un sārta. Tas varbūt sakarā ar Kr. L., jo to pa daļai esmu iedomājies pakorpulentu un apaļu seju. Bija pārcēlusies 38. psmk. Tā kā uz Dārza ielas namu Saldū. Starp skolniekiem bija tā kā 5. kl. Legzdiņš un vēl tā kā jaunākais Dombrovskis (it kā togad nomiris?), bija Ceriņš, tā kā Rozenfelde, bet Ūdrim mugurā bija rupjas, pelēkas – mazapstrādātas vadmalas slikti šūti svārki. Tad telpa bija nepazīstama, liela, pa trepju trepēm. M. šorīt uznāca stipra sirds lēkme. Laikam gan sakarā ar vakarējo V. vēstuli: viņa visiem esot slikta u. t. t. Ko lai dara nervozumam? Guļ. Pēc pusdienas p. 4.15. Norakstīju V. garu taisnošanās un atvainošanās vēstuli par manu humora pilno rakstu, ko viņš tā bija pārpratis. Bēra Rūdis šodien nu brauks prom uz Rīgu. Bēri gribot kopā ar Rūdi vēl kādas dienas būt jūrmalā un arī Carnikavā. Jā, jocīgi gan, ka V. vēstuli nerakstīju tīrā, bet pa priekšu uzmetu. Jau sen, sen, kad to vairs tā nedaru, jaunās dienās gan tā darīju. Šodien gribēju tā nopietni rakstīt. Būriņu lejā bija aizsargu šaušanas sacīkstes. Ziķu Fricis bija ņēmis II godalgu – barometri. Savādi – nakti redzēju, ka mums bija mazs, skaists bērniņš, sarkaniem vaigiem, tā 1.–2. g. vecs. Vienmēr emu ievērojis, ka bērnu redzēt – nozīmē kādas raizes. Šās dienas mammules lēkme gan bija tas mazais bērns pie mūsu galda. Nupat Rūdis aizbrauca uz Rīgu. Uz staciju pavadīja liela varza ar 3 zirgiem. Kad tik' nu labi nobrauktu. Nupat pēc pusdienas uznāca lietus mākonis, gan salija ne visai, taču nebija labi. Visu dienu nosēdēju pie m., tā ka gandrīz neizgāju no istabas.
14.VIII.33. Visu dienu bija labs garastāvoklis, jo m. bija pavisam labi. Saimniekoja pa ķēķi. Doņītis ar Ziediņa un Tomsona jkdzi nogāja kājām uz Saldu un vakarā ar vilcienu atbrauca līdz Lutriņiem. Nopirka vēl vienu emalj. spaini sarkano jāņogu zaftei. Ogas bija atsūtījusi grsm. no Saldus jau sestdien. Pabeidzu "Kr. L.". Daudz jādomā par viņas varoņiem. Man liekas, ka "Olav Andunssohn" nav tik varens darbs kā "Kr. L.", taču liels. Citus Undsetas darbus, ko esmu lasījis, gan nekādi nevar blakus stādīt abiem pirmajiem lieliskajiem darbiem. Vakarā Būriņu ļaudis savā starpā sarūcās – onkulis un Lūcija. Nav patīkami. Bar. 765. Krāva miežus.
15.VIII.33. Daudz gan guļu šovasar. Guļu labi dienā, pēc pusd. – vairāk par stundu, tāpat nakti. Reizēm sapņoju. Maisos ap skolu, tak ne par Rīgas skolu, tomēr ar dullo Mūrnieku ir darīšanas – bija atkal izgudrojis kādas sarkanas ripas dziedāšanai. Redzēju arī Viču ar savādu pelēku cepuri galvā. Telpa bija sveša, tāpat skolēni. Šodien beidza miežu kraušanu, sāka pļaut kviešus (ziemas). Laiks ļoti jauks. Vakar m. piezvanīja Bēra kgam uz Rīgertu. Rūdis esot labi nobraucis. Abus pārus dzīvokļu atslēgu B. kdze bija atvedusi no Rīgas šurp. Rūdis svētdien uz Rīgu noveda manu atvainošanās un izskaidrošanās vēstuli Venneram. Taisāmies rītu braukt uz Saldu. Ritums bija zvanījis, ka jau šodien mūs gaidījuši. Pret vakaru atbrauca piena pārraudze Laša jkdze. Laiks pa naktīm stipri vēss. Šorīt p. 7 bija tikai +5° R.
Saldū.

16.VIII.33. Būriņu ļaudis nogāja uz Ziķiem kulšanas talkā, onkulis, Lūcija un Miķis aizgāja miežus kraut, bet Doņītis mūs abus ar m. atveda uz Saldu. Te grsm. mūs gaidīja kādas pāra dienas paciemoties. Papriekšu nobraucām uz pastu, kur saņēmu jūlija algas otro pusi, tad m. bija pie Dr Rozes, kur izņēma no slimnīcas zeti. Doņītis to noveda mājā, pavisam nonīkusi guļot to nedēļu. Visu dienu tāpat noslaistījos, nekā nedarīju, kaut gan no Būriņām paņēmu līdz 1932./33. m. g. burtnīciņu ar skolēnu domu r. kļūdām. Negribējās pat lasīt. Būriņās sāku lasīt Štorma "Immensee". To ar' paņēmu līdzi. Rīgā būs jādabū P. Heises "Am Bodensee". Tā novele man spilgtā atmiņā vēl no jaunības laikiem, kad tā bija ievietota "Austrumā". Heise mīl rakstīt par sievu mīlu. Arī citas Heises novele patīkamas. Rudzītis ar savu Tamāru nobraucis uz Rīgu – Tamāra gribot likt eksāmenu latīņu valodā.
17.VII.33. Atmodos šorīt gaismā. Jau kaut kur skanēja kuļammašīnas troksnis. Kuļ jaunu ražu. Vakar saņēmām kartiņu no Žuļiem. Tā rakstīta Veišu m. – ceļā uz Gaigaliem. Golgovskā vēl rudzu nepļaujot. Tur sēja un pļauja nāk vēlāk kā te. Vakar pareģoja, ka šodien sagaidāms lietus. Sāka ar' mākties, taisījās uz lietu, bet šorīt spīd saule, diezin vai nebūs jauks. Labi būtu, ka ļautu kviešiem žūt. Būriņās aizvakar palika tīrumā vēl kādām 3 stundām ko pļaut. Nopļautie vareni, jādomā, ka būs labs birums. Kad braucām šurp, baidījos, vai m. kā nebūt neuztrauksies par naudas lietām, bet vakar ar grsm. bija pavisam mierīgi izrunājušās par Hermani. Tas esot uzrāvis kājai lielas tulznas ar spirta kompresi. Bija jau ilgāku laiku vērojams, ka Stīpnieks simpatizē Ritumītim. Šodien Ritumītis bija pielīdis pie mammules un bija klusu stāstījis par viņu attiecībām. Vispirms kaunīgi jautājis, kā m. patīkot Džimbuko (tā paraduši St. saukt). Pēc tam Ritumītis stāstījis, ka jau ap Ziemas sv. Stīpnieks viņu esot bildinājis. Mums ar m. Stīpnieks patīk kā krietns cilvēks. Es viņu cienu no visiem pazīstamajiem virsniekiem vairāk, līdz šim par viņu var domāt tikai labāko. Man Ritumītis bija kautrējies stāstīt. Sēdējām vakarā vieni paši istabā. Tad m. par to ierunājās. Ritumītis nosarka un man pieglaudās. Kas un kā un kad kaut kas būs tālāk, par to nav nekā noteikta, nav vēl nekā reāla. Ritumītim jāmēģina beigt akadēmija, Stīpnieks grib nāk. pavasarī iestāties akadēmiskajos kursos. Bet rodas smagas domas par mūsu materiālajiem apstākļiem. Taču vienmēr esam godam tikuši cauri, vai tad arī tagad netiksim? Ja tikai esam cik necik pie veselības.
18.VIII.33. Domāju daudz par savu Ritumīti. Atmodos jau ap pus 6. Vakar taisījās līt, drusku lija ar', bet šorīt debesis gandrīz skaidras, spīd saule. Doņītis bija runājis pa telefonu, ka Būriņās laikam vai vedot miežus. Dzirdēs, ko šodien pastāstīs, vai būs Herta atbrauksi. Vakar pabeidzu kļūdu izrakstu no burtnīciņām. Atliek vēl sastādīt teikumus par ortogr. kļūdainajiem vārdiem. Pēc tam būs izrakstītie teikumi jāuzraksta labotā un pareizā formā. Darba būs daudz, redzēs, vai iznāks kas labs un derīgs.

Būriņās

Atbrauca onkulis un Miķis Saldū. Meitenes nogāja uz leju. Pa to starpu piebrauca onkulis no pienotavas, nevarēja gaidīt Miķi pārnākam, tāpēc brauca bez Miķa. Es pārbraucu ar Cūkuvīru. Kad bijām mājā, Miķis bija zvanījis, ka nevar tikt mājā. Doņis brauca M. pretīm. Bija saticis šaipus Dreimaņiem – Ritums un Ženija nākušas M. vadīt un palīdzēt vest iepirkumus. Īsi priekš vilciena pienākšanas (p. 6.40) piezvanīja Ludis, ka braucot Herta. Aizbraucu viņai pretī, tiku laikā.
19.VIII.33. Likās, ka esam no Būriņām bijuši prom kādus mēnešus. Gan Saldū laipni, bet atmosfēra bieži vien elektrības piesātināta: dzirksteles bieži vien sprēgā. Af. reizēm netaktisks. Šorīt gribēja sākt kviešu vešanu (vakar un aizvakar ieveda miežus – 50 vezumus), bet jau vakar vakarā sāka mazliet līt, bija lijis arī nakti, līņā šorīt – tā alpām, ne daudz, tomēr par vešanu gan nevarēs domāt. Onkulis nobrauca uz Upesmuižas dzirnavām malt rudzus. Nosūtīju Žuļiem 10 ls ceļa naudas. Vakar saņēmām no Žuļiem vēstuli. Patlaban viņi Gaigalos. Apskatījuši apkārtni, braukšot uz Gulbeni, apciemošot arī Martinsonus. Raksta abi. Stāsta, ka Katja par daudz barojot. Šorītējo lietu noredzēju sapnī: man bija jāizvada uz kapiem kāds bērns, svešs, bet es nevarēju sadomāt, ko un kā lai runāju izvadīdams. Erna ar Miķi taisās braukt rītu uz Kuldīgas aizsargu svētkiem. Varbūt braukšot arī Ziediņa un Tomsona jkdzes. Šovakar atbrauks Ludis un leitn. Zieds, kas viendien (jūnijā) bija lauzis roku. Būs jābrauc uz staciju pretī. Lasu vācu noveles. Izlasīju "Immensee". Laikam gan tagad maz būtu tādu ļaužu kā Reinhards, Elizabete un Ērihs. No Saldus atvedu līdzi Blaumaņa kopoto rakstu vienu grāmatu. Lasīju atkal "Purva bridēju". Man viņš atstāj smagu iespaidu, te it kā saskatāms liktenis, ka citādi nevarēja notikt. To redz vēl šodien. Lasu arī citas noveles – "Danci pa trim" u. c. Būriņās ieveda 30 vez. kviešu. Atbrauca Ludis.
20.VIII.33. Maz tikām gulējuši – taisījās braukt uz Kuldīgu. Doņītis noveda uz Saldu. Bija gribējis atvest Ritumu uz Būriņām – nebija braucis. Vēlāk – ap p. 5 p. p. atnāca abi ar Ženiju. Doņītis atbrauca no Saldus p. 7 un tūlīt aizgāja uz staciju Stīpniekam pretī. Domāja, ka būs lietus, tamdēļ sagudroja vest kviešus. Ludis ar Stīpnieku krāva. Ieveda 20 vezumus. Ludim uztraukums: telefonēja, ka saslimis viņa zirgs Olimps ar "tetānus" – muskuļu parazīti. Ludis telefonēja, lai sūta Olimpu no Daugavpils uz Rīgas vet. klīniku. Iebrauca Rūd. Grasmanis – Luda skolas biedrs. Aizbrauca abi uz Rīgu. Viņus pavadīja visa kompānija kājām uz staciju. Laiks gan rudenīgs. Pie siltumnīcas vēl zied dažas lefkojas, bet jau sāk kuplot asteres – tā tad rudens. Lefkojas vēl smaržo, kad sēdu uz soliņa un tas man tā patīk. Lapu dzeltenums manāms mazāk kā citiem gadiem, bet labība ātri nogatavojās. Vasara pagājusi ātri. Ar m. biežo slimošanu daudz tiku sēdējis pie viņas istabā. Taču lauku gaisa jau ar' krietni baudīts.
21.VIII.33. Grasmanis stāstīja, ka Rīgā pasludināts izņēmuma stāvoklis, jo zociķu T. N. esot pie kratīšanas atrasti 15 ložmetēji. Ja tas būtu taisnība, tad man būtu liels prieks par zociķu iekrišanu. Cerēsim, ka tā būs taisnība. Vai tad gluži mūsu pārdemokrāti neatmodīsies? Naktī onkulis brauca meitenēm pretīm uz Lutriņiem, bet auto bija nobraucis garām, pēc no Būriņām brauca pakaļ uz Saldu. Fricis bija ieguvis Iekšl. Min-jas ceļojošu balvu – lielu sudraba kausu, 6 sudraba biķerīšus un modināmo pulksteni. Pārbrauca diezgan saīguši. Starp citām nepatikšanām – Miķis pazaudējis savu rokas somiņu ar pasi un naudu. Pēc pusdienas pieprasīja uz Kuldīgu dēļ zaudējuma. Atbildēja, ka zaudējums atrasts. Solījās nosūtīt uz Rīgu. Erna nobrauca uz pagasta valdi Miķim pēc pagaidu apliecības. Lūcijai šodien nav laba oma. Nervozē. M. gandrīz domāja braukt šovakar prom uz Rīgu. Ar Doņīti pārrunājām, lai nebrauc. P. 1 sāka vest kviešus, p. 3 uznāca pērkona lietus. Tālumā krusa briesmīga krāca. Te ar' bija reti krusas gabaliņi. Lija stipri, bet min.
20.VIII.33. Savādi, ka jau otro nakti redzu sapni sakarā ar prof. Endzelīnu. Vakar redzēju šādu sapni: bija kaut kāda skolotāju sastādīta lasāmā grāmata, kur pie viena teikuma pieķērās prof. E. To teikumu redzēju grāmatā – bija 3–4 rindiņas garš. Šonakti sapnis bija garš: kārtoju vecas grāmatas, ko E. ņēma ieskatam. Pēc tam bijām tādā kā skolotāju sapulcē, kur pr. E. taujāja pēc vārdiem sevišķi tāmnieku izloksnē. "Произношения" viņā bija nejauki tulkojis par "iznešanu", par to es ļoti brīnījos, kā jau sapnī. Šorīt te bija liela rīkošanās: Miķis, Herta un Stīpnieks brauca uz Rīgu. Būriņu sievieši ar Hertu savilktās attiecībās, Herta nelaimīga, nervoza. Ludis piezvanīja, ka Olimps atvests uz Rīgu. Droši konstatēts, ka esot "tetānus". Neesot labi. Rakstījām uzaicinājumus uz Būriņu kapu sv. 27.VIII. M. ar Doņīti uzņēmās izvadāt izaicinājumu pa Cūkuvīru, Dzeņu un Rīngaišu galu. Atpakaļ ceļā braucot bija m. uznācis reibonis, tā kā bija nokritusi no droškas uz ceļa, zirgs bija sācis skriet, Doņītis lēcis no droškas laukā, kritis, sasitis brilles. M. roka drusku sagrusta, Doņītim gan nav noticis kāds cits sliktums, kā tikai briļļu stikls saplēsts. Labi, ka vēl tā. Varēja būt pavisam nelabi. Beidza kviešus vest. Pavisam iznāca 75 vez. Kā brauca mājā ar beidzamo vezumu, tā sāka līt pērkona lietus. Salija kādu stundu. Bija daži stipri spērieni. Vakarā piezvanīja Miķis. Ludim tikusi 6. un 8. vieta. Olimps laikam gan esot bez cerības.
23.VIII.33. Šonakt bija lijis, atkal pērkons. Es gan nebiju jutis ne lietus, ne pērkona. No rīta sagudrojām abi ar onkuli nobraukt uz Siliem. Sils izskatās gan vājāks kā jūnijā. T° rītos esot normāla, vakaros paceļoties pāri par 37°. Novedām viņam kviešu miltus, burkānus, pupas, gurķus. No Būtnāriem onkulis atnāca kājām uz māju, es nobraucu uz Saldu pēc avīzēm un burkām. Piegāju arī pie grsm. un Af. vēl. Braucot mājā, sāka līt. Līst arī vakarā. Lasu Makša Kronberga "Lords Rūdijs un viņa 5 mīlas". Tukšs gabals, bet vietām interesants. Braucot no Saldus mājā, bija jāsteidzas; gan stipri gribējās apmeklēt mammas kapu. Šovasar biju tur tikai 2 reizes. Vairāk neiznāca. Kad biju Salsū, varēju, bet kājām noiet nav viegli. Tā palika. Nu jau 25.VIII. paiet 24 gadi no mammas miršanas. Ātri iet laiks. Pa to starpu man pašam jāsāk skatīties uz kapu pusi.
24.VIII.33. Lija no vakara cauru nakti. Bar. šorīt noslīdējis uz 748. Tik zemu spiediena vēl Būriņās nebiju atzīmējis. Šorīt arī vēl drusku līst un liels vējš. Īsta rudens izjūta. Kad bijām vakar apgūlušies, bija piezvanījis Miķis. Ludis esot vienīgais no Latvijas jātniekiem vakar ņēmis 2. u. 3. vietu (200 ls). Rīgā tikai drusku bijis lietus. Lijis tad, kad Ludim bijis jājāj ar Ērpi, tāpēc nav ņēmis godalgas. Šodien līst visu dienu. Vētra. Tā gan rimās uz vakaru. Taču laiks nemīlīgs, drūms, atgādina vēlu rudeni. Atminos tādu pašu dienu 1888. g. rudenī: kādu sestdienu biju novests uz Bāliņiem, bija tāds pats laiks kā tagad – tumšs, smidzināja smalks lietiņš, dārzā kokos, istabas galā, vēl karājās vēlās plūmes. Vakarā 745 mm.
25.VIII.33. Vakar vakarā Miķis piezvanīja, ka Ludis esot ņēmis 1. un laikam 2. vietu un par to saņēmis 700 ls. Viņa Olimps arī laikam palikšot vesels. Miķis stāstīja, ka Rīgā esot drusku lijis tikai ap p. 2 d. Te vakar lija un vētra trakoja visu dienu. Tāpat visu nakti. No rīta bija tā kā labāks, bet tagad – pēc pusdienas – atkal vētra. Barom. gan stāv augstāk – 752. Taisāmies ceļā. Atkal sienam kopā savas mantiņas. M. atkal šīs dienas nav labi. Tagad pat gulēt labāk kā staigāt. Šonakti nevarēju lāgā gulēt. Daudz sapņoju. Redzēju vairākus sapņus. To starpā vienu tādu, kur Kohs bija uzņēmies dziedāt kādu operas lomu, bet nenodziedāja. Runāju ar Reiteri, kāpēc viņš pielaidis K. nesagatavojušos. Te arī atradās Venners, kas izšāva griestos 3 revolvera šāvienus. Vasara galā. Taču no viņas samērā maz ko varēju baudīt – stipri daudz nosēdēju istabā. Sauļoties arī negribēju – citiem gadiem pampa kājas, sevišķi labā, šogad tā nemanīju. Strādāju diezgan daudz, taču padarīju ne tik daudz, cik bija domāts. Pie vācu gramatikas netiku nemaz pieskāries. Kad m. slimoja, nevarēju strādāt. Lai, maz jau ar' man veicas. Viss brauc uz leju. Arī lejā nav parasts strādāt, ne lāga, saspiests gaiss, bet m. bija nodomājusi, ka labāk būšot lejā, tad es ar' necēlu iebildumu, ko tur, gan būs labi.
Rīgā.

26.VIII.33. Pašas pēdīgās stundas Būriņās iznāca nepatīkamas. Picis bija piedzīvojis dienestniešu gultā. Tās tamdēļ Pici bija briesmīgi situšas. Lūcija to pārmeta. Dienestnieces nav diezcik normālas, sāka gānīties, prasīja, lai viņas atlaiž u. t. t. Varētu atlaist, bet taču tagad strādnieki pārāk nepieciešami – nupat pirmdien būs kuļammašīna. Nezin, kā galu galā tas nobeigsies, bet patīkami nav. Bez tam – jābaidās no dullo sieviešu atriebības. Ārkārtīgi nesimpātiska sievietes – neglītas, rupjas, muļķes. Stacijā atbraucām laikus. Vilcienā bija jānovietojas smēķētāju nodaļā. No sākuma m. bij stipri grūti, vēlāk nekas. Atbraucām labi. Stacijā pretīm bija Musis, Žulis un Miķis. Mazliet labi atpūtušies. Žulītim uz lūpiņas maza rētiņa – kā kārpiņa. Taču maz manāma. Vilcienā bija satikušies ar Musīša draudzeni Pelēča Anniņu un viņas māti. Tās meklēs istabiņu. Bija atbraukušas ar visām mantiņām pie mums, kamēr sadabūs istabu. Vakarā Būriņu pēc nevarēju aizmigt. Dzirdēju, ka nosita pus 1, 1, tad pus 2. Bija atkal sapņi: vajadzēja izšķirt kāda notikuma (neatminos – kāds) gadu – vai tas bija pirmajā vai otrajā kara gadā (1914. vai 1915.) Musītis ar Žulīti bija vakar atbraukuši pēc pusdienas. Pa Golgovsku bija izciemojušies labi. Visur uzņemti un izvadīti ar lielāko laipnību. Apciemojuši manus radus un pazīstamus. Vecais Mazkalniņš vēl dzīvs. Gan guļot, bet esot diezgan mundrs. Bijis par daudz priecīgs par Žuļu apciemojumu. Tīri apraudājies. Atsūtījis man burciņu pērnā medus. Sarunājām, lai Pelēča Anniņa (arī Alīde) pagaidām paliek pie mums. Būs Mirdzītim kāds tuvs biedrs, ar kuru veiks skolas darbus vēl sekmīgāki. Iesūtīs produktus un par dzīvokli maksās 10 ls mēnesī. Gulēšanai būs jānopērk kāda kušete. To domājam ielikt ēdamistabā – skapja vietā. Gan mazais grāmatu skapis ar' būs jānovieto ēdamistabā, bet to liksim vecās kušetes galā. Šās dienas sacīkstēs Ludim tikusi 10. vieta. Esot saskābis par tādu "krietienu". No sacīkstēm atnāca Stīpnieks. Izbraukājis Latgali. Viņa māte esot pavisam slima – savilkti locekļi. Iebrauca Salna Lienīte uz augstskolas eksāmeniem. Tie sāksies pirmd., 28.VIII. Pie loga pienāca Virts, atdeva augusta m. īres kvīti un teica, ka uz priekšu jāmaksā tikai 75 ls.
27.VIII.33. Vakar naktī lija līdz pašam rītam, lija dienā, bet ap pusdienu noskaidrojās, tā kā jāšanas sacīkstēm bija labs laiks, tikai pavēss. Šorīt spīd saule. Beidzamā sacīkšu diena. Miķis ar Rūdi vakar vakarā nogāja uz telefonu pastāstīt par sacīkstēm. Būriņas meitām izteikuši. Stāstījuši arī, ka kapus uzkopuši – šodien p. 4 kapu svētki. Vakar Žulītim nopirka kleitiņu, kurpītes un ģimnāzijas cepuri. Varen priecīgs par visu to. Svētdiena. Paēdām pusdienu. Visi aizsteidzās uz jātnieku sacīkstēm. Atnāca un aizgāja arī Stīpnieks. Arī Hertas brālis, Musis, Žulis, Salna Lienīte, Pelēča Anniņa. Laiks labs – saule. Patlaban p. 4 Būriņās sākas kapu svētki. Ritums bija pa telefonu stāstījis, ka arī bijis pie kanceles pušķošanas. Herta gan ir lāga cilvēks, bet naiva caur un cauri, недалекая. Savādi, ka cilvēki, kas radušies no maziem ļaudīm, tā mīl tukšumu. Es m. teicu, ka ar tik vien gudru sievu kā H. – es gan nevarētu nodzīvot mūža. Viņas brālis (4. kl. ģimn.) liekas nopietns puika. Atnāca no sacīkstēm. Ludis paņēmis vienu pirmo un vienu otro vietu (ap 200 ls). Vienreiz dēļ nepareizas izjāšanas – izslēgts. Vēlāk Ludis atnāca tīri apmierināts – sajājis vairāk kā 1000 ls. Trešdien brauks uz igauņu sacīkstēm, pēc tam varbūt uz Insterburgu – Rītprūsijā. Vakar bija Lillijas dzimšanas diena – gan 26.VIII, tomēr pa jaunam, kaut gan vecais 26.VIII būs 8.IX. Tomēr L. svētījot pa jaunam. Netiku apsveicis, bet būs jāraksta. Nejauši piesēdos pie klavierēm un sāku spēlēt dziesmiņas no "Dziesmu rotas". Visa jaunība aizslīdēja man garām: cik daudz no viņām nav dziedātas korī – jo priekš gadiem 40 "Dz. r." bija galvenais dziesmu avots, tad tikai sāka parādīties Jurjāņu Andreja redakcijā Mūzikas komisijas dziesmu krājumi. Pārspēlēju daudz dziesmu. Daudzas no tām, ko jau pēc 1888. g. bija dziedājis Golgovskas koris: Dusat vien, No rīt mazā gaismiņā – ar solo, ko dziedāja Žvīgura (Rankas) Ruta. Tad vai gandrīz visas bija dziedājis Golgovskas koris – arī manā laikā – pēc 1896. g. Tad jau gan sākām arī ņemt dziesmas no Jurjāņu Andreja "Dziesmu krājuma". Sāku spēlēt no "Dz. r." "Kad jau ziedon's nāk". Atminējos, ka reiz to abi ar Kārli dziedājām kā "stendhena" dziesmu Lillijai. Tas gan bija laikam vēl manos semināra gados. Tā dažādas atmiņas slīd garām. Tie visi laiki liekas jauki, labi, mīļi. Tā bija jaunība ar viņas tiesībām. Nu viņa prom. "Zaļā jaunība vēl kā dziesma ausīs skan". Kad priekš kādiem 40 g. šo dziesmu dziedājām, vai tad es iedomājos, ka pēc 40 gadiem viņa tiešām skanēs kā dziesma? Un tagad palikusi tikai dziesma. Bet sirds tomēr nav novecojusies – liekas, ka esmu vēl pavisam jauns un tikko sāku strādāt.
28.VIII.33. Rīts jauks – spīd saule. Atmodos p. 6, cēlos augšā, nenāca miegs. Varbūt arī uz priekšu celšos no rītiem agrāk. Redzēs. Pērn 28.VIII bija mūsu pleskaviešu sanāksme. No rīta mani apciemoja ģen. Kalējs. Tā bija svētdiena. Nupat Žuļi aizgāja uz ģimnāziju – Mirdzums uz IV kl., Žulis uz 1. Redzēs, kā veiksies. Kad tik būs veselība, gan tad būs labi. Žuļi atnāca no skolas. Priecīgi. Maijucelis ielikts reālajā klasē ar latīņu valodu. Klases audzinātājs būšot Reinis Liepiņš. Šodien atnāca Ūdris. Atnesa augusta m. algas 1. pusi – 150 ls. Teica, lai nobraucot uz progr. skolotāju apspriedi partijas telpās (Dzirnavu 91). Biju. Nezinu, vai rītu būs koop. valdes sēde, tāpēc Ūdrim apsolīju, ka noiešu uz skolu reģistrēt skolēnus. Iešu arī parīt no p. 4–6. Ludis sapircies par sacīkstēs iegūto naudu mēbeles. Stīpnieks bija aizbraucis. Aiziešot arī uz Būriņām. Vakarā meklēju Maijucīša dzimšanas zīmi, ko izdeva Holmas dzimtsarakstu nodaļa. Meklējot atradu 1902. g. piezīmes – dienasgrāmatu. Dzīve pr. 31 gada spilgti atspoguļojās acu priekšā, izjūtas, domas, kaut arī runāts miglaini, lai nesauktu cilvēkus vārdos, ka citi nezinātu, par ko runāju. Tā arī tagad: intīmas lietas neaprakstu kautrības pēc. Kas nu es par vīru, pēc kura dienas grāmatas spriedīs par viņa raksturu! Ludis, Herta, Miķis bija "Dzimtene" izrādē.
29.VIII.33. Vakar partijā nomaksāju daļu "Latviešu Balss" abonementa parāda. Nolaidības pēc iekrājies. Šorīt atkal saule. Vakar bija +14° R. Domājams, ka Būriņās nu atkal var pļaut. Pret rīta pusi redzēju nelāga sapni: pielādēju revolveri, bija jānošauj Doņītis. Atmodies biju priecīgs, ka bijis sapnis. P. 4 biju skolā reģistrēt skolēnus. Atnāca arī Ceriņš. Stāstīja, ka 3. pap. skola (priekšn. K. Gulbis) gribot ievākties pie mums. Bijusi pie Viča gan delegācijas no mūsu skolas, bet laikam gan grūtības turēties pretī. Ejot uz skolu laiks bija stipri silts, tāpēc mana labā kāja bija stipri neklausīga. Diezin vai sirds ar nav aptaukojusies, tā kā aizkūst. Redzēs, kas būs, vai varēs izturēt? Herta uzdāvināja m. krietni lielu spoguli, uz kumodes liekamu. H. aizbrauca uz Dgvp.
30.VIII.33. Šodien Miķītim dzimšanas diena. Paliek 24 gadi. Atminos, pēc manas mammas bērēm atbrauca Būriņu onkulis un stāstīja, ka esot atnākusi jauna meitiņa. Laiks labs, spīd saule. P 9 r. +11° R. Uzgāju "Bill, der Unterhaltung und des Wissens" gabaliņu par bērnu kabatas naudu, pēc tā būs jāuzraksta "J. Z." P. 3 nobraucu uz koop. valdes sēdi. Sēde bija gara. M. nobrauca pr. pusdienas nobrauca uz pilsētu – nomaksāt 1/4 (pirmo) dzīv. naudas, nopirka man virskreklu un šlipsi (Ls 10.80), sev zeķes. Bija piegājusi arī pie Vennera. Izrunājušies par pārpratumu ar manu vēstuli. Solījies vakarā atnākt. Atnāca ar'. Paskaidroju vēl pārprastās vietas. Viss izrādījās tikai joks, ka viņš nebija sapratis. Esot bijusi brukas operācijas. Jūtoties labi. Pelēča Anniņa nebija izturējusi latīņu eksāmenu pie Zuša. Devām padomu pāriet uz neoklasi. Bija ar' pārgājusi, citādi būtu jāpaliek III lat. kl.
31.VIII.33. Vakarējā avīzē rakstīts, ka Rakstiņa Milda (Zahovska) notiesāta dēļ naudas izšķērdēšanas uz 1 1/2 g. pārmācības namā. Atnācu skolā. Skolotāji sanākuši uz skolēnu pārbaudījumiem. Grīvas kdze lūdza, lai es ņemtu viņas 3. klasi, bet viņai lai dotu 1. kl., kur man projektēta klases audzināšana. Teicu, ka man pret šo projektu nav nekas pretī, jo man labāk patīk strādāt ar 3. kl., nekā ar 1. Gr. kdzes meitene nākšot pie viņas 1. kl. Man projekts patīk – tak jau lielāki bērni un nebūs jāstrādā apkārtnes mācībā, kas man nepatīk un pie kuras vajadzīga īpaša prašana. Stundu daudzums 3. kl. paliek tāpat 11 kā bija projektēts 1. kl. Tik' nu nezin, kā iznāks ar stundām citās klasēs. To redzēs paid. pad. sēdē nupat p. 1. Paid. pad. sēde noritēja mierīgi. Uz Grīvas kdzes lūgumu es paņēmu pārzināšanā III klasi. Lai nu kā, Gr. būs viņu stingri vadījusi. Ošiņa lūdza, lai es savai III kl. ņemtu telpu blakus zālei. Te nu Mūrnieks traucēs ar savu dziedāšanu – bļaustīšanos, taču domāju ar šo lietu tikt galā. Telpas priekšrocība tā, ka blakus staigājamai zālei, kur būs kopīga dežūra ar Freimaņa jkdzi. Varbūt tur dežurēs arī Gr. Domājam, ka kārtību noturēsim. Stundas man iekrita šādas:
III (sav) klase: ētika 2, latv. v. 6, dzimtenes mācībā (ģeogrāfijā) 3 = 11
IIIa kl. (Freimaņa jkdzes) – dzimtenes māc. 3 st.
Va (Ozoliņa) kl. – vēsture 5 st.
VIa (Kampares) kl. – krievu val. 9 st.
Pavisam 22 klases stundas. P. 6.30 nobraucu uz partijas sapulci. Referēja Skujenieks par polit. stāvokli, sevišķi par beidzamo ārkārtējo Saeimas sesiju. Debates un papildinājumi iznāca neinteresanti. Maļ daudz tukšu salmu.
1.IX.33. Pirmā diena skolā. Bija akts. Pēc tam ieņēmām klases. Šodien pierakstīju 26. No III kl. (Segliņas) pāri palikuši 4 – trīs zēni un 1 meitene. Vēl daži nav atnākuši, tie vēl vai nu ganos, vai tāpat uz laukiem. Tie vēl būs. Biju gan domājis aizbraukt uz kooperatīvu, bet paliku mājā – nogulēju. Laiks taisās uz lietu. Meteor. ziņas stāsta, ka nākot virsū minimums. Miķītis nomaksāja šodien radiofona abonementu IX–XI un atnesa aparātu. Lienītei latīņu valodā bija izgājis labi. Bija eksaminējis Blese. Prasījis stingri un daudz, taču zinājusi labi. Rītā vēl eksāmens vācu valodā. Vai tā gluži nu tas neizdosies?
2.IX.33. Strādājām otro dienu. Liekas, ka darbs būs labs. Jau no paša sākuma sākšu klasi pārvaldīt, gan tad viss būs labi. Bija 3 stundas. No sākuma katru gadu nogurstu, tā arī šogad. Vispārīgi – nav jau vairs veco spēku. Atnācu no skolas. Iegriezās pie mums arī Fr. jkdze. Priecīga par savu dzīvokli un dzīvi Meža parkā. Gribēju Fr. jkdzei rādīt savu vasaras darbu pie kļūdu izrakstīšanas un tik nejauki kritu (šujamā mašīna bija nolikta ceļā) – ka tikko stipri nesasitos. Pat briļļu kāju saliecu. Pēc pusdienas nobraucu uz koop. pie saviem draugiem. Teicās domājuši, ka es esot uz viņiem dusmīgs – pēc brīvdienām nebiju vēl bijis. Iedeva kontrolei veselu čupu rēķinu. M. tūlīt vakarā sāka lūkot cauri. Lienīte domājās šodien nolikusi eksāmenu vācu valodā. Eksāminējis prof. Tentelis. Nenogaidījusi izsludinājumu, nobrauca uz māju cerībā, ka pārbaudījumi izturēti. Vēlāk gan Hammera kdze stāstījusi (viņu meita ar' iestājās filoloģijas fakultātē), ka p. 3 esot izsaukti uzņemto vārdi. Droši vien Lienīte būs uzņemta. Lienīte runāja, ka gribētu dzīvot pie mums. Nekas nebūtu pretī, bet jādomā gan jaunu, lielāku dzīvokli, vismaz 4 lielākām istabām. Pagaidām vismaz Lienīte gan apstāsies pie mums. "J. Z." raksta, ka Ludim treniņā "Etimoloģija" cietusi, pats Ludis gan nē. "Et." sacīkstēs nevarēšot piedalīties.
3.IX.33. Svētdiena. Nakti bija atmodies, kas gan reti gadās. Tad atmodos ap p. pus 6, lasīju noveli "Die Sommerkellnerin", tad atkal biju aizmidzis un nogulēju gandrīz līdz p. 10.30. Vēl var izslinkoties. Jāsāk gan būs strādāt. Vakar kooperatīvā satiku doc. K. Kārkliņu. Stāstīju viņam par saviem kļūdu izvilkumiem. K. par tiem ieinteresējās un teica, lai noejot pie viņa kādu pēcpusdienu. Varbūt kaut kas iznāk. Diena pelēka. Pēc pusdienas taisījos gulēt, atnāca mūziķis Klēbaha Jānis. Nosēdēja labi ilgi. Bija garlaicīgi. Bija nācis runāt, vai nevarētu kā nosūtīt remontā uz Leipcigu viņa fleiti. No sarunas biju noguris, gulēju labi ilgi. Vakarā rakstīju vācu vokābeļus.
4.IX.33. Arī šodien stipri pelēka diena. Skolā tikai 3 stundas. Skolēnus fotografēja. Klases darbs vēl nav iegājis sliedē. Varbūt ka ies labi, vismaz jācer. No sākuma gan stipri nogurstu. Redzēs, kā varēs iztikt ar skolēniem. Daži gan laikam būs diezgan smagi. Taču – vai tad nu netiks galā? Jāsāk domāt par mācības grāmatu izdalīšanu. Sestdien atvedu no kooperatīva rēķinus. Tos mammule vakar izkontrolēja. Novedu šodien viņus uz kooperatīvu, bet atvedu atpakaļ – bija jāraksta ziņojumi par pamanītajām kļūdām. Šodien ieradās Ludis no Rēveles sacīkstēm. Vakar Rēvelē kritis un ievainojis galvu un kāju. Taču ne bīstami. "Etimoloģija" gan drusku treniņā cietusi, tomēr Ludis sestdien ar viņu ņēmis 1. un 2. vietu. Godalgās dabūjis ap 190 kronu. Luda "Olimps" esot atveseļojies tik tālu, ka jau pēc 10 dienām varēšot vest prom uz Daugavpili. "J. Z." raksta, ka 2.IX miris Fricis Mīlenbahs – valodnieka K. M. brālis – garīgo lietu departamenta direktors. Pazinu viņu – nāca uz valodniecības sēdēm. Šogad sēdes atkal iesāksies ar kāda aizgājušā piemiņu. Nekā nevarēju darīt. Miķis bija telefonā. Būriņās kuļot. Meitenes neesot Būriņās. Mamm. uztraukusies, ka meitenes nav palīgā. Man ar' tas ļoti nepatīk. Rakstīju meitenēm, lai pasaka iemeslus.
5.IX.33. Spēji atmodos p. 6. Iešāvās asa doma prātā, ka nebūs pa spēkam sagādāt visu vajadzīgo rudenim un ziemai – apģērbu: mēteļus un uzvalkus. Varbūt – bet vājas cerības – nav nekādu resursu. Visi avoti izsīkuši, rezerves izsmeltas. Skolā no sākuma iet varen strauji. Nogurstu, varbūt vēlāk būs labāk. Šodien sāku kooperatīva darbus. Bija atsūtītas grāmatas un rakstāmlietas. Jāgādā palīgi. Pieaicināju pagaidām VIa kl. puikas. P. 12 sākās paid. padomes sēde. Sprieda par grāmatām. Tad vēl runāja par piemiņas rakstu rīkošanu Brigaderei un Rainim. P. 2 steidzos mājā, paēdu pusdienu un devos uz Skolot. māju. Bija koop. valdes sēde. Pēc tam atbraucu uz Tērbatas ielas veikalu. Grāmatu tirgotājs K. Bērziņš piedāvā pārdošanai savu veikalu Tērbatas un Dzirnavu ielas stūrī. Apskatīsies, redzēs, kas iznāks. Atnāca Freiberga kdze. Iebraukusi no Bauskas. Ejot labi diezgan. Erna esot atkopusies. Paula atkal darbošoties "Zemnieku drāmā". Miķis bija piezvanījis Lienītei, ka L. esot gan uzņemta filologu fakultātē (vēstures nodaļā). M. ar Fr. kdzi nogāju uz "Metropoli".
6.IX.33. Ar skolēnu koop. daudz darba gan grāmatas pasūtot, gan izdalot. Pieņēmu par palīgiem VIa kl. puikas: Sniedzi, Rumbiņu un Vīnšteinu. Pēc pusdienas biju skolā uz dēmokr. blokas skolotāju apspriedi. Novilkās līdz p. 9. Atnācu no skolas, bija atnācis Brunis. Skrējis visu pēcpusdienu meklēdams istabu. Taču nebija sadabūjis. Gulēs pie mums par nakti, kamēr sameklēs istabu. Gan biju domājis, ka varēšu cik necik pastrādāt pie savām skolēnu kļūdām, kamēr vēl stundu mazāk, taču katra diena paiet vienā steigā. Pie darba netieku nemaz klāt. Bez tam nogurstu kā medību suns. Tomēr jācer, ka varēs strādāt, kad skolas darbs būs iegājis sliedē. Tā gan ir katru gadu, ka no sākuma darbi mani rausta kā "hampelmani".
7.IX.33. Vakar palūdzu Freimaņa jkdzei, lai aizvieto III kl. manas stundas, jo man šodien bija jābūt īres valdē. Otra piesēdētāja bija "Šubit kdze". Jau trešo reiz esam ar viņu īres valdē. Ar viņu laba kopdarbība. Lietu bija nedaudz – 24. Beidzām p. 3. Atbraucu mājā. Iepriekš atnesu mājā mammas modinātāja pulksteni. Mīļa piemiņa: mamma sēdēja savā krēslā, pulkstenis stāvēja viņai priekšā uz galda un kavēja viņai laiku. Izlabojums maksāja Ls 3.50. Priekšā bija Gertnera Mirdza. Atbraukušas reizē ar Kāposta Ženiju. Mirdza grib pārgulēt pie mums par nakti. Meklēs dzīvokli. Tā jau gandrīz mūsu māja kā viesnīca, kā pagaidu dzīvoklis. Lielumi bija rakstījuši uz manu vēstuli, kāpēc nav bijuši Būriņās. Starp citu, grsm. govs saspērusi kāju, ciešot. Lielumi domājot atbraukt rītvakar. Šovakar N. T. Blaumaņa vakars: Sestdienas vakars, Zelta kupris, Pēc pirmā mītiņa. Būs jānoiet. Lai iet arī bērni.
8.IX.33. Vakar vakarā nogājām uz N. T. Blaumaņa darbu izrāde bija jauka. Man no seniem laikiem paticis "Sestdienas vakars". Aktieri veica visi savas lomas labi, bet vislabākā gan bija Rūmniece Pupiņas lomā. "Zelta kupris" tukšs gabals – man nekad nav paticis. Toties atkal "Pēc pirmā mītiņa" varen patika. Sevišķi Ella Jākobsone jauka Edes lomā. Arī Taukšķis varen labs, tāpat kā Made un Marenīca (Brehmane un Klinte). Ne tā Pieteris. Biju Skol. M. pie Šlosa dēļ ziņojumiem par kļūdām rēķinos. Pēc tam biju Tērbatas ielas veikalā. Saņēmu savu valdes locekļa jūlija algu. Nu otrdien nonesīšu krājkasei 60 ls parāda mazināšanai skolēnu koop. tek. r-nā. Bija atnākusi Cera Līvija. Stāstīja, ka esot noīrējusi dzīvoklī – 2 ist., kur dzīvošot viņa, Ženija, Gertnera Mirdza un Salna Lienīte. Tā gan solījās dzīvot pie mums, tāpēc m. domāja noīrēt lielāku dzīvokli. Tas neizdevās, bet galu galā ir ar' labi: tagadējais dzīvoklis gan pamazs, bet tuvu pie manas skolas. Bez tam ja Lienīte nedzīvo pie mums, tad 5 ist. dzīvoklis mums būtu par lielu. Bez tam – ja maina dzīvoklis, tad jāmēģina atrast tādu, kur būtu krāsns apkurināšana. Pagaidām mēģināsim dzīvot tepat.

9.IX.33. Vakar vakarā atbrauca lielumi ļoti priecīgi, ka pēc 3 m. atkal mājā. Nekur nav labāk kā mājā. To jūtam visi pēc brīvdienām. Pa Saldu izdzīvojušies labi. Stāstīja par Kalpaka svētku izrīkojumu Saldū, par mielastu, koncertu: koncerts noticis pie nenovāktiem galdiem, pavisam nejauks iespaids. Koncertā bijis daudz virsnieku, arī Stīpnieks un Brūderis. Grsm. no govs saspēruma esot labāka, bet nu esot liels jauns uztraukums: 2 nedēļu laikā Af. un Hermanim jānomaksā ap 1000 ls mantojuma nodokļa. Saldus nams esot novērtēts par 18 000 ls, bet Krīgures tikai par 16 000. Af. uztraucies – kur lai ņemot naudu. Bez tam mammulei arī jāsaņem 2000 ls. Kad visu to dabūs? Būriņās kūluši 3 dienas. No lauka šķūņa visa labība neesot izkulta – izkūluši tikai drusku miežu. Biris diezgan labi. Skolā darbs ievirzās pamazām sliedē. Stundas gan vēl nav visas. VIa kl. patīkamāka strādāšana kā Va (Ozoliņa) klasē. Tur mazi un muļķīgi skolēni. Ko tie sajēgs no seno laiku vēstures? Savai III kl. bija uzdevis domu rakstu. Vakar saņēmu. Redzēs, kā būs rakstījuši. Būs liela cīņa ar kļūdām – gan ortogrāfiskajām, gan citām. Ar Grīvu un Co nav nekādu konfliktu, viss norit labā saskaņā. Redzēs, cik ilgi. Biju Tērbatas ielas veikalā. Tur mani draugi sūrojās par Šēnberģi, par vadības izšķērdību sakarā ar noliktavas noīrēšanu, remontu, vispārīgi baidās, ka Briedis rīkojoties pāri par kooperatīva spēkiem. Būs paklusām jāaprunājas ar Rozenfeldu un Sleini. Dokumentu kontrolēšana iet veicīgi. Atnesu šodien vakardienas un šās dienas rēķinus. M. aizgājusi "pastaigāties" (uz kīno), tāpat uz kīno nogāja arī lielumi. Šovakar mums vanna. Es ar' neesmu ilgi mazgājies. Šovasar Būriņās vannas katls bija saplīsis. Bez tam Būriņās vannas istabā man ārkārtīgi grūti apģērbties – nav vietas, grīda slapja, sols slapjš. Kad esmu tad apģērbies, tad liekas, ka esmu izdarījis ārkārtīgi smagu darbu, tā tad esmu nokusis. Te man viegli.
10.IX.33. Vakar vakarā biju vannā. Mazgājoties uz beigām pielaidu klāt aukstu ūdeni un bez tam mazgāju galvu aukstā ūdenī – laikam drusku būšu saaukstējies – šonakt jūtu, ka sāp galva, sāp arī vēl tagad. Pāries, būs atkal labi. Dienā gulēju divi lāgi, pret vakaru bija pavisam labi. Vakarā bija daudz ciemiņu: atnāca Līvija (Lielauces) – tā 6 m. apmeklēšot mākslas amatniecības kursus, tad bija Ženija ar Gertnera Midzu, vēl pēc tam atnāca Brunis ar Lapiņu. Tiem bēdas – krītot no motocikla nosities kāds no viņu biedriem – stud. Ozols. Radiofons ziņoja, kā sagaidīts franču valsts vīrs Erio (Herriot), kas brauca no Maskavas, kur bija uzturējies kādas 18 dienas.
11.IX.33. Skolā arvien vēl iet steidzīgi, nav vēl īsta stunda saraksta, kooperatīva pasūtītāji steidzīgi un nepacietīgi. Un man tāda raustīšanās laupa spēkus – vienkārši – es tad nespēju strādāt. Dalu grāmatas savas klases trūcīgajiem. To man šogad labi daudz. Vakar lūdzu Brunim, lai krāmu tirgū nopērk lietotu elektr. galda lampu. Bija nopircis, pārtaisīja, izlaboja tā, ka iznāca gluži glīta lampa. Izmaksāja Ls 4.25. Spuldzīte gan bija jāpērk jauna. Tā maksāja Ls 1.10. Tā tad viss izmaksā Ls 5.35. Vakarā ar m. spriedām par mēteļa iegādāšanos. Iznāk, ka bailes ņemt orderi, jo nevaram būt droši, ka 4 m. atmaksāsim. Galu galā – ja nevarēs iegādāties drēbes, tad mēs abi ar m. uz kāzām gan nebrauksim. M. gan varēs mēteli pašūt no tās vadmalas, ko iemainīja no Madeles. Ja nu varēs kā nebūt izgrozīties, tad būs jāņem kāds orderis par 100 ls.
12.IX.33. Otrdiena. Bija koop. valdes sēde. Pēc tam nogāju uz Tērbatas ielas veikalu. Vakarā biju noguris, negribējās nekā darīt, kaut gan darba daudz. Jāsāk labot burtnīcas. Jāpastrādā arī pie kļūdām un citām lietām – Novorusska grāmatiņas un citām. Nonesu Briedim Rituma zīmējumus – illustrāciju paraugus. Teicās rādīt Fr. Jansonam. Varbūt ka kas iznāk, ja dod illustrēt kādu Jansona darbu. Jāsāk meklēt darbs, un te kooperatīvā ir izdevība. Tad Bēra kdze bija lūgusi Ritumu uzzīmēt kādu zīmējumu Vulfu dāvanai. Par to samaksāja Ls 2.40. Krājkasē nomaksāju 60 ls uz 100 ls aizņēmumu no skolēnu koop. te. r-na. Miķis bija telefonā runāt uz Būriņām. Tur viss esot nopļauts. Vēl jāieved kādi 40 vezumi. Šodien Doņītis ielika sev ilgviļņus.
13.IX.33. Pēc stundām netiku nekur bijis – nodzīvoju pa māju. Vakarā rakstīju vēstuli. Laiks jauks. Jā, nobraucu gan uz Daugavmalu paskatīties beļģu izstādes kuģi. Bija varens, vairākstāvu kuģis. Tikko bijām piebraukuši – kuģis sāka kustēties prom. Uz kuģa daudz ekskursantu, Daugavmalā daudz pavadītāju. Musītis taisās braukt ekskursijā pa Zemgali. Brauc visa 4. klase. Kalniņa un Dimāra kdzes pavadībā. Vakarā atnāca Lielauces Līvija. Es strādāju jaunpirktās lampas gaismā. Patīkami strādāt vienam pašam savā istabiņā. Tas bijis visu mūžu mans ideāls. Jau Golgovskā par vasaru agrā jaunībā – pirms semināra laikiem – vasarās ievietojos kādā no skolēnu ēdamistabām. Tur varēju justies viens.
14.IX.33. Šorīt lija, tagad piemācies. Musītis aizbrauca ekskursijā uz divi dienām. Brauca autobusā kādi 35 cilvēki. M. šodien bija nopirkusi kušeti par veseli 22 ls Anneles gulēšanai. Saprotams, kušete taisīta "uz zaķa" – gan laikam pildīta ne ar jūras zāli, bet skaidām, tomēr būve laba, virsdrēbe ar' laba, kad sabojāsies – pārpolsterēs. Bēri taisās aiziet uz jaunu dzīvokli. Gribot to noīrēt Valdemāra ielā – 5 istabas par 80 ls. Tagad drusku līst. Kā tik Musītits nesaaukstētos! Skolā sāk iet normālāk. Atkomandēti vietas izpildītāji – Zadevasers uz pilnu stundu skaitu, Brīdaga (laiceniete) uz palikušajām stundām. Br. ir Rubas (Reņģu) pamatskolas priekšniece, bet mācās konservatorijā un arī augstskolā, tāpēc meklējusi vietu Rīgā. Ir dūšīga skolotāja, bet priekš mūsu kliķes par sirsnīgu un vaļsirdīgu. Būs jābrīdina.
15.IX.33. Teicu Brīdaga jkdzei. Nosarka – jo tas taču viņai sāpīgi, ka jādzīvo kā vilku kūtī. Teica, ka viņa esot jau informēta. Laikam Ūdris būs teicis, jo es par to biju runājis ar Ūdri. Šās dienas "J. Z." Aspazija raksta par zociālistu taktiku, sakarā ar Raini – pieminot viņa nāves dienu. Stāsta par s.-d. neglīto izturēšanos pret Aspaziju – par Menderi, Buševicu un Co. Redzēs, kādus netīrumus no "Zd." lies virsū Aspazijai. Bija Guļevska Elizabete. Bijusi kursos Daugavpilī.
16.IX.33. Jā, kā tad! "Zd." atsaucies uz Aspazijas rakstu, bet savā joku nodaļā... Raksta viņu joku pēteris Dolārs par Elzu, kas gribot gulēt kapā savam Pēterim (domāts Rainim) blakām. Tiem cūkām trūkst katra takta. Asp. solās nodot "J. Z." dokumentus (līdz šim tos glabājusi seifā, lai s.-d. tos nenozog un neiznīcina) publicēšanai. Tas Dolāra kgs raksta, ka Benjāmiņš izlietojot savā labā Aspazijas naivitāti – jāsaprot muļķība un plānprātība. Vakarā ar m. bijām Kazīno. Tur bija jauka dziesmu filma ar Jani Kipūru un otra filma bija krievu "Машка Грыщина". Jauka bija Kipūra dziedāšana, bet krievu spēle ir kā tiešā dzīve – tik reāla. Nevar un nevar vēl ķerties pie burtnīcu labošanas.
17.IX.33. Svētdiena. Lija vakar, lija nakti. Ārā tikai +8° R. Visu dienu piemācies. Saules nav. No rīta gulēju labi ilgi, tad no p. 11 gribējās dzirdēt, kā Kalniņš spēlē Doma baznīcā. Korāļus viņš spēlē ātrā tempā, dažus ritmiski. Prelūdijas un postlūdijas īsas – Kreicburgam tās bija daudz garāks. Kalniņa spēlē dzirdamāka 1. balss, mazāk pavadījums. Var redzēt, ka Kalniņš spēlē "спустя рукава". Tādēļ vien K. nevajadzēja braukt no Amerikas. Ritumītis daudz zīmē un glezno. Šodien gleznoja Žulīša portreju. Musis un Anniņa nogāja uz Matīsa kapiem, kur šodien glabā Bruņa draugu stud. Ozolu, kas bija nosities braucot ar motociklu. Atnāca Stīpnieka jkdze. Brauc no Smiltenes uz Liepāju.
18.IX.33. Ir savādi, ka reizēm – mostoties no miega, uzreiz iešaujas prātā, ka drīz būs jāmirst, ka nav palicis necik ilgi ko dzīvot. Paliek neizsakāmi žēl dzīves, kas tik ātri aizritējusi, izzudusi kā rīta rasa. Ir nodzīvoti tikai 57 gadi, varētu vēl strādāt ilgi, bet gan laikam neizdosies. Dienā šās izjūtas nav, tikai mostoties no miega. To jūtu šad un tad. Nobraucu uz kooperatīvu – aprunāties par normāliju kociņiem III kl. pagatavojamiem mētra mēriem.
19.IX.33. Visas dienas auksts laiks un līņā. Vakar vakarā sāku gatavot lielo atzīmju žurnālu. Nostrādāja šorīt līdz pus 2. Gandrīz pabeidzu. Šovakar sarakstīju beidzamo. Nu būs jāsāk likt atzīmes un rakstīt piezīmes. Biju koop. valdes sēdē. Man stipri nepatīk s.-d. līnija, kas bieži vien izmanāma Strauberga, Rozenfelda un arī Brieža priekšlikumos sevišķi attiecībā uz sludinājumiem Str. t. programmās, T. augsts. sludinājumos, vārdu sakot – visādās s.-d. būšanas. Bet ko tur man strīdēties? Šodien iebrauca Ludis. Viņš un c. virsnieki bija nodomājuši braukt uz Insterburgas jāšanas sacīkstēm un apskatīt vācu zirgu audzētavas, gan civilapģērbā, kā civilpersonas, bet armijas komandieris nebija braucienam piekritis. Luda "Olimps" tik tālu atveseļojies, ka varēšot to nodot kara spēka vajadzībām. Domā Olimpu aizjāt uz Jelgavu, kur būšot pieņemšanas komisija. Ludis, Miķis un Doņītis nogāja uz D. T., kur šodien uzved R. Valdes romāna "Jūras vilki" dramatizējumu. Pārnesu no pulksteņu taisītāja Vildes savu Dr A. Lazdiņa dāvināto pulksteni un arī Ziķu Friča pulksteni. M. šodien bija nopirkusi vezumu atkritumu malkas par Ls 9.50. Šogad arī pilsētas malka maksāšot tikai ap 24 vai 25 ls.
20.IX.33. Šodien skolā bija Annas Brigaderes piemiņas akts. Runāja Zenta Mauriņa. Lauma Reinholde spēlēja Bēthovena sonāti op. 2, par kuru dzejojusi Anna Brigadere, un Šopēna sēru maršu. Pēc tam skolēni (ne visi) gāja ar vaiņagu uz Brigaderes kapu. Akts bija tīkams. Piezvanīju Venneram. Tas solījās atnākt kādu vakaru. Parunāsimies. Ludis nobrauca uz Būriņām. Herta neesot vesela: viņai esot žults akmens. Brīnums gan, kur tik jaunam cilvēkam tas varēja gadīties.
21.IX.33. Šodien Ūdris bija saguris, laikam saaukstējies. Cik varēju, izpildīju viņa vietu. Vakarā biju valodn. sēdē. Varēju paskaidrot daudz vārdu. Ar kādu studentu, laikam, iznāca domu starpība par verbu "aizkulstīt", ko es interpretēju kā "iesākt kulstīt", tāpat kā "aizēst" = drusku ieēst, aizkaut, aizdurt, aizsākt kādu darbu. Šovakar laboju domuraksta pārrakstījumus. Skolā līdz pirmdienai slēgtas difterīta pēc 1., IIIa un 1a kl., kamēr izmazgās klases. Vakar Pelēča Anniņai bija dzimšanas diena. Palikuši 20 g. Pie viņas bija atnākuši daži draugi. Šodien biju arī Tērbatas ielas veikalā. Laikam no pirmdienas sāksim strādāt pēc pilnā un īstenā stundu skaita. Šogad laikam man trešdien un ceturtdien būs tikai pa 2 st.: trešdienās pirmās 3 st. būs brīvas, bet ceturtdienās tikai 2 st. no rīta. Par to sestdienās pilnas 6 st. Bet par to svētdienā atkal varēs izpūsties pēc patikas.
22.IX.33. Erna ar Frici bija atbraukuši ar rīta vilcienu. Vakarā viņi un Ritums bija D. T. "Jūras vilku izrādē". Bija ļoti paticis. Vakarā gatavoju pārskatu par latv. val. darba apvienības darbību 1932/33. m. g. Nekad man pārskatu gatavošana nav patikusi. Tas man tā smagi. Jā, statistiskas ziņas gan man patīk – tur rodas tā kā sistēma, bet pārskati, ja tie jāsniedz kādai "priekšniecība" – tie man taisni riebīgi. Skatījos cauri skolēnu domu r. pārrakstījums. Strādājuši uzmanīgi.
23.IX.33. Laiks šodien bija ļoti silts: ēnā +16° R. Nu jau stundu rādītājs tik tālu, ka jau pirmdien varēs sākt kārtīgas stundas. P. 4.30 sākās jaunā insp. Mežuļa sasauktā skolotāju sapulce. Bebra tēvs nolasīja pārskatu par 1932./33. m. g. novērojumiem Rīgas pamatskolās un aizkustināts atvadījās no skolotājiem, aiziedams pensijā pēc nostrādātiem 50 gadiem. Jaunais inspektors Mežulis būs tipisks činovnieks un pedants un formālists. Manā novērojumā viņš ir īstenais krievu vīrs Popovs, pārklāts ar Latvijas laku, nu viņam apakšā parakstīts "Made in Latvia". Pirmais iespaids nesimpātisks. Prof. P. Dāle papriekš nolasīja referāts par skolēnu pasaules uzskata veidošanu. Pasaules uzskati: naturālistiskais, skeptiski-nihilistiskais un ideālistiskais. Tīra tipa gan laikam nav, ir jaukumi no visiem. Tā pārdomāju, kāds gan mans pasaules uzskats? Gan drīzāk visu triju jaukums. Daudzreiz sveros uz pirmo divu pusi. Vakarā Ludis (bija rītā atbraucis no Būriņām), Fricis, Erna un Doņītis bija nogājuši uz D. T. skatīties "Paganīnī". Doņītis priecīgs – atlaista visa lekciju nauda šinī pusgadā. Redzēs, kā būs Ritumītim?
24.IX.33. Svētdiena. Atkal +16° R. Ludis šodien noveda uz Jelgavu savu "Olimpu". Cerē nodot. Fricim vakarējās šaušanas sacīkstēs nebija veicies – šautene bijusi samaitājusies. Šodien sacīkstes sākušās p. 8 r. Erna un Musītis nogāja uz S. Kr. apmeklēt vasaras Būriņu viešņas – Rumšēvices, Ziediņa un Tomsona jkdzes. Ritumītis glezno Madonnu ar bērniņu. Iznāk vecmeistaru stilā – būs labi, savdabīgi. Ūdra kdze atkal Rīgā. Laikam nav nekāda labuma. Aizvakar redzēju, ka nāca kāda ārste. Vakar ar' Ūdris pats nebija skolotāju sapulcē. Jā, Vaits vakar sapulcē izsacīja Bebra tēvam atzinību par viņu darbu Rīgas skolās, kā arī par visu viņa mūža darbu – 50 gadus strādājot jaunatnes audzināšanas darbu. Ap p. 2 nejauši atnāca Venners. Vakarā atkal būšot dažādas dievkalpošanas. Izstāstīju tam savas domas par Mežuļa kgu: M. jau Vennera vecs darba biedrs Siguldā. Tad tā šodien bija liela ciemiņu diena! Labi, ka man tagad mazā istabiņa lietošanā, tad es varu atšķirties. Bija Balodis, bija Klēbaha Jānis. Tas atnesa Šopēna 4 prelīdes klavierēm. Ritums ar Doņi nogāja viņam līdzi uz operu ("Silva"). Annele, Miķis un Musis nogāja uz kīno. Nejauši ienāca Purvgalis. Steidzās uz Strādn. T. (Ziņģu Ješkas izrādi). Ejot pa vecam, pats un Andriņš esot pavisam veseli. Pagasts pārsūdzot apr. valdes lēmumu ministrijā. Fricis ar Ernu nobraucu mājā.
25.IX.33. Šodien atkal ļ. silts. Laikam bija vai siltāks kā vakar. Uz skolu gāju bez mēteļa. Nu pirmo dienu stundas gāja pilnā skaitā. Man dežūras iekrīt 3x nedēļā: pirmdien visu dienu, ceturtdien un sestdien no rīta un pirmie divi starpbrīži. Tad dežūrēs Freimaņa jkdze. Pēc pusdienas gulēju. Dzirdēju, ka ieradies Ludis, bet bija atkal aizbraucis uz Jelgavu dēļ Olimpa nodošanas. Redzēs, kas tur iznāks. Šodien saņēmu domu r. par Annas Brigaderes dzīvi un darbiem. Izskatīju pāra burtnīcas, rakstījuši diezgan labi. M. šodien uznākušas sāpes. Gulēja. Bija bijusi Zariņa Ērika. Tā stāstījusi, ka Asja esot stipri savārgusi: no svara pazaudējusi 8 kg, esot sirds vājums un beidzot parādījusies Bazedova slimība.
26.IX.33. Atkal silts, ēnā pat +17° R. Bija 5 stundas skolā, pārgāju mājā un drīz vien bija jādodas prom uz koop. valdes sēdi. Sēde ilga 2 st. Uz priekšu sēdes turēsim jaunajās noliktavas telpās, kur būs arī kantoris un grāmatvedība. Pēc sēdes biju Tērbatas ielas veikalā. Runājāmies ar Bertulsona kdzi. Tā stipri sarūgtināta par Šenberģi un Briedi. Ar mani runā brīvi un atklāti. Teicu, ka sarūgtinājums pāries. Pārnācu no koop., priekšā bija Aulis ar Ļaļu. Martinsons ar savu skolu bijis ekskursijā, Aulis atbraucis līdzi. Raža nebijusi laba aiz sausuma. Gudro lielas lietas – domā pirkt dzīvojamo māju, bet kad un no kā to varēs?
27.IX.33. Silts tāpat kā citās dienās. Pēc pusdienas – p. 5 bija paid. pad. sēde. Sprieda par brīvpusdienu jautājumu un skolotāju virtuves dežūrām. Sastrīdējās Grīva ar Ošiņu un Rozenfeldi. Sevišķi Ošiņa palika strīpaina kā zebra (kad Oš. uztraucas, tad paliek svītraina – viena svītra sarkana, otra balta – zebra kas zebra). Redz, viņa tak nevar tā, strādāt kā citi – viņa tak nogurusi – pēc atpūtas tik var saimniekot. Maigs radījums, kā laikam mimoza. Bija atnākuši Brunis ar Lapiņu. Es savā istabā kārtoju lielo žurnālu!
28.IX.33. Gan šodien man skolā bija tikai 2 st., tomēr nodzīvoju ilgi. Sestās klases bija nobraukušas ar autobusu uz Siguldu, Jērcums arī līdzi, bija jāaizvieto viena viņa stunda. Ar dažiem skolēniem darbs neiet un neiet – galīgi sliņķi. Nezinu, kā tikšu ar tiem galā. Pārnākuši viņi no Segliņas – pērnās 3. kl., sēž un tie maitā gaisu – vairāk nedara nekā. Biju valodniecības sēdē. Pēc tam uzgāju augšā – gribēju dzirdēt Švēdes priekšlasījumu par nac. soc. ārpolitiskas mērķiem. Priekšlasījums bija teorētisks, sauss, žēl, ka biju gājis. Satiku tur Vald. Bērziņu – savu agrāko darba biedri Golgovskā 1905. g. Esot bez vietas, saņemot pensiju – ap 220 ls m. Laiks paliek vēsāks. Bija bijis Ludis. Nodevis savu "Olimpu" par 700 ls. No tiem Miķim iedevis 160 ls, bet uz Būriņām jānosūta 100 ls. Ludis ar Doņi bija bijuši operā, no kurienes L. aizbrauca uz Daugavpili.
29.IX.33. Aizvakar spriedām ar m. par mēteļa izgādāšanos. Mans gluži nodilis, pat noplīsis. Ir kalpojis no 1926. g. Priekš 3 g. apgrieza otru pusi. Runājām, ka būs jānoiet pie Šūmahera un jāapskatās – vai nu gatavs (gan grūti cerēt, ka gatavu varēs dabūt piemēroti manam augumam), vai arī būs jāpasūta. Visādā ziņā jādomā, ka ap 70 ls būs pieklājīgs mētelis. Ludis A. E. veikalā bija pircis par 70 ls. M. domā, ka viņa gādāšot sev mēteli. Tā uz Ziemas svētkiem. Redzēs, kā būs ar Ernas kāzām. Labi būtu, ka tās atliktu uz Ziemas sv., līdz tam varētu apgrozīties. Vakar samaksājām īri par oktobra m. Pagaidām dzīvosim vēl tepat. Citādi būtu tā nekas, bet labāk gan būtu lielākas telpas. Tomēr iznāca šāds gadījums. Nupat man piezvana Upatnieku kdze. Vai mēs nepieņemšot pie sevis kādu puiku un meiteni, kam būtu vajadzīga laba audzināšana, lai m. noejot pie U. kdzes uz institūtu. Nogāja: viens esot Dr Rubeņa bērns, otrs nezin kāda cita intelliģenta cilvēka. Mājās ar bērniem netiekot galā, tiem vajadzīga audzināšana ārpus mājas. Nu teikusi, ka mūsu dzīvoklis par mazu, citādi gan varbūt varētu pieņemt.
30.IX.33. Vakar bija paid. pad. sēde, kur skatīja cauri Segliņas, Rozenfeldes un Ošiņas izstrādātos kārtības noteikumus. Iznāca lielas savilkšanas starp Grīvu un Ošiņu, arī Segliņu. Es ar' aizkaitināju Segliņu, kas iedomājusies par ideālu audzinātāju, bet galu galā tikai ķerstās un grūstās vien. Teicu viņai, ka viņas klase tāpat nejēdz sastāties pāros un iet kā aitu bars. Bērni tak paliek bērni. "Sarīvējās" arī Rozenfelde ar Ozoliņu un Ceriņu. Nezin, kā tas ir, ka sākot no šā rudens Grīva varen laipna ar mani. Tāpat arī Ošiņa šad un tad izrunājas tā sirsnīgi. Reiz jau laikam esmu piezīmējis, vai tik tās nav danajiešu dāvanas? Pret vakaru nobraucu uz Tērbatas ielas veikalu. Nodevu un paņēmu dokumentos. Atnāca Stīpnieks. Brauc uz Latgali uz mātes bērēm. Rakšot otrdien. St. māte bijusi ilgāku laiku ļoti slima – galīgi reimatisma savilkti visi locekļi. Vakar Brunim aizdevu 75 ls lekciju naudas samaksai. Teica, ja nebūtu dabūjis naudas, būtu nogājis zaldātos. Bet tā tak būtu liela aplamība, jo šogad apņēmies uzcītīgi strādāt.
1.X.33. Svētdiena. Atkal mēnesis pagalam. Vēl laiks tāpat silts, lai arī nav tāds karsts kā pag. nedēļā. Uz bulvāriem un apstādījumos redz stipri daudz nobirušu lapu. Rudens. Šodien laiks visu dienu apmācies. Ritumītis gleznoja jaunu kompozīciju ("Kāršu spēlmanis"), bet bija stipri grūti – tumšs. Ar m. abi bijām 4. ģimnāzijā uz vecāku pārstāvju izvēlēšanu. Padome, ar maz izņēmumiem, pastāvēs no s.-d. Tomēr tas mums maz ko skādē – lai viņi valda, jo mums ar padomi nav nekādas darīšanas, tikai ar skolotājiem. Izrunājāmies ar Kalniņa kdzi – Mirdzīša (IV) klases audzinātāju, Reini Liepiņu – Maijucīša kl. audzinātāju. Vakar vakarā skatījos cauri savas klases gramat. darbu burtnīcas. Šovakar jālabo domu r. par Annas Birgaderes dzīvi un darbiem. Uz A. Sp. laukuma cauru dienu spēlē futbolu komandas – laikam dažādas sacensības. Ciemiņi gan nāk, bet mazāk kā pag. svētdien. Man labi – es varu mierīgi strādāt savā mazajā istabiņā. Ar Miķi atkal nav labi: kā sāka strādāt laboratorijā, tā atkal turas t°, sāpēja arī mugura. Bija vakar bijis pie Dr Lūša. Tas parakstījis pulverus, bet nezin, vai tie labi – no viņiem paliekot nelaba dūša. Visu vakaru laboju savas kl. rakstu darbus. Tūlīt būs 12. Jāiet gulēt, kaut arī dienā tik daudz gulējis. Vakar Ūdris iedeva Smiltenes Kļaviņa sūtītās ziņas par sevi. Kļ. rakstījis bija jau vasarā. Plaši aprakstījis savu dzīvi.
2.X.33. Bija dežūra visas stundas. Noguris pārnācu mājā. Pagulējos, bet p. 5 bija jābūt Amatn. b-bā uz Rīgas pilsētas darbinieku protesta sapulci: iekš. min. Mīlbergs (Skuju Frīdis) ierosinājis izdot 81. p. kārtībā likumprojektu, ka pilsētu darbinieku algas jāpielīdzina valsts darbinieku algām. Sapulcē runas bija objektīvas. Runāja arī dep. J. Breikšs, pierādīdams, ka "projekts ir liela politiska muļķība". Sapulce bija kupli apmeklēta. No Am. b-bas nobraucu uz D. T., kur 4. ģimn. par labu bija Brigaderes "Princeses Gundegas" izrāde. Ne spēlēja, bet uz skatuves dzīvoja Sniedzes lomā aktr. Oozliņa. Zāle bija publikas pilna. Paliek auksts. Līst.
3.X.33. Lija cauru nakti. Laiks auksts. Līst un reizē krusa. Nemīlīgs. Ar klases darbu esmu pavisam nemierā. Neiet un neiet lāgā, sekmju pavisam neredzu. M. un Musītis bija pie Dr Ādamsona, jo Musītis klepo un saka, ka reizēm nogurst stipri. Dr Ā. esot izklausījis Musīti, bet atradis tikai mazus trokšņus, kas esot no dziedzeriem un arī bronhītu. Drošinājis, ka neesot ko baidīties. Taču pārliecināšanās dēļ parakstījis rentgena uzņēmumu. Redzēs, kas būs. Klausījos radio ziņas. Pati pirmā bija, ka ministru kabinets šodien 81. p. kārtībā šodien izdevis vakar pārrunāto likumu par pašvaldības darbinieku pielīdzināšanu valsts ierēdņu kategorijām. Nu tik sāksies cīņa visā frontē! Jādomā, ka valdība to zaudēs.
4.X.33. Šodien skolā bija tikai 2 stundas, bet nogāju turp jau otrajā stundā. Darbs nemaz neveicas. Sevišķi lielas reizes par dzimtenes mācību = ģeogrāfijas sākumiem, kur daudz vajadzētu praktiskā darba, bet no tā nekas neiznāk, tāpēc par visu to nemiers un smaga sirds. Tad vēl lielas rūpes dara 81. p. kārtībā izdotais algu samazināšanas likums. Ja tā paliks, tad pavisam beigas – no kā lai tad te Rīgā dzīvo? Biju pirmīt progr. bloka skolotāja apspriedē Sprīvuļa skolā – visi par to vien runā un spriež. Rītu būs arodbiedrības sapulce skolotāju mājā. Viena doma saka, ka Saeimā noraidīs valdības likumprojektu, bet otra – kas var zināt, kādas andeles var notikt? Saprotams, celsies kājās visi – labie un kreisie – te visi sapratīsies, bet ja nu nekā nepanāks, ko tad? Tas skars arī pensijas apmērus – Rīga maksāja no 204 ls, tagad būs no apcirptas valdības algas. Vainu stiprā mērā uzkrauj Celmiņam, tā tad zemnieku savienībai, jaunsaimniekiem. Galu galā visi bāžami maisā un dzenami tačkā – mēslu bedrē iekšā. Auksts, lietains laiks. Biju uz ielas savā vasaras mētelī – auksti. M. iešuva dzeltenajam vadmalas mētelim pogas uz pašu malu, nu būt ērti un labi. Dusmojas, ka es vēl neeju pie Šumahera – skatīties ziemas mēteli. Gan jau to ar' paspēs, diezin vai pavisam drīkstēs pirkt, ja tā pamazinās algu? Naktīs redzu savādus, dažreiz brīnumīgus sapņus. Kādreiz būs jāmēģina uzrakstīt. Bija Stīpnieks, braukdams no mātes bērēm.
5.X.33. Šodien gāju uz skolu savā vadmalas mētelī. Gan pogas stāv pašķībi, bet tas nekas – neatņem nekā no mēteļa siltuma. Un kas mani precēs? Lai pogas stāv kā grib. Grsm. man atsūtījusi jaunas vadmalas bikses, gatavas pašūtas. Laikam šuvis Tīns pēc agrākiem mēriem, tāpēc būs jālaiž iekšā, lai nespiestu. Lieta tāda, ka m. vecās bija izmazgājusi un izžāvusi pie logiem sētā uz žoga, bet bija nozagtas. Brīnumi par to lieli. Biju Skol. M. uz arodb-bas sapulci algas samazināšanas jautājumā. Esot taču izredzes, ka Saeima noraidīs ministru kabineta izdoto likumu. Laiks nejauks. Auksts lietus.
6.X.33. Šodien Ūdris gulēja – atkal saaukstējies. Vakar bija pie viņa Dr A. Pētersons. Gan laikam savu iespaidu darījusi arī kundzes slimošana. Atkal līdz pirmdienai difterīta pēc slēgtas 2 kl.: IIIa (Fr. jkdzes) un 1a. Ritumītis šodien noveda uz akadēmiju savus kompozīcijas darbus. Tā Eliāss, kā visi atraduši darbus ļoti labus: gan Madonnu, gan kāršu spēlmaņus, gan "melno uz balto" (Doņi un Ritumu). Kāds no diplomandiem izteicies, ka Ritums savā darbā esot pilnīgāks par viņu. Rituma gleznošanas prasmes dēļ pilnīgi varētu pielaist pie diploma darba, ja tik būtu strādājis ilgāk meistardarbnīcā. Domā, ka vismaz no lekciju naudas atsvabinās. Esot teikuši, ka Ritums varētu pretendēt pat uz stipendiju. Dzirdēs, kā būs norisinājies algu samazināšanas jautājums pilsētas domē šā vakara ārkārtējā sēdē. Avīzēs (Socdm) iekustināts jautājums par neuzticības izteikšanu pils. galvam H. Celmiņam un fin. nod. vadītajam Sadovskim. Dzirdēs rītu. Atbildēju Nesaulem uz viņa 8.IX vēstuli un Medņiem uz viņu vēstuli, ko saņēmu 17.IX. Šonakti gan redzēju savādu sapni: Aļeksējevai tā kā bija jāsvin 25 g. darba jubileja. Par to rūpējās mūsu vecais semināra direktors Kertners. Lika atvērt vienu čemodānu un sakvojāžu, kur iekšā bija pa labi barotam teļam, kas esot jākauj jubilejas mielastam. Savādi, kā var sakombinēties šādas domas? Doņītis no bibliotēkas atnesis 2 Zoščenko grāmatas. Savādi gan, ka Krievijā tā viņam atļauj zoboties par turienes iekārtu!
7.X.33. Atnācu šorīt skolā pr. p. 8. Ūdris slims, nebija kancelejā. Esot bijis Ogrē kartupeļu rakt savā vasarnīcā, esot tur saaukstējies. Ū. kdze neesot neko labāka – reizēm. Tautiņa stāstīja, ka vakar gribējusi izlēkt pa logu. Reizēm uznākot skaidri brīži. Esot jānoslēpj asas lietas – naži un šķēres. Ūdrim pavisam grūti. Šodien atkal bija dežūra. Arī 6 stundas. Tas gan nogurdina. Pārnācu mājā noguris. Vakar domas sēde bijusi stipri trokšņaina. Vienbalsīgi noraidīts valdības izdotais likums par algu samazināšanu. Taču redzēs, ko tai lietā teiks valdība?
8.X.33. Vakar un šodien A. Sporta laikumā starptausikas sporta sacīkstes. Vakar gan laiks bija apmācies, bet šodien toties saulains, kaut arī pavēss. Ļaužu laukumā ļoti daudz. Mēs gan netikām skatījušies – apnikušas tās sacīkstes. Bija atnākušas meitenes – arī Līvija ar Ženiju. Miķis bija pastā runāt uz Būriņām. Esot noņemtas kādas 2 pūravietas: paši saviem spēkiem noņēmuši 1, Jelgavas strādnieki otru. To esot 4 gabali. Rītu vedīšot kviešus nodot, bet parītu kraušot bietes, laikam 1 vagonu. Es šodien daudz gulēju – priekš un pēcpusdienā. Šobrīd esmu atkal iepeldēji