09.05.2020.
Tagad (tā pat kā “jau kuro” dienu) sēžu pie galda, veroties datora ekrānā, ik pa laikam paceļot acis un pa logu palūkojoties uz debesīm. Dienas gaitā ir tik daudz izdarāmu studijas darbu “jau kuro” dienu. “Jau kuro” dienu es ik pa laikam sēžu un palūkojos uz to, kādi mākoņi ir šodien, un šodien tie ir gubu. Šodien tie slīd lēnām, bez vēja. Tomēr lēni ir ne tikai mākoņi, bet arī mani labās rokas pirksti, kas noguruši “jau kuro dienu” slīd pa datora peli.
Pirms pandēmijas mana ikdiena bija saraustīta, starp divām mājām dzīvojot, divām augstskolām studējot un diviem darbiem strādājot, kad ik pa laikam pašai nācās jautāt: “kad šis viss beigsies?” Tomēr tad sākās cita “divi” ēra. Divi metri starp cilvēkiem un divi milimetri līdz kārtējai sabrukšanai, pie kuras vainīgs ir mega lielais kofeīna daudzums, jo acis ar ekrānu nedraudzējas jau sen.
Tomēr ir normāli, ka ik pa laikam ir pa daudz. Bija daudz pirms Covid-19 un ir daudz tagad, bet tas “daudz” ir mainījies. Pirms pandēmijas bija sajūta, ka esmu atgriezusies pēc atvaļinājuma un visi rausta uz pusēm. Tagad ir sajūta, ka esmu atvaļinājumā, bet es nepārtraukti raustu sevi, ka ir taču jāiet un jādara, kā tad tie visi (darbi) bez manis… Darbi gan nekad nebeidzas, tomēr es ceru uz laisku vasaru, mans ķermenis un prāts ir saguris no visa un tajā pašā laikā no nekā.
Neskatoties uz visu negatīvo, šis laiks ir bijis arī mīlestības un jauku brīžu pilns. Pašizolēšanos ar mani pavada mīļotais cilvēks, ar kuru krist un celties pēc kopīgiem un individuāliem sabrukumiem. Esmu sākusi gatavot un pilnvērtīgi ēst, jo mans uzturs pirms tam nesaturēja neko siltu un laika paņemošu, turklāt kādas kulinārās izvirtības notiek virtuvē tagad! Cik laba miega esmu dabūjusi, cik svaiga gaisa, dzīvojoties prom no pilsētas burzmas. Cik ideju nedzimst, kad ir tik daudz laiks prātam rosīties nebeidzamos domu pavedienos.
Gubu mākoņi nav atkāpušies vēl aizvien. Es arī neatkāpšos. Pasaulei vajag šobrīd pozitīvas rosības, kamēr esam “gaidīšanas” režīmā. Rīt saņemšos un nopļaušu beidzot zāli, sola siltu laiku.
