09.05.2020.
Mājās dzīvoju šobrīd vairāk kā jebkad. Četrās sienās visu laiku sēžu. Katra diena paiet tajā pašā ritmā, ceļos, ēdu, mācos, braukāju ar riteni un tad gulēt. Šāds ritms man ir katru dienu. Uz mācībām roka vispār neceļas, visu laiku ir sajūta, ka negribas, neko darīt. Tas tādēļ, kad mācos no mājām, nav darba zonas. Mājas ir tā vieta, kur tu nāc atpūsties, pēc garas darba dienas, bet tagad mājas ir visa tava ikdiena. Bet nu nav jau arī tik slikti kā liekas. Vairāk veltu laiku sev un saviem draugiem. Iepazīstu savu ES. Ir grūti izvēlēties vienu dienu, jo visas dienas liekas vienādas, iespējams, vienīgā atšķirība ir tā, ka lekcijas ir savādākas un vakariņās nav viens un tas pats.
Karantīnai ir plusi un mīnusi, jā ir jāsēž mājās, tu nezini, kā rīkoties, jo nav vēl vakcīna un cilvēki krīt panikā, tāpat arī visā pasaulē ir izsludināta ārkārtas situācija un robežas ir slēgtas, bet nevajag uz to visu skatīties ar tādām bailēm un dusmām. Šis laiks mums ir dots, mēs visu laiku sūdzamies, ka mums nav laika nekam, tad tagad lūdzu tev laiks ir visam. Šis laiks ir iepazīt sevi, atklāt jaunus hobijus, pavadīt laiku ar ģimeni uz daudz ko citu. Mums ir dots laiks, nevajag to laist vējā ar čikstēšanu un bailēm, vajag izbaudīt kamēr vēl ir.
