#LFK 709, 3

Title
Pasaka par cilvēku, kas dzīvoja bez bailēm
Unit number
3
Organisation
Klasifikācijas
Languages
Latvian
Dialects
High Latvian dialect
Date of submission
1928
Place and time of recording
1928, Bērzpils
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Place of hearing
Bērzpils
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Keywords
File
#LFK 709, 3
TranscriberKristīne Po
CompletedYes
AcceptedYes
Created2021-10-17 20:43:20
Updated2021-11-28 23:34:06
Transcription (text)ka jōs gribējušas jū nūkaut. Pēc tō kad jaunais kēneņš - Aleksandra brōļs beja izcīmōjīs tys teicia uz Aleksandri, ka braukšūt ar itōm pat kēvem apsavārtu kū dora jūs tāvs. Obeji apsajūzušīs ar zūbynim aizbraucia uz tāva sātu. Vysu ceļu Aleksandris syta un syta kēves cykom tyka leidz tāvai sātai. Īgōjuši tāva sātas pogolmā tī atroda vacu vecīti slaukūt pogolmu. Dāli jautōja nu vecīša kur dzeivōjūt šūs tāvs? Vecīts soka ka šam bejuši divi dāli, bet atbraucūt mōjōs nu piļsātas vairs naatradis nivīna. Sīva jū asūt padzynuse un tagad dzeivojūte ar bazneickungu, bez laulōšonōs. Dali nikō tagad nateicia sovam tāvam, bet tikai lyudzia, lai īr ar jīm pi jo bejušōs sīvas. Kad viņi īgōja bazneickunga kambari tur beja ari vecīsa sīva. Radzādama ka īīt divi puiši jej dūmōja ka tīm kaida vajadzeiba pi bazneickunga, tei kērēs pi vecīša un gribēja jū raut ōrā, bet vecīts spīdias pi obeju jaunekļu. Aleksandris radzādams ka viņa tāvu tai gryusta sasadusmōja un prasēja nu sovas mōtes: kurs ir tovs eistais veirs? Mōte rōdēja uz bazneickungu. Aleksandris nūcierta par malōšonu mōtei vīnu pierstu. Tod ūtru reizi jautōja: kurs ir tovs eistais veirs? Otkon jō mōte rōdēja uz bazneickungu. Tagad jis nūcierta vysu rūku. Kad veļ trešū reizi jautōja: kurs ir tovs eistais veirs? Un otkon vece atbiļdēja rōdeidama uz bazneickungu - tys. Aleksandris ļūti sasadusmōjōs un nūcierta mōtei golvu. Bazneickungam teicia ka šī asūt obeji brōli, kurus tu gribējis nūkaut. Tagad jī nudyuria bazneickungu un braucia kotrs uz sovu pili. Aleksandrs pajēmia pi sevis ari sovu tāvu. Kad Aleksandris aizbraucia uz sovu pili tys īdeve kēvem tūs ōbulus ēst nu kurim palīk otkon cylvaki. Kai tikai obejas kēves apēdia tūs ōbulus, tai jōs palyka otkon par meitom. Tai Aleksandris atdarēja kēneņa vacōkōm meitom, bet pats apprecēja kēneņa jaunōkū meitu. Kēneņš beja ļūti vacs un tōpēc atdevia vysu vaļsti Aleksandram - jaunajam znūtam. Tagad obeji brōļi beja kēneņi un dzeivoj vēļ šudiņ jo nav myruši.
(Dzierdāta Domoploles pog.)

3

Posoka par cylvaku kurs dzeivoj bez bailes.
Reizi kaidā pasaules molā dzeivōja kaids bogots veirs, kur izkōria taidu šilti: dzeivoju bez bailes. Kaidu reizi braucia caur jō mōju kēneņš un kad īraudzēja šū šilti lyka sovam kolpam, lai izsauc šū bailes nazynōtōju. Kad sulains īgōja bailes nazynōtōja ustobā, tys īraudzēja lelu, rasnu veiru sēzūt pi golda un dzerūt veinu un soka tam: izei ōrā, tevi aicynoj kēneņš. Tuklais veirs paklausēja un izgōjis ōrā pasaklanēja kēneņam un jautōja kōpēc šū saucis. Kēneņš prasēja: kas tev ātļōvia taidu šiļti kārt uz durovom? Tod saiminīks teicia, ka šam naasūt nikaidu baiļu. Šis nazabeistūt ni myrūņu ni spūku kuri baidūt cytus ļaudis. Kieneņš sasadusmōja ka veirs bez jō atļōves beja izlicis šū šilti un teicia
Transcribe text
File
#LFK 709, 3
TranscriberKristīne Po
CompletedYes
AcceptedYes
Created2022-01-05 20:49:26
Updated2022-01-06 11:16:32
Transcription (text)lai reitā aizejūt uz jū, dabōšūt strōpi. Labi. Kad kieneņš beja aizbraucis bezbaileigais veirs īgōja sovā ustobā un dzēria veinu tōļōk, leidz reitam. Reitā jis aizgōja uz kēneņu, lai sajimtu strōpi. Īgōjis pilī tys pasaklona un teic: "Asu tys kuram vakar teiciat atīt uz pili." Kēneņš devia bezbailīgajam veiram trejs jautojumus. Pyrmū jis sacēja, lai pasoka cik tōli dabasi; ūtrais - cik dziļa jyura un trešais - kū šis dūmojūt. Veirs grūzēja golvu, bet nikō loba naizdūmōja, bet golu golā teicia, lai palaiž jū uz mōjom apsadūmōt. Kēneņš palaidia ari, bet tik ar taidu nūrunu, ka reitu reitā tam ir jōatīt un uz jautojumim jōatbiļd. Bezbaileigais veirs aizgōja uz mōjom. Dūmōja, dūmōja, bet nikō loba naizdūmōja. Beidzūt jam īgōja lobs padūms prōtā - aizīt leidz sovam čigonam, voi tys jam navareitu paleidzēt. Dūmōts dareits. Aizīt un stōsta čigonam par kū jis atgōjis, voi navarātu paleidzēt? Jā, čigons ar mīru, lai tikai samoksojūt. Cik? Nu pītiks ar desmit rubļu zalta naudā. Bezbaileigais veirs ari apsajam tū samoksōt, lai tikai stōstūt. Čigons soka šis īšūt reitā tovā vītā un vysu kēneņam atbiļdeišūt. Labi. Čigons ūtrā reitā agri aizīt uz kēneņa pili un stōjās kēneņa prīkšā. Kēneņš jautoj veļ nu īnōcēja voi vareišūt atbiļdēt voi nā? Čigons soka jā, par kū navareišūt, šis varūt. Kēneņš soka: kaida atbiļde byus uz pyrmū jautojumu? - Čigons soka: dabasi ir cik pat tōli, kai nu dabasu leidz zemei. Kēneņam nikō teikt. Jautoj otkon: kaida atbiļde byus uz ūtrū jautojumu? Čigons otkon mīreigi atbiļd: ka laissi jyurā akmini, tod jyura byus cik dziļa, cik dziļi grims akmiņs. Kēneņam otkon nikō teikt. Kaida atbiļde byus uz trešū jautojumu, kēneņš prosa. Čigons soka: Jyus dūmojit ka es asu tys pat kurs vakar beja? Nā, es asu čigons. Tod kēneņš palaidia čigonu vaļā. Čigons aizgōja uz bezbailīgū kungu un izstōstēja kas beja, par sovu dorbu jis dabōja apsūleitū olgu un dzeivoj šudiņ jo vakar nav miris. (Dzierdāta Domopoles pog.)

4

Kas nav uz pasaulia bejis un nabyus.
Ogrōk laikim,kab ari itīm laikim kaidā molā dzeivōja kaids saiminīks kurs turēja vīnu miļjonu bišu kūku un kotru vokoru viņš tōs ar skaitu sajēmia un ar skaitu izlaidia. Kaidu reizi vokorā tryukst vīnas bites. Saiminīks pajam sev leidza trejs suņus un īt pazudušū biti meklēt. It vīnu dīnu, īt ūtru un trešōs dīnas vokorā jis atrūn sovu biti. Kas bejis par nalaimi saiminīks vaicoj. Bite soka ka skrīnūt uz mōjom apstōjuši pīci vylki un tei navarējuse tikt uz sātu. Saiminīks tyuleņ atsvabynōja apsāstū biti: trejus vylkus nūšōvia bet divejus pīsēja pi izrautōs egles un izlicis slymū biti laidēs uz mōjom. Vylki ar egli gōja pa gaisu pa zemi un nabeja pavysam treju stunžu, ka viņi jau beja mōjōs. Saiminīks redz ka nu sakūstōs bites dzeivōtōjas nabyus pajam un nūkaun jū. Pīlīk divi kubuli gaļas, bet trešū plaušu un oknu. Zynōdams ka taida gaļa navar ilgi stōvēt aizjyudzia kaki un braucia uz piļsātu. Aizbraucis uz piļsātu skotās vacajūs kalendarūs un redz ka pagōjuši trejs godi cikom izbraucia nu sātas. Piļsātā saiminīks nūpierka divi bierkovi sōļa, vīnu bierkovu pypru
Transcribe text

Map legend





Showing 1-1 of 1 item.
#LocationDateTypeType of place
  
1Bērzpils
(Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads)
1928Place of hearingVillage

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs