#LFK 709, 7
Pasaka par pazudušajām meitām
7
Latvian
High Latvian dialect
1928
1928, Bērzpils
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Bērzpils
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
File
File
File
File
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-02-21 18:09:33 |
| Updated | 2022-02-21 18:25:34 |
| Transcription (text) | veiru un vysaidu ceļōtōju. Kai tikai vysi beja atbūrti, tai kieneņa dāls pavēlēja sovim zvārim, lai saplēš pavysam rogonu. Kad rogona beja saplāsta kieneņa dals pavēlēja lopsai, lai sagyun kraukli. Lopsa aizīt uz meža molu un īlein zyrga kaulūs. Na par garu laiku skrīn kraukļu bors. Kraukli klīdz: "Gaļa, gaļa" bet jūs vodūņs nūrōj, lai nacieršūt. Skrīn otkon ūtrs pulks kraukļu un klīdz: "Gaļa, gaļa", kraukļu vodūņs otkon jūs taipat kraukļu vodūņs nūrōj. Skrīn vēļ trešais kraukļu pulks un vīns krauklis vysim nu pakales. Kraukļu pulks klīdz: "Gaļa, gaļa", bet vodūņs otkon nūrōj, lai nacārt, bet pādejais krauklis nadzierdēja un laidēs zemē, lai cārstu. Kai tikai krauklis atsamete, tai tyuleņ lopsa jū sakēre un stīpia uz kieneņa dālu. Kieneņa dals īdevia kraukļam butēlītes, lai aizskrīn aiz trejdeviņom vaļstim un, lai atnaz dzeivības un myrušū yudini. Krauklis aizskrīn. Aizskrējis redz dzeiveibas un myrušō yudiņa okas. Tai kraukli obejōs okōs īkšā un pīsmēlis yudini nas uz kieneņa dālu. Kieneņa dals salej ar myrušū yudini palnūs sabarztū brōli. Kai tikai salēja tai palyka palni par cylvaku. Brōļs īlēja jam mutē yudini nu dzeivības okas un uzreizes palyka jaunais šōs zemes kieneņš par dzeivu cylvaku. Kienena dals izzōļōjis sovu brōļi palykušū yudini padūd lauvai, lai globoj. Ejūt uz brōļa piļi jō brōļs jam stōsta, ka bejis un pōrgulējis šimā pilī un vīna jaunōkō meita šam gulējuse klōtu. Kai tikai jaunais kieneņš izdzierda, ka jō brōļs gulēja ar jō sīvu, tai tyuleņ zūbynu izrāvis nūcierš brōļam golvu, bet pats aizīt uz piļi. Īgōjis piļi tys sateik sovu sīvu. Tei raud, par kū tik ilgi bejis aizgōjis un vakar ar šū gulādams bejis tik dusmeigs un licis storp jū un sevi zūbynu. Brōļs radzādams ka ir par veļti nūkavis sovu brōli, sōka raudōt. Itū izdzierda lauva. Jis atgōja pi sova kieneņa un soka, lai naraužūt, bet lai ejūt atdzeivynōt sovu brōli, par tū ka šam asūt myrušais un dzeivības yudiņs. Kai itū brōļs izdzierda tai tyuleņ skrēja uz tū vītu kur beja pametis sovu brōli. Kai salēja ar myrušū yudini, tai golva tyuleņ pīauga pi kokla. Tūreiz ilēja mutē dzeivības yudiņa un brōļs palyka vasals. Tagad jis krita jam ap koklu un prasēja pīdūšonas. Brōļs pīdevia un jī obeji tagad dzeivoj, jo nav myruši. (Dzierdāta Domopoles pog.) Atstōstīja St. Apšinīks. 16.g.v. 7Posoka par pazudušōm meitom.Vīnu reizi vīnam tāvam un mōtei beja trejs meitas un vīns puisāns. Tāvs ar mōti beja ļūti leli dzārōji. Jī pōrdzēre vysu sovu montu un vysu kas jīm vin beja. Vīnu vokoru soka vecīts - tāvs. Jo kas pajemtu myusu vacōkū meitu par vīnu zalta maisu, es byutu ar mīru. Es ari byutu ar mīru soka vecīte. Kai jī obeji nūrunōja tai ari beja. Kad reitā pasamūdia obeji redzēja ka vacōkōs meitas nav, bet jōs gultā naudas maiss. Nyu otkon veči īsōka dzert. Dzēria, dzēria cykom vysu pōrdzēria. Ka naudas vairs nabeja vecs soka: ka kas dūdu par myusu videjū meitu divejus zalta maisus es byutu ar mīru jū atdūt. Es ari byutu ar mīru atsoka vecīte un obeji aizīt gulātu. Reitā kad obeji pasamūdia redzēja, ka jūs videjōs meitas nav, bet jōs gultā ir diveji leli |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-02-21 18:59:30 |
| Updated | 2022-02-21 19:18:59 |
| Transcription (text) | naudas maisi. Otkon obeji veceiši īsōka dzert, cykom pōrdzēria vysu sovu īdūtū naudu. Kad beja vysa nauda pōrdzarta vecis sacēja: es byutu ar mīru, ka par jaunōkū meitu man kas dūtu trejs zalta maisus. Es ari byutu ar mīru atsoka vecine. Kad obeji reitā pasamūdia redzēja, ka jaunōkōs meitas nabeja, bet jōs gultā jī atroda trejs lelus zalta naudas maisus. Otkon īsōka veči dzert. Dzēria vasalu godu. Puika - jūs dals radzādams, ka jō tāvs ar mōti pōrdevia mōsas, nagaidēja vairs sovas kōrtas, bet laidēs pats paceļu nu dzymdynōtōju mōjom. Gōja, gōga aizgōja leidz lelam mežam. Tikkū īgōja mežā redz trejs cylvakus plēšūtīs. Apsastōjīs prosa par kū plēšūtīs. Vysi trejs cylvaki atbiļd ka šīm asūt nūmiris vactāvs un atstōjis laiveņu, svōrkus un zōbokus. Ar laiveņu varūt aizbraukt kur tik gribi. Jo svōrkus apvalk, tod cylvaka navarūt redzēt, bet jo zōbokus apaun tod varūt pa septeni versti garu sūli spert un vysi navarūt izdalēt, kuram šōs lītas pīdareitu. Labi sacēja puiss, jo sagyuset bultu, tod tys kurs pyrmais jū sagyus un atness jū man pajems vysas montas. Vysi trejs beja ar mīru. Puiss izšōvia bultu mežā, tai tyuleņ vysi mežā kai vīsols, bet puiss apvalk svōrkus, apmauc zōbokus, sāstās laivā īkšā un prūjom. Aizbraucis lelu gobolu nu meža jis grib, lai jū laiveņa aiznas uz vacōkū mōsu. Na par garu laiku laiveņa dabrauc pi vacōkōs mōsas ustobas. Brōļs īgōjis īkšā sazavasaloj. Mōsa radzādama sovu brōļi sazabeistās un soka, lai pazaglobojūt, jo šōs veirs asūt ļūti dusmeigs. Na par gar laiku naskas pīskrēja pi durovu un nūzazvīdzia kai zyrgs. Tikku īgōja ustobā, kai tyuleņ pōrsameja par cylvaku. Īgōjis paūšņōja gaisu un jautoj: kas te taida par sovaidu smoku. Sīva atbiļd, ka pats nazyn kur izaskraidējis tagad vaicoj kas par smoku. Veirs apsavēria vysūs ustobas koktūs, bet nikō naredzēja. Apsasāda pi golda prosa vakareņu. Sīva padūd vakareņas un ād ar jū leidzā. Kad īsōka ēst, sīva aizarunōja: kū tu veireņ dareitu ka tagad pi myusu atbrauktu muns brōļs? Veirs gribēja sabōrt sīvu, bet īgōdōja ka jam byus gars laiks vīnam pašam teicia, ka šis ar jū parunōtu. Brōļs vairs ilgōk nagaida, bet nūvalk svōrkus un īt pi mōsas veira. Mōsas veirs ļūti prīceigs, ka pi jō cīmā atbraucia. Tyuleit sādynoj pi golda un ād un dzer vysu cauru nakti. Reitā ka mōsas veirs grib īt paceļu, tod soka uz puisi, lai izraun jam nu mugoras spolvas un jo byus jis pats vajadzeigs, tod, lai pakosa ar spolvom dalnu. Puiss aizīt nu vacōkōs mōsas veira un grib, lai jū laiveņa aiznas pi videjōs mōsas. Laiveņa ātri vin aizskrēja ar puisi pi videjōs mōsas. Īgojis ustobā sasasveicynoj. Mōsa radzādama sovu brōli jōs prīkšā sazabeist un soka, lai ejūt un pazaglobojūt, jo šōs veirs asūt stypri dusmeigs. Brōļs ātri uzlīk sev naradzamūs svōrkus un īlein koktā. Na par ilgu laiku pīskrīn jōs veirs nūzakrota un īt ustobā. Ustobā īgōjis prosa: "Kas te par kristeiga cylvāka smoku?". "O, pats nazyn kur esi izaskraidējis vysvysaidu smoku saūds, a tagad atskrējis vēļ vaicoj, kas par smoku?" atsoka sīva. Veirs apsavēria vysūs ustobas koktūs, vai nikō naredzēja tai i apsamīrinōja. Apsasāda pi golda un prosa, lai dūd vakarenis. Sīva padūd vakareņas, un prosa nu veira, kū tu dareitu, ka tagad pi myusu atītu cīmūs muns brōļs? Veirs apdūmōja, ka jam byus gars laiks soka ka šis ar jū labi padzeivōtu, parunōtu vysu cauru nakti. Brōļs dzierdeidams ka sīvai švagers nikō pretim nasoka, ilgi nagaidēja un nūviļcis svōrkus gōja klōtu pi sova švagera. Mōsas veirs ļūti prīceigs, ka pi jō cīmā atbrauce jō švagers. Tyuleit atsādynoj golda golā sovu švageri ad un dzer vysu cauru nakti. |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-02-22 17:05:48 |
| Updated | 2022-02-22 18:30:16 |
| Transcription (text) | Reitā kad mōsas veirs gribēja īt paceļu sacēja uz sovu švageri: "izraun man nu mugoras trejs zveinas, jo tev vajadzēs paleiga tod, lai pakosa dalnu, jis byus jam tyuleņ paleigā. Mōsas brōļs atsavasaloj un aizīt. Īsasāst laiveņā un grib, lai laiveņa jū aiznas pi jaunōkōs mōsas. Na par ilgu laiku laiveņa aiznesia jū uz mōsas ustobu. Īgōjis sasavasaloj ar mosu. Mōsa stypri sazabeist un soka, lai globojūtīs ātri, jo šōs veirs asūt stypri dusmeigs. Brōļs apvalk mugorā sovus svōrkus un palīk naradzams. Īlein koktā un gaida. Na par ilgu laiku atskrīn mōsas veirs putna veidā nūzapurynoj un īīt ustobā par brangu veiru. Īgōjis ustobā sōk ūstēt un jautoj kas te ir par kristeita cylvaka smoku. "O, kazyn kur pats esi izaskaidējīs un vysaidu smoku saūds tagad vēļ vaicoj kas par smoku? Veirs apsamīrynoj un prosa vakareņu. Sīva padūd vakareņas un ād pate leidza āstu. Āzdama sīva soka, kū tu tagad dareitu ka pi myusu cīmā atbrauktu muns brōls. Veirs nikō, apdūmoj drusku un soka ka es ar jū vysu nakti esšu un dzeršu. Brōļs par nailgu laiku nūvalk svōrkus un daīt pi sova švagera. Švagers laipni sajam. Ād un dzer vysu nakti. Reitā kad mōsas veirs grib skrīt paceļu un soka: izraun man nu mugoras trejs spolvas un jo tev vajadzēs paleiga tod pakosi vin dalnā, as byušu klōtu. Brōļs grib lai jū laiveņa aiznas uz vysušmukōkū meitini pasaulī. Laiveņa skrīn, skrīn īskrīn kolnūs un skrīn ar vīnu augšōk. Golu golā daskrīn leidz vīnai mōjeņai. Puiss izkōp nu laiveņas un īīt ustobā. Īgōjis vīnā kambarī jis redz šmuku, šmuku meitini. Sōka jis ar meitini runōt un jei ari ir ar mīru byut jam par sīvu. Tai jī dzeivoj. Vīnu reizi īt jis apsavārtūs cytu kambaru. Īgōjis vīnā kambarī jis redz pīsītu kēdēs malnu cylvaku. Cylvaks sōk uz jū laipni lyugtīs, lai īdūdūt šam dzert jau seņ šis naasūt dzēris. Puiss atnaz vīnu nēšu ūtru, kai atnaz trešū, valns izdzers un pōrraun kēdes pušu. Tagad soka, ka tu mani izglōbi es tevi pamesšu dzeivu, bēdz ātri prūjom a jo nā, tod tyuleņ saplēsšu. Puiss ātri aizskrīn. Apviļcs svōrkus īt otkon ustobā. Valns par tū laiku beja aizskrejis. Puiss soka uz sovu jaunū sīvu, lai izprosa nu valna kur globojās jō dzeiveiba. Kad valns jau natōli nu mōjom, puiss otkon apvalk svōrkus un palīk naradzams. Valns īskrējis ūž, ūž un prosa kas te taida par sveša cylvaka smoku. Meitine soka, ka nazyn kur pats esi izaskraidējīs tagad vēļ prosi kas par smoku. Vokorā meitine vaicoj nu valna, kur globojās tova dzeiveiba? Valns soka slūtā. Tai meitine tyuleņ uz slūtu un grib nūglobōt. Valns soka par kū tu skrēji uz slūtu? Meitine atbiļd: ka šai asūt jōgloboj tova dzeiveiba kai acs pīrē. Valns dūmoj ka tys patīši tai ir unn sōka stōstēt kur eistyn jō dzeiveiba atsarūnās. Soka: muna dzeiveiba atsarūn aiz trejdeveņom vaļstim vīnā solā. Solas vydā ir uzuls; ūzulā ir kaste. Kastē ir peile; peilē ir ūla; ūlā dag svece un jo svece apdzīst es mierstu. Tai puiss itū vysu dzierdējis aizskrēja leidz jyurai un nazynōja kai tikt pori jyurai leidz solai. Te jam īsagōdōja sovu švageru spolvas. Jis tyuleņ pajēme pakasēja dalnā ar pyrmō švagera spolvom. Uzreizes beja švagers ar sovim meža zvārim klōtu. Pakasēja dalnu ar ūtrō švagera spolvom. Uzreizes beja ūtrajs švagers ar sovom zivim klōtu. Pakasēja dalnu ar trešō švagera spolvom. Uzreizes beja trešajs švagers ar sovim putnim klōtu. Vysi prosa kas par vajadzeibu. Puiss stōsta ka šam vajagūt dabōt solas aiz trejdeveņu valstiu; solā asūt uzuls; ūzula vydā kaste; kastē asūt peile; peilei vādarā asūt ūla un tōs šam vajag dabōt. Vysi kūpā meklej meklej cykom atrūn solu. Solas vydā lels, lels ūzuls. Puiss soka uz ērgli lai jis nas kasti uz molu. Atnaz kasti navar attaisēt. Lōcs dagōjis kai syta depi tai kaste vaļā. Kai tikai kastei vōks tyka valā tai peile nu jōs ōrā i bāg paceļu. Valns par tū laiku sōka slimt. Kai tikai ērglis tū pamanēja, tai tyuleņ peilei pakaļā i daskrējis pi peiles jū saplēš a ūla nu peiles vadara spurkšs jyurā. Meklej, meklej cykom vīns vacs asars dabōja. Puiss dabōjis ūlas un sastās sovā laiveņā īkšā i laiž uz valna mōjeņu. Valns par tū laiku brīsmeigi svaidās pa gultu un ir natōli nu mieršonas. Tikkū puiss īgōja ustobā |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-02-23 15:53:57 |
| Updated | 2022-02-23 16:22:25 |
| Transcription (text) | tai i valnam ar ūlu par golvu. Kai ūla pleisa, tai svece dzysa i valns nūmyra. Puiss pajēmia meitini sev par sīvu i dzeivōja laimeigu myužu. Stōstēja St. Apšinīks. 16.g.v. (Domopoles pog. Dzierdāta Domopoles pog.) 8Pōrsoka par zalta ōbeļneicu.Ogrōk laikim beja tai. Beja vīnam kungam sads un sada vydā vīna ōbeļneica ar zalta ōbelim. Kungs redz ka jam tūs ōbeļus zūg. Kungam beja trejs dāli, divi gudri trešs muļkeits. Kungs syuta vacōkū dālu sorgōtu. Tys aizīt sorgoj. Sōk jam īt mīgs. Aizīt uz škyuni un pōrguļ leidz reitam. Reigā aizgōjis soka tāvam, ka nikō naredzējis. Tāvs aizīt verās - otkon vīna ōbeļa nav. Tagad syuta videjū dālu, lai īt sorgōtu. Tys ari taipat aizīt sorgōtu un aizmīg. Ap pusnakti kai tikai jam sōk īt mīgs tai jis aizīt uz škyuni i pōrguļ leidz reitam. Reitā aizīt sokā tāvam ka nikō nanūsorgōjis. Tāvs aizīt un redz ka otkon vīna ōbeļa tryukst. Tagad muļķeiša kōrta īt sorgōtu. Tāvs jō nagrib laist. Bet muļkeits prosa, prosa tai i jū palaiž. Muļkeits aizīt sorgōtu. Īkōp kūkā un sēd. Pēc pusnakšu atskrīn naskas speideigs kai saule, daskrīn putns. Kai tikai putns grib cierst ōbelī tai muļkeits kai ker tai i izraun putnam vīnu spolvu. Reitā muļkeits īnas spolvu ustobā, - vysa ustoba gaiša. Tāvs uz dālim soka, ka lai īt putna maklātu jo jau vīna spolva tik spūdra, tod vysam putnam vajag byut kai saulei. Šū reizi palaiž vysus trejs. Obeji brōli brauc pyrmi a muļkeits vēļ i nav sazataisējīs. Tai jis ātri paker symtu rubļu zyrgam mugorā i dzanās pakaļā. Dadzan brōļus uz kristcelia. Pi vīna cela prīdē ar īgrīzumu: pašam labi, zyrgam slykti; ūtrā prīdē īgrīzts krists a kristā īraksteits pi ūtrō ceļa: pašam slykti zyrgam labi; uz trešō ceļa prīdē ari īgrīzts krists a kristā pīraksteits: pašam slykti i zyrgam slykti. Obeji gudrī brōli aizbrauc pa lobōkīm celim, bet muļkeišam jōbrauc pa tū kur pošam slykti i zyrgam slykti. Nikō darēt, jōbrauc vin ir, a obeji gudrī brōli pabrauc drusku i laižās atpakaļ. Muļkeits brauc, brauc i sateik cylvakus kuri syt klybu vylku. Dabraucs jis soka: par kū jyus jam sitit laidit lobōk valiā. Ka tev tik daudz naudas ir ar kū samoksōt tod palaissim. Nu a cik tod jyusim vajag? Dūd symtu rubļu atdūsem soka cylvaki. Tai kunga dals samoksoj un brauc reizē ar vylku. Celiā vylks soka uz saiminīku: dūd man ēst! A kū tad tev dūšu ka man pašam nav kō ēst? Dūd zyrgu soka vylks. Labi kunga dals i atdūd tai vylks i zyrgu apād. Tagad kunga dals sōk raudōt, ka jam nav vairōk ar kū braukt. Vylks soka: sēstīs man mugorā, es tevi aiznesšu kur tu vīn gribeisi. Kunga dals soka: aiznes mani uz tū vītu kur ir zalta putns. Tai jis sāstās vylkam mugorā i brauc. Vylks sazastīp i nav kō redzēt ka jis jau pi piļs ir klōtu, kur dzeivoj zalta putns. Vylks soka: nem putnu, bet kletkas naazteics; kai aizkarsi kletku tai putns sōks dzīdōt a kletka doncōt i tevi sagyus. Jou gona byus skaists putns no kletka byus veļ skaistōka no jō tikai najem. Kai tikai vylka saiminīks īīt pogonu pilī putna kert no kardams dazasyt pi kletkas. Tai tyuleņ putns sōk dzīdōt i kletka doncōt, tai i šū sagyun. Sagivuši i vad uz kieneņu tīsōtu. Kieneņš soka: ai, ai, ai kai tovs tāvs nabeja zaglis a tu tagad zaglis. Jo jau tu gribi tikt pi zalta putna tod aizskrīn aiz diveju kieneņu valstiu trešā byus kieneņam zalta zyrgs, tū tu man atved. Jam nikō darēt - apsajam. Izgōjis vylkam un stōsta ka tai un tai šam asūt. Vylks soka nu nikō, kai jau tu mani izglōbi nu nōves tai i as tev paleidzeišu, sēstīs man mugorā es tevi aiznesšu uz tū kieneniu kam zalta zyrgs, bet zyrgu nymdams nasadur pi īmovu, kai tikai dasadūrsi, tai īmovi skanēs i zyrgs lakstēs, tai tevi i sagyus. Kunga dals sāstās vylkam mugorā i vins divi i pi piles klōtu. Tai jis pats īt īkšā, pogonu pilī pi zalta zyrga. Kai ker zyrgu tai dasasyt jam pi īmovu. Zyrgs sōk lakstēt, īmovi zvanēt, saskrīn pogoni i sagyun i valk pi sova kieneņa. Kieneņš soka: ai, ai, ai kai tovs tāvs nabeja zaglis a tu tagad zaglis, jo jau tu gribi tikt pi zalta zyrga tod jyuras vydā ir ustoba un ustobā ir jumprova, atved man jū dabōsi zyrga i īmovu. Nikō darē - apsajam. Izgōjis pi vylka raud i stōsta kas jam nūtyka. Vylks soka, kai jau tu mani izglōbi, tai as tev paleidzeišu |
| Transcribe text |
Map legend
Showing 1-1 of 1 item.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Bērzpils (Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads) | 1928 | Place of hearing | Village |
