#LFK 709, 8
Pasaka par zelta ābeli
8
Latvian
High Latvian dialect
1928
1928
File
File
File
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-02-23 15:53:57 |
| Updated | 2022-02-23 16:22:25 |
| Transcription (text) | tai i valnam ar ūlu par golvu. Kai ūla pleisa, tai svece dzysa i valns nūmyra. Puiss pajēmia meitini sev par sīvu i dzeivōja laimeigu myužu. Stōstēja St. Apšinīks. 16.g.v. (Domopoles pog. Dzierdāta Domopoles pog.) 8Pōrsoka par zalta ōbeļneicu.Ogrōk laikim beja tai. Beja vīnam kungam sads un sada vydā vīna ōbeļneica ar zalta ōbelim. Kungs redz ka jam tūs ōbeļus zūg. Kungam beja trejs dāli, divi gudri trešs muļkeits. Kungs syuta vacōkū dālu sorgōtu. Tys aizīt sorgoj. Sōk jam īt mīgs. Aizīt uz škyuni un pōrguļ leidz reitam. Reigā aizgōjis soka tāvam, ka nikō naredzējis. Tāvs aizīt verās - otkon vīna ōbeļa nav. Tagad syuta videjū dālu, lai īt sorgōtu. Tys ari taipat aizīt sorgōtu un aizmīg. Ap pusnakti kai tikai jam sōk īt mīgs tai jis aizīt uz škyuni i pōrguļ leidz reitam. Reitā aizīt sokā tāvam ka nikō nanūsorgōjis. Tāvs aizīt un redz ka otkon vīna ōbeļa tryukst. Tagad muļķeiša kōrta īt sorgōtu. Tāvs jō nagrib laist. Bet muļkeits prosa, prosa tai i jū palaiž. Muļkeits aizīt sorgōtu. Īkōp kūkā un sēd. Pēc pusnakšu atskrīn naskas speideigs kai saule, daskrīn putns. Kai tikai putns grib cierst ōbelī tai muļkeits kai ker tai i izraun putnam vīnu spolvu. Reitā muļkeits īnas spolvu ustobā, - vysa ustoba gaiša. Tāvs uz dālim soka, ka lai īt putna maklātu jo jau vīna spolva tik spūdra, tod vysam putnam vajag byut kai saulei. Šū reizi palaiž vysus trejs. Obeji brōli brauc pyrmi a muļkeits vēļ i nav sazataisējīs. Tai jis ātri paker symtu rubļu zyrgam mugorā i dzanās pakaļā. Dadzan brōļus uz kristcelia. Pi vīna cela prīdē ar īgrīzumu: pašam labi, zyrgam slykti; ūtrā prīdē īgrīzts krists a kristā īraksteits pi ūtrō ceļa: pašam slykti zyrgam labi; uz trešō ceļa prīdē ari īgrīzts krists a kristā pīraksteits: pašam slykti i zyrgam slykti. Obeji gudrī brōli aizbrauc pa lobōkīm celim, bet muļkeišam jōbrauc pa tū kur pošam slykti i zyrgam slykti. Nikō darēt, jōbrauc vin ir, a obeji gudrī brōli pabrauc drusku i laižās atpakaļ. Muļkeits brauc, brauc i sateik cylvakus kuri syt klybu vylku. Dabraucs jis soka: par kū jyus jam sitit laidit lobōk valiā. Ka tev tik daudz naudas ir ar kū samoksōt tod palaissim. Nu a cik tod jyusim vajag? Dūd symtu rubļu atdūsem soka cylvaki. Tai kunga dals samoksoj un brauc reizē ar vylku. Celiā vylks soka uz saiminīku: dūd man ēst! A kū tad tev dūšu ka man pašam nav kō ēst? Dūd zyrgu soka vylks. Labi kunga dals i atdūd tai vylks i zyrgu apād. Tagad kunga dals sōk raudōt, ka jam nav vairōk ar kū braukt. Vylks soka: sēstīs man mugorā, es tevi aiznesšu kur tu vīn gribeisi. Kunga dals soka: aiznes mani uz tū vītu kur ir zalta putns. Tai jis sāstās vylkam mugorā i brauc. Vylks sazastīp i nav kō redzēt ka jis jau pi piļs ir klōtu, kur dzeivoj zalta putns. Vylks soka: nem putnu, bet kletkas naazteics; kai aizkarsi kletku tai putns sōks dzīdōt a kletka doncōt i tevi sagyus. Jou gona byus skaists putns no kletka byus veļ skaistōka no jō tikai najem. Kai tikai vylka saiminīks īīt pogonu pilī putna kert no kardams dazasyt pi kletkas. Tai tyuleņ putns sōk dzīdōt i kletka doncōt, tai i šū sagyun. Sagivuši i vad uz kieneņu tīsōtu. Kieneņš soka: ai, ai, ai kai tovs tāvs nabeja zaglis a tu tagad zaglis. Jo jau tu gribi tikt pi zalta putna tod aizskrīn aiz diveju kieneņu valstiu trešā byus kieneņam zalta zyrgs, tū tu man atved. Jam nikō darēt - apsajam. Izgōjis vylkam un stōsta ka tai un tai šam asūt. Vylks soka nu nikō, kai jau tu mani izglōbi nu nōves tai i as tev paleidzeišu, sēstīs man mugorā es tevi aiznesšu uz tū kieneniu kam zalta zyrgs, bet zyrgu nymdams nasadur pi īmovu, kai tikai dasadūrsi, tai īmovi skanēs i zyrgs lakstēs, tai tevi i sagyus. Kunga dals sāstās vylkam mugorā i vins divi i pi piles klōtu. Tai jis pats īt īkšā, pogonu pilī pi zalta zyrga. Kai ker zyrgu tai dasasyt jam pi īmovu. Zyrgs sōk lakstēt, īmovi zvanēt, saskrīn pogoni i sagyun i valk pi sova kieneņa. Kieneņš soka: ai, ai, ai kai tovs tāvs nabeja zaglis a tu tagad zaglis, jo jau tu gribi tikt pi zalta zyrga tod jyuras vydā ir ustoba un ustobā ir jumprova, atved man jū dabōsi zyrga i īmovu. Nikō darē - apsajam. Izgōjis pi vylka raud i stōsta kas jam nūtyka. Vylks soka, kai jau tu mani izglōbi, tai as tev paleidzeišu |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-02-23 16:22:34 |
| Updated | 2022-02-27 18:22:35 |
| Transcription (text) | dabōt jumprovas. Ej pi kienenia un soki, lai īdūd trejs buteleites, trejs glōzeitis un trejs peiragi. Kad beja dabōjis tod sādās vylkam mugorā i aiznas uz ustabeņu. Kad kunga dals nūkōpia nu vylka mugoras, tod vylks sacieja: īej, izkurini ustobu, izlīc uz golda pyrmū peiragu, pyrmū glōzi i pyrmū buteli, a pats pazagloboj. Kunga dals īīt ustobā izkurinoj i izlīk uz golda pyrmū peiragu, pyrmū glōzi i pyrmū buteli. Atskrīn raudivia, nūsasvīž i palīk par jumprovu i īraudzējuse ka golds apklōts un ustoba izkurinōta soka: Ite atdzeivōju vinpadspit godu, tod nikō loba naredzēju a tagad i ustoba izkurinōta i golds apklōts. Jo esi jauns - tod esi muns bryugons, a jo esi tāvs - tod ej ōrā. A kunga dals pasaglobōjs i naīt ōrā. Jumprova paād, pōrguļ nakti i ūtrā reitā otkon aizskrīn uz jyuru. Ūtrā dīnā kunga dals izkurinoj ustobu veļ syltōku, izlīk uz golda ūtrū peiragu, ūtrū glōzeiti i ūtrū buteleiti a pats pazagloboj. Atskrīn raudivia, nūsasvīž i palīk par jumprovu. Otkon īraudzējuse apklōtu goldu īsasaucia: es atdzeivōju itia vinpadsmit godu i nikaida lobuma natyku redzējuse. Jo tu esi jauns tod esi muns bryugons a jo esi tāvs tod ej ōra. Kunga dals naīt. Jumprova paād, pōrguļ nakti i ūtrā reita otkon aizskrīn uz jyuru. Trešā dīnā kunga dals izlīk uz golda trešū peiragu, trešū glōzi i trešū buteli i izkurinoj syltu, syltu ustobu i pats pazagloboj. Atskrīn raudivia, nūsamat i palīk par skaistu jumprovu i otkon īraudzējuse apklōtu goldu īsasaucia: Ita as vinpadsmit godu asu dzeivōjis i nikaida lobuma naasu redzējuse. Jo esi jauns - tod esi muns bryugons, a jo esi tāvs tod ej ōrā. Kunga dals napasarōda. Jumprova paād, pōrguļ trešū nakti, bet uz jyuru naskrīn. Tai kunga dals izskrīn ōrā kur beja pazaglobōjīs i grib sagyut jumprovu. Jumprova pōrzavierš par vysaidu zvāru, bet kunga dals jū beidzūt sajam otkon tai golu golā jumprova pōrsavierš par vārpsti. Tai kunga dals pōrlauž vārpsti i jumprova palīk vēļ skaistōka. Vylks atskrīn pi durovu un soka, lai sāstas jam mugorā, ar vysu jumprovu. Tai i vylks aiznas obejus natōli nu kieneņa piļs kuram zalta zyrgs. Kunga dals nagrib atdūt jumprovas kieneniam i prosa nu vylka padūma, vylks soka: as palikšu par jumprovu, ved mani īkšā, bet ka tev īdūs zyrgu tai steidzīs ar jumprovu paceliu gon as jyusu dadzeišu. Kunga dals īvad vylku par jumprovu. Pogonu kieneņš atdūd zyrgu i pajam jō vītā jumprovu, bet kunda dals ar jumprovu zyrgam mugorā i brauc cik vin ōtri var. Pogonu kieneņš grib ar jumprovu pastaigōt, kai tikai īīt dōrzā tai jumprova aizagaudoj i par vylku kryumūs īškā. "Ē, soka pogonu kieneņš, zaglis beja zaglis i palīk, kū tu tagad jō dadzeisi - tagad jō vaira nadadzeisi." Vylks dadzan kunga dāla i obeji brauc pī tō kienenia kuram zalta putns. Jumprovu kunga dals atsjōj [atstōj] natōli nu piļs a pats ar vylku īt pi pogonu kienenia. Vylks palīk par zalta zyrgu un kunga dals vad napareizū zyrgu pi pogonu kienenia. Kieneņš radzādams zalta zyrgu atdūd kunga dālam putnu ar vysu kletku. Kunga dals ar vysu kletku i putnu ātri skrīn uz jumprovu i brauc cik vin ātri var. Pogonu kieneņš grib ar zyrgu pabraukōt, bet zyrgs uz vōrtim vin kašās. Kai tikai palaidia drusku zyrgu uz vōrtu pusi, tai zyrgs aizakauc i par vylku kryumūs īkšā. "Ē, soka pogonu kieneņš, zaglis beja i zaglis paliks, kur tu tagad jo dadzeisi - tagad jō vairs nadadzeisi." Vylks dadzan kunga dālu un soka: tagad tu dabōji vysa, kō vin vajadzieja, verīs naguli uz celia, tai tev byus nōvia." Kunga dals-muļkeits brauc, brauc, īrauga jauku pakalneiti i aizbrauc uz turīni. Pasoka putnam, lai dzīd, zyrgam lai runoj i pats ar jumprovu aizmīg. Brōli nu mōjas īrauga, ka natōli nu jūs piles, vyss tai i speid. Pajam zyrgus i aizbrauc vārtūs kas tī varātu byut. Dabrauc redz muļkeiti ar zalta putnu kletkā, skaistu jumprovu i zalta zyrgu. Tai obeji brōli, kai redz |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-02-27 18:29:14 |
| Updated | 2022-03-07 20:04:35 |
| Transcription (text) | muļkeits guļ tai sarunoj jū nūkaut. Kai nūrunoj, tai i padora; nūcierš muļkeiti i īvalk kryumūs, bet pašu ar aizmygušū jumprovu aizbrauc. Sarunoj ka vacōkais brōļs precēs jumprovu a videjam byus putns ar klektu i zyrgs ar īmovim. Atskrīn vylks un redz sovu glōbēju nūsystu, aizīt nūkūž zyrgu i īlein zyrga vādarā. Skrīn kraukļu bors. Tāvs pa prīkšu skrīdams soka uz bārnim: naciertit itej ir buntu galia. Skrīn ūtrs kraukliu pulks i klīdz: galia, galia, bet tāvs soka naciertīt itei ir buntu galia. Skrīn vēļ trēšs kraukliu pulks i klīdz: galia, galia, bet tāvs soka naciertit itei ir buntu galia. Vins krauklis itō nadzierdēja; kai nūsamiatia cierst, tai i vylks jū sagyun i soka atnez man trejōs butelēs yudinia. Vīnā myrušō, ūtrā augušō, trešā dzeiveibas yudinia tod palaišsu. Krauklis skrīn aiz trejdeveniu zemu i atnaz. Vylks saplieš kraukli i sasmierej ar myrušū yudini, - tai krauklis saleip; sasmierej ar augušū tai saaug obejas dalias kūpā; kai sasmierej ar dzeiveibas yudini tai palīk dzeivs. Tai vylks atdzeivynoj zyrgu i sovu kungu. Muļkeits pīzacēlīs soka: vot ilgi gulēju! Vylks soka: steidzīs ātri uz sātu, tovam vācokajam brōliam ar jumprovu kōzas. Aizgōjis un prosi lai rōda zeimes. Muļkeits aizīt un sateik tāvu. Tāvs soka - vot kū tovi brōli padarēja a tu nikō? Muļkeits soka uz tāvu lai parōda kaidas zeimes pi putna, zyrga i jumprovas, tod tūlaik jis ticēs. Brōlim nav kō parōdēt, bet muļkeits soka putnam lai dzīd, zyrgam lai runoj i jumprovai lai dzīd. Tai brōli atsazeist ka padarējuši slykti, bet muļkeits jī pīdevia un pats sataisēja ar jumprovu kōzas i dzeivoj laimeigi. Stōstēja Anna Kozur, Mastareigas cīmā, Bērzpiļs pog. 33.g.v. 9Vīnam kieneniam beja dals i meita. Jam kotru dīnu valns sapliasia symtu cylvaku. Pādejū reizi - jam diveju cylvaku pītryukst a sova dāla un meitas jam nazagrib dūt. Jis soka lai jī obeji bāgūt. Kieneņš obejim bārnim īdūd susekli, komuli i grōmotu. Atskrīn valns un prosa lai dūd jam obejus bārnus. Dūmoj ka es jūs nadabōšu, as jūs dadzeišu i apiesšu! Tāvs dūdams bārnim komuli sacieja: ka jau valns byus tyuli svīdit zemia komuli, byus taids lels kolns ka valns ni pōri pōrīs, ni apleik apīs. Ka otkon valns byus tyvu svīdit ziamia susekli, byus taids mežs, ka ni valns pōri pōrīs ni apleik apīs. Ka valns otkon byus tyuli atskaitit nu grōmotas vōrdus nu sōkuma leidz golam - byus taida guņs upia ka valns pōri natiks, a jo atskaiteisīt tūs pošus vōrdus nu beigu leidz sōkumam tai guņs nūdziss. Nu īsōkuma obejim beja īt vīgli, bet vēliok palyka gryuši. Tai brōļs kreit pi ziamis i klausās ka valns jau natōli tai svīž susekli ziamia - tai tyuleņ izaug lels bīzs mežs. Daskrīn valns pi meža tai i atsasyta i aizaklīdzia: Ā, dūmojit ka jyusu nadadzeišu, gon as jyusu dadzeišu. Cykom valns leida miežu, cykom obejim beja vīgli īt, kai tikai valns nūleida mežu tai jīm i palyka gryuši īt. Brōļs soka: laikam valns jau piac myusu dzanās; krita pi ziamias i klausas, soka, natōli asūt, tai svīdia komuli ziamia tai izataisieja lels kolns. Valns daskrieja pi kolna i aizaklīdzia: ā, dūmojit ka as jyusu nadadzeišu - dadzeišu i apiesšu valiā jyus nikur natiksiat. Cykom valns biadia kolnu, cykom jīm beja vīgli īt kai tikai valns tyka kolnam cauri tai jīm obejim palyka gryuši. "Laikam valns piac myusu dzanās, soka brōļs, krita pi ziamias i klausās - natōli asūt. Tai nūlasieja vōrdus nu gola leidz golam tai i izataisieja lela guņs upia. Saskrieja valns pi upias i aizaklīdzia: dūmojit ka as jyusu nasagyušu - gon jyus tiksiat munūs nogūs!" Brōļs sataisa butkeniu i dzeivoj. Īt |
| Transcribe text |
