#LFK 709, 14
Pasaka par raganu
14
Latvian
High Latvian dialect
1928
1928
File
File
File
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-08-05 11:44:21 |
| Updated | 2022-08-05 12:08:17 |
| Transcription (text) | kū jei tī īkšā salykusia. A mōsa kastē soka: radzu, radzu kod par symtu jyugu. Ā jov as gudris, a jej viaļ gudrōka tai jis aiznas kasti nūsveids. Par kaidu laiku mōsa otkon soka uz valnu: tagad otkon vajadzeitu aiznest tāvam gastiņču. Lai tikai salīkūt kastē gon šis aiznesšūt. Masia otkon atzeivyna jaunōkū mōsu, īlīk kaste, pīlīk vysaidu dōrgu montu i soka valnam: kam īkšā nazaskateitu, as radzu kod par symtu jyugu. Valns pusceliā otkon apsastōj i soka: vajadzātu attaisiat kasti i pazaviārt, kas jamā ikšā. A mōsa kastē soka: radzu, radzu kod par symtu jyugu. A jov as gudrs, a jei viaļ gudrōka. Tai jis otkon aiznas kasti ar montom. Vial par kaidu laiku Masia grib aizsyutēt tāvam gastiņčus, valns lai tikai sakrāmojūt vin, šam tagad asūt moz vaļas i lai nūlīkūt pi durovu. Masia atsoka, ka šei salikšūt gon, a patia aizīšūt uz upi driebu mozgōtu. Tai jei pīlīk pylnu kasti ar vysaidom dōrgom montom i pate īkōp īkšā i aizaslādz, a pi upis nūlīk nu cukra iztaiseitu miaitu ar vōleitem pi rūku; kai vējs papyuš, tai vōleites sytās pi valātuvis. Valns nadaboj ustobā īskrīt, paķer kasti i stīp uz Masis tāva sātu. Pusceļā jis grib apsaskatēt kas kastē īkšā; a Masia soka radzu, radzu kod par symtu jyugu. A jov as gudrs a jei vial gudrōka, soka valns i aiznas kasti pi Masis tāva durovu i nūsvīž. Atskrējs atpakaļ uz sovu sātu valns redz, ka vysas montys aiznastys, skrīn kambarī - i mōsu nav. Tai jis tyuleņ uz upi, pi cukra miaitys i ād. Ō, soka valns, gorda gon muna sīveņa, a Masia ar mōsom i tāvu dzeivoj vēļ šudiņ, ka vakar nanūmyra. 12Variants.Vīnu reizi dzeivōja mōtia ar trejom miaitom. Mōtia īraudzējusia dōrzā pi kōpustim malnu ōzi syuta jaunōku miaitu izdzeit, tai ōzs aizraun jū paceļu. Taipat nūteik ari ar obejom vacōkōm miaitom. (cyts taipat kai īprīkšejā pōrsokā). 13Variants.Vīnu reizi dzeivōja mōtia ar trejom miaitom. Kaidu dīnu jaunōkō miaita īt pastaigōju sovā dōrzeņā. Garom brauc kungs malnūs svōrkūs i soka: jumpraveņ, jumpraveņ ša zalta ōbeleits. Kai miaita īt nymtu ōbelia, tai jū kungs saker i aizvad. Kungs beja valns. (cyts tōļōkais taipat kai pyrmajā pōrsokā, tikai valns saād na cukra miaitu a voska miaitu). Atstōstēja St. Apšinīks. (Dzierd. Domopoles pog.) 14Posoka par rogonu.Vīnam kupčam beja divi bārni: dals beja vacōks, a mōsa jaunōka. Kad tāvs nūmyra brōļs pajam sev sīvu, a sīva beja rogona. Kotru reizi kod brōļs atbrauc nu dorba soka: vasala mōseņ, vasala sīveņ. Itys rogonai napatyka, ka kotru reizi pyrmōk vasalojās ar mōsu. Kaidu reizi brōļs aizbrauc a rogona nūkāvusia viersi i soka, kod atbrauc, veiram: redzi veireņ kū tova lobō mōsenia padarēja. Brōļs atbiļd: a jis taipat pīkreit myusim, kai i jai. Tai rogonai |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-08-05 13:33:47 |
| Updated | 2022-08-05 13:48:31 |
| Transcription (text) | nikas naizgōja. Ūtrā reizē brōļs atbraucs soka: vasaly mōseņ, vasaly sīven. Tai rogona otkon sasadusmoj. Jei pajam i nūkaun vyslobōkū zyrgu i kad atbrauc brōls soka: redzi veireņ kū tova lobō mōsenia padarēja. A brōļs atsoka: tys taipat jai pīkreit kai myusim. Trešā reizē jei padora mōsu par kūrslu i nūkāvusia sovu bārnu soka kad atbrauc veirs: redzi veireņ kū tova lobō mōsenia padarēja. Brōļs sasadusmoj i prosa par kū mōsa tai darēja, jei dzierd bet navar atbiļdēt. Tai brōļs atcārt jai obejas rūkas i palaiž jū pasaulī a rūkas izsīn jai uz mugoras. Tai jei īt īt, i īīt mežā. Jū saker lōcs i īvalk sovā mygā. Vīnu reizi brauc garom kienenia dals i īraudzējis lōci grib jū šaut, a lōcs soka lai šaunūt lobōk plyku miaitu. Kienenia dals īīt mygā i riadz skaistu, skaistu miaitu tikai bez rūkom. Jis aizvad jū uz sovu pili apgierb i apprecej. Kieneniam vajadzieja īt karūs. Par tū laiku, cykom kienenia dals ir karūs, kienenīniai pīdzymst dals ar vīnu motu sudobra ar ūtru zalta. Kieneniņia aizroksta vieram vēstuli ka jai pīdzims skaists dals. Kai jai pīdzyma dals tai jai rogonas būreiba izgaisa, jo jei beja izlykta cykom jū apprecēs un jai pīdzims dals. Kienenīnia īdūd vīnam karaveiram vēstuli lai jis aiznas veiram. Karaveirs īt cauri caur rogonas mōjeniu. Rogona sauc jō īkšā pabaroj i īdūd nakts mōjas. Cykom karaveirs guļ rogona izzūg jam vēstuli i pōrroksta, ka kienenīniai pīdzims dals ni rupucs, ni varde, nikam godnys. Kienenia dals atroksta, lai namaitojūt jo nūstu, bet lai gaidūt cykom jis pats atbraukšūt. Karaveirs īt otkon atpakaļ i īīt otkon pi rogonas; rogona otkon pōrroksta viestuli, ka kieninīnis lai nagubeja bārnu lai ībōž azarā. Ūtru reizi otkon pīdzymst viaļ skaistōks dals. Kieneņš otkon ir karā. Kienenīnia otkon pīroksta viestuli veiram i pīsoka lai karaveirs naīt nikur pa ceļam īkšā. Karaveirs itū reizi grib īt garom, bet rogona otkon lyudz jū īkšā, lai pōrguļūt naktsmōjas pi jōs. Karaveirs beidzūt ir ar mīru. Cykom jis guļ, rogona otkon izzūg i pōrroksta vēstuli ka dals otkon asūt pīdzims kai mūškis. Kienenia dals otkon atroksta, lai turūt jū dzeivu. Cykom karaveirs atpakaļ īdams guļ pi rogonas, rogona otkon pōrroksta viestuli, lai nūmaitojūt kienenīni i dālu. Kienenīnia ar obejim dālim palīk dzeiva. Kad kienenīņai pīdzymst vial trešais dals, jei īdūd otkon kieneņa dālam nūnest viestuli. Karaveirs otkon īīt pi rogonas. Cykom kienenia karaveirs īīt pi rogonas pōrgulātu, tai rogona izzūg otkon jam viestuli i pōrroksta, ka asūt dzimis ni šis ni tys. Kienenia dals atroksta lai jō nanūgubej. Cykom karaveirs atpakaļ īdams pi rogonas guļ, rogona otkon izzūg jam viestuli i pōrroksta, lai dālu i kienenīni nūcārt. Nikō, kienenīnia izsīn dālus uz mugoras i īt pa pasauli. Īsagribēja jai dziart, jei kai līcās dziart, tai dāli īkreit azarā, izviļkt jei navar par tū, ka jai rūku nav. Te jai līkas, ka nazkas soka, lai bōž vīn rūkas yudinī, kai jei ībōž rūkas yudinī, tai rūkas jai otkon pīaug. Jei izvalk bārnus i īt tōļōk. Pagōjusia kaidu gobolu, jei sateik gani. Kieneninia riadz ka gania skotās uz jōs skaistōm driābiam. Jei soka uz gani voi jei nagribūt |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-08-05 20:26:52 |
| Updated | 2022-08-05 20:42:51 |
| Transcription (text) | pōrmainiat driabiam. Gania ir ar mīru; tai kienenīna tagad staigoj tōļōk. Jei īt, īt i daīt pi sova brōlia ustobas; tī dzer i prīcojās i kienenia dals ir tī. Jei īīt īkša, a jōs ganis driābiās nivins napazeist. Cyti īsōk runōt, ka vajadzātu stōstēt kū, tai kienenīniai līk stōstēt kū jei asūt pīdzeivōjusia. Jei īsōk vysu nu gola. Tū dzierd jōs veirs un brōļs. Tai kieņeņš pavēlej māršu - rogonu sapliast, a sovu sīvu aizvad uz pili i dzeivoj laimeigs. Stōstēja Anna Kozur, Mastareigas cīma, Jaunlatg. apr., 53. g.v. 15Bezščastnīs Jōņs.Vīnu reizi dzeivōja Bezsčastnais Jōņs. Kur jis dzeivō beja karaveiru pulks a karaveirim vajadzēja sorgōt pagrobu, kur kotru reizi pa vīnam karaveiram izgaisa. Apsajams pagrobu sorgōt Bezsčasnais Jōņs. Ap pusnaktim naskas nūsalaidia ziamiā i grib tikt pa pagroba greidu ōrā; Bezsčasnais Jōņs tur, tur - nūtur gon ar zūbynu. Tai kai Jōņs nūsorgōja pagrobu, jam atļāvia trejs dīnas dziart i iast. Pēc trejom dīnom otkon karaveiri atrūn taidu pat pagrobu: ar atslāgu aizslāgtu i ar pečatu aizleimeitu. Vajag otkon Jōņam Bezsčasnajam īt sorgōtu. Jōņs i aizīt. Ap pusnakti Bezsčasnais Jōņs dzierd, ka naskas jam soka nu pagroba, lai jū izlaiž ōrā. A kai as tiavi varu izlaist ōrā, ka durovom ir prīkšā atslāga i pečats. A vot soka, dalīc vīnas rūkys pierstu pi atslāgas a ūtrys rūkys pierstu pi pečatas tod durovys atsataisias pašis. Bezsčasnīs Jōņs tai i izdora. Izīt miaita i soka: ka tiav mania vajadzias aizej uz mežu pi mania ustabeniā. Jōņs Bezsčastnais tagad otkon gūļoj trejs dīnas nu vītas. Trešā dīnā Jōņs īdūmoj, ka jam jōnūīt leidz uz miaitu mežā. Jis aizīt uz mežu i atrūn ustabeņu ar aizslāgtom durovom. Jis atsyt vīnu atslāgu, atsyt ūtru, atsyt trešu i īīt ustobā. Īgōjis ustobā jis riadz rasnu viaci ar ratim zūbim kura cap bleiņus, a īraudzējusia Bezsčasnū Jōni grib jū sapliast, par jū jis nalaidia jōs dāla ōrā nu pagroba. Nikō as tovu miaitu asu izlaids i jei man sacēja lai as eju uz jū kod man īsavajadzēs. Viacia pasyuta Bezsčastnū Jōni lai jis īt pagrobā, jis atrass jōs miaitu guļūt a zam golvai jai asūt trejs svecis. Jōņs aizīt i atrūn sviacis. Jis īdadz vīnu sviaci tai valns klōt i vaicoj kū pavēleišūt. Lai aiznasūt jū uz kienenīnis pili. Tai jū vins, divi i aiznas. Kienenīnia beja ļūti lyla kartōtōja, ka jei kartōja, tod vysi pazaudēja spiali. Tai Jōņs Bezsčastnais grib ar kienenīni spialiat, ka šam asūt daudz naudas. Kai jī aizīt uz spielejamu ustobu Jōns īdadz vīnu sviaci i prosa lai jam atnaz lelu gubu naudas; kienenīnia itō naredzēja, jo jei beja aizgōjusia piac kartu. Tai jī īsōk spialiat. Jōņa naudas guba palīk mozōka i mozōka. Beidzūt kienenīnia atspēlej jam vysu naudu. Cykom kienenīnia nas naudu paceļu tai Bezsčastnais Jōņs aizdadz otkon trešū sviaci i prosa lai jam atnaz kartas ar kurom varātu kotru apspialiat. Valns atnaz, a kienenīņa pa durovu škierbu riadz, ka valns jam padūd kartas. Tagad spialiasiam ar munom kartom, soka Jōņs. Kienenīnia navar atsateikt. Tai kai jī sōk |
| Transcribe text |
