#LFK 709, 15
Pasaka par Bezščastno Jāni
15
Latvian
High Latvian dialect
1928
1928
File
File
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-08-05 20:26:52 |
| Updated | 2022-08-05 20:42:51 |
| Transcription (text) | pōrmainiat driabiam. Gania ir ar mīru; tai kienenīna tagad staigoj tōļōk. Jei īt, īt i daīt pi sova brōlia ustobas; tī dzer i prīcojās i kienenia dals ir tī. Jei īīt īkša, a jōs ganis driābiās nivins napazeist. Cyti īsōk runōt, ka vajadzātu stōstēt kū, tai kienenīniai līk stōstēt kū jei asūt pīdzeivōjusia. Jei īsōk vysu nu gola. Tū dzierd jōs veirs un brōļs. Tai kieņeņš pavēlej māršu - rogonu sapliast, a sovu sīvu aizvad uz pili i dzeivoj laimeigs. Stōstēja Anna Kozur, Mastareigas cīma, Jaunlatg. apr., 53. g.v. 15Bezščastnīs Jōņs.Vīnu reizi dzeivōja Bezsčastnais Jōņs. Kur jis dzeivō beja karaveiru pulks a karaveirim vajadzēja sorgōt pagrobu, kur kotru reizi pa vīnam karaveiram izgaisa. Apsajams pagrobu sorgōt Bezsčasnais Jōņs. Ap pusnaktim naskas nūsalaidia ziamiā i grib tikt pa pagroba greidu ōrā; Bezsčasnais Jōņs tur, tur - nūtur gon ar zūbynu. Tai kai Jōņs nūsorgōja pagrobu, jam atļāvia trejs dīnas dziart i iast. Pēc trejom dīnom otkon karaveiri atrūn taidu pat pagrobu: ar atslāgu aizslāgtu i ar pečatu aizleimeitu. Vajag otkon Jōņam Bezsčasnajam īt sorgōtu. Jōņs i aizīt. Ap pusnakti Bezsčasnais Jōņs dzierd, ka naskas jam soka nu pagroba, lai jū izlaiž ōrā. A kai as tiavi varu izlaist ōrā, ka durovom ir prīkšā atslāga i pečats. A vot soka, dalīc vīnas rūkys pierstu pi atslāgas a ūtrys rūkys pierstu pi pečatas tod durovys atsataisias pašis. Bezsčasnīs Jōņs tai i izdora. Izīt miaita i soka: ka tiav mania vajadzias aizej uz mežu pi mania ustabeniā. Jōņs Bezsčastnais tagad otkon gūļoj trejs dīnas nu vītas. Trešā dīnā Jōņs īdūmoj, ka jam jōnūīt leidz uz miaitu mežā. Jis aizīt uz mežu i atrūn ustabeņu ar aizslāgtom durovom. Jis atsyt vīnu atslāgu, atsyt ūtru, atsyt trešu i īīt ustobā. Īgōjis ustobā jis riadz rasnu viaci ar ratim zūbim kura cap bleiņus, a īraudzējusia Bezsčasnū Jōni grib jū sapliast, par jū jis nalaidia jōs dāla ōrā nu pagroba. Nikō as tovu miaitu asu izlaids i jei man sacēja lai as eju uz jū kod man īsavajadzēs. Viacia pasyuta Bezsčastnū Jōni lai jis īt pagrobā, jis atrass jōs miaitu guļūt a zam golvai jai asūt trejs svecis. Jōņs aizīt i atrūn sviacis. Jis īdadz vīnu sviaci tai valns klōt i vaicoj kū pavēleišūt. Lai aiznasūt jū uz kienenīnis pili. Tai jū vins, divi i aiznas. Kienenīnia beja ļūti lyla kartōtōja, ka jei kartōja, tod vysi pazaudēja spiali. Tai Jōņs Bezsčastnais grib ar kienenīni spialiat, ka šam asūt daudz naudas. Kai jī aizīt uz spielejamu ustobu Jōns īdadz vīnu sviaci i prosa lai jam atnaz lelu gubu naudas; kienenīnia itō naredzēja, jo jei beja aizgōjusia piac kartu. Tai jī īsōk spialiat. Jōņa naudas guba palīk mozōka i mozōka. Beidzūt kienenīnia atspēlej jam vysu naudu. Cykom kienenīnia nas naudu paceļu tai Bezsčastnais Jōņs aizdadz otkon trešū sviaci i prosa lai jam atnaz kartas ar kurom varātu kotru apspialiat. Valns atnaz, a kienenīņa pa durovu škierbu riadz, ka valns jam padūd kartas. Tagad spialiasiam ar munom kartom, soka Jōņs. Kienenīnia navar atsateikt. Tai kai jī sōk |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-08-05 22:26:37 |
| Updated | 2022-08-05 22:43:24 |
| Transcription (text) | kartōt ar sovom kartom tai atkartoj nu kienenīnias vysu naudu i vysu vaļsti. Tai jis aizīt otkon uz dīnasti, a kienenīnia jam pi jō ēdīņa dalīk mīga zōļu. Kai Jōņs Bezsčastnais paād tai i aizmīg, a kienenīnia aizdadz vīnu sviaci i pasoka valnam, lai jū aiznas uz tū vītu kur jis beja ogrōk. Valns aiznas Jōni Bezsčastnū uz mežu otkon tymā pašā ustabeniā. Kod Jōņs pasamūda, jis sasadusmōja i sacieja, gon as tiav itū atrībšu. Tai jis sōka staigōt pa ustobu i atroda staigōdams mozys pagroba duravenis. Īleida jis pagrobā i atrūn skaistu kienenia capuri. Kai jis aplīk capuri tai molocs klōtu i soka, ka zam gultas caurumā asūt kienenia svōrki, kai tūs apviļkšūt tai vairōk navarūt pazeit. Tai Jōņs Bezsčastnais pāvēlej sovam moločam lai jū aiznas otkon uz kienenīnias pili. Molocs aiznas. Tagad kienenīņa Jōņa napazeist i spēlej otkon. A Jōņs sadūmoj atnimt nu kienenīnis sovys sviacis. Kai jis paceļ sovu jaunū capuri tai pulks soldotu klōt; a moločam beja taids liktiņs, ka jam vajadzēja myužeigi kolpōt tam kam byus breineigō capuria. Kienenīnia nu karaveiru pulka nūsabeist. Tagad kienenīnia riadz, ka Jōņs Bezsčastnais jū ir uzvarējis, jei grib ar jū sazapriaciat. Tai i nūteik, Jōns ir ar mīru, tai jī i sazaprecej. Kaidu reizi Jōņs Bezsčastnais soka, ka šis gribūt aizīt pi sova vacō kienenia. Labi jis aizīt. Kai jis grib īt pi sova vacō kienenia, tai načaļnīk klīdz, a Jōņs jam īdūd vīnu sauvi zalta naudas. Tai jis daīt pi ūtrō načaļņīka tys otkon klīdz, a Jōņs jam īdūd divi sauvis zalta naudas. Daīt pi trešo i trešais klīdz, tai jis īdūd i trešajam trejs sauvis zalta naudas. Jōņs Bezsčastnais īīt pi kienenia ād i dzer. Nu kai dzeivojūtīs vaicoj kieneņš? A labi soka Jōņs vot šam i sova sīva da jav asūtia. Tai jis nūdzeivoj pi kienenia lobu laiku; paceļ capuri i molocs klōtu. Lai nas jū atpakaļ. Tai jī kotrys dzeivoj sovā sātā, a Jōņs veļ i šudin dzeivs, ka vakar nanūmyra. Stōstēja A. Kozur Mastareigas cīmā, 53. g.v. 16Dzeivōja divi vaci cylvaki: veceits ar viaceiti, jyuras molā. Vīnu reizi veceits soka ka šīm vajadzātu bārnu, a bārnu jīm nabeja. Ta veceits aizī uz mežu izcierš ūzula vōli, atnaz uz sātu i leigoj. Leigo, leigoj, atleigoj trejs godi. Pēc treju godu izaug nu jō stypris puika. Jis aizīt uz jyuras molu pajam akmini i izveļ uz ceļa. A lylu akmini jis izveļ. Tymā reize gadējōs braukt pa lylū ceļu kieneniam. Dabrauc ji pi akmiņa a navar tikt pōri. Tai jis atsauc vīnu pulku karaveiru lai nūveļ jam akmini nu celia. Nikō, karaveiru pulks da i pakustynōt jō navar. Tai kieneņš atsauc ūtru karaveiru pulku, a kai navar akminia pakustynōt tai navar. Tai puika izīt uz celia i soka: vot tagad gon as jyusim vysim padareišu kaunu; i panam akmini uz mozō piersteņa i īsvīž atpakaļ jyurā. Par šitu, ka puika jam nūsvīdia nu ceļa akmini kieneņš pīrakstēja jō tāvam i mōtei maizi uz vysa myuža, a uz pašu soka lai aizejūt uz jū. Tai puika i aizīt. Pi kieneņa jis soka ka gribūt īp [īt] pasaulia apsaskateitu, lai šam izkaļūt vāzu ar kū īt pasaulī. Tai kieneņš apsajam jam izkaļt vāzu i īdūd jam celia |
| Transcribe text |
