#LFK 709, 16
Pasaka par dēlu no ozola vāles
16
Latvian
High Latvian dialect
1928
1928
File
File
File
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-08-05 22:26:37 |
| Updated | 2022-08-05 22:43:24 |
| Transcription (text) | kartōt ar sovom kartom tai atkartoj nu kienenīnias vysu naudu i vysu vaļsti. Tai jis aizīt otkon uz dīnasti, a kienenīnia jam pi jō ēdīņa dalīk mīga zōļu. Kai Jōņs Bezsčastnais paād tai i aizmīg, a kienenīnia aizdadz vīnu sviaci i pasoka valnam, lai jū aiznas uz tū vītu kur jis beja ogrōk. Valns aiznas Jōni Bezsčastnū uz mežu otkon tymā pašā ustabeniā. Kod Jōņs pasamūda, jis sasadusmōja i sacieja, gon as tiav itū atrībšu. Tai jis sōka staigōt pa ustobu i atroda staigōdams mozys pagroba duravenis. Īleida jis pagrobā i atrūn skaistu kienenia capuri. Kai jis aplīk capuri tai molocs klōtu i soka, ka zam gultas caurumā asūt kienenia svōrki, kai tūs apviļkšūt tai vairōk navarūt pazeit. Tai Jōņs Bezsčastnais pāvēlej sovam moločam lai jū aiznas otkon uz kienenīnias pili. Molocs aiznas. Tagad kienenīņa Jōņa napazeist i spēlej otkon. A Jōņs sadūmoj atnimt nu kienenīnis sovys sviacis. Kai jis paceļ sovu jaunū capuri tai pulks soldotu klōt; a moločam beja taids liktiņs, ka jam vajadzēja myužeigi kolpōt tam kam byus breineigō capuria. Kienenīnia nu karaveiru pulka nūsabeist. Tagad kienenīnia riadz, ka Jōņs Bezsčastnais jū ir uzvarējis, jei grib ar jū sazapriaciat. Tai i nūteik, Jōns ir ar mīru, tai jī i sazaprecej. Kaidu reizi Jōņs Bezsčastnais soka, ka šis gribūt aizīt pi sova vacō kienenia. Labi jis aizīt. Kai jis grib īt pi sova vacō kienenia, tai načaļnīk klīdz, a Jōņs jam īdūd vīnu sauvi zalta naudas. Tai jis daīt pi ūtrō načaļņīka tys otkon klīdz, a Jōņs jam īdūd divi sauvis zalta naudas. Daīt pi trešo i trešais klīdz, tai jis īdūd i trešajam trejs sauvis zalta naudas. Jōņs Bezsčastnais īīt pi kienenia ād i dzer. Nu kai dzeivojūtīs vaicoj kieneņš? A labi soka Jōņs vot šam i sova sīva da jav asūtia. Tai jis nūdzeivoj pi kienenia lobu laiku; paceļ capuri i molocs klōtu. Lai nas jū atpakaļ. Tai jī kotrys dzeivoj sovā sātā, a Jōņs veļ i šudin dzeivs, ka vakar nanūmyra. Stōstēja A. Kozur Mastareigas cīmā, 53. g.v. 16Dzeivōja divi vaci cylvaki: veceits ar viaceiti, jyuras molā. Vīnu reizi veceits soka ka šīm vajadzātu bārnu, a bārnu jīm nabeja. Ta veceits aizī uz mežu izcierš ūzula vōli, atnaz uz sātu i leigoj. Leigo, leigoj, atleigoj trejs godi. Pēc treju godu izaug nu jō stypris puika. Jis aizīt uz jyuras molu pajam akmini i izveļ uz ceļa. A lylu akmini jis izveļ. Tymā reize gadējōs braukt pa lylū ceļu kieneniam. Dabrauc ji pi akmiņa a navar tikt pōri. Tai jis atsauc vīnu pulku karaveiru lai nūveļ jam akmini nu celia. Nikō, karaveiru pulks da i pakustynōt jō navar. Tai kieneņš atsauc ūtru karaveiru pulku, a kai navar akminia pakustynōt tai navar. Tai puika izīt uz celia i soka: vot tagad gon as jyusim vysim padareišu kaunu; i panam akmini uz mozō piersteņa i īsvīž atpakaļ jyurā. Par šitu, ka puika jam nūsvīdia nu ceļa akmini kieneņš pīrakstēja jō tāvam i mōtei maizi uz vysa myuža, a uz pašu soka lai aizejūt uz jū. Tai puika i aizīt. Pi kieneņa jis soka ka gribūt īp [īt] pasaulia apsaskateitu, lai šam izkaļūt vāzu ar kū īt pasaulī. Tai kieneņš apsajam jam izkaļt vāzu i īdūd jam celia |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-09-08 20:13:19 |
| Updated | 2022-09-08 20:30:39 |
| Transcription (text) | zyrgu. Labi pyrmū kaļs vāzu. Kaļ vīna bierkova vāzu. Puika kai svīž vāzu gaisā, a apakšā palīk sovu mozū piersteņu, tai vāza salyuzt trejūs gobolūs. Nikō, lai pīlīkūt viaļ vinu bierkovu. Izkaļ jam tagad diveju bierkovu vāzu. Puika svīž gaisā, palīk mozū piersteņu zamu, tai vāza salyuzt divejūs gobolūs. Lai pīlīkūt vāzai viaļ vīnu bierkovu. Puika otkon svīž vāzu gaisā i palīk mozū piersteņiu zamu, no tagad vāza toļkin (tikai) sazalīc. Puikam vāza pašā porā. Mōtia ar tāvu izzynōja ka dals grib īt pasaulē grib jū atturiat, a jis ni par kū, īs i īs. Tai jis i aizīt. Kieņeņš sauc puikas pi pusdīnom. A pi kienenia golda siad styprinīki i smejās: vot soka atvaduši i cyuku gonu, a puika kai sasadusmoj, kai cārt vīnam styprinīkam pļauku par ausi, tai tys caur sīnu cauri a ūtrais izbāga. Kieneņš vad puiku uz sovu zyrgu klāvu, lai puika izlosa kurs jam zyrgs lobōk patiks, a puika kai kuram zyrgam līk plaukstu uz mugoras, tai tys i pi ziamis, kuram līk plaukstu uz mugoras, tys i pi ziamis. Atrūn gon jis zyrgu i aizbrauc. Celiā jam īt cauri viacineiti i vasalojās ar jū, a jis nazalīk i zynōt, aizbrauc vin tōļōk. Pabraucs kaidu gobolu jis riadz, ka zyrgs tōļōk naīt, tai jis grīžās atpakaļ uz viaceiti i prosa kū šej asūte jō zyrgam padarējusia, ka jis nagrib īt tōļōk. A vot navajagūt byut lepnam soka viaceitia, tai puiks jōs pōrprosa i brauc tōlōk. Ībrauc mežā jis īrauga veiru, kurs kūkus ar vysom sakniam raun ōrā. Puika prosa kū šis tia dors: a vot šis soka plēšs žogorus; lai ejūt jam leidza, labi tys ar mīru. Kolnūs ūzula vōleite (puika) sateik veiru kur kolnus rauš, tai jis i tū pajam leidzā. Vysi trejs dabrauc pi vīna krūga i dzierd ka vīnā skaistā pilī naskas bīdej, nivīns tī navarūt pōrguliat. Labi īs šī tī gulātu. Kolnu rausējs ar meža plēsēju atsagulst, a ūzula vōleite izīt ōra uz gaņku i sorgoj. Ap pusnakti atbrauc pādu gars cylvaks, trejs ass garu bōrdu i peickū rūkā. Tai ūzula vōleite sasyt itū veireniu nūlīk zyrgu klāvā i īt gulātu. Ūtrā dīnā jis soka kolnu rausējam ar mežu rāvēju: as jyusim īdūšu divejus traukus ar yudini, ka vīnā traukā byus yudiņs ūtrā pīns to labi man klōsīs, a jo traukūs byus asnis tod eite man paleigā. Ūtrā naktī ūzula vōleite izīt otkon sorgōtu. Tagad īdūd jam lokotu, ka asnis tiacias, lai jam īt paleigā. Tagad ap pusnakti atbrauc veireņš spreidi gars, trejs ass garu bōrdu i trejs ass garu peicku, a zyrgs jam ar spōrnim. Kai ūzula vōleite sōk kautīs, tai zyrgs spīž jū ar spōrnim pi siavia, i jam ir gryuti kautīs, tai jis nūraun sovu zōboku i svīž klāva durovōs, atskrīn jō zyrgs, tai jis tagad pīveic i ūtrū veireņu. A ustobā īgōjis jis riadz ka nu lokota piļ asnis, tai jis soka: strōpi jyus asat peļnējuši a as jyusim pīdūšu. Tai ūzula vōleite itū vydu izteirējs īt paceļu. A cylvāki slavej jū i soka, lai Dīvs jam paleidzūt i tōļōk. Tai sovim pavadūnim tys īdūd kotram pa zyrgam a pats panam lobōkū i brauc uz zvejnīku, lai jis jū pōrceļ par jyuru. Zvejnīks ūzula vōleitei īdūd progari i soltumu, ka jis aizbrauks, tī jam dūs iast kas vairōk apēss tys dzeivōs. Tai ūzula vōleite aizbrauc uz ūtrū pusi. Aizīt uz tōs ziamias vaļdinīku valnu i prosa dorba. Vaļdinīks atsoka, ka jis varēs par dīnu |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-09-28 12:56:51 |
| Updated | 2022-09-28 13:14:39 |
| Transcription (text) | apēst i izdziart cik jis īdūs. Labi. Tai jam pīlīk ēdīņu i dzierīņu cik daudzi, ka jis navar apiast, a progare jam apād kū tik jam dūd. Sarunoj obeji uz goda, ka ūzula vōleite atdīnēs jam godu tod jis ūzula vōleitei atļaus siav sist trejs reizes, a jo nā tod jis siss jam. Labi. A ūzula vōleite izdora vysu kū jam pīsoka. Zam goda beigom valns riadz, ka nabyus labi. Tai jis jam līk sakurinōt stypru gora piertī. A valns dūmoj, kai jis īīs piertī tai jis jū aizspīss, i jis nūsmaks. Kai tikai ūzula vōleite īīt piertī, tai valns i aiztaisa jū piertī. A ūzula vōleite riadz jam nabyus labi, tai jis palaiž vaļā soltumu, soltums jam izsolda pierti i jis nanūsmyuk. Par labi lylu laiku, valns skatēsīs voi jau ūzula vōleite beigts, a jis jū īrauga dzeivu; nikō izdarēt. Ūtrā vokorā valns īnas ustobā vasari. Jis panam nūlīk sovā vītā maizis lōpstu. Valns naktī kai syt par lōpstu, tai tei salāc lupot liaviariās. A ūtrā dīnā ūzula vōleite kai syt valnam, tai jis aizskrīn uz teirumu i pōrsavierš par palnu čupu. A valnam beja aiz ceplia siav turama miaitinia. Tai jis panam miaitini i brauc pa ceļu. A miaitiniai naskas aizamiersīs tai jei skrīn atpakaļ uz pili apskrīn apleik piļs palīk par ūlu i grib pili panāmuse skrīt atpakaļ. A jū īrauga kolnu rausējs ar kūku rāvēju. Jīm obejim pateik miaitinia. Tai kūku rāvējs izraun ūzulu i svīž ūzula vōleitei, a jai natrōp. Daskrīn kūka rōvējs ar kolnu rausēju i grib jū nūsist. A ūzula vōleitia soka, kas pōrlauzs munu vāzu, tys lai panam miaitini. Lauž, lauž kūku rōvējs, a nikō navar pōrlauzt; lauž kolnu rāvējs - ari nikō. Kai lauž ūzula vōleitia - tai ar vīnu vāzas golu vīnam par kryutim, ar ūtru ūtram i obeji beigti, a pats dzeivoj laimeigi ar sovu miaitini. Atstōstēja Anna Kozur. 17Vīnā molā dzeivōja natiklis puiss. Dzeivō, dzeivō i nikō nastrōdōdams nūpleisa i palyka plyks. Tam puišam beja kačs. Reizi kačs puišam soka, ka šis īšūt sasvōtom jam sīvu. Tai jis sasvōtoj jam vīnu muižis kunga miaitu. Kačs atpakaļ skrīdams redz lelu pulku vušku i vaicoj, kō Jyus goni esit, valna goni šī asūt, lai sokūt, ka Myura kunga goni asūt, a cytaidi jūs pārkyuns nūsperšūt. (Kačs beja īlyudzs pārkyuni uz kōzom). Skrīn tōļōk, īrauga lelu gūvu pulku i prosa kō goni šī asūt, valna goni šī asūt, lai sokūt ka Myura kunga goni šī asūt a cytaiž šūs apsperšūt pārkyuņs. Skrīn tōļōk i otkon īrauga lelu zyrgu pulku i prosa nu gonu kō goni šī asūt; valna goni šī asūt, lai sokūt ka Myura kunga goni šī asūt, a cytaidi jūs sasperšūt pārkyuņs. A uz puisi atskrējs jis soka, lai jis īlein sīna kaudzē, ka muižis kungs syutēs pyrmū reizi zyrgus, lai jis smejās, i ka ūtrū, lai jis otkon smejās, tikai pajam zyrgus i driābis trešā reizē. Kačs aizskrīn uz kungu i soka, ka myura kungam braucūt salyuzs tylts, a pats īkrits upē i zyrgi nūsleikuši. Muižis kungs jam īdūd zyrgus i driābis. A puiss tik smejās, kungs prosa par kū puiss smejās, a kačs atsoka, ka jis asūt pīrads braukt ar lobōkim zyrgim i lobōkas driābias nosōt. Kungs atsyuta lobōkus zyrgus i lobōkas driabias, a puiss otkon smejās. Tai kungs syuta vyslobōkūs zyrgus i |
| Transcribe text |
