#LFK 709, 17
Pasaka par slinko puisi
17
Latvian
High Latvian dialect
1928
1928
File
File
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-09-28 12:56:51 |
| Updated | 2022-09-28 13:14:39 |
| Transcription (text) | apēst i izdziart cik jis īdūs. Labi. Tai jam pīlīk ēdīņu i dzierīņu cik daudzi, ka jis navar apiast, a progare jam apād kū tik jam dūd. Sarunoj obeji uz goda, ka ūzula vōleite atdīnēs jam godu tod jis ūzula vōleitei atļaus siav sist trejs reizes, a jo nā tod jis siss jam. Labi. A ūzula vōleite izdora vysu kū jam pīsoka. Zam goda beigom valns riadz, ka nabyus labi. Tai jis jam līk sakurinōt stypru gora piertī. A valns dūmoj, kai jis īīs piertī tai jis jū aizspīss, i jis nūsmaks. Kai tikai ūzula vōleite īīt piertī, tai valns i aiztaisa jū piertī. A ūzula vōleite riadz jam nabyus labi, tai jis palaiž vaļā soltumu, soltums jam izsolda pierti i jis nanūsmyuk. Par labi lylu laiku, valns skatēsīs voi jau ūzula vōleite beigts, a jis jū īrauga dzeivu; nikō izdarēt. Ūtrā vokorā valns īnas ustobā vasari. Jis panam nūlīk sovā vītā maizis lōpstu. Valns naktī kai syt par lōpstu, tai tei salāc lupot liaviariās. A ūtrā dīnā ūzula vōleite kai syt valnam, tai jis aizskrīn uz teirumu i pōrsavierš par palnu čupu. A valnam beja aiz ceplia siav turama miaitinia. Tai jis panam miaitini i brauc pa ceļu. A miaitiniai naskas aizamiersīs tai jei skrīn atpakaļ uz pili apskrīn apleik piļs palīk par ūlu i grib pili panāmuse skrīt atpakaļ. A jū īrauga kolnu rausējs ar kūku rāvēju. Jīm obejim pateik miaitinia. Tai kūku rāvējs izraun ūzulu i svīž ūzula vōleitei, a jai natrōp. Daskrīn kūka rōvējs ar kolnu rausēju i grib jū nūsist. A ūzula vōleitia soka, kas pōrlauzs munu vāzu, tys lai panam miaitini. Lauž, lauž kūku rōvējs, a nikō navar pōrlauzt; lauž kolnu rāvējs - ari nikō. Kai lauž ūzula vōleitia - tai ar vīnu vāzas golu vīnam par kryutim, ar ūtru ūtram i obeji beigti, a pats dzeivoj laimeigi ar sovu miaitini. Atstōstēja Anna Kozur. 17Vīnā molā dzeivōja natiklis puiss. Dzeivō, dzeivō i nikō nastrōdōdams nūpleisa i palyka plyks. Tam puišam beja kačs. Reizi kačs puišam soka, ka šis īšūt sasvōtom jam sīvu. Tai jis sasvōtoj jam vīnu muižis kunga miaitu. Kačs atpakaļ skrīdams redz lelu pulku vušku i vaicoj, kō Jyus goni esit, valna goni šī asūt, lai sokūt, ka Myura kunga goni asūt, a cytaidi jūs pārkyuns nūsperšūt. (Kačs beja īlyudzs pārkyuni uz kōzom). Skrīn tōļōk, īrauga lelu gūvu pulku i prosa kō goni šī asūt, valna goni šī asūt, lai sokūt ka Myura kunga goni šī asūt a cytaiž šūs apsperšūt pārkyuņs. Skrīn tōļōk i otkon īrauga lelu zyrgu pulku i prosa nu gonu kō goni šī asūt; valna goni šī asūt, lai sokūt ka Myura kunga goni šī asūt, a cytaidi jūs sasperšūt pārkyuņs. A uz puisi atskrējs jis soka, lai jis īlein sīna kaudzē, ka muižis kungs syutēs pyrmū reizi zyrgus, lai jis smejās, i ka ūtrū, lai jis otkon smejās, tikai pajam zyrgus i driābis trešā reizē. Kačs aizskrīn uz kungu i soka, ka myura kungam braucūt salyuzs tylts, a pats īkrits upē i zyrgi nūsleikuši. Muižis kungs jam īdūd zyrgus i driābis. A puiss tik smejās, kungs prosa par kū puiss smejās, a kačs atsoka, ka jis asūt pīrads braukt ar lobōkim zyrgim i lobōkas driābias nosōt. Kungs atsyuta lobōkus zyrgus i lobōkas driabias, a puiss otkon smejās. Tai kungs syuta vyslobōkūs zyrgus i |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-09-28 13:16:55 |
| Updated | 2022-10-04 16:47:40 |
| Transcription (text) | vyslobōkōs driabis. Tagad puiss apsagierb i brauc uz muizu. Nūdzer kōzas i dzeivoj. Zam kōzom valni padzierduši, ka atbrauks pārkyuns salein ūzula saknēs, a kačs nūsaskota. Tai kačs soka parkyuņam lai jis īšaunūt kaidu reizi ūzula saknēs, ka tī asūt saleiduši valni i pārkyuņs kai sper, tai nūsper vysus valnus. Tagad puišam pīdar vysi valna lūpi i jis dzeivoj laimeigi. Tagad puiss grib atdarēt par kača lobū sirdi i prosa kai jam atdarēt, a ka šis nūsprōgšūt lai jū īlīkūt sātmalī; tai jī dzeivoj laimeigi. Stōstēja Anna Kozur. 18Vīnam kungam beja trejs miaitas i vins dals. Vīnu reizi atbrauc svōti i grib sasvōtōt vacōkū miaitu a tāvs nadūd. Kai tāvs nadūd tai brōļs pajam mōsu i izsvīž pa lūgu ōrā. Svōti panāmuši miaitu i aizbrauc. Atbrauc ūtri svōti i prosa videjōs miaitas; tai tāvs otkon nadūd, a brōļs panam i izsvīž videjū mōsu pa lūgu ōrā, svōti pakāruši mōsu i aizbrauc. Atbrauc par nagaru laiku otkon treši svōti i grib sasvōtōt jaunōkū miaitu, a tāvs nadūd. Tai brōļs panam i jaunōkū mōsu izsvīž pa lūgu. Svōti pakāruši mōsu i aizbrauc, a kunga dālam atstōj komuleiti. Dzeivoj, dzeivoj kunga dals pa sātu, īsagribīs jam pasaulia apsaviartīs. Tai jis panam komuleiti i īt. Komuleits jam pa prīkšu veļās, a jis īt pēc komuleiša. Tai komuleits dasaveļ da vīnas pils. Kunga dals īrauga zvonus. Paraun vīnu reizi zvonā, paraun ūtru - nikō, kai raun trešū reizi tai atskrīn mōsa. Īraudzējusia brōli soka: kōpēc cik stypri zvoni, izdzierss muns viers i tiavi nūsist. Tai mōsa jū pamīloj, pamīloj i izdzierdusia ka atskrīn jōs veirs pōrvērš brōli par odotu i īsprauž sīnā. Atskrīn veirs kai asars. Nūvalk spuras i prosa kas te taids ir bejs, ka taida sveša smoka. A nikas, pats asūt izaskraidējs i vysaidu smoku pīūds. Kad obeji ād mōsa izamiņ sovam veiram, kū jis dareitu, ka tagad atītu uz jīm cīmā jōs brōls. A vot šis trejs dīnas āstu i dzartu i ar trejs piersti nosōtu. Tai brōļs atīt sasavasaloj i obeji dzer i ād trejs dīnas, a mōsas veirs jū uz treju pierstu nosoj. Kad jī nūdzeivoj trejs dīnas brōļs grib īt paceļu, a mōsas veirs jam īdūd izraut nu sova kazuka trejs zveinas, ka jam jō vajadzias, lai aizdadz zveinas tai jis byus tyuleņ klōtu a mōsa goldautu. Brōļs aizīt. Komuleits jam pa prīkšu veļās a jis īt komuleišam pakaļ. Tai komuleits davad brōli pi piļs. Brōļs paraun vīnu reizi zvonā, paraun ūtru - nikō, kai raun trešu reizi, tai mōsa klōtu, i soka lai cik stypri nazvona, ka jōs veirs - vēzs varūt atskrīt, itūreiz jau varūt byut slykti. Tai ar mōsu jis ād i dzer, kai mōsa izdzierst, ka atskrīn jōs veirs, tai jei brōli pōrvērš par odotu i īsprauž sīnā. Atīt viezs nūraun sovu kažuku i palīk par dūšeigu veiru, ūšņoj i prosa kas te asūt par svešu smoku. A nikō tia naasūt, pats asūt izaskraidējs pa pasauli, pīūds vysaidu smoku i vairōk nikō, atsoka sīva. Kad jī obeji ād mōsa prosa veiram, kū jis dareitu, ka uz jīm cīmā atītu jōs brōļs. A šis sešas dīnas astu i dzartu i uz sešu pierstu nosōtu. Tai brōļs izīt sasavasaloj, ād i dzer šešas dīnas a švagers jū vysur uz sešu pierstu nosoj. Ka švagers jau īt paceļu, tod viezs jam īdūd sovu spūrgu i soka, ka jam vajadzēs jō, lai jis aizdadzynoj spūrgu i jis byus klōtu. A mōsa jam īdūd šnyudarānu. Tai brōļs aizīt uz trešū mōsu gostūs, komuleits jam paprīkšu veļās a jis pakaļ īt. Tai komuleits nūsastōj |
| Transcribe text |
