#LFK 709, 18
Pasaka par kunga dēlu un burvju kamolīti
18
Latvian
High Latvian dialect
1928
1928
File
File
File
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-09-28 13:16:55 |
| Updated | 2022-10-04 16:47:40 |
| Transcription (text) | vyslobōkōs driabis. Tagad puiss apsagierb i brauc uz muizu. Nūdzer kōzas i dzeivoj. Zam kōzom valni padzierduši, ka atbrauks pārkyuns salein ūzula saknēs, a kačs nūsaskota. Tai kačs soka parkyuņam lai jis īšaunūt kaidu reizi ūzula saknēs, ka tī asūt saleiduši valni i pārkyuņs kai sper, tai nūsper vysus valnus. Tagad puišam pīdar vysi valna lūpi i jis dzeivoj laimeigi. Tagad puiss grib atdarēt par kača lobū sirdi i prosa kai jam atdarēt, a ka šis nūsprōgšūt lai jū īlīkūt sātmalī; tai jī dzeivoj laimeigi. Stōstēja Anna Kozur. 18Vīnam kungam beja trejs miaitas i vins dals. Vīnu reizi atbrauc svōti i grib sasvōtōt vacōkū miaitu a tāvs nadūd. Kai tāvs nadūd tai brōļs pajam mōsu i izsvīž pa lūgu ōrā. Svōti panāmuši miaitu i aizbrauc. Atbrauc ūtri svōti i prosa videjōs miaitas; tai tāvs otkon nadūd, a brōļs panam i izsvīž videjū mōsu pa lūgu ōrā, svōti pakāruši mōsu i aizbrauc. Atbrauc par nagaru laiku otkon treši svōti i grib sasvōtōt jaunōkū miaitu, a tāvs nadūd. Tai brōļs panam i jaunōkū mōsu izsvīž pa lūgu. Svōti pakāruši mōsu i aizbrauc, a kunga dālam atstōj komuleiti. Dzeivoj, dzeivoj kunga dals pa sātu, īsagribīs jam pasaulia apsaviartīs. Tai jis panam komuleiti i īt. Komuleits jam pa prīkšu veļās, a jis īt pēc komuleiša. Tai komuleits dasaveļ da vīnas pils. Kunga dals īrauga zvonus. Paraun vīnu reizi zvonā, paraun ūtru - nikō, kai raun trešū reizi tai atskrīn mōsa. Īraudzējusia brōli soka: kōpēc cik stypri zvoni, izdzierss muns viers i tiavi nūsist. Tai mōsa jū pamīloj, pamīloj i izdzierdusia ka atskrīn jōs veirs pōrvērš brōli par odotu i īsprauž sīnā. Atskrīn veirs kai asars. Nūvalk spuras i prosa kas te taids ir bejs, ka taida sveša smoka. A nikas, pats asūt izaskraidējs i vysaidu smoku pīūds. Kad obeji ād mōsa izamiņ sovam veiram, kū jis dareitu, ka tagad atītu uz jīm cīmā jōs brōls. A vot šis trejs dīnas āstu i dzartu i ar trejs piersti nosōtu. Tai brōļs atīt sasavasaloj i obeji dzer i ād trejs dīnas, a mōsas veirs jū uz treju pierstu nosoj. Kad jī nūdzeivoj trejs dīnas brōļs grib īt paceļu, a mōsas veirs jam īdūd izraut nu sova kazuka trejs zveinas, ka jam jō vajadzias, lai aizdadz zveinas tai jis byus tyuleņ klōtu a mōsa goldautu. Brōļs aizīt. Komuleits jam pa prīkšu veļās a jis īt komuleišam pakaļ. Tai komuleits davad brōli pi piļs. Brōļs paraun vīnu reizi zvonā, paraun ūtru - nikō, kai raun trešu reizi, tai mōsa klōtu, i soka lai cik stypri nazvona, ka jōs veirs - vēzs varūt atskrīt, itūreiz jau varūt byut slykti. Tai ar mōsu jis ād i dzer, kai mōsa izdzierst, ka atskrīn jōs veirs, tai jei brōli pōrvērš par odotu i īsprauž sīnā. Atīt viezs nūraun sovu kažuku i palīk par dūšeigu veiru, ūšņoj i prosa kas te asūt par svešu smoku. A nikō tia naasūt, pats asūt izaskraidējs pa pasauli, pīūds vysaidu smoku i vairōk nikō, atsoka sīva. Kad jī obeji ād mōsa prosa veiram, kū jis dareitu, ka uz jīm cīmā atītu jōs brōļs. A šis sešas dīnas astu i dzartu i uz sešu pierstu nosōtu. Tai brōļs izīt sasavasaloj, ād i dzer šešas dīnas a švagers jū vysur uz sešu pierstu nosoj. Ka švagers jau īt paceļu, tod viezs jam īdūd sovu spūrgu i soka, ka jam vajadzēs jō, lai jis aizdadzynoj spūrgu i jis byus klōtu. A mōsa jam īdūd šnyudarānu. Tai brōļs aizīt uz trešū mōsu gostūs, komuleits jam paprīkšu veļās a jis pakaļ īt. Tai komuleits nūsastōj |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-10-04 17:08:22 |
| Updated | 2022-10-04 17:28:04 |
| Transcription (text) | otkon pi vīnas piļs. Brōļs paraun vīnu reizi zvonā, paraun ūtru - nikō, kai raun trešū reizi tai jaunōkō mōsa klōtu i soka lai cik stypri nazvanej, ka var atskrīt jōs veirs i jam var byut slykti. Īīt ustobā ād i dzer, kai tik mōsa izdzierst, ka atskrīn jōs veirs, tai jei pōrvērš brōli par odotu i īsprauž sīnā. Atskrīn jōs veirs, nūvalk putna kazuku i palīk par dūšeigu veiru. Sōk ūšņōti prosa, kas ustobā par svešu smoku. A nikaidas smokas naasūt, pats asūt pa pasauli izaskraidējs i vysaidu smoku pīūds, atsoka mōsa. Pi esšonas mōsa prosa veiram, kū jis dareitu, ka uz jīm atītu cīmūs jōs brōļs. A šis devenis dīnas āstu i dzartu i uz deveņu pierstu nosōtu. Tai atīt brōļs sazavasaloj, ād dzer vasalas deveņas dīnas, a švagers jū vysur uz deveniu pierstu nosoj. Kai nūdzeivoj deveņas dīnas, tai brōļs grib īt pacelu, a jō švagers jam īdūd nu sova kažuka trejs spolvas, ja jam vajadzēs jō paleiga, lai jis jos sadadzynoj jis byus klōtu. A mōsa jam īdūd garmaneitis (spialeitis), ka jau byus maize, lai ir ar kū pazaprīcōt. Tai brōļs īt, īt, daīt pi vīnas ustabenas i īīt īkša i prosa voi navajadzeišūt strōdnīka. Vaca viacinia - rogona atsoka, ka šīm zyrgu gona gon vajadzeišut, lai jis palīkūt. A viacinis ēdīnia jis naād a pats sovu. Viacinia apsūļ ka jau nūganēs 3 dīnas kiavias, tod dabōs vīna kumeļa kurs jau jam patiks. Kunga dals nūzaklausa, kur viacine līk kiaviam nūsaglobōt. Ūtrā reitā viacinia soka lai parauga jōt ar kiaviam, voi varēs labi braukt. A vysapkōrt ūstabeniai myura stulpi, i uz kotra myura stulpa pa golvai a iz vīna stulpa nav. Kai kunga dals grib jōt, tai kiavias laižās brīsmeigi stypri skrīt, i grib jū nūsist pi stulpa, a jis kai saraun īmovas, tai kiaviam guņs vin pa muti, i aizbrauc. Nu reita drusku pagona kieves, a pats spielej, kai vokors daīt tai jis aizdadzynoj asara spolvu. Atskrīn asars ar vysom zivim. Švagers stōsta asaram ka lai šam izdzanūt nu azara dybyna kiavias, tai asars i izdzan. Vokorā saimineica līlej, ka asūt lobs gons, a sovom meitom (jōs beja apbūrtas par kiaviam) jei labi vin sadūd, par kū jōs navarēja nūzaglobōt. Ūtrā dīnā meitom viacine pavēlej aizskrīt uz jyuru, jyuras vydā asūt akmiņs, lai leinūt zam akmiņa. Nu reita kunga dals otkon spielej, a kai īt uz vokora pusi tai kunga dals aizdadzynoj vieža spuru. Tyuleņ viezs ar vysim sovim pavaļststnīkim klōtu i prosa jas jōdora. Vot jyuras vydā asūt akmiņs, i zam tō akmiņa asūt kiavis, lai tōs šam atdzanūt. Tai viezs jam atzan [atdzan] vysas kieves. Vokorā saimineica līlej ka lobs gons, a sovom meitom tai sadūd par lytkom, ka tōs ažna (tikū) steivas palīk. Trešā reitā viacine pamōca sovas miatas, lai jōs nūskrīn uz jyuras vydu, jyuras vydā asūt oka, a okas dybynā asūt akmiņs ar cauru vydu, lai jōs palīk par mosolom, i lai salein akminī. Miatas tai izdora. Zam vokoru kunga dals aizdadzynoj vysu treju švageru spolvas. Tai švageri ar sovim pavaļstnīkim klōtu i prosa kū darēt. Tai kunga dals izstōsta, ka lai sameklejūt jyuras vydā oku, i okas vydā akmini i lai atnazūt uz jū. Tai vysi izameklej, izameklej - nikō, navar atrast. Meklej ūtru reizi, izmeklej vysu jyuras vydu, atrūn oku i atnaz švageram akmini ar mosolom. Kai tikai miaitas tyka pi kunga dāla, tai otkonam palyka par kiaviam. A švagers stōsta, ka lai kunga dals nam švakōkū zyrgu, kas tys asūt styprōks. Tai vokorā saimineica otkon līlej gonu, ka labi ganējs a miaitas saper. Catūrtā dīnā pīdzymst vysom kiaviam pa kumeļam. Kunga dals izlosa švakōkū i aizbrauc. Brauc, brauc, - ībrauc vīnā mōjeņā; tī dzierd ka kolnā asūt vīna skaista kienenia |
| Transcribe text |
| Transcriber | Jgrandane |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2020-04-15 08:45:16 |
| Updated | 2022-08-06 15:11:32 |
| Transcription (text) | miaita, ar aizsītom acim, kas jū nūbučōs tam jei byus par sīvu. Kunga dals kai grib bučōt, tai kienenia miaita jū īpyuš pagrobā. Nikō darēt, a pagrobā jau taidu daudzi, kai jis, i vysi naāduši. Tai kunga dals izklōj goldautu, pabaroj vyusus i sōk spialiat. Tai vysi i prīcojās. Kienenia miaita izdzierdusia, ka pagrobā tai jauki spēlej, syuta vīnu kolpu pazavārtu, tys tīpat i palīk, tai syuta ūtru, i tys tī palīk; syuta vial trešu kolpu, tys atīt i stōsta, ka kunga dālam asūd garmanis jis spēlejs, tai jauki, ka navarūt i nūstu atīt. Kienenia miaita sūlās par sīvu, ka atdūs jai garmaneitis. Kai kunga dals atdūd kienenia miatai spīgeleiti, tai jei jū otkon īpyuš pagrobā. Tagad kienenenia miaita izzyna, ka jam ir spīgeļs kurs rōda taisneibu, tai jei zvērei ka byus jam par sīvu; kai kunga dals atdūd jai spīgeli, tai jei apsajam jam par sīvu. Vīnu reizi kienenia miaita staigoj pa pagrobu i redz vīnu veiru pīkoltu pi sīnas. Veirs īraudzējs kienenia miaitu prosa dziarti, kienenia miaita padzyrda vīnu reizi, padzyrda ūtru, padzyrda trešu tai veirs nūzaraun. A itū veiru saucia par Bezsmertnu Kaštonu. Tai Bezsmertnais Kaštons padzan kunga dālu. A kunga dals paprosa kienenia miaitas lai jei paprosa kur jō dzeiveiba. Bezsmertnais Kaštons soka, ka slūtā. Tai kienenia miaita grib nūglobōt slūtu. Bezsmertnais Kaštons redz ka kienenia miaita globoj jō dzeiveibu soka patīseibu. Jyurā ir peile, peilē ir ūlā, ūlā ir svece, kas sveci apdzieš, tod jō dzeivei gols. Tai kunga dals aizdadz vysu treju švageru spolvas. Tī vysi atskrīn, sameklej peilis; kunga dals saplēš peili, sazyt ūlu, nūdzieš sviaci, tai Bezsmertnais Kaštons beja beigts, a puiss dzeivoj laimeigi ar kienenia miaitu. Stōstēja Anna Kozur. 19Bezsčastnais Jōņs.Ogrōk laikim dzeivōja Bezsčastnais Jōņs. Dzeivō, nikō jam darēt - īs zyvu zvejōtu. Panam teiklu i aizīt. A jam nazakūž zivs. Pyrmajā dīnā izvalk vīnu zivi ūtrajā, ūtru i trešā dīnā trešu zivi. Catūrtā dīnā zvejoj, zvejoj izvalk plyku miaitu. Tai Bezsčastnais Jōņs panam apsadz miaitu grib nimt jū par sīvu, jei ir ar mīru. Ūtrā dīnā Bezsčastnais Jōņs zvejoj otkon zivs, a itū reizi jis pizvejoj cik vin jam vajag. A nu jyuras sīvai pīsvīž vysvysaidu montu i jis dzeivōtu laimeigs, ka jō diveji žuliki naapmōneitu. Jī sastōsta kungam, ka Bezsčatnais Jōņs varūt aizīt tur, nazyn kur, atnest tū, nazyn kū nu tō byus vyss pūsts. Kungs pasauc uz sevi Jōņa i prosa voi jis tū varūt izdarēt voi nā; Jōņs gon līdzās a nikō navar atsalīgt. Tai atgōjs Jōņs uz sātu i raud. Sīva prosa par kū jis raud. A kungs šam pasacējis aizīt tur, nazyn kur, atnest tū, nazyn kū nu kō vyss pūsts. Ē, itei bāda to na bāda, ka nabyus lelōkas bādas, soka sīva. Sīva īdūd Bezsčastnajam Jōņam lakateņu i komuli. Komuļs veļās i aizaveļ pi jaunōkōs mōsas. Bezsčastnais Jōņs iīt ustobā tai lela miaita pasauc sovu kolpyuni līk īnest Jōņam ēdīni, i līk siastīs uz odotaina krāsla. Jōņs siad i ād, a par tū laiku kolpyunia boda jū ar nazia jis izcīš. Divpadsmit stundēs atskrīn kolpyune i soka, ka nikō navarūte izdarēt. Lai izlīkūt jam Leldīnu reita dvīli, ar kū nūzaslaucēt, ka nūzamozgōs. A Bezsčastnais Jōņs nazaslauka ar rūčinīku (dvīli) a ar sovas sīvas lakateņu, Pa itam jū pazeist i soka par kū jis nasacēja nu īsōkuma, ka jis ir mōsas veirs i prosa kō jis asūt atgōjs. Bezsčastnais Jōņs izstōsta kō jam vajagūt. A mōsa soka, ka šai to naasūt, a šōs vacōkai mōsai varbyut byušūt, lai aizejūt uz jū. Tai komuleits otkon |
| Transcribe text |
