#LFK 709, 19
Pasaka par Bezščastno Jāni
19
Latvian
High Latvian dialect
1928
1928
File
File
| Transcriber | Jgrandane |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2020-04-15 08:45:16 |
| Updated | 2022-08-06 15:11:32 |
| Transcription (text) | miaita, ar aizsītom acim, kas jū nūbučōs tam jei byus par sīvu. Kunga dals kai grib bučōt, tai kienenia miaita jū īpyuš pagrobā. Nikō darēt, a pagrobā jau taidu daudzi, kai jis, i vysi naāduši. Tai kunga dals izklōj goldautu, pabaroj vyusus i sōk spialiat. Tai vysi i prīcojās. Kienenia miaita izdzierdusia, ka pagrobā tai jauki spēlej, syuta vīnu kolpu pazavārtu, tys tīpat i palīk, tai syuta ūtru, i tys tī palīk; syuta vial trešu kolpu, tys atīt i stōsta, ka kunga dālam asūd garmanis jis spēlejs, tai jauki, ka navarūt i nūstu atīt. Kienenia miaita sūlās par sīvu, ka atdūs jai garmaneitis. Kai kunga dals atdūd kienenia miatai spīgeleiti, tai jei jū otkon īpyuš pagrobā. Tagad kienenenia miaita izzyna, ka jam ir spīgeļs kurs rōda taisneibu, tai jei zvērei ka byus jam par sīvu; kai kunga dals atdūd jai spīgeli, tai jei apsajam jam par sīvu. Vīnu reizi kienenia miaita staigoj pa pagrobu i redz vīnu veiru pīkoltu pi sīnas. Veirs īraudzējs kienenia miaitu prosa dziarti, kienenia miaita padzyrda vīnu reizi, padzyrda ūtru, padzyrda trešu tai veirs nūzaraun. A itū veiru saucia par Bezsmertnu Kaštonu. Tai Bezsmertnais Kaštons padzan kunga dālu. A kunga dals paprosa kienenia miaitas lai jei paprosa kur jō dzeiveiba. Bezsmertnais Kaštons soka, ka slūtā. Tai kienenia miaita grib nūglobōt slūtu. Bezsmertnais Kaštons redz ka kienenia miaita globoj jō dzeiveibu soka patīseibu. Jyurā ir peile, peilē ir ūlā, ūlā ir svece, kas sveci apdzieš, tod jō dzeivei gols. Tai kunga dals aizdadz vysu treju švageru spolvas. Tī vysi atskrīn, sameklej peilis; kunga dals saplēš peili, sazyt ūlu, nūdzieš sviaci, tai Bezsmertnais Kaštons beja beigts, a puiss dzeivoj laimeigi ar kienenia miaitu. Stōstēja Anna Kozur. 19Bezsčastnais Jōņs.Ogrōk laikim dzeivōja Bezsčastnais Jōņs. Dzeivō, nikō jam darēt - īs zyvu zvejōtu. Panam teiklu i aizīt. A jam nazakūž zivs. Pyrmajā dīnā izvalk vīnu zivi ūtrajā, ūtru i trešā dīnā trešu zivi. Catūrtā dīnā zvejoj, zvejoj izvalk plyku miaitu. Tai Bezsčastnais Jōņs panam apsadz miaitu grib nimt jū par sīvu, jei ir ar mīru. Ūtrā dīnā Bezsčastnais Jōņs zvejoj otkon zivs, a itū reizi jis pizvejoj cik vin jam vajag. A nu jyuras sīvai pīsvīž vysvysaidu montu i jis dzeivōtu laimeigs, ka jō diveji žuliki naapmōneitu. Jī sastōsta kungam, ka Bezsčatnais Jōņs varūt aizīt tur, nazyn kur, atnest tū, nazyn kū nu tō byus vyss pūsts. Kungs pasauc uz sevi Jōņa i prosa voi jis tū varūt izdarēt voi nā; Jōņs gon līdzās a nikō navar atsalīgt. Tai atgōjs Jōņs uz sātu i raud. Sīva prosa par kū jis raud. A kungs šam pasacējis aizīt tur, nazyn kur, atnest tū, nazyn kū nu kō vyss pūsts. Ē, itei bāda to na bāda, ka nabyus lelōkas bādas, soka sīva. Sīva īdūd Bezsčastnajam Jōņam lakateņu i komuli. Komuļs veļās i aizaveļ pi jaunōkōs mōsas. Bezsčastnais Jōņs iīt ustobā tai lela miaita pasauc sovu kolpyuni līk īnest Jōņam ēdīni, i līk siastīs uz odotaina krāsla. Jōņs siad i ād, a par tū laiku kolpyunia boda jū ar nazia jis izcīš. Divpadsmit stundēs atskrīn kolpyune i soka, ka nikō navarūte izdarēt. Lai izlīkūt jam Leldīnu reita dvīli, ar kū nūzaslaucēt, ka nūzamozgōs. A Bezsčastnais Jōņs nazaslauka ar rūčinīku (dvīli) a ar sovas sīvas lakateņu, Pa itam jū pazeist i soka par kū jis nasacēja nu īsōkuma, ka jis ir mōsas veirs i prosa kō jis asūt atgōjs. Bezsčastnais Jōņs izstōsta kō jam vajagūt. A mōsa soka, ka šai to naasūt, a šōs vacōkai mōsai varbyut byušūt, lai aizejūt uz jū. Tai komuleits otkon |
| Transcribe text |
| Transcriber | Jgrandane |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2020-04-15 09:39:34 |
| Updated | 2022-09-09 23:09:17 |
| Transcription (text) | otkon veļās uz vacōkū mōsu. Tī Bezsčastnū Jōni sādyna otkon uz krāsla ar odotom i boda da divpadsmit stundu pusnaktī. Kolpyunes izakomōjušas aizskrīn i soka sovai kundzei, ka nikō navarūt izdarēt. Ūtrā reitā Jōņam dūd mozgōtīs i slaucētīs ar Vosoras svātku rūčinīku, a Bezsčastnais Jōņs nazaslauka ar rūčinīku, no ar sovu mutis autu. Tai jū tyuleņ pazeist i breinojās kai Bezsčastnais Jōņs itū izcītia. Tagad jū sanam kai gostu, i prosa kō jis atgōjs uz šū. Tai Bezsčastnais Jōņs izstōsta, kō jam vajaga. No vacōkō mōsa atsoka, ka pi šōs to naasūt, a varbyut pi šōs vacōs mōtes byušūt. Tai komuleits aizvad Jōni uz sovas sīvas vacū mōti. Tī otkon jū boda, a nikō loba nadaboj, Bezsčastnais Jōņs vys izcīš. Kolpyunes izabadējušas da divpatsmit stundu aizskrīn uz sovu kundzi i soka, ka navarūt nikō izdarēt. Ūtrā reitā Bezsčastnajam Jōņam dūd mozgōtīs i slaucētīs ar lopu dīnas dvīli, a Jōņs nazaslauka ar sovu mutis auteniu. Pa itam jū pazeist, ka jis apprecēja jyuras miaitu. Vacō mōtia prosa, kō jis asūt atsyuteits. Jōņs izstōsta, ka jam vajag tō, nazyn kō, nu kō vyss pūsts. Nikō darēt vacō mōtia pasauc. A šō, tō nazyn kō saucia par Jurovu. Atsauc vacō mōtia Jurovu pi siavia i soka: Jurov, tagad tu man es kolpōjis, kolpoj da myuža golam munam znūtam. Bezsčastnais Jōņs pasoka paļdis i aizīt. Īt, īt i sateik ceļā i sateik veceiti ar vāzu. Tai Bezsčastnais Jōņs atsasāstās ceļa molā i soka: Jurov klōj goldu. Tai golds i apklōts. Ād obeji ar veceiti i runojas. Vot tiav asūt lobs kolps i šam loba vāza sameišūt, kai tikai ar vāzu sissi uz ziamis tai i pulks soldotu. Labi samej. Veceits ar Jurova aizīt a Bezsčastnais Jōņs īt tōļōk. Veceits sōka uz Jurovu runōt, a Jurovs ryuc vin, kai tik veceits kū runoj, tai Jurovs ryuc. Golu golā Jurovs nūsyt veceiti ar knipsti i atīt pi Bezsčastnō Jōņa. Otkon jī sasateik ar veceiti kuram cierveits,ka izsissi, tai var tikt pōri kodž par kaidu upi - tyuleņ izaceļ tylts. Itū otkon Jurovs apmōnei i nūsyt. Ka aizīt uz kungu tai kungs prosa vai atnezs kū šis asūt pīsacējs? Jā šis atnezs gon, no nadūšūt. Kai sōka Bezsčastnais Jōņs sist ar vāzu uz greidas tai pulks soldotu, tai i pulks soldotu. Kungs nūsabeist i palaiž Bezsčastnū Jōni vaļā, a Bezsčastnais Jōns soka ka tī kas šū apmōnējuši sūlējušīs īkōpt solmu skaudzē i aizdadzynōt, a poši nasadegt. Tai kungs tyuleņ tūs atsauc lai leinūt īkšā solmu skaudzē. Obeji meli sadaga a Bezsčastnais Jōņs i šudiņ dzeivoj, ka vakar nanūmyra. Stōstēja - Anna Kozur 20Posoka.Tys beja vacūs laikūs. Vīns cylvaks gōja uz mežu pastaigōtūs. Staigoj, staigoj pa mežu i aizamolda. Jau vokors klōtu a nu meža navar tikt ōrā. Kur bejs na bejs daīt pi jō kungs i soka: ka atdūsi tū, kū tu mōjā byudams napameti, tod izvesšu. Nikō darēt - aizasūlīs. Tai jū izvad ōrā nu meža. Aizīt uz sātu riadz ka sīvai pīdzims dals. Jis izstōsta sīvai ka valnam apsūlējs dālu. Kod jau atīs ziņa tod i syutias puiku. Puika izaug labi lels, tia atīt nu valna ziņa lai ejūt uz jū. Puika atsavasaloj i aizīt. A čortam daudzi miaitu, i vīna bōryuneite. Tai puika izkolpōjs valnam i grib nimt jū siav par sīvu. Valns jam atdūd tikai tūreiz jū par sīvu, ka jis atminēs kura jei byus. Vokorā bōryuneitia nūzaklausa ka valns stōsta sovai sīvai, ka jis pyrmū reizi sastatias vysas miaitas rindā i |
| Transcribe text |
