#LFK 709, 20
Pasaka par velnam apsolīto dēlu
20
Latvian
High Latvian dialect
1928
1928
File
File
File
| Transcriber | Jgrandane |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2020-04-15 09:39:34 |
| Updated | 2022-09-09 23:09:17 |
| Transcription (text) | otkon veļās uz vacōkū mōsu. Tī Bezsčastnū Jōni sādyna otkon uz krāsla ar odotom i boda da divpadsmit stundu pusnaktī. Kolpyunes izakomōjušas aizskrīn i soka sovai kundzei, ka nikō navarūt izdarēt. Ūtrā reitā Jōņam dūd mozgōtīs i slaucētīs ar Vosoras svātku rūčinīku, a Bezsčastnais Jōņs nazaslauka ar rūčinīku, no ar sovu mutis autu. Tai jū tyuleņ pazeist i breinojās kai Bezsčastnais Jōņs itū izcītia. Tagad jū sanam kai gostu, i prosa kō jis atgōjs uz šū. Tai Bezsčastnais Jōņs izstōsta, kō jam vajaga. No vacōkō mōsa atsoka, ka pi šōs to naasūt, a varbyut pi šōs vacōs mōtes byušūt. Tai komuleits aizvad Jōni uz sovas sīvas vacū mōti. Tī otkon jū boda, a nikō loba nadaboj, Bezsčastnais Jōņs vys izcīš. Kolpyunes izabadējušas da divpatsmit stundu aizskrīn uz sovu kundzi i soka, ka navarūt nikō izdarēt. Ūtrā reitā Bezsčastnajam Jōņam dūd mozgōtīs i slaucētīs ar lopu dīnas dvīli, a Jōņs nazaslauka ar sovu mutis auteniu. Pa itam jū pazeist, ka jis apprecēja jyuras miaitu. Vacō mōtia prosa, kō jis asūt atsyuteits. Jōņs izstōsta, ka jam vajag tō, nazyn kō, nu kō vyss pūsts. Nikō darēt vacō mōtia pasauc. A šō, tō nazyn kō saucia par Jurovu. Atsauc vacō mōtia Jurovu pi siavia i soka: Jurov, tagad tu man es kolpōjis, kolpoj da myuža golam munam znūtam. Bezsčastnais Jōņs pasoka paļdis i aizīt. Īt, īt i sateik ceļā i sateik veceiti ar vāzu. Tai Bezsčastnais Jōņs atsasāstās ceļa molā i soka: Jurov klōj goldu. Tai golds i apklōts. Ād obeji ar veceiti i runojas. Vot tiav asūt lobs kolps i šam loba vāza sameišūt, kai tikai ar vāzu sissi uz ziamis tai i pulks soldotu. Labi samej. Veceits ar Jurova aizīt a Bezsčastnais Jōņs īt tōļōk. Veceits sōka uz Jurovu runōt, a Jurovs ryuc vin, kai tik veceits kū runoj, tai Jurovs ryuc. Golu golā Jurovs nūsyt veceiti ar knipsti i atīt pi Bezsčastnō Jōņa. Otkon jī sasateik ar veceiti kuram cierveits,ka izsissi, tai var tikt pōri kodž par kaidu upi - tyuleņ izaceļ tylts. Itū otkon Jurovs apmōnei i nūsyt. Ka aizīt uz kungu tai kungs prosa vai atnezs kū šis asūt pīsacējs? Jā šis atnezs gon, no nadūšūt. Kai sōka Bezsčastnais Jōņs sist ar vāzu uz greidas tai pulks soldotu, tai i pulks soldotu. Kungs nūsabeist i palaiž Bezsčastnū Jōni vaļā, a Bezsčastnais Jōns soka ka tī kas šū apmōnējuši sūlējušīs īkōpt solmu skaudzē i aizdadzynōt, a poši nasadegt. Tai kungs tyuleņ tūs atsauc lai leinūt īkšā solmu skaudzē. Obeji meli sadaga a Bezsčastnais Jōņs i šudiņ dzeivoj, ka vakar nanūmyra. Stōstēja - Anna Kozur 20Posoka.Tys beja vacūs laikūs. Vīns cylvaks gōja uz mežu pastaigōtūs. Staigoj, staigoj pa mežu i aizamolda. Jau vokors klōtu a nu meža navar tikt ōrā. Kur bejs na bejs daīt pi jō kungs i soka: ka atdūsi tū, kū tu mōjā byudams napameti, tod izvesšu. Nikō darēt - aizasūlīs. Tai jū izvad ōrā nu meža. Aizīt uz sātu riadz ka sīvai pīdzims dals. Jis izstōsta sīvai ka valnam apsūlējs dālu. Kod jau atīs ziņa tod i syutias puiku. Puika izaug labi lels, tia atīt nu valna ziņa lai ejūt uz jū. Puika atsavasaloj i aizīt. A čortam daudzi miaitu, i vīna bōryuneite. Tai puika izkolpōjs valnam i grib nimt jū siav par sīvu. Valns jam atdūd tikai tūreiz jū par sīvu, ka jis atminēs kura jei byus. Vokorā bōryuneitia nūzaklausa ka valns stōsta sovai sīvai, ka jis pyrmū reizi sastatias vysas miaitas rindā i |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-10-09 16:46:10 |
| Updated | 2022-10-13 17:20:28 |
| Transcription (text) | bōryuneiti pošu pādejū. Ūtrā dīnā vysas divpadsmit miaitas sasvīzšūt par ūglem ceplī. Trešā dīnā likšūt vysom miaitom vīnaiž apsagērbt i doncōt. Bōryuneitia itū vysu pastōsta puikam. Ūtrā dīnā valns soka: as tiavi palaizšu vaļā, ka tu atmineisi, kura ir tova bryutia, i bryuti dadūšu. Labi. Sastota vysas miaitas ustobā rindā i prosa: kura tova bryutia. Tai puika daīt i parōda pošu pādejū. Nu labi, pyrmū tū atminieji. Ūtrā dīnā valns sasvīž vysas miaitas ceplī par ūglem, karsej, vōļoj i prosa nu puikas: nu pasoki kura ir tova bryutia. Tymā breidī bōryuneitia palyka malnōka, a puika īraudzējis ka vīna ūgļa palīk malnōka, tai iznam tū i soka ka itej asūtia šō bryutia. Nu ūtru reizi tu atminēji, riadziasiam kai byus ar trešū reizi. Trešā dīnā valns sastota vysas miaitas ustobas vydā i pavielej jōm doncōt. Doncoj, doncoj, tia puika verās, ka vīnai doncōtōjai izkreit mutauteņš, tai jis soka valnam, ka tej asūtia šō bryutia. Labi, ka atminējis vot molocs valns salīlej, a pats to na tai dūmoj. A valnam beja taidi īmovi, ka jūs izliksi cylvakam golvā, tai jis i palīk par zyrgu. Tai obeji valni sagudrej, kai jū nūbeigt. Tai valnauka īgōdoj īmovus, jei aizīt panam i izlīk jūs aizmygušajam puikam golvā, tai jis palīk par zyrgu. Nyu valnauka jōdelej pa pūrim, kur tik staignōkas vītas, lai varātu puiku ōtrōk pīkausiat. Izajōdej, izajōdelej, kai tikai gaiļs aizdzīd tai valnauka tyuleņ atpakaļ nūvalk īmovus i aizlīk aiz kakažis. Ūtrā vokorā puika panam īmovas aizīt uz valnauku i aplīk golvā. Tai valnauka palīk par zyrgu, nu puika i jōj nu i jōj, kur tik staignōka vīta, tī īkšā. Izjōdelej, ka valnauka i pakustiat vaira navar i palaiž vaļā. Ūtrā dīnā valns soka uz puikas, ka jam vajadzeišūt pajōt šō zyrgu. Pats valns pōrsameja par zyrgu, puikas sāstās mugorā i brauc. A zyrgs ir stulpim vin kašās lai puiku tī nūsystu. A puika tū dora ka zvetej valnam golvā, tū dora, ka zvetej valnam golvā. Izajōdelej, sasyt valnu i palaiž. Nōkušā reitā valns syuta puiku ar bōryuneiti īt izapārtu piertī. A puika nūprūt, ka jū grib apiast. Tai jis īspļaun trejūs koktūs šliku i soka lai jōs soka ka pašureizi gierbamēs; pašureizi kojas aunam nūstu i pašu reizi mozgojamēs. A paši laižās biagt cik tik ōtri var. Par nalelu laiceņu valns syuta vīnu kolpyuni pazavārtu voi jau puika ar bōryuneiti nūzamozgōjs. Kolpyunia īīt prīškas ustobā i prosa: nu voi jau nūzamozgōjat? Pašlaik gierbamēs. Tai kolpyunia pasoka valnam ka pašu reizi gierbūtīs. Par kaidu laiceņu valns syuta otkon ūtru kolpyuni pazavārtu voi puika ar bōryuneiti nūzamozgōja voi nā. Kolpyunia īīt prīškas ustobā i prosa nu voi jau nūzamozgōjat? Pašureizi kōjas aunam. Tai kolpyunia pasoka valnam ka pašu reizi kōjas aun. Par laiceņu otkon valns syuta trešu kolpyuni apsavārtu, kū jī dora. Kōlpyunia pastōsta valnam ka pašureizi viaļ mozgojūtīs. Valns vairōk navar nūcīst, i skrīn pats uz pierti īīt piertī, a nu bōryuneitis i puikas ni smokas. Tai valns dzanās pakāļ. Puika ar bōryuneiti izdzierst, ka jau ziamia duc, tai bōryuneitia palīk par vuškeņu, a puika vacu gonu. Atskrīn valns i prosa voi naredzējuši puikas i miaitinis ejūt. Šī redzējuši gon, ka aizgōjuši iz valna piļs pusi. Tai valns matās atpakaļ cik vin ōtri var. Sīva soka, ka tī poši vin bejuši vajadzējis vin kiart. Otkon valns dzanās piac biegļu. Bōryuneitia i puika dzierd, ka otkon ziamia reib. Tai bōryuneita palīk par bazneicu a puika |
| Transcribe text |
| Transcriber | Kristīne Po |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | Yes |
| Created | 2022-10-13 17:26:59 |
| Updated | 2022-10-14 19:59:47 |
| Transcription (text) | par bazneickungu. Īskrīn valns i prosa voi naasūt redziejuši ejūt vuškenis i vaca gona. Šī asūt gon redzējuši ka aizgōjuši uz valna piļs pusi. Valns skrīn atpakaļ ka put vin. Aizskrīn i soka sīvai ka naasūt dadzins gona i vuškenis, a bejusia bazneica ar bazneickungu. Tai valns dzanās pakaļ ka dip vin. Jī otkon izdzierst ka ziamia reib, tai miatiņa palīk par puči a puika par puču laisteitōju. Atskrīn valns a vairōk nikō navar izdarēt jī jau pōrgōjuši jō valsts rūbežus, tia viaļ jis īzaklīdz, ka tu beji par puči, tai tu i paliksi trejs godus par puči. Tai miatiņa i palīk. Ka puika aizīt, miaitiņa soka, ka aizīs uz sātu ar vysim lai sveicynojas, tikai lai nasasveicynoj ar tū kas šyupelī, a to jū aizmierss. Puika cykom aizīt uz mōjom tai jam aizamierst, kū miatiņa pīsoka. Īgōjs ustobā jis sazavasaloj ar vysim, i mōtei bārns šyupelī i ar tū sazavasaloj. Paīt trejs godi i puiss tagad grib priaciatīs, sasvōtoj siav sīvu i dzer kōzas. A jō bōryuneitia jam atsyuta maizis kukuleiti. Kai tikai jis pōrlauž maizis kukuli, tai obeji goboli palīk par bolūžim; vins izasāst uz vīna placa ūtrs uz ūtra i stōsta jam par kai jī bāga ar bōryuneiti. Tai puiss atgōdoj sovu vacū bryuti, sazasvōtoj i dzeivoj viaļ šudiņ laimeigi, ka vakar nanūmyra. Stōstēja Anna Kozur. 21Posoka.Vīnam kieniam [kieneņam] beja divpadsmit dālu, a nivīnas miaitas. Vīnu reizi īīt pie kienenia čigonītia i soka, ka jam byus vīna miaita. Tai kieneņš itū izdzierds soka: ka man byus miaita, tod nūciersšu vysim dālim ar zūbynu golvas, a jo byus dals, lai dzeivoj vysi. Mōtia pastōsta dālim kū tāvs asūt apsanēmīs, sataisa celia kulis i soka lai īt pabāg. Ka pīdzims dals tod pakōrs jumta golā zūbynu, i tūreiz var īt uz sātu, a jo pīdzims miaita, tod pakārs vōli, i tūlaik lai cik vin ōtri var. Dāli aizīt uz mežu. Kotrs sovu dīnu kōp eglē i skotās uz sātys pusia nikō nariadz. Kai īkōp divpadsmytais dals tai īrauga, ka jumta golā pakōrtia vōlia, tai vysi bāg cik vin ōtri var. Skrīn, skrīn pa mežu, daskrīn pi vīnas ustabenis, īīt īkšā, apsaver, kai nikō jimā nav, tai i dzeivoj. A tymā ustabeņā beja trejspadsmit kambaru. Kotrs jī dzeivoj sovā kambarī, a ād vysi kūpā pi vīna golda. Tai vysi brōli nūdzeivoj labi ilgi tymā ustabeņā. Vīnu reizi ji vysi aizīt uz mežu medeibōs, tai i medej vysu dīnu. Cykam jī dzeivoj ustabeņā, cykom jīm izaug jau lela mōsa. Dabōjuse zynōt, ka jai asūt bejs divpadsmit brōļu, i ka vysi jī aizbāguši tikai jōs deļ, jei apsanam jūs miakliat. Īt, īt pa mežu, daīt pi tōs pat mōjenis, a dziarti to jai gribīs, jōīt īkšā. Īīt īkšā i riadz goldu ar divpadsmit telērdžu, veina glōžu, i divpadsmit krāslu. Jei panam pa mutei nu kotras glōzeites, dūmoj, ka napazeis, ka ir dzarts, i palein zam gultas. Atīt brōli, grib siastīs pi golda i riadz, ka nazkas ir dziers nu jūs veina glōzeišu. Tai jī tyuleņ miakliat pa ustobu, i atrūn zam gultas miaitini. Jī prosa kas jej ir. Miaitinia izstōsta, ka šai asūt bejs divpadsmit brōļu i vysi deļ šōs aizbāguši. Tai brōli saprūt, ka tej ir jūs mōsa. Jī īdūd jai trešpadsmytū kambareiti, lai dzeivoj pi jūs. Tai jei i dzeivoj kaidu laiku. Jei īgōdoj, ka reitā vacōkajam brōļam dzimšonas dīna i grib kaut kū dōvynōt. Tai jej īrauga, ka pi kotra lūga aug pa rūžu kryumam. A brōli jōs beja stōdējuši uz sovas laimes, a jo kas nūrautu nu rūžu kryuma pa zoram, tod tam byutu jōpalīk par kraukli. Cykom brōli pa medeibom, tai jei i pīraun brangu buketu nu kotra pa vīnam zoram i ka atskrīs jōs vacōkais brōļs, tod jej jam īdōvynōs jūs. Tia uz pusdīnu laiku atskrīn divpadsmit kraukļu, saskrīn ap goldu, klīdz, brāc i kārc. Mōsa jūs syt ar dvīli a jī nikur vin |
| Transcribe text |
