Items

1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.

2.1.1.5.5. Māņi, bērnu kristījot.

2.1.1.5.8. Nes pādi istabā un teic vārdu; - griež riņķī; - noliek bērnu gultā; - dod mātei dāvanu.

2.1.1.5.16.1. Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu.

2.1.1.5.16.7. Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa; jau šūpulī izredzēta.

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,

2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos.

2.4.4.2.2. Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību.

2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas.

2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas.

2.4.5.8.6. Aušana vispār.

2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība.

2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.

2.4.7.5.1. Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalīgas dziesmas.

2.5.1.1.3.2. Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjās no tautām.

2.5.1.2.7.2. Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos.

2.5.1.2.12.2. Dziesmas no meitas puses, no meitas draudzes.