Items

2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā.

1.4.3.3. Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis.

2.1.1.5.2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes.

2.1.1.5.16.11. Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru.

2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.

2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas.

2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

2.4.7.2. Puišu dziesmas.

2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.

2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme.

2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme.

2.5.1.1.4.1. Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts.

2.5.2.7.9.5. No vietām un lietām: istabas, dzirnu kambara; nama un ugunskura; klēts, ābeļu dārza; rožu dārza; kokiem pagalmā; bērzu birzes; ganībām, pieguļas; upes; parasta ceļa.

2.5.2.7.14.7. Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas brūtes vārdā.

2.5.2.7.15. Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas.

2.5.2.10.7.2. Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu.

2.5.2.11. Kāzu mielasts.