Items

1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība.

1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.

1.2.2. Meitas pulcējās rotāt, vaj līgot, puiši klausīties un lūkoties.

1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

1.2.9. Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgaviņu.

1.2.12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams.

1.3.3. Dziedāšana ganos.

1.3.3. Dziedāšana ganos.

1.4.3.3. Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis.

1.4.3.4. Ne dziedāt vien jāmāk, jāmāk un jādara ari darbs.

1.5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos.

2.1.1.5.2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes.

2.1.1.5.5. Māņi, bērnu kristījot.

2.1.1.5.9.2. Kūmas sēžās pie galda, atraida liekus ļaudis pie malas un ieaicina neseju un vecmāti; bērna māte neņem dalību pie mielasta.

2.1.1.5.13.3. Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai.

2.1.1.5.14.3. Kur un kāda koka līkste cērtama?

2.1.1.5.16.1. Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu.

2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku.

2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku.