Krišjānim Baronam veltīta folkloras pēcpusdiena, 1981

Krišjāņa Barona 150. jubileja 1985. gadā un tās ieskaņas pasākumi, kuros iekļāvās pirmās Barondienas, bija republikas līmeņa kultūrpolitikas plānošanas rezultāts. Vērienīgajai jubilejai gatavojās piecus gadus. Tika nodibināta Republikāniskā Jubilejas komiteja, kas iezīmēja pārresoru un starpinstitucionālu sadarbību: Latvijas PSR Kultūras ministrija, Latvijas Padomju rakstnieku savienība, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs. 1981. gada 16. februārī komiteja apstiprināja galveno pasākumu plānu, kurā ietilpa arī zinātniski teorētisku konferenču sagatavošana – tā bija Valodas un literatūras institūta kompetencē. Institūta organizācijas komitejas priekšsēdētājs bija direktors Viktors Hausmanis, atbildīgā rīkotāja – Folkloras daļas vadītāja Elza Kokare. Konference sākumposmā dēvēta par folkloras pēcpusdienu un folkloras dienu. Tās scenārija pamatā bija no folkloras ekspedīciju zinātniskajām noslēguma sesijām aizgūtais pasākuma modelis: folkloristu priekšlasījumi, kam seko tautas mūzikas koncerts.

Konference bija plaši apmeklēta. "Tā bija sapulcinājusi prāvu klausītāju saimi. Apmeklētāju vidū redzējām ne vien zinātniekus, māksliniekus, pedagogus un pārējo sabiedrisko grupējumu pārstāvjus no Rīgas un tuvākās apkārtnes, bet arī daudz iebraucēju no provinces. Bija ieradušies arī viesi no kaimiņu republikām Lietuvas un Igaunijas. Plaši pārstāvēta bija gan gados vecākā, gan jo īpaši jaunākā paaudze, skolu un studējošā jaunatne." (Drīzule R. Folkloras pēcpusdienā. Vārds un Darbs. 1981. Nr. 4. 31. lpp.)