Interview with Māra Vīksna

Pievienot komentāru

NosaukumsInterview with Māra Vīksna
Vienības Nr.a21
KolekcijaPārdaugavas stāsti
MedijsAudio
VeidsDigital
Faila kodsa21
KrājumiALF Digitally born data
Klasifikators
ValodasLatvian
Interviewer
Narrator
Faili
Recording25.08.2021
Lilijas iela 7, Rīga
Lilijas iela 7, Rīga, LV-1007
Atslēgvārdi
Atvērt

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0046

00:00:59-00:03:02 

"Pirmajos pēckara gados zinātniskām iestādēm piešķīra dārziņus, lai cilvēki nenomirtu badā. Folkloras krātuvei bij visām darbiniecēm dārziņi, bet ne Lucavsalā." LFK darbiniecēm - Ancelānei, Veilandei, Siliņai, varbūt arī Greblei (bet par to nav pārliecības) - dārziņi bija kaut kur nomalē, varbūt Dārziņos. Viņām iespējams dārziņi bija blakus. 

00:03:02-00:05:55

Māras tēvam, kurš bija pasniedzējs universitātē, 1946. gadā piešķīra 3 dārziņus Lucavsalā, katru savā vietā. [Rāda kartē, kur atradās dārziņi]. 1944. gadā ģimene iebrauca Rīgā. 

00:05:56-00:06:32

1950. gadā Lucavsalas dārziņos par sargu strādāja Ojārs Ambainis.
"Mums bij tāds periods, kad es biju lauzusi kāju un viņam vairs nebija kājas, ja, tad mēs stundām pa telefonu runājām, ja, un tad to mēs atzinām, ka mēs esam iepazinušies, ja, jau no 50. gada. Nu, es saku, mani tad vēl veda ratiņos, vai ne."

00:06:32-00:08:14

Vecāki nespēja visus 3 dārziņus apstrādāt. Pamatdārziņš, kur bija ogu krūmi un koki, atradās zem tagadējā Salu tilta. Bija arī vēl koka tiltiņš pāri Bieķengrāvim. Kolonijai pēckara gados bija stingra apsardze. 

00:08:15-00:10:10 

"Man bij sajūta, ka tie dārziņi bij tā kā, zini, kapos, ka varēja pa vidiņu iziet." Pirmo dārzu pārdeva apmēram 51. gadā. Dārzā, kas atradās applūstošajā Lucavsalas galā, audzēja tikai upenes un kartupeļus. Otrs dārziņš atradās 300-400 metru attālumā. 

00:10:12-00:10:49 

"Upenes, fantastiski, mums bija tādi upeņu krūmi tā kā ārprāts! Un kartupeļus tur ielika. Kartupeļi mums pietika, kādi četri maisi kartupeļu, varbūt vairāk iznāca."

00:10:50-00:11:31

Trešais dārziņš bija "smalkais dārzs". Tur bija sīpoliņa ābele, antonovka, un māsa [Velta, ar kuru Māra sazvanījās pirms intervijas] saka, ka pepiņš, bet to Māra neatceras. 

00:11:32-00:12:23 

Ļoti daudziem bija būdiņas, kur turēt darbarīkus, Māras ģimenei tādas nebija. Darbarīki, spaiņi un grozi vienkārši stāvēja, nekad nekas netika nozagts. Pēc māsas teiktā, viņas esot peldējušās Daugavā starp baļķiem, kuri bijuši glumi. Te bijušas ļoti daudzas kokzāģētavas.

00:12:24-00:13:44 

"Un ta tas interesantākais, kā mēs tikām. Tātad, mēs dzīvojām Vīlandes ielā, ja. Tātad Ausekļa iela, Vīlandes iela, Ķeizardārzs, ja, 5. tramvajs. Piektajam tramvajam šeit, Torņakalnā galapunkts. Tagad, es skatos, tur vairs nekāds riņķis nav, ja, bet tas tramvajs meta riņķi apkārt tai baznīciņai. Tiem krievu pareizticīgo kapiem viņš brauca riņķī, ja, un tad viņš atkal nostājās un brauca atpakaļ, ja. Un 10. tramvajs, tagad ar' laikam ir 10. vēl aizvien, ja, nu tas gāja tālāk uz Bišumuižu.
Līdz kurai pieturai jūs braucāt?
Līdz galam, līdz galam, un tad no... Nu, ta rēķini, Torņkalna ta tas viss, tā vecā krievu baznīca, ja, un  tad tas viss, viss gabals vislaik bij uz leju pa visādiem dubļiem. Un tur bij nu tur mēs gājām, es pat nezinu, vai īsti bij kaut kāds ceļš, ja, nu mašīnas tur noteikti nebrauca, ja. Bet, bet, bet... Nu tur bija tiešām kokzāģētavas un tur kaut kas cēlās, un tur pēc tam tā "Straume" uzcēlās, tā uzcēlās kamēr mums vē bij dārziņš, ja."

00:13:45-00:14:17 

Slapjo dārzu mamma pārdeva 1962. gada vasarā. Upeņu zapte bija ģimenē viena no pamat-zaptēm. Tā Mārai ļoti negaršoja. Tur, slapjajā dārzā, bija arī skābeņu dobes.

00:14:18-00:15:09 

"Vienkārši bija tā - reizi nedēļā bija noteikti skābeņu zupa. Skābenes sagrieza un saštampāja piena vai krējuma pudelēs, ja, ar sāli, un tad tā bija zupas pamats.
Bet nekarsēja viņas? Svaigas?
Jā, svaigas ar sāli kopā, daudz sāli. Jo pirms likšanas katlā, viņas, man liekas, vēl skaloja un mērcēja, lai tas sāls vairāk noiet. Un tad tai zupai sāli vairs nevajadzēja. Bet buljonā, kartupelī bij fantastiskas skābeņu zupas, kuras, protams, es bērnībā necietu."

00:15:10-00:16:30 

Par "slapjo" dārzu. Iespējams to nepārdeva, bet atsavināja tilta būvniecībai, un mammai izmaksāja pat kompensāciju. Māsa Velta stāstīja, viņai 1960. gadā Jaunajā gadā bija kāzas.
"Uz kāzām vajadzēja braukt par 40 kapeikām, bet atpakaļ no rīta varēja braukt par 4 kapeikām." 1961. gadā bija naudas reforma. 

00:16:32-00:18:44 

Māsa stāsta, ka mamma ir viņai dārzu uzdāvinājusi 1961. gadā. Jaunlaulātie to pavasarī rūpīgi uzrakuši, varētu būt kādi 60 kvadrātmetri. Ar to arī saimniekošana beigusies. "Un tad viņi rudenī esot ar kaunu rāpojuši iekšā caur nezālēm un lasījuši upenes." Tad tas dārziņš tika pārdots tēvam nezinot. Tēvs jau bija ļoti slims, mamma pārdeva, jo nespēja apsaimniekot. Tēvs nomira 78 gadu vecumā un pensijā viņš bija pus gadu. 

00:18:45-00:19:50 

Māras vecāku dārziņš bija Lucavsalas pašā "astē", bet mazliet tālāk bija lauku mājas, tādā uzkalnītē ar lieliem ozoliem. Tagad tā ir teritorija zem tilta. Bērnībā zināja, kā tās mājas sauc, bet tagad neatceras. Tur bija govis.

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0047

00:00:00-00:01:09 

Māra turpina par lauku mājām Lucavsalā. Tur varēja arī nopirkt pienu, sētas apkārt nebija. Tas varēja būt 50. gados. 

00:01:10-00:01:44 

"Mums gar vienu malu bija avenes, ja. Mums bij sarkanās avenes, ja, un kaimiņam bij, vai ne, ieliktas tai pašā rindā blakus, ja, tā kā tās avenes sagāja kopā, dzeltenās, ja. Un, tad nu, protams, tā oga nāk uz mūsu pusi arī, ja [avenes ļoti izplatās ar sakņu atvasēm]. Un, saprot, es vienu ogu apēdu. Un kā es to pārdzīvoju! Man bij tā sajūta, ja, ka es esmu tam kaimiņam to ogu nozagusi."

00:01:45-00:03:07 

Par āboliem. "Sīpoliņi stāvēja diezgan ilgi un labi, āboli, ja. Tie bij parasti diezgan daudz, vai ne, ar to savu mazumu un tā. Kad viņus apēda, nu to es nezinu. Bet antonovkas mums tika ietītas, ja, katrs, nu, izgriezts avīžu papīrīts, ja, un ietīts katrs ābolīts atsevišķi. Un palikts tai pašā, kur tie kartupeļi stāvēja, ja, nu turpat kādā kastītē bij nolikts. Un es atceros, es vienreiz biju martā slimnīcā, ja, un mamma man katru dienu atnesa vienu antonovku uz slimnīcu."

Kartupeļus no Lucavsalas veda mājās ar smago mašīnu.

00:03:08-00:03:28 

"Es piedzimu, kad vēl Rīgā bija ormaņi, ja. [..] Es atceros ormani Elizabetes ielā, kā viņš brauca, vai ne, plikšķinādams, ja."

00:03:29-00:05:35 

Stāsta par to, kā ražu veda mājās no Lucavsalas. Ar sabiedrisko transportu to nevarēja izdarīt. Tramvaja biļete maksāja 30 kapeikas, trolejbusa - 40 kapeikas. No dārziņiem līdz pieturai, kas atradās pie Torņakalna krievu baznīcas, bija apmēram 2-2,5 kilometri. Bija jāiet cauri koka krautuvēm, gateriem, bija ārkārtīgi daudz baļķu. Pie pieturas kādreiz bija Torņakalna tirgus Bauskas ielā, tagad vairs nav. Ar 10. tramvaju braucot, varēja piebraukt veselu pieturu tuvāk.

00:05:36-00:06:19 

Par pieminekli. Māra to bērnībā neatceras redzējusi, ieraudzīja tikai pieaugušā vecumā. Bērnībā, kad Lucavsalā bija dārziņi, uz to krastu negāja. 

00:06:20-00:06:40 

"Tad, kad tiešām nebija naudas, ja, un kad nu, tā teikt, bija labs laiks, tad mēs no Vīlandes ielas ar kājām gājām pa Mūkusalas ielu."

00:06:41-00:08:20 

Kad ģimene ienāca Lucavsalas dārziņos, Māra vēl nebija dzimusi. Daudz stāsta pēc radinieku, īpaši māsas Veltas, stāstītā. Par viesošanos 70.-90. gados Lucavsalā, kad Mārai pašai tur nebija dārza. 

00:08:21-00:09:34 

"Viņiem viņš bija komerciālais dārzs, ja, un viņi audzēja puķes. Bet, nu, viņi tā mācēja strādāt, ja, es vispār... Viņi ir vienmēr meklējuši dārzus, ja. Viņi arī pie mums Ropažos ņēma dārziņu, ja, nu zemi ņēma puķu audzēšanai. Viņiem tā padevās viss.
Ko tad viņi audzēja? Tulpes?
Viņi audzēja gan tulpes, gan narcises, gan kaut kā pēc narcisēm vēl nāca kaut kādas puķes."

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0048

00:00:13-00:01:44 

Par sadzīvošanu ar kaimiņiem. 61. gadā, kad ģimene aizgāja no Lucavsalas dārziņiem, Mārai bija tikai 12 gadu. Bija labas kaimiņattiecības, bet dzīvoja diezgan noslēgti. Kādreiz glabāja darbarīkus pie kaimiņiem, jo pašiem dārza mājiņas nebija. Palīdzēt, rīkot kādas kopīgas talkas nebija vajadzības.  "Tie zemes pleķīši bija tik mazi, ka tur tev bija jātiek galā pašam." Atceras, ka "smalkajā" dārzā audzēja arī dilles un burkānus.

00:01:45-00:03:46 

Stāsta par gadījumu, kas notika 67., 68. vai 69. gada bargajā ziemā, kad bija aizsalusi visa Daugava. "Juris [vīrs] brauca mājās no Bauskas, viņš izkāpa kaut kur tajā vietā pie Mūkusalas. Toreiz, es nezinu, vai tā bija Mūkusalas iela, kaut kā jau citādāk man liekas viņa saucās, es neatceros to nosaukumu ielai. Un pārgāja pār Daugavu pāri uz Lucavsalu un nogrieza plūmju zarus, ja. Un pilnīg tādus, zini, tā kā Koknesis, ja, ar tādu lielu, lielu zaru viņš atnāca naktī mājās. Viņš no Lucavsalas atkal pa Daugavu taisni atnāca uz Vīlandes ielu, izkāpa krastā Komjaunatnes krastmalā un atnāca mājās, vai ne. Un atnesa to..., un mēs viņu plaucējām. Nu kādi mazie zariņi varbūt izplauka, bet tas lielais bija jau nosalis." Tas bija laikā, kad sākās Salu tilta būvniecība un cilvēki raka no dārziem ārā augus. Kad atsavināja dārzus, varēja dabūt kompensāciju par to, bet varēja arī neņemt naudu un dabūt dārzu citur.

00:03:47-00:05:15 

Vēl aizvien tika piešķirti arī jauni dārzi pasniedzējiem. Oto Čakaram bija dārzs Misā, arī Helēnas Erdmanes vīram Ansim, savukārt Alža Pūteļa tēvam dārzs bija Dzērumos

00:05:16-00:07:25 

Audzēja dārzos arī puķes, gladiolas. Daudz nevarēja atļauties, jo dārzs bija mazs. "Bija, noteikti bija puķes un audzēja gladiolas, un asteres. Nu puķes tur bija. Nu daudz jau nevarēja atļauties, viņš jau nebij liels, bet noteikti bija puķes. Katrā bija puķes, vienalga kādas, kādas nu kurš audzēja. Nu, teiksim, es neatceros, nu mums pojenes nebij. Bet, tā kā man bija jāiet pa to visus ceļu uz to otro dārzu, nu tad es zinu, ka tur bij. Tur bij tādas kā mazas mājiņas ar aizkariņiem, ja, tās būdas, kur varēja skaidri redzēt, ka viņi var gulēt, ja. Tad viņiem ap to mājiņu, ap to būdu viss bija apstādīts. Vēl varbūt kādam bija laimējies dabūt divus gabaliņus blakus, ja, tie jau bija priviliģēti, un tiem jau bija, nu, tiešām ērtāk un labāk, vai ne."

00:07:26-00:08:22 

"Man ir tāds stāsts, kā mana mamma kūlās uz Vecmīlgrāvi, vai ne. Vēl bij tajos 50. gados, kad mainījās tarifs. Līdz tādai ir tik kapeikas, zonas, ja, un tālāk atkal tik, ja. Tur jāpiemaksā nu 20 kapeikas klāt, ja. Un ta mamma, teiksim, nu atļāvās nobraukt vienu zonu, un citu gāja kājām."

00:08:23-00:09:10 

Brauca parasti sestdienās, svētdienās uz Lucavsalu, arī tad, kad vajadzēja ravēt. "Patiesībā es ļoti maz varētu par to zināt, jo mēs jau vasaras pavadījām laukos, vai ne. Mums jau bij, mēs [bērni] jau bijām nu vienkārši novietotas laukos, ja. Tā kā tur jau cīnījās mamma viena pati. Vai nu uz pavasari, vai rudenī tad tā. Bet es tik zinu to, ka tā aizkļūšana nebija nemaz tik patīkama un tik ātra, un tik viegla, vai ne."

00:09:12-00:11:03 

"Kā jau bērns nu es jutos labi, priecīgi.
Bet bērniem jau bij jāstrādā tur, vai nē?
Varbūt, ka bija, varbūt, ka nebija. Tu zini, es varbūt biju tik maza, ka nebij jāstrādā. Un man bija aizmugure, man bija divas māsas - 10, 9 gadi vecākas par mani, ja. Un tās strādāja, un es viņas uzraudzīju."

00:11:04-00:12:23 

Kad Mārai bija kādi 4 vai 5 gadi, kad brauca atpakaļ no dārziņiem uz Vīlandes ielu, ja tramvajā bija uznācis miegs, tad tēvs nesa no pieturas uz dzīvokli, nemodināja. 

00:12:24-00:14:45 

Dārziņi viens no otra bija atdalīti ar taciņām, celiņiem, varbūt kādiem apstādījumiem. Līdz 1965. vai varbūt 67. gadam beidzās ģimenes saimniekošana Lucavsalā. "O, es tev varu pateikt gandrīz precīzi. Ja mamma raka ārā ābelīti un dāvināja māsai, viņa precējās 66. gadā. Tātad 66. gadā vēl piederēja, ja, bet zināja, ka nepastāvēs vairs."

00:14:46-00:18:21 

Precīzi neatceras, bet tā varēja būt, ka uzmanīja, vai cilvēki apsaimnieko savus dārzus, lai nebūtu nolaisti. Pēc Māras domām, dārziņi tolaik piederēja lielākoties latviešiem. "Es nu vismaz nevienu krievu savā bērnībā tur neatceros."

Kartes leģenda





מציג 1-1 מתוך 1 רשומה.
#VietaDatumsTipsVietas tips
  
1Lilijas iela 7, Rīga
(Lilijas iela 7, Rīga, LV-1007)
25.08.2021RecordingStreet
מציג 1-1 מתוך 1 רשומה.
#NosaukumsSkaits
   
1Lilijas iela 7, Rīga1
מציג 1-1 מתוך 1 רשומה.
#NosaukumsSkaits
   
11
Lucavsala Ierakstā minētā vieta
Dārziņi Ierakstā minētā vieta
Salu tilts Ierakstā minētā vieta
Bieķengrāvis Ierakstā minētā vieta
Vīlandes iela Ierakstā minētā vieta
Ausekļa iela Ierakstā minētā vieta
Viestura dārzs, Rīga Ierakstā minētā vieta
Torņakalns Ierakstā minētā vieta
Bišumuiža Ierakstā minētā vieta
Elizabetes iela, Rīga Ierakstā minētā vieta
Bauskas iela, Rīga Ierakstā minētā vieta
Mūkusalas iela, Rīga Ierakstā minētā vieta
Ropaži Ierakstā minētā vieta
Daugava Rīgā Ierakstā minētā vieta
Bauska Ierakstā minētā vieta
Dzērumi Ierakstā minētā vieta
Vecmīlgrāvis Ierakstā minētā vieta

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs