1959. gadā ASV pilsētā Bufalo bijušais Latvijas Saeimas deputāts un ilggadējais skolotājs Lūkass Ozoliņš (1879–1962) uzraksta darbu, ko nosauc "Manas dzīves atmiņas". Jau manuskripta ievadā autors norāda: "Mana mūža atmiņas ir papildinātas ar vectēva Friča (1798–1892), vecmāmiņas Mades (1804–1895), tēva Jēkaba (1842–1933) stāstītām atmiņām un mana mūža pieredzējumiem."

Otrajā atmiņu daļā Lūkass kavējas pie paša piedzīvotā, atceroties bērnu dienas Skaistkalnē, kur viņa tēvs strādājis par skolotāju, bēgļu gaitas pēc 1905. gada revolūcijas, Pirmo Pasaules karu un dalību tajā, darbošanos par skolotāju dažādās Latvijas pilsētās, aktīvu politisko karjeru Latvijas Republikas Saeimā, abas 20. gadsimta 40. gadu okupācijas, došanos bēgļu gaitās uz Vācijas DP nometnēm, kā arī par sadzīvi Bufalo. Simboliskā veidā atmiņas noslēdzas ar apsveikumiem, kurus Lūkass un viņa sieva Antonija saņēma 1959. gadā zelta kāzu jubilejā.

Atmiņas caurvij dziļa reliģiozitāte un detalizēti latviešu katoļu sadzīves aspekti, tai skaitā plašs kultūrvēsturiskais materiāls par baznīcām, priesteriem utt. Lielu nozīmi atmiņu rakstītais pievērš arī mūzikai – gan sakrālai, gan laicīgai. Būdams ērģelnieks, viņš arī tekstu raksta kā melodiju, ļaujoties dažādiem intertekstiem, atskaņām, alūzijām.

Neskatoties uz mēģinājumu padarīt tekstu māksliniecisku, tas satur ļoti daudz precīzas laikmeta liecības – tiek fiksēta alga un cenas, katra minētā persona tiek kontekstualizēta, visur tiek skrupulozi fiksēti datumi un pat dažviet notikumu laiks.

Manuskripta nonākšana Latvijā ir mīklaina – tas tika atrasts pie Lūkasa brāļa dēla Edmunda Ozoliņa (1929–2009) mājās Burtnieku pagastā, bet vairs nav iespējams noskaidrot, cik sen un no kā tas tika saņemts.

Šī kolekcija ir veidota sadarbībā ar Valmieras integrēto bibliotēku.