Ģeogrāfa Valentīna Puriņa (1910–1998) atmiņas, kas rakstīta no 1990. līdz 1998. gadam.

Pirmajā daļā "Manas dzīves tēlojumi" Valentīns apraksta savus senčus: Vilku un Pūriņu dzimtas, kā arī iezīmē neparastu periodu savā dzīvē. Valentīns ir dzimis Sanktpēterburgas tuvumā, kur pavadīja bērnību ar vecākiem un māsu Elvīru, taču 1917. gadā devās ciemos pie vecvecākiem Vecgulbenes "Pūriņos". Ņemot vērā juku laikus gan Latvijas teritorijā, gan Pilsoņu karu Krievijas teritorijā: Valentīns nevarēja atgriezties pie vecākiem, tādēļ septiņus gadus pavadīja pie sava tēva brāļiem, mācoties latviešu skolās un dzīvojot neierastajā "patriarhālajā luterānisma" pasaules modelī. Atmiņu tēlojums beidzas ar Valentīna došanos prom no Latvijas 1923. gadā.

Otrajā daļā "Dzīves gaitas ar Siverskajas skolas-kolonijas ceļazīmi" Valentīns apraksta savu izglītības ceļu, mācoties dažādās PSRS skolās un augstākās izglītības iestādēs.

Atmiņās spilgti parādās dažādas laikmeta liecības, reālijas, domāšanas paradigmas. Rakstījums ir papildināts ar Valentīna meitas Emmas Verneres zemsvītras piezīmēm un skaidrojumiem.

Lai saglabātu dzimtas vēstures liecības vienkopus kolekcijā iekļautas arī Emmas Verneras atmiņas par māti un Valentīna sievu: Nadeždu Pūriņu.