Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācija Krievijas impērijā notika 1795. gadā. Tās pēdējais hercogs Pēteris Bīrons pēc abdikācijas (Dunsdorfs 1973, 162-167) devās uz saviem Sagānas īpašumiem, uz turieni aizvedot gleznu un mākslas priekšmetu kolekcijas un bibliotēku. Jaunākā no hercoga meitām – Doroteja (Dorothea von Biron, 1793-1862), kura vēlāk bija pazīstama kā hercogiene Dīno, apraksta savos memuāros Sagānā valdošo noskaņu, pieminot bagātīgo bibliotēku.
Sagānā varēja apbrīnot vērtīgu izcilu gleznu un marmora priekšmetu kolekciju, kas bija atvesta no Itālijas. Bibliotēka bija ievērojama. Šīs plašās rezidences daudzie apartamenti teju visi bija tapsēti ar vislabākajiem Persijas un Ķīnas audumiem, un tajos atradās dažādas Āzijas kuriozitātes, kas bija dāvātas manam vectēvam viņa valdīšanas laikā. (Dino 1908, 109-110)
Hercoga trešā un pēdējā dzīvesbiedre Doroteja (Dorothea von Kurland, 1761-1821), dzimusi grāfiene fon Mēdema, un divas no meitām – Vilhelmīne (Wilhelmine von Biron, 1781-1839) un jau pieminētā Doroteja tika daudzinātas Eiropas intelektuālās, politiskās un diplomātiskās elites aprindās savas bagātības, skaistuma, šarma, intelekta un plašo sakaru dēļ. Vīnes kongresa laikā (1814-1815) Vilhelmīne turēja ietekmīgu politisku salonu Austrijas galvaspilsētā un uzturēja mīlas sakaru un intelektuālu tuvību ar Austrijas kancleru princi Klemensu fon Meternihu (Klemens von Metternich, 1773-1859), tādējādi spēlējot nozīmīgu lomu Eiropas diplomātijā.
Kad hercogs Pēteris devās mūžībā 1800. gada 1. janvārī, viņš atstāja savai vecākai meitai Vilhelmīnei mantojumā Sagānas hercogisti un Nāhodas īpašumus. Drīz vien pēc Pētera nāves un viņas pirmajām laulībām ar Luī de Roanu-Gemenē (Jules Armand Louis de Rohan-Guéméné, 1769-1836) 1800. gada 23. jūnijā, tapa jaunās Sagānas hercogienes grāmatu katalogs, kurš pēc virsraksta norādes – Dažādu grāmatu katalogs no Viņas Augstības Roanas princeses, Sagānas hercogienes, dzimušas Kurzemes princeses, bibliotēkas – iekļauj vien daļu no viņas grāmatām. Šis ir viens no diviem pašlaik zināmajiem Bīronu ģimenes saglabātajiem katalogiem, otrs apkopo Pētera Bīrona Nāhodas teātra bibliotēkas grāmatas.
Sagānas hercogienes katalogā ietilpst 357 nosaukumu grāmatas franču, vācu, angļu, itāļu, latīņu un krievu valodā. No kopējā grāmatu skaita 286 ir franču valodā, t.i. 80%. Daudz grāmatu ir vairākos sējumos, tādēļ kopējais sējumu skaits ir ievērojami lielāks nekā norādītais grāmatu nosaukumu skaits – 1248 sējumi. Grāmatas ir bijušas izkārtotas 12 grāmatu skapjos un klasificētas pēc 8 tēmām, grāmatu klasifikācijas tēmas norādītas vācu valodā. Lai gan ir norādīti 12 grāmatu skapji, 6. grāmatu skapis dokumentā nav minēts.
Sagānas hercogienes grāmatu kataloga klasifikācija pa tēmām un izvietojums pa grāmatu skapjiem
Tēmas nosaukums vācu valodā (saglabāta oriģināla ortogrāfija) | Tēmu tulkojumi | Grāmatu skapja numurs |
Rechts Gelahrtheit, Stats, Arzeney und Landwirtschaft, Wißenschaft |
Juridiskās zinātnes, valstis, medicīna un lauksaimniecība, zinātne |
I |
Philosophische Schriften
|
Filozofiski raksti |
II, XII |
Schöne Wißenschaften, Journale, Wörterbücher
|
Daiļās zinātnes, žurnāli, vārdnīcas |
III, XI |
Geschichte, Erd- und Lebens Beschreibungen, Reisen |
Vēsture, zemju un dzīvju apraksti, ceļojumi |
IV, V, IX, X |
Gedichte |
Dzeja |
VII |
Matematique, Astronomie, Baukunst, Kriegs Wissensch.
|
Matemātika, astronomija, arhitektūra, |
VIII |
Romane und Theater
|
Romāni un teātris |
IX |
Gottes Gelartheit
|
Dieva gudrības |
X |
Pēc kataloga atzīmēm grāmatu klajā nākšanas hronoloģiskais nogrieznis stiepjas no 1662. gada līdz 1799. gadam. Katalogā gan reģistrēta 1596. gadā Parīzē izdota grāmata “Portugāles karalienes Savojas Marijas un viņas meitas infantes Izabellas dzīve” (La vie de Marie de Savoye , Reine de Portugal , & de l'Infante Isabelle sa fille), tomēr šeit ir ieviesusies kļūda, jo grāmata ir nākusi klajā 1696. gadā, tās autors ir jezuītu tēvs Pjērs Žozefs d’Orleāns (Pierre Joseph d’Orléans,1641-1698). Tātad vecākā bibliotēkas grāmata franču valodā tomēr ir no 17. gadsimta vidus – Gabriela Gerē (Gabriel Guéret, 1641-1688) “Pagānu gudrības raksturojums septiņu grieķu gudro dzīvē” (Le caractère de la sagesse Payenne, dans la vie de Sept Sages Grecs), kura ir nākusi klajā Parīzē, 1662. gadā.
Visapjomīgākā no tematiskajām sadaļām ir “Vēsture, zemju un dzīvju apraksti, ceļojumi”, tajā ietilpst 170 nosaukumu grāmatas no kurām 155 ir franču valodā. Šeit ir atrodami vispārējās vēstures sējumi, kā arī dažādu zemju – Francijas, Anglijas, Holandes, Persijas, Amerikas vēstures un dažādu laika posmu – Romas impērijas, Kārļa Lielā, utt apraksti. Lielākoties ir grāmatas par ievērojamu personību – valdnieku dzīvi un valdīšanas laiku, atklājēju …., piemēram
Lielākais Sagānas hercogienes kataloga franču grāmatu skaits ir izdots Parīzē – 82 un Amsterdamā – 81, no Londonas un Hāgas, no katras nākušas pa 20 grāmatām, no Berlīnes un Ķelnes, no katras – 10 grāmatas. Grāmatu izdošanas ģeogrāfija aptver Francijas karalisti un tās kaimiņu zemes.
***
***
Le rattachement du duché de Courlande et Sémigalie à l'Empire russe eut lieu en 1795. Après son abdication, son dernier duc, Pierre de Biron, se rendit dans son domaine de Sagan (Dunsdorf 1973, 162-167), emportant avec lui ses collections de peintures et d'œuvres d'arts et sa bibliothèque. La plus jeune des filles du duc, Dorothée de Biron (1793-1862), plus tard connue sous le nom de duchesse de Dino, décrit dans ses mémoires l'ambiance qui régnait à Sagan, faisant mention de sa riche bibliothèque :
Sagan offrait une réunion précieuse de tableaux et de marbres superbes, rapportés
d'Italie. La bibliothèque était considérable. Les nombreux appartements de cette vaste demeure étaient presque tous meublés des plus belles étoffes de Perse et de Chine, et renfermaient toutes les curiosités de l'Asie, qui avaient été offertes à mon grand-père pendant sa régence. J'ai encore sous les yeux, dans la chambre même où j'écris, quelques débris de ces magnifiques inutilités. (Dino 1908, 109-110)
La troisième et dernière épouse du duc, Dorothée de Courlande, née comtesse de Medem (1761-1821), et deux de leurs filles, Wilhelmine de Biron (1781-1839) et Dorothée que nous avons mentionnée plus haut, étaient connues parmi les élites intellectuelles, politiques et diplomatiques européennes pour leur richesse, leur beauté, leur charme, leur intelligence et leurs relations étendues. Lors du congrès de Vienne (1814-1815), Wilhelmine tint un salon politique influent dans la capitale autrichienne et entretint une intimité amoureuse et intellectuelle avec le chancelier autrichien, le prince Klemens von Metternich (1773-1859), jouant ainsi un rôle important dans la diplomatie européenne.
À sa mort, le 1er janvier 1800, le duc Pierre légua à sa fille aînée Wilhelmine le domaine du duché de Sagan et celui de Náchod. Peu de temps après le décès de son père et son premier mariage avec Jules Armand Louis de Rohan-Guéméné (17 juin 1836), fut constitué un catalogue des livres de la jeune duchesse de Sagan, qui, selon le titre – Catalogue des livres divers du bibliothèque de Son Altesse la princesse Rohan, duchesse de Sagan, née princesse de Courlande –, ne comprend qu'une partie de ses ouvrages. C'est l'un des deux catalogues actuellement connus conservés par la famille Biron, l'autre rassemble les livres de la bibliothèque du théâtre de Pierre de Biron.
Le catalogue de la duchesse de Sagan contient 357 livres en français, allemand, anglais, italien, latin et russe. Sur le nombre total de livres, 286 sont en français, soit 80 %. Plusieurs titres sont en double exemplaire. Il comprend de nombreux livres en plusieurs volumes, de sorte que le nombre total de volumes est nettement supérieur au nombre indiqué de titres de livres - 1248 volumes. Les livres ont été rangés dans douze bibliothèques et classés selon huit thèmes, les thèmes de classement des livres sont indiqués en allemand. Bien que douze bibliothèques soient répertoriées, la bibliothèque n°6 n'est pas mentionnée dans le document.
Classement du catalogue des livres de la duchesse de Sagan par thème et mise en bibliothèques
La coupe chronologique de la publication des livres s'étend de 1662 à 1799. Bien que le livre La vie de Marie de Savoye, Reine de Portugal, & de l'Infante Isabelle sa fille ait été inscrit au catalogue comme publié à Paris en 1596, une erreur s'est produite ici car le livre, dont l’auteur est le père jésuite Pierre Joseph d'Orléans, (1641-1698), ne sortit qu’en 1696. Ainsi, le plus ancien livre en français de cette bibliothèque date du milieu du XVIIe siècle, il s’agit de l’ouvrage de Gabriel Guéret (1641-1688), Le caractère de la sagesse Payenne, dans la vie de Sept Sages Grecs, publié à Paris en 1662.
La plus volumineuse des parties thématiques est Histoire, descriptions de terres et de vies, voyages , qui comprend 170 titres dont 155 en français. On y trouve des volumes d'histoire générale, ainsi que des descriptions de différents pays - France, Angleterre, Hollande, Perse, Amérique - et de diverses périodes - l'Empire romain, celui de Charlemagne, etc. La majorité des livres de cette section porte sur des personnalités remarquables.
Pour leur plus grande part, les livres français du catalogue de la duchesse de Sagan ont été publiés à Paris - 82 ouvrages - et à Amsterdam - 81 ouvrages - viennent ensuite Londres et La Haye qui comptent respectivement vingt livres chacune, puis Berlin et Cologne avec dix livres chacune. La géographie de l'édition de ces livres couvre le Royaume de France et ses pays voisins.
Autors | Nūsaukums | Izdūšonys vīta | Izdūšonys gods | Kategorejis | |
---|---|---|---|---|---|
Saint-Réal | Abata de Senreāla kunga darbi | La Haye | 1726 | ||
Alexis Piron | Aleksisa Pirona darbi. Ar gravīrām pēc Košēna kunga zīmējumiem | Parīze | 1758 | ||
Amerikas Savienotās Valstis, oficiāli dokumenti, ziņojumi, instrukcijas, depešas utt., kas attiecas uz 1797.-98. gadā notikušajām sarunām par lielajām nesaskaņām starp Amerikas Savienoto Valstu valdību un Francijas izpilddirektorātu | Londona | 1798 | |||
Francis Bacon | Anglijas kanclera ševaljē Bēkona esejas par dažādiem politiskiem un morāliem jautājumiem | Parīze | 1734 | ||
Guillaume Thomas François Raynal | Anglijas parlamenta vēsture | Londona | 1749 | ||
Pierre-Joseph d’ Orléans | Anglijas revolūciju vēsture no monarhijas sākumiem | Parīze | 1744 | ||
David Hume | Anglijas vēsture no Jūlija Cēzara iebrukuma līdz Henrija VII kāpšanai tronī | Amsterdama | 1765 | ||
Tobias George Smollett | Anglijas vēsture no Jūlija Cēzara iekarojumiem līdz Āhenes miera līgumam | Amsterdama | 1759 | ||
Michel de La Roche Armand Boisbeleau de La Chapelle | Angļu bibliotēka jeb Lielbritānijas literārā vēsture | Amsterdama | 1717 | ||
Charles Johnson | Angļu pirātu vēsture kopš viņu apmešanās Providences salā līdz mūsdienām, satur visus viņu piedzīvojumus, pirātismus, slepkavības, nežēlības un pārmērības | Utrehta | 1720 | ||
Mathieu François Pidansat de Mairobert | Angļu spiegs jeb milorda Visača un milorda Visauša slepenā sarakste | Londona | 1779 | ||
Maximilien de Béthune Sully | Anrī Lielā gudrās un karaliskās – privātās, politiskās, militārās – valsts pārvaldības memuāri | Amsterdama | 1725 | ||
Frédéric II de Prusse | Antimakjavelli jeb kritiska eseja par Makjavelli “Princi” | Getingene | 1741 | ||
Jacques-François Blondel | Arhitektūras kurss jeb traktāts par ēku apdari, izkārtojumu, būvniecību | Parīze | 1771 | ||
Jean Le Clerc | Armāna Žana kardināla hercoga Rišeljē, Francijas un Navarras karaļa Luī XIII galvenā valsts ministra dzīve | Amsterdama | 1714 | ||
Marguerite de Lussan | Atgadījumi Filipa II Augusta galmā | Parīze | 1733 | ||
Dominique Bouhours | Atjautīgas Seno un Moderno domas | Parīze | 1722 | ||
Marie-Catherine-Hortense Villedieu | Augusta galma trimdinieki | Leidene | 1703 | ||
Jean-Pierre-Louis de Luchet | Autentiski memuāri, lai celtu gaismā grāfa Kaliostro stāstu | 1785 | |||
Christoph Heinrich Korn | Ārzemnieki Šveicē vai de Tarlo k-ga un viņa draugu piedzīvojumi. Morāls un interesants stāsts | Ulma | 1770 |
Seikbiļde | Tips | Faila numurs | Volūdys | Atšifriejums | Metadati | Nūts | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Dorbs | 1599183-01v-Eseja-par-Makjavelli-Princi | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599184-01v-Sevalje-dEona-vestules-memuari-un-privatas-sarunas | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599186-01v-Kardinala-hercoga-Riselje-politiskais-testaments | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599187-01v-Anglu-spiegs-jeb-milorda-Visaca-un-milorda-Visausa-slepena-sarakste | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599844-01v-Imperatora-Marka-Aurelija-moralas-pardomas | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599846-01v-Aleksisa-Pirona-darbi-Ar-graviram-pec-Kosena-kunga-zimejumiem | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599848-01v-Vienkarsa-un-draudziga-Sansusi-filozofa-sarakste-Prusijas-karala-Fridriha-II | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599849-01v-Senevremona-kunga-darbi | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599850-01v-Valdnieka-institucija-jeb-traktats-par-suverena-ipasibam-tikumiem-un-pienakumiem | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599852-01v-Paganu-vesture-salidzinata-ar-sveto-vesturi | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599857-01v-Anglijas-kanclera-sevalje-Bekona-esejas-par-dazadiem-politiskiem-un-moraliem-jautajumiem | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599858-01v-Emils-jeb-audzinasana | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599859-01v-Filozofiski-un-literari-darbi | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599860-01v-Voltera-darbi | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599861-01v-Nutonisms-damam-jeb-sarunas-par-gaismu-krasam-un-pievilksanas-speku | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599862-01v-Voltera-darbi | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599865-01v-Skaista-Volfiete-ar-divam-filozofiskam-vestulem-vienu-par-dveseles-nemirstibu-un | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599867-01v-Par-garu | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599869-01v-Jutu-parbaudijumi | lv | Nā | Jā | Nā | ||
Dorbs | 1599870-01v-Comenzas-grafs-jeb-nelaimigie-milnieki-Drama-tris-celienos-un-varsmas | lv | Nā | Jā | Nā |
Pie šīs kolekcijas atšifrēšanas strādājuši: