Rīgas Herdera institūts Rīgā (Herder Institut in Riga) darbojās no 1921. līdz 1939. gadam, tā paspārnē norisēja folkloras vākšana. Lielākoties folkloras materiālus vāca vācu tautības studenti Rīgā, Liepājā, Cēsīs un citviet. 1939. gadā, kad Herdera institūts Rīgā tika slēgts, šo folkloras kolekciju vācu folklorists Lucs Makensens (Lutz Mackensen), kurš vairākus gadus strādāja institūtā, nodeva Latviešu folkloras krātuvei. Materiāli, kas nonāca Latviešu folkloras krātuvē, ir pārrakstīti ar rakstāmmašīnu. Kur palika rokraksta oriģināli, nav zināms. Visdrīzāk tie tika aizvesti uz Vāciju.

Skaitliski manuskripta apjoms ir 1080 manuskripta lappušu, 3370 folkloras vienību.

Krājumā atrodam lielu folkloras žanru dažādību, ir gan bērnu dziesmas un skaitāmie panti, pasakas, teikas, ziņģes, gan arī melodiju pieraksti notīs, rotaļu, deju apraksti, kā arī ticējumi, buramvārdi, sakāmvārdi, dažas anekdotes, mīklas, paražas u. c.

Herdera institūta folkloras vākumā dominē vācu valoda, atrodami arī materiāli igauņu valodā, nedaudz latīņu valodā un pa kādai frāzei krievu un itāļu valodā.