Etnogrāfijas un folkloras institūta 6. zinātniskā ekspedīcija 1952. gadā. Kolekciju veido 6211 vienības, to skaitā 21 magnetafonā ieskaņota melodija un fotouzņēmumi. Folkloras vākšanai ir izmantots īpaši plašs avotu klāsts: pašdarbības kolektīvu un teicēju dziesmas, repertuārs dažādās sanāksmēs, skatēs, piemēram, skolu izlaidumu aktos, pionieru salidojumos, mākslinieciskās pašdarbības skatēs. Izmantotas arī sienas avīzes un vietējo skolēnu vākumi, piemēram, atmiņu stāsti. Unikāls materiāls ir Ventspils rajonā vairāk nekā simts no zvejniekiem un plostniekiem pierakstītie vietu apzīmējumi. Rita Zemīte pierakstījusi rotaļas, dejas un spēles (21. aploksne).

Šī bija pirmā starptautiski koordinētā ekspedīcija latviešu folkloristikas vēsturē: kā daļa no PSRS Zinātņu akadēmijas Mikluho-Maklaja vārdā nosauktā Etnogrāfijas institūta kompleksās Baltijas antropoloģiski-etnogrāfiskās ekspedīcijas, kurā piedalās visu trīs Baltijas republiku zinātnieki. Latvijas ekspedīcijā līdzās Etnogrāfijas un folkloras institūta darbiniekiem piedalījās arī LPSR Ministru Padomes Arhitektūras pārvaldes un Valsts Brīvdabas muzeja darbinieki, kā arī Latvijas Valsts universitātes (LVU) un konservatorijas studenti. Ekspedīcijas uzdevumos ietilpa materiālu vākšana arī vēstures un kultūras sakaru pētīšanai ar kaimiņu tautām, sevišķi ar krievu un baltkrievu tautām, kā arī pētīt lietuviešu, latviešu un igauņu kolhozu zemnieku dzīves veida un kultūras attīstības procesus sociālisma uzvaras un komunisma celtniecības periodā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ no izvēlētajiem rajoniem divi ir ar samērā lielu nelatviešu īpatsvaru.

Pēteris Birkerts, pārrakstot Neretas skolotājas Mildas Rudzītes 1938. g. pierakstīto teicēju Līzi Braču, ielaidis kļūdu - Porača (1895, 570 - 715). Milda Rudzīte (Buka) [2086]