Viena no izcilākajām latviešu valodniecēm Edīte Hauzenberga-Šturma (1901. gadā Svētciemā – 1983. gadā Bonnā, Vācijā) paralēli studijām un darbam pie profesora Jāņa Endzelīna (veidojot un papildinot "Latviešu valodas vārdnīcu") strādājusi Latviešu folkloras krātuvē (1927–1935), galvenokārt vadot un organizējot apvidvārdu vākšanu, kurā piedalījušies tikai baltu filoloģijas studenti; vēlāk arī vietvārdu pierakstīšanu, ko veikuši arī skolēni. Pirmie folkloras pieraksti izdarīti Zemgalē un Vidzemē 1928. gadā, kaut iesniegti tikai 1933. gadā. Vislabākā teicēja Liezēres "Zvejniekos" 77 g. v. Viļumsone. 1932. gadā satikta latgaliete Māra Baltgalve no Andrupenes un aizrobežas rucavniece Mariņķe Uksele no Palangas Paliģires [Paliepģires, Palibergu] ciema. Abas teicējas pierakstītas fonētiskajā transkripcijā, iesākumā izskaidrojot visas intonāciju zīmes.

Emila Melngaiļa teicējas Ukseļu Mariņķe kopā ar savu māsas meitu Piparu Mārģietu bija ieradušās 1932. gadā aprīlī Rīgā, lai piedalītos Izglītības nedēļas koncertos. Visus ataicinātos teicējus LFK darbinieces izjautājušas un pierakstījušas. Edīte Hauzenberga-Šturma no "vecākās palandznieces" ieguvusi 12 kūmību, 18 kāzu dziesmas un vienu pantu leišu valodā. Vēl Ukseles teiktais meklējams Mildas Rolmanes ( LFK 133, 176–309) un Emmas Miķelsones (LFK 196, 902–958) materiālos, kur bez dziesmām mīklas un stāsts par tautastērpa detaļām. 1933. gadā Edīte Hauzenberga-Šturma divās burtnīcās ierakstījusi dziesmas no Aulejas pagasta. Visvairāk viņa strādājusi "Kalna Podniekos", kur viena no teicējām 32 g. v. Zuzanna Podniece devusi 165 dziesmas. Materiālā skaidroti nesaprotamie vārdi un situācijas, kad un kur dziesmas dziedātas.

Pavisam kopā kolekcijā 478 folkloras vienības.

Sagatavoja: Māra Vīksna