Atšifrieja | Birute |
---|---|
Pabeigts | Nui |
Apstyprynuots | Nui |
Sataiseits | 2024-02-12 17:16:41 |
Lobuots | 2024-02-12 17:55:52 |
Atšifriejums | 96Ruden' puiši, ruden' puišiKā vanagi lidināja; Pavasari jauni puiši Ar bomiem cilājami. 97Es gulēju jūŗiņā,Savā oša laiviņā. Jūŗas gaiļi agri dzied Tie man' agri modināja. 98Redz kur puiku noskatījuPa savam prātiņam. Tam es devu sav' rociņu, Savu zelta gredzentiņ'. 99Nebēdā tu, tautieti,Ka es maza līgaviņa. Vilkš' kurpītes, celš' aubīti, Būšu tavu garumiņu. Pate arklu aiznesīšu Lielajā tīrumā. 100Ēsti man gribējās,Māte maizes man nedeva: Lai es augu tieva, gaŗa Kara vīra līgaviņa. 101Adulnieši (adlēnieši) stipri vīriPiecatā uti kāva. I tās pašas nenokautu, Kam pie mieta nepiesēj'ši. 102[notis]Lu-stē-jiet'i, ma- na pul-ka, zvie- dziet bē-ri ku- me-liņ'; Ro-kā bū-si, tau- tu mei-ta, ar vi-sām'i te-lī-tēm. (Šāda meldija esot dziedāta apm. gadus 40 atpakaļ Jaungulbenes pag. Daukstu galā kādās kāzās) 103Čīkstēt čīkst šūpolītes,Ievas koka riņķi griesti; Tā nočīkst puiša galva, Ka negrieza ozoliņa. |
Atšifrēt tekstu |
Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
---|---|
Kolekcija | Elzas Eglītes folkloras vākums Madonas apkārtnē |
Atslāgvuordi | |