370

No 12. Zeema meita

371

1 Pehz dailas zeema meitiņas Senn muižschneeks tihkoja Ai kâ
wiņsch ļohti preezajas Kad wiņsch to satikka
2: No sirga lehzis muttes prass', Kà daschdeen
sawaļneeks: Schi drebbedama apsohlahs:
Ak ja! kas kungam leegs!
3: Klus, manna mihļa ne bihstees, Tew
gohds un laime buhs, Kad tawa sirds
man padohsees, Tad tew wiss' rohkâ kļuhs.
4: Schè ņemm, mans behrns, to maziņu, Scho
gredsen arridsan, Un ja kas tew wehl patiktu,
Tad tikai pass' no man.
5: Ak ne! dehļ brahļa nedrigstu, Kas kalnâ
stabbule, Kad wiņsch to Tehwam sazzitu
Tad buhs man nelaime.
6: Noeita paschi, zeenigs kungs, Un runnajat
ar to Kad kungs pats wiņņu eeraudehs, Tas
ne sazzihs ne ko
7: Kungs eet un steidsahs kalniņâ - Pa tam
schi trakkule Drihs kunga sirgam muggu=
râ Un aisskreen pasaulê
8 "Ar labbu nakti zeenigs Kungs! Ta ne gohds
jamaksa" Mehms mutt' atplehtis nabbags
Kungs Apstulbis staweja