Fails
| Atšifrieja | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2018-12-17 11:26:56 |
| Lobuots | 2018-12-17 11:26:29 |
| Atšifriejums | Uzskrienu augšā. Rokas trīc, asaras birst pār vaigiem un sirds... Tā dauzās kā neprātīga krūtīs... Es dzirdu atkal... Jā! Dievs, svētī Latviju! Svēts mantojums! Ak, Dievs! Vai es tikai nesapņoju? Nē! Nē! Nē! Tīra raud. Mamma arī. Pat paps nevar valdīties. Mēs esam glābti no boļševiku briesmām. Šujam kopā sarkan-balt-sarkano karogu. Nevaram. Rokas trīc. Ārdam, šujam... Ak, kā plīvo! Plīvo atkal sarkan-balt-sarkanais karogs! Mūsu pašu! Mūsu...Tie uzvijas viens pēc otra pret saulainām un gaišām Latvijas debesīm, debesīm, kuras pamales ir vēl piedūmotas šāviņu dūmiem, ugunsgrēku atblāzmas. Atskrien Viktors ar nacionālo lentu pie krūtīm. Arī Alfrēds ir klāt. Sveiki, latvju zēni! Mūsu cīņa ir galā! Ienaidnieks ir izdzīts no mūsu zemes! Cik es esmu priecīga, ka atkal Tevi redzu, Vika! Vai arī tu priecājies? Kā rūgts piliens šim priekam piejaucas doma, ka ienaidnieks gan ir padzīts, bet kas ir ienācis? Draugs? Atbrīvotājs? Jā...Pa daļai... Bet arī tomēr ienaidnieks. To jūtu... Alfrēds aizskrien uz kazarmām. Lai skrien arī! "Irma, aizlaidīsimies uz pilsētu! Operas laukumā pulcējas mazpulcēni!" "Labi, Vika!" piekrītu. Ielas ļaužu pilnas. Silti rokas spiedieni, skūpsti, asaras, apsveikumi... Lēni, kā baidīdamies, plīvo mūsu karogi. Sardze atkal pie Brīvības pieminekļa. Ziedi... Nacionālās lentās! Krūtīs dreboša sirds... "Irma! Irma!" kaut |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Irmas Vīksniņas dienasgrāmata |
| Atslāgvuordi |
|
| Vīneibys | #LFK Ak 10, 1 |
