Fails
| Atšifrieja | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2018-12-20 16:57:41 |
| Lobuots | 2018-12-20 16:57:41 |
| Atšifriejums | Izžāvētos linu stiebriņus piedarbā mala ar speciāli linu maļamo mašīnu. To darbināja ar rokām. Viens strādnieks dienā samala 500-800 sauju. Linu malšanu rītos uzsāka apm 3-5 rītā. Apgaismošanai lietoja vējlukturi. Samaltos linus kulstīja ar kulstāmo ratu vai arī ar rokas kulstīšanu. Dienā viens strādnieks izkulstīja 10-12 kg. Linu malšanas un kulstīšanas darbs bija grūts un putekļains. Izkultos linu sasēja buņķos pa 15-20 kg un pārdeva. Linu šķiedra maksāja 30-50 rubļu birkavā. Labākos linu 30-40 kg atstāja saimniecības vajadzībām. Auklu, striķu un citām vajadzībām. Linu pelavas izlietoja cūku barībai. Audzēja arī kaņepes, bet tās izmantoja striķu ražošanai un sēklas tempam. Lini un linsēklas bija galvenais ienākumu avots. Zemes strādāšana un sēšana Bēkās bija aramzeme 30-35 ha. Visu pavasara sēja vajadzīgo zemi uzara rudenī. Zemes šļukšanu Bēkās gan nepielietoja. Pavasarī tiklīdz zeme apžuva to noecēja divās kārtās. Tad izkultivēja vienu reizi ar atsperu ecēšām un pēc tam vēl vienu reizi noecēja ar parastām ecēšām. Ecēšas bija ar koka rāmi un dzelzs zariem. Kartupeļu ecēšanai lietoja ecēšas ar koka zariem. Zemes strādāšanu parasti sāka aprīļa pēdējās dienās. Ja bija agrs pavasaris bet ja bija vēls pavasaris, tad sāka strādāt tikai maija pirmajā dekādē. Labības sēšanu parasti sāka ap 10 maiju. Sēja ar rokām. Vēlāk ap 1920. gadu iegādājās rindu sējmašīnu. |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Kārļa Kreicmaņa atmiņas |
| Atslāgvuordi |
|
| Vīneibys | #LFK Ak 58, 5 #LFK Ak 58, 6 |
