Fails
0631-Fricis-Gulbis-0009
AtšifriejaIevaKronkalne
PabeigtsNui
Apstyprynuots
Sataiseits2021-03-01 14:29:14
Lobuots2021-04-06 20:16:57
Atšifriejums

15

Rīgas rija. Sen sen atpakaļ te šai vietā, kur tagad atrodas Rīga, bijusu rija. Kādu vakaru gar to gadījies iet gaŗām kādam vīram. Dzirdējis iekšā ragu mūziķi pūšam, dancojam un kliedzam. Gājis iekšā. Velniem bijusi balle, bet šo laipni uzņēmuši. Izveduši dancināt ar velnu jaunkundzītēm, pamatīgi paēdinājuši un padzirdinājuši un vēl pa ceļam iedevuši ko uzkost vienu rausi un desu. No rīta šim mājās nejauki sāpējis vēders, laikam no vakardienējās ēšanas. Viņš raudzījis kabatā desu un rausi, bet atradis tur tikai vecu pinekli un zirga sūdus. 380 b. Stāstījis Konst.Blaus.

16

510b. Bagātais ekspeditors. Reiz Rīgā, Pārdaugavā dzīvojis kāds bagāts ekspeditors. Viņam bijis daudz vienjūga un divjūga pajūgu. Beidzot šis nomiris, bet viņa bagātība tam pat kapā miera nedevusi. Naktīs arvien bijis dzirdams, ka kāds tukšajā dzīvoklī grūž krēslus, sviež kautkoun nemierīgi staigā. Kādu rītu viņa kučieris redzējis, ka kungs iznāk no savas istabas un iegājis zirgu stallī. Kučieris gājis raudzīt, bet tur nekā vairs nebijis. No tā laika viss bijis mierīgi un kungs vairs nav redzēts. 380 b. Stāstījis Konst. Blaus. Viņam stāstījusi Līze Meistere no Druvienas.

17

Sitiens pie krusta. Kārsdavas muižas pļavās pļāvuši sienu. Vakarā divas meitas blēņodamās aizskrējušas uz kapsētu. Viena no viņām piegājusi pie čuguna krusta un ar pirkstu pieklaudzinājusi. Vakarā visi mierīgi siena šķūnīti gulējuši. Šī meita pusmogā laizdamās redz: - ienāk pa šķūnīša durvīm mirons. Nāk taisni uz viņu, dur klāt pirkstus, aukstus un kaulainus un prasa, ko šij vajagot, ka viņa neļāvusi tam gulēt. Meita uzlēkusi sēdus un iekliegusies. Pamodušies citi un spoks aizbēdzis. Bet nevarējusi gulēt visu to nakti un viena pati baidījusies gulēt vienmēr. 470b. Stāstījis - Konst. Blaus. Dažādi māņi.

18

1. Ja zirnekli redz pirms pusdienas, tas nozīmē nelaimi, ja pēc pusdienas, pret vakaru, tad - laimi.

19

2. Ja kādreiz lopi noburti, vajag caur kājstarpu nošaut žagatu un to aizbāst stallī aiz spāres. Vainīgais burvis tad kāps žagatai pakaļ, kritīs zemē, sadauzīsies un paliks slims, bet lopi būs veseli.

20

3. Maizi krāsnī šaujot jāmet krāsnij krusts pirms iešaušanas, katram kukulim jāuzvelk krusts un pēc iešaušanas jāmet krusts visam ceplim, tad velns neatņems maizei viņas svētību.

21

4. Kārpas var nodzīt tā: - iesieņ diegā tik mezglu, cik kārpu un diegu paliek mājas paksī zem akmens. Kad diegs būs sapujis, kārpas būs iznīkušas. Tikai diegu pirms sapūšanas nedrīkst lūkot, citādi viss ārstējums velts.

22

5. Mēnešsērdzīgos, kas staigā naktīs aizmiguši apkārt, var izārstēt, noliekot blakus gultai vannu ar aukstu ūdeni. Ik šis kāps no gultas uz pastaigu, iegrūdīs kāju ūdenī un atrauties gultā atpakaļ.

22a

Ja mēnešsērdzīgs staigā pa jumtu, kāpj kokā vai ir citādā bīstamā stāvoklī, to nedrīkst saukt vārdā, jo tad tas pamostas un nokrīt zemē.

23

6. Ja kāds no kapiem ko paņēmis, tam mironis nāk nakti to lietu atprasīt un nedod miera.

24

7. Sviests jākuļ uz labo pusi, citādi nesakuļas un viņam nav nekādas sātības. Kreisā puse iet uz velnu.

25

8. Tam, kurš nosit vardi, nomirst bērns.

26

9. Pie putna ligzdiņas, kuŗā oliņas, nedrīkst elpot, tad putniņš vairs neper.

26a

Mazuļus nedrīkst aiztikt, tad māte tiem vairs nepienes barību.

27

10. Odzi pagalmā nedrīkst nosist, tad tās vietā sarodas pagalmā desmit citas.

28

11. Zibeņa ugunsgrēku var nodzēst ar pienu. Ja ar ūdeni lej, jo deg.

29

12. Suni nedrīkst kaitināt, tad dabon mazu augonīti ko sauc par suņa naglu.

30

13. Ziemā var dabūt redzēt paradīzi. Vajag ar abām rokām pieķerties arkla rokturim un mēli pielikt pie lemeša. Tad dabūsi art paradīzē.

31

14. Mēnešainās naktīs raganas lidinas apkārt kā zelta matu pīnes. Kuŗš pāršauj šo pīni,

31a

vai nosauc
Atšifrēt tekstu
KruojumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaFriča Gulbja (Viļa Veldres) folkloras vākums
Atslāgvuordi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs