| Atšifrieja | Bella Bērziņa |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2021-06-01 09:06:57 |
| Lobuots | 2022-06-27 14:50:48 |
| Atšifriejums | Kā tur bija saceltas teltis. Un nu viņš redzēja kā tas mazais vīrs ir vācietis un tur bija vēl citi vācieši. Tur bija vēl citi saimnieki. Nu mazais vācietis iznāca laukā un stāstīja kā te visi svētozoli esot jānocērt un jāceļ baznīcas. Viss ļaužu pūlis sakustējās. Mazais vācietis stāstīja tālāk. Un akmeņi arī būs jāved. Nu sākas strādāšana. Veda akmeņus un cirta ozolus. Kādu reizi tā labi uz rīta pusi Brinču saimnieks redz kā mazais vācietis ķeras pie viņa svētozola un grib to nocirst. "Tas Brinču saimniekam bija par daudz. Tikai no rīta mazais vācietis vairs nebija pie dzīvajiem. Un citi vācieši arī bija prom. Baznīcu neuzcēla tur palika tikai akmeņi. Svētozoli arī bija retāki kļuvūši. Teicēja A. Gulbis. 38. 128Pasaka par septiņiem kazlēniem.Bijūse veca kaza. viņai septiņi kazlēni. Kādu dienu vecā kaza gājusi pēc barību mazajiem kazlēniem. Viņa noteikusi lai mazie kazlēni citu nevienu iekšā nelaiž kā tikai viņu. Un lai mazie viņu pazītu, viņa sacīs mē. Līdzko veca kaza aizgāja, tūliņ vilks klāt. Viņš saka bēri [bērni] mani kazlēniņi ielaidiet istabā. Mazie sacījuši Tu neesi mūsu māmiņa. Tev rupja balss. Nu vilks nodomājis, redz cik gudri kazlēni. Bet kad pārnākūse vecā kaza, mazie kazlēni viņai visu izstāstijuši. Teicēja: M. Paegle. Teicēja A. Paegle. 39. 129Teika par Tilgaļu kapiem. Vandz. pag. Sil. Kal. robežās.Kāds vecs vīrs bija dzimis Lielajā piektdienā. Viņam nomirūse sieva, Zvaigžņu dienā. Tāi svētdienā pēc Zvaigžņu diena viņš sievu apglabājis. Lielajā piektdienā viņš aizgājis uz kapiem apskatīt sievas kapu. Kad viņš iegājis pa kapu vārtiem viņām pretī jāja visi šais kapos apglabātie cilvēki. Pa priekšu jāja viņa sieva uz govs galvas. Vēl citi jājuši uz cūks kājas, zirga vidukli un uz gaiļa. Viņš redzēji kā šodien nebūs labi uz kapiem. Viņš pateicis labdien un gājis uz savām mājām. Teicēja: A. Grosvalds 40. 130Kurlmēmais puika. Kāds zēns bijis grūti slims. Un no šī slimība palicis kurlmēms. Reiz viņa māte ienākusi un prasījusi ko viņš grib. Mazais zēns gribējis tikt lai māte runā stiprāk. Bet nav varējis izteikt. Tad viņš redzējis kā mātei lūpas kustas bet dzirdēt nevar. Tad viņa māte nokritusi ceļos pie viņa gultas un raudājusi, arī mazajam zēnam gribējas raudāt, asaras bira bet skaņas nenāca. Un nu viņa |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Vandzenes 6-klašu pamatskolas vākums |
| Atslāgvuordi |
|