Fails
| Atšifrieja | Anita Ernestsone |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nā |
| Sataiseits | 2024-10-02 14:26:54 |
| Lobuots | 2024-10-02 14:33:37 |
| Atšifriejums | dziedāt korī un līdz ar to zaudējām interesi par dziedāšanu. Mūsuprāt laiku varēja pavadīt daudz interesantāk un jautrāk. Ģimenē man daudz, pat ļoti daudz, dzied patēvs. Kaut ko darot, vienmēr dungoja kādu melodiju vai dziesmu. Viņš ir tas cilvēks, kas iemācīja man daudz dziesmu. Kuras mūsdienās, ar visiem vārdiem atceras retais. Viņš man arī iemācīja spēlēt šahu un dambreti. Rotaļām un spēlēm, lielākoties, izmantojām pašdarinātus spēļu rīkus un piederumus. Protams ar izņēmumiem. Tādām spēlēm, kā novus, hokejs (vārtus būvējām paši), futbols un kāršu spēlēm, vajadzīgo pirkām. Paši būvējām spēļu buriniekus un citus kuģīšus, kurus izmēģinājām dīķī. Padomju laikā rotaļlietas nebija tik plašā izvēlē. Tās bija dārgas, un sliktas kvalitātes. Piemēram rotaļu mašīnām riteņi nokrita pēc neilgas to lietošanas. Varbūt tas arī bija labi, jo mēs iemācījāmies visu salabot, jo katru dienu jaunu mašīnu vecāki nepirka. Tagad pieaugušo pasaulē, mūs nekas vairs nevar pārsteigt - ne salūzis putekļu sūcējs, ne "moskvičs", vai piloša veļas mašīna. |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Ievas Margas Markausas vākums |
| Atslāgvuordi |
|
