211

27: Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu
Še saujiņa te saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte,

212

28: Kā tos Jāņus sagaidīja,
Kā tos jānus pavadīja.
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

213

29: Nāc ārā, Jāņa māte,
Es tev teikšu goru [?] laimi.
Laidarī [?], apakš sliekšņa
Tur guļ tava goru [?] laime.

214

30: Siera piena ganiņam,
Piena sulas arājam.
Kam apara papuvīti[?]
Melnajām velēnām.

215

31: Man iedeva Jāņa māte,
Raibu siera gabaliņu.
Audzē Dievs, Jāņa māti
Raibus teleniņus.

216

32: Kas tos Jāņus ielīgoja.
Govju gani ielīgoja
Tad arāji ecētāji,
Tad vēl siena pļāvējiņi

217

33: Ai Jānīti Dieva dēls
Ko tu vedi vezumā.
Meitām vedu zīļu rotu
Puišiem caunu cepurītes.

218

34: Sieru sieru Jāņa māte
Tev bij govis laidarā
Alu, alu, Jāņa tēvs.
Tev bij mieži tirumā.

219

35: Dievs dod mūsu saimniekam
Pilnu kūti govju, vēršu
Stalī bērus kumeliņus,
Pagulteni naudas lādi.

220

36: Jāņa bērni zāles lasa.
Baltābala kalniņā.
S [?] aplukuši Jāņa zāles,
Nesat govju laidarā.