Fails
| Atšifrieja | MaigaJankevica |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2024-08-30 14:18:46 |
| Lobuots | 2024-10-02 11:20:23 |
| Atšifriejums | tai sētā ir solišana!" 1173Vecumnieki veļu laiku skaitija no Mārtiņiem līdz 12. decembra dienai. Mārtiņa vakarā cepuši pīragus un vārijuši biezputru ar gaļu. Tad nākusi veļu mielošana. Veļus aicinajuši pie mielasta un no tiem izlūgušies svētibas ari Andra vakarā un pēc tam vēl jauno svētku vakarā. Ja ēdiens visu nakti bij stāvejis neaiztikts, tad nekādas svētibas nevareja ceret jaunajā gadā. Ja ēdieni bija ēsti, tad visi mājas ļaudis apsēdās gar galdiem, dziedadami:"Ēdat, dzerat, veļu mātes svētiti, Nīkstat, putat, raganas, burvji!" Ja ēdieni nebija ēsti, tad saime klusam atstāja riju; tikai saimnieks ar saimnieci palika ēdienus novākdami. 1174Vecie cilveki zina daudz stāstit par "vecajiem". Par vecajiem tie dēvē mirušu cilveku dvēseles jeb garus, kuri gadā divi līdz trīs reizes /lāgus/ dzīvos apmeklejuši, saviem draugiem svētibu, naidniekiem ļaunumu atnezdami [atnesdami]. "Vecaji" jeb pauriši bijuši neredzami gari, bet redzet tos katrs dabujis, kad tikai mājas čukura galā, jāšus uzsēzdamies [uzsēsdamies], uzbāzies aramas sakas kaklā, aizsējies sietiņu priekš acim un tad atmuguriskis skatijies pret kapsētu, no kuras puses tie arvien cetortdienas [ceturtdienas] un piektdienas vakarōs atnākuši un kurp sestdienas vakarōs atkal aizgajuši. Vecaji bijuši cilveku izskatā, izmērcetas linu saujas lielumā. Viņu staigašna bijusi visvairak pa grāvjiem, gar ceļmalu, kā ari gar sētmalām. Viņu vārds "vecaji" cēlies no tam, ka visiem bijis vecs izskats. Vecaju atnākšana notikusi Mārtiņos, Ziemas svētkōs un Vastlāvjōs. Bet lai nu ikkatrs no vecajiem labu sagaidītu un neko ļaunu, tad uzņēmuši vecos cienigi: – saimnieki braukuši līdz pirmajam krogam un nama mātes sarīkojušas tiem mielastu /cienu/. Mielastam ņēmuši pienu, sviestu, sieru, gaļu, medu, karašas, raušus, miestiņu un nolikuši paklusā vietā: – sānkambarī, klētī, pirtī. Bet vecaji ar lielu sāti to baudijuši, tā ka tikai kanpi [knapi] redzams bijis. Jo vairak vecaji baudijuši, jo labaka zīme tas bijis par viņa [viņu] draudzibu. Vecišu mielastu nav drīkstejis neviens cilveks aizkārt [aizskārt], citadi tam klājies nelabi.1175Oktobra 28. dienā – Simjūtu [Simjūda] vakarā barojuši veļlus [veļus] – nomirušo cilveku dvēseles. To izdarijuši sādi: izdarijuši alu, piecepuši maizes un plācenu, pievārijuši gaļas, tad istabā jeb rijā, kur paši dzīvojuši un ēduši uztaisijuši garus galdus, kur visiem zinamiem mirušiem uzlikuši savu daļu un vēl ari kādu pāri, ja būtu kādi nezinami taī mājā nomiruši. Netrūka ari brandvīna. Tad saimnieks attaisijis logus, durvis piesaucis visus zinamos pie vārda un ja kas esot vēl nepiesaukti lai tikai nākot un ēdot, dzerot un neturot uz saimnieku ļaunu prātu. Tad zinamu laiku nedrīksteja neviens tur iet, lai ciemiņus netraucetu. Pēc zinama laika saimnieks ņēmis ar saimnieci slotas, skruķus un pa visiem kaktiem gājuši baididami, slaucidami un saukuši: "Ārā, urguči, ārā!" Tad taisijuši logus, durvis cieti un apskatijuši, vaj ciemiņi esot ari ēduši, vaj ne. Kad bijis ēsts, tad bijis labi; bet kad ne, tad visi bijuši bēdigi, ka nu vēl esot saskaitušies un nākošu gadu neklāšoties labi. Kad saimnieks visu apskatijies, tad saucis saimi pie ta paša galda un ēduši vakariņas.1176Vecišu laiks bij rudenī un sākās pēc Miķeļiem par nedeļu un beidzās priekscj [priekš] Mārtiņiem pa nedeļu. Saka: – vecišu laikam sākoties nākot aizgājušo dvēseles paģēredamas, lai dodot no tās svētibas, ko dievi cilvekiem devuši un lai tos mielojot. Katra mājā bij vieta, kur ziedu nolika dieviem ko apēst. Ko tur atrada vēl pāri – tās bij izšņakas un tās tad, |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Dāvja Ozoliņa folkloras vākums |
| Atslāgvuordi |
|
| Vīneibys | #LFK 910, 1173 #LFK 910, 1174 #LFK 910, 1175 #LFK 910, 1176 |
