Fails
| Atšifrieja | MaigaJankevica |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2024-08-31 20:25:38 |
| Lobuots | 2024-10-02 15:14:33 |
| Atšifriejums | tiem nolika šķīvišus ar gaļu, ēdiena bļodiņas. Laimigi bija tie, no kuru bļodiņam gari bij ēduši. Pa nakti ari uz galda atstāja gariem ēdienu. Veļu laiki vilkās piecas nedeļas.1183Ja pēc veļu laika miroņus, ķēmus no mājas atkal grib aizdzīt, tad jaizvāra kāposti, janoliek istabas vidū; tad jasamērcē pirti slota ūdenī un, slotu vēdinot, jatraipa uz visām pusem, sacidami: "Nu esot [esat] izēdušes [izēdušies] izdzīvojušies, nu variet iet projam!" Pēc tam ar to pašu slotu istaba izslaukama – tad visi veļi aizeimot.1184Ilģus uzņem jeb sāk svētit 4. okt. un vada 1. un 3. nov. Ilģus uzņemot aizdedzina sveci, uz galda noliek sviestu, maizi. Svece deg cauru nakti. Pa visu Ilģu laiku dienai austot nav brīv strādat. Kad ilģus vada, tad kauj aitas, cūkas. Šo gaļu vāra tais divi rītōs – 1. un 2. nov. – un priekš gaismas ēd, gaismai austoto [austot] ēdienu atstāj uz galda un visi iet gulet, lai ilģi pa to laiku varetu netrauceti pagodaties.1185Ap 1880. gadu ik gadus Lutriniešos vadija gariņus – tas bija dvēseļu laikā. Tad vakarā nolika aizbaru biezputru un degošas sveces uz galda. Ap pusnakti nāca piederigo dvēseles mieloties. Katrs no viesiem /dvēselem/ jāja uz ta kustoņa, kas kauts uz viņa bērem. Gaiļos tie jāja atpakaļ uz kapiem.1186Gariem esot spēja dzīvo klāšanos grozit, – vaj nu par labu t. i. aplaimot, svētit, – jeb par ļaunu: sodit un likt uziet dažadam likstam. Tapēc mirušo gari pieminami tikai ar labu, ar bijibu. Senak, kad svētijuši veļu atnākšanu, tad sagaidijuši, saņēmuši tos tik labi, cik vien bijis iespējams. Vislabako, kas bijis no ēdieniem, tiem cēluši priekšā un izlūgušies svētibu savām druvam, lopiem, paši sev. Gariem esot viss iespējams. Senak dažiem cilvekiem esot bijuse spēja garus izlietot, lai savus nolūkus panāktu un kādus darbus tiem liktu padarit.118718. sept. 1911. g. miglainā rītā dzirdejis šādu izteicienu: Tagad rīti tik ļoti miglaini, laikam veļu laiks iesācies.1188Par veļiem aizrunajas kāds šejienes jauneklis.1189Pirts dibenā pie maza lodziņa bij zems galds ar rupju, bet baltu galdautu apklāts. Galda viducī stāveja liela bļoda ar siltu putru, blakam divas mazakas ar vāritu, kaltetu gaļu, pa starpam šķēlēs griestu [griezta] rudzu un miežu maize un koka kannas ar miestiņu, apkārt kādi desmit lēzeni koka šķīvji. Ap galdu bij soli, galda galā atsvltnis [atzveltnis]. Cik viesu bij gaidami, tik nātnu vasaras svārku bija uz soliem nolikti, grīda bij ar salmiem apklāta. Pie durvim kaktā liels ūdens kublis stāveja ar garu baltu dvieli piekārtu, ir perama slota, mīksta izsutinata un suseklis nebij aizmirsts. No priedes bluķa pāra skalu noplēsa vienu aizdedzinaja – pusdziedadams vectēvs iesāka viesus aicinat: vīcinaja aizdedzinato skalu augstu pār galvu, brīžam līdz zemei un dziedaja: "Kur jūs esat manu mīļo gari? Kapēc jūs kavejaties to apmeklet, kas jūs godā un pie bagati klāta galda grib pacienat? Nākat, nākat, jūs manu vecaju gari! – tu mans tēva tēvs Mugules un mans tēvs Vargele, nāci ari tu, mana mīļa sieva Bitbuna un dēls Vilks, nākat manas meitas Vetba un Zetele un jūs visimani [visi mani] citi radi! Redzat, te ir ar labu gaļu, maizi, alu un miestiņu galds apkrauts. Nākat, barojaties pēc patikas un liekat maniem lopiem augt, labas ganibas atrast, stipriem un veseliem būt; lai labiba manōs laukōs labi izdodās, rudzi maizei, mieži alum. Te priekš jums stāv svētku drēbes, ģērbaties ar tām un sildaties saltā rudens laikā; svētijat linus manās druvās ka varam papilna sagšu, drēbju aust! Tur ir priekš jums ūdens sildits, dvielis pakārts un salmi pakaisiti – mazgajaties, slaukaties, sukajaties un atdusat uz salmiem, ka varat sev jaunus spēkus krāt jūsu garā ceļā. Svētijat manu pirti, |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Dāvja Ozoliņa folkloras vākums |
| Atslāgvuordi |
|
| Vīneibys | #LFK 910, 1182 #LFK 910, 1183 #LFK 910, 1184 #LFK 910, 1185 #LFK 910, 1186 #LFK 910, 1187 #LFK 910, 1188 #LFK 910, 1189 |
