| Atšifrieja | evijau |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nā |
| Sataiseits | 2016-04-27 21:09:53 |
| Lobuots | 2016-04-27 21:10:13 |
| Atšifriejums | Daudz dzīvas rozes, zinu gan, zied mūsu tēvijā; Par visām viena skaistākā stāv augstā piemiņā Pie viņas gars man kavējas, kad tikai atliek laiks, Un dienām naktīm uzsmaida man viņas saltais vaigs. Par savu vai to dabūšu, vai tas man izdosies? Vai viņas sirdi mantošu, to tikai zina dievs. Diezin, vai viņas rociņa nav citam pasniegta; Diezin, vai viņas sirsniņa nav citam atdota? Un ja tā būtu atdota, tad sēras, skumjība; Es visu mūžu sērošos, līdz beigsies dzīvība. Tad iešu es uz jūrmali tur sevim galu ņemt, Lai šūpo man' tie jūras viļņ’ kā tu man' šūpoji. |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | 18. zinātniskā ekspedīcija Aucē un Dobeles rajonā |
| Atslāgvuordi |
|
| Vīneibys | Daudz dzīvas rozes es zinu (1964) |