Fails
| Atšifrieja | Linda_Pavlovska |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nā |
| Sataiseits | 2017-06-29 10:26:37 |
| Lobuots | 2017-06-29 10:37:42 |
| Atšifriejums | 4080 Pasaka par bārenīti un viņas laimes mati Kādam saimniekam bijušas trīs meitas. Vecākā meita bijus no pirmās sievas, kura tam bijusi priekš gadiem mirusi. Pēc tam viņš ap precējis sev citu jaunu sievu. Šai otrai sievai bijušas divas meitas, Kuras ta ņēmusies visādi lutinādama. Ne likusi nekādu grūtu darbu tām strādāt. Visu to pa darijusi pameita, bārenīte. Pat ganos savu meitu nesutijusi ij tur bijis pameitai ja iet un jāgana, pa dienas vidiem un vakariem mājā dažādi darbi bijuši jāpadara. Pamāte jau viņai to stingri noteikusi ja tev ganos kaut jel vismazākais lopiņš pazustu, tad tu mājās vairs nenāc, eij vai ežxā vai ratā, es tevi dzīvu nositīšu. Tēvs gan pirmo meitu ļoti mīlējis un žēlojis, tikai tā kā lai pamāte to nemana. Tad bijusi elle vaļā, dabujis ij pats tevs savu tiesu. Tamdēļ to zinādama, viņa lopus vien mēr turējusi acīs lai tie nekur neizklīstu un arvien pārskaitījusi vai ir visi. Tomēr kādā dienā, viena telīte nezin kur noklīdusi, izmeklējusies un zisaukājusies ta palikusi kā akā iekritusi. Viņa nu sākusi vaimanāt un rokas lauzīdama raudāt. Lūgusi visus labos garus un savu laimes māti lai ta naktu viņai palīgā telīti uzmeklēt, bet velti. Pametusi visu ganamo pulku savā vaļā , tā sākusi doties uz lielā meža pusi. Nogājusi pret mežmalu, tur bijis kadam strautiņam jabrien pāri. Tikusi otra pusē viņa ieraudzijusi kādu nelielu meža ceļu kurš ved iekš meža. Sākusi arvien raudādama iet pa to arvien dziļāk mežā, kamēr pietrūcis spēka un ceļš izbeidzies. Viņa nosēdusies uz mīkstas sunas lai jel drusku atpūstos un pārdomātu, vai iet vēl tālāk vai griesties atpakaļ. Tā domajot, viņai uzmācies miegs, atlaidusies uz sunām ta saldi iemigusi. Kad uzmodusies, tad vairs nezinājusi pateikt vai ir otra diena vai ta pati. Sākusi atkal veikli vien doties uz priekšu. Driz vien mežs izbeidzies un viņa atradusies zaļa klajuma. Pa šo nu tika gājusi uz priekšu. Līdz kamēr pienākusi pie vienas ābeles kura bijusi skaistu sarkanu aboļu tik pilna ka zari līdz zemei nokarušies. Ābele nu sāk bārenīti lūgties, lai esot tik žēlīga, lai nokratot viņas abolus citādi viņai zari lūstot no liela smaguma. Meitene |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Friča Krēsliņa folkloras vākums Vecgulbenē |
| Atslāgvuordi |
|
