Fails
0127-Arvids-Rungulis-1-0013
AtšifriejaZane Bičevska
PabeigtsNui
ApstyprynuotsNui
Sataiseits2016-12-30 21:16:27
Lobuots2020-11-19 16:43:11
Atšifriejums[127]
"Labrīt tu skaistā meitiņa,"
Viņš klaimi runāja.
Un nostājās uz celiņa
Kad Anna pienāca.

"Kungs laižat gaŗām man jāiet
Pie vecās krustmātes.
Vai ļaunas mēles nesāks smiet,
Kad kopā es un jūs."

"Akdebešķīgā skaistule,
Jau sen jūs mīlēju.
Kaut nāktu visa pasaule,
Es jūs neatstātu."

"Kungs neapsmejiet meiteni,
Kas nav vis bagāta.
Bet kuŗai gods un tiklība
Ir manta dārgākā."

"Mans eņģelits tu alojies,
Vai es tev apsmeju.
Nāc manim līdzās nosēdies,
Es tevi mīlēju."

"Ņem šito zeltu gredzenu,
Kas mānā rokā mirdz.
Ņem maku pilnu rubuļiem,
Redz cik man laba sirds."

"Tev' mīlēdams es atdošu,
Pat savu dzīvību.
Par vienu saldu bučiņu,
Priekš tev es nomirtu."

"Stāv rakstīts: sātān atkāpies
Kam mani kārdini.
Ne mūžam tev neizdosies:
Tu mani pievilsi."
Atšifrēt tekstu
KruojumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaArvīda Runguļa folkloras vākums
Atslāgvuordi
Vīneibys#LFK 127, 52

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs