Atšifrieja | Zane Bičevska |
---|---|
Pabeigts | Nui |
Apstyprynuots | Nui |
Sataiseits | 2016-12-30 21:16:27 |
Lobuots | 2020-11-19 16:43:11 |
Atšifriejums | [127] "Labrīt tu skaistā meitiņa," Viņš klaimi runāja. Un nostājās uz celiņa Kad Anna pienāca. "Kungs laižat gaŗām man jāiet Pie vecās krustmātes. Vai ļaunas mēles nesāks smiet, Kad kopā es un jūs." "Akdebešķīgā skaistule, Jau sen jūs mīlēju. Kaut nāktu visa pasaule, Es jūs neatstātu." "Kungs neapsmejiet meiteni, Kas nav vis bagāta. Bet kuŗai gods un tiklība Ir manta dārgākā." "Mans eņģelits tu alojies, Vai es tev apsmeju. Nāc manim līdzās nosēdies, Es tevi mīlēju." "Ņem šito zeltu gredzenu, Kas mānā rokā mirdz. Ņem maku pilnu rubuļiem, Redz cik man laba sirds." "Tev' mīlēdams es atdošu, Pat savu dzīvību. Par vienu saldu bučiņu, Priekš tev es nomirtu." "Stāv rakstīts: sātān atkāpies Kam mani kārdini. Ne mūžam tev neizdosies: Tu mani pievilsi." |
Atšifrēt tekstu |
Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
---|---|
Kolekcija | Arvīda Runguļa folkloras vākums |
Atslāgvuordi | |
Vīneibys | #LFK 127, 52 |