Atšifriejums | Stāst. Emilija Sildedz, Buļļu pag.
2053Stāstītājas tante gājusi skolā Mangaļos. Plkst.12os visi galdi, krēsli iet pa gaisu. Kā uzdedzina uguni, tā viss paliek klusu, galdi stāv savā vietā. Skolotājs teicis, ka tur bijis agrāk kara laikos, zaldāti aprakti, un tie tā spokojoties.
2054Vienam saimniekam rādījusies sapnī nauda, lai ņem balto kumeļu, Jāņos lai apvij ar Jāņu zālēm visus ratus, grožus, zirgu un lai paņem striķi arī ar Jāņu zālēm appuškotu. Jāņu nakti lai brauc ezerā. Kad pacelšoties kaste, lai apliekot tai striķi, izšaujot reiz ar plinti un velkot malā. Saimniekam vienam bail braukt, paņem puisi līdz. Nu brauc abi divi. Plkst. divpadsmitos naudas kaste paceļās. Šie apmet striķi. Nu saceļas tāds vējš, ka koki lūst un locās [lokās], vēji arāc [šņāc]. Vajag šaut. Te ierauga mežsargu. Bail šaut, jo nebijis brīv ieročus turēt. Te kaste, blīkš noiet dibenā un negaiss ari norimstās. Mežsargs prasa: "Ko jūs te dariet"? Šie izstāsta un prasa mežsargam, vai tas redzējis naudas kasti un viesuli. Ne, tas nav nekā ne redzējis, ne dzirdējis. Bet šie naudas lādi neabūjuši. |