Fails
| Atšifrieja | LigaB |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2018-01-11 18:00:52 |
| Lobuots | 2019-06-16 09:16:33 |
| Atšifriejums | 2069Kādam saimniekam pie mājāmKrūmos dzīvoj' čigāni Saimnieks sola saviem puišiem Stopu spirta izmaksāt
Otrais puisis paņem tauri, Es jums saku, mīļie brāļi Vecais čigans ar nav slinks 1070Viens karavīrs svipldams gājis pa ceļu. Te nāk pretī vecene - lai nākot šai līdz. Šis iet ari. Vecene nu noved viņu mežā, pie liela ozola. Lai nolaižoties iekšā, tur būšot nauda, kapara, zelta, sudraba un briljanta. Apakš briljanta naudas esot šķiltaviņas. Šis nolaižas ozolā. Atrod kapara naudu - piebāž pilnas kabatas, kā ierauga sudrabā, tā kaparu izber, beidzot atrod ari zelta un briljanta naudas, piebāžās ar naudu, cik var. Apakš briljanta naudas atrod šķiltaviņas un paņem ari tās. Kara vīrs aiziet uz krogu - apdzer visu. Pāriet mājās, viss tumšs, sveces gabaliņš būtu, bet nav špicku, ar ko aizdedzināt. Te atminās - man tak ir šķiltaviņas! Nu uzsit uguni - aizdedzina sveci. Te uzreiz, līdz šis uzsit uguni - parādās suns ar tādām acīm kā talēķi [telēķi]. "Ko vajagot?" "Naudu!" Pēc brītiņa suns klāt ar naudu. Otrā dienā šis uzsit atkal uguni. Un tāds suns, kam acis kā kastes. "Ko vajag?" Lai atnesot ķēniņa meitu. Suns klāt ar ķēniņmeitu. Karavīrs nobučo to un suns aiznes atpakaļ uz pili. Pēc kāda laika karavīrs atkal uzsit uguni, nu tāds suns ar acīm kā dzirna- |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Irmas Mednes folkloras vākums |
| Atslāgvuordi |
|
