Atšifriejums | bendes to nākuši saņemt. Paeglim viņš deva zaļumu, kas vienmēr pastāv un odziņas. Odziņu galā tam par godu devis krustiņus. Tāds tas ir vēl tagad, katrai odziņai krustiņš galā.
2302Vainižu pag. Pēru mājas saimnieks bijis burvis, pilns velna. Nāk laiks, kad jāmirst. Nomirst ari. Nodomā svētdien glabāt. Tā attaisa zārku un grib skaitīt pātarus. Te no tuvēja purva nāk ārā 2 melni buļļi, paņem Peiri uz ragiem un ienes purvā. Bērinieki ieliek ozolkluci zārkā. Pie kapa visi raud. Mācītājs saka, lai par to ozolkluci neraud.
2303Purvs nosaukts par Bauru purvu. Tur daudz reiz baurojusi buļļa balss.
2304Kad moca lietuvēns, vajag kreisās kājas pirkstiņu pakustināt.
2305Viens kungs reiz braucis ar savu kučieri uz muižu. Bijusi nakts. Jābrauc gar Limbažu kapiem. Te no kapiem iznāk balts vīrs un aptura [aptur] zirgu. Lai nākot šim līdz kapos. Nu, to negrib darīt. Kučiers uzsit zirgam un brauc prom. Baltais vēl nosauc kungam, lai atpakaļ neskatās. Kučieris atskatās, redz, ka zārks ar sarkanu uguni skrien pakaļ.
2306Kādam saimniekam nomiris tēvs. Nolikts pirtī. Divas sievas un stāstītājas 13 g. vecā māsa gājušas pērties. Perās, perās, te redz, ka saimnieka tēvs pacēlies sēdus tā kā ver diegu, kā šuj. Šīs lec uz lāvu aušā, bet vecais lien pakaļ. Tā vēl 10 dienās nodzīvojis, tad 2 dienas kratījies kā drudzī, trešā dienā tā kratījies, domā visa pirtiņa sagāzīsies.
2307Tas bijis Pociema Ķiguļos. Stāstītājas māte tur gājusi ganos. Vienu pusdienas laiku pārnāk mājā, grib noaut kājas un nosēžas uz tāda nosūnojuša baļķa. Auj kājas, te pamana, ka koks tā kā pakustās. Apskatās labi - milzīga čūska! Skrien citiem stāstīt. Visiem bailes. Sakāpj visi uz jumta, jo bail, ka čūska nenorij. 3 dienas un naktis tur uz jumta palikuši un lūguši Dievu. Trešā dienā čūska sākusi
|