Atšifriejums | 1.Agrōk dzeivoja veirs un siva. Jim beja divi bārni – dāls un meita. Paši ji dreiži numira un bārni palika tikai divejus dzeivotu. Kad ji bej piauguši, brols sadumoja precetīs. Jam pazajemās par sivu rogona. Dreiži jim beja ari bārns. Pats jis staigoja uz mežu molkas gristu. Mojos palyka tikai jo mosa un siva ar bārnu. Siva sadumoja pirunot veiru, lai jis dzan mosu nu mojom orā, topec jei nugriza pašu lobokū guvi. Vokorā, kad veirs goja nu meža, jei aīzit [aizīt] jam prikšā un stosta, ka jo mōsa nugrizuse pašu loboku guvi. Veirs atbild: "Gūvs beja, guvs otkon byus." Siva nebej ar tu mīrā, ka veirs nadzan mosas nu mojom orā. Utrā dinā jei nugriza pašu lobokū zyrgu. Vokorā aizit |