Fails
| Atšifrieja | Una Smilgaine |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2021-03-01 10:13:29 |
| Lobuots | 2021-03-01 10:52:41 |
| Atšifriejums | Tautasdziesmas.1Trīs dzeltēni kumeliņiNo jūŗiņas izpeldēja, Vienam bija zelta segli, Otram zelta iemauktiņi. Tam trešam dzeltēnam Zvaigžņu deķis mugurā. To varēja tumsā jāt, Kad uzlēca mēnestiņš. 2Vecā māte, slikta māteNelaiž bērnus baznīcā, Kas laiž bērnus baznīcā, Sviež ar kaulu pakausī. 2bNo pakausi mugurā,No muguras papēdī, Kas to kaulu atradīs, Tas būs Dievam jumpraviņ' 2aVecā māte pumpurā [purmalā?]Sivēniņus ganīdama. Ak, tu vecā raganiņa, Vai tie tavi pātariņi? Ragana kā govju slaucēja. 3Vienam saimniekam bijušas daudz govis. Bet tā labākā govs devusi vismazāk piena. Saimnieks nosprieda ka govi pa naktīm nāk izslaukt raganas. Vienu dienu, meitām nākot no govju slaukšanas, izšavusies no staļļa pasparnes sarkana liesma, līdzīga uguns liesmai Viena meita iesaucās: "Redziet, kur skrej ragana!" Bet tikko meita šos vārdus izteica, tūliņ uguns liesma izputēja. un zale, un krūmi, kur liesma skrēja pāri, bij pārklājušies ar krējumu. No tā laika govs deva atkal daudz piena.Kā saimnieks nosita spoku. 4Kādus gadus atpakaļ. 3 verstes no Talsiem bij lielas vecsaimnieku mājas. Vienu dienu no šīm mājām uz Talsiem aizgāja puiši un meitas uz balli. Puiši ballē bij iztaisījuši "dūšu" un mājās nāca dziedādami. Meitas bij palikušas gabaliņu puišiem pakaļ. Bij jāiet caur lielu mežu. Meža vidū bij veci žīdu kapi. Puiši dziedādami gāja uz priekšu un meitas steidzās pakaļ, bet tiklīdz meitas bij gaŗām žīdu kapiem, te viņas ieraudzīja, ka kādus simts soļus no ceļa stāv sieviete ar melnu lakatiņu galvā, brūņu sakšu ap pleciem, sakrustītām rokām, reizēm it kā panāk uz priekšu paklanās un iet atpakaļ. Meitas pārbijušās aizskrēja pie puišiem un pastāstīja, ka viņas esot spoku redzējušas. Pārgājuši mājā viņi izstāstīja visu arī mājniekiem. Visi nosprieda, ka tur ir kāds izdarījis pašnāvību vai arī kāds nogalināts. Kādā dienā saimnieks aizbraucis uz Talsiem malt labību. Tad vēl nebij tādas dzirnavas, kuŗas dzen ar ūdeni vai motoru, bet to izdarīja ar vēja palīdzību. No rīta pūta branks [brangs] vējš, bet vēl nebij visa labība samalta, kad vējš apsāja [apstāja] pūst un tāpēc saimnieks dabūja līdz vakaram nostāvēt dzirnavās, un bij jābrauc uz mājām pa nakti. Meldera zellis gan sacīja, lai nebraucot, jo aiz žīdu kapiem naktī spokojoties. Bet tā kā bija mēness naktī, tāpēc saimnieks neklausījās uz zeļļa iebilduma un brauca uz mājām. Braucot uz mājām, saimnieks paņēma krietnu rungu arī līdz. Visu ceļu nekas, bet līdz ko aiz žīdu kapiem, viņam iešāvās prāta spoks, un negribot paskatījas uz to pusi, kur pēc nostāstiem spokam vajadzēja būt. Un patiesi, apmēram 100 soļus no ceļa sieviete, melnu lakatiņu galvā, brūnu sakšu ap pleciem ar sakrustītām rokām. Saimnieks brītiņu padomāja ko nu darīt: bēgt vai ko citu darīt. Ilgi nedomājis, saimnieks paķēris rungu un lieliem soļiem gāja uz sievietes pusi. Pagājis apmēram kādus četrus soļus no sievietes, saimniekam bij tik lielas bailes, ka vai mati kājās cēlās. Saimnieks taisīja pāris lielus lēcienus un zvēla ar rungu spokam. Knuks un pokst noskanēja mežā. Apskatījis labāk vairāk nekā neredzēja, ka tikai 1 1/2 m augstu nodegušu celmu ar vecām nokaltušām papardēm apaugušu.Vandzenes I. pak. p.sk. Vandzenē, Talsu apr. Uzrakstījis Ernests Neifelds Vandzenē |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Vandzenes 1. pakāpes pamatskolas vākums |
| Atslāgvuordi |
|
| Vīneibys | #LFK 1672, 1 #LFK 1672, 2 #LFK 1672, 2a #LFK 1672, 2b #LFK 1672, 3 #LFK 1672, 4 |
