Fails
| Atšifrieja | IlzeStrele |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2018-01-09 14:17:05 |
| Lobuots | 2018-01-09 16:48:33 |
| Atšifriejums | -104-turp. 5397gaida, viņš būs pēc gada. Bet meita negrib iet mājā viena. Viņš saka: "Nebaidies, es redzēšu". Bet uz ceļa visu noskatījies pavārs un piedraud princesei, lai saka, ka viņš ir tas glābējs. Dēls tagad jāj un jāj, bet apmaldās un netiek mājā ne pie tēva, ne princeses. Viņš jāj tagad atpakaļ. Satiek rīta vēju un prasa, kur tāda vieta, kur ķēniņa meita. Šis saka, ka nezin. Lai jājot pie dienvidvēja. Varbūt tas zinās. Aizjāj pie tā. Arī dienvidvējš nekā nezin. Lai jājot pie vakarvēja. Tas saka: "Nezinu tādu vietu. Ej pie ziemeļvēja, viņš labāki zinās, jo tālāk skrien kā es." Ziemeļvējš pasaka: "Jā, es zinu. Bet pateikšu tikai tad, ja tu mani varēsi noskriet, citādi ne." Labi. Skrienas un šis noskrien. Vējš aiznes šo tur. Labi. Bet nu viņš redz, ka pilsēta atkal karogota, bet šoreiz gaiši. Jautā atkal kaupmanim: "Kā tad tagad tādi gaiši karogi?" "Kā nē! Toreiz ķēniņa meita bija bērēs, bet pavārs viņu izglāba un nu būs kāzas." Šis nu saprot, kas par joku. Šis jau redzēja toreiz, ka uz tā ceļa bija pavārs. "Nez, vai es arī nevarētu tikt uz tām kāzām." "Ko tu! Es tāds liels vīrs un tad tik tā knapi tieku." "Nu salīgsim. Ja es tikšu, tu būsi man visu mūžu par vergu, ja ne, tad es tev." Labi. Nu šis saka: "Suncīt, nāc šurp." Šunīts atnāk un iedod viņam lai aiznes ķēniņa meitai gredzenu. Ķēniņa meita jautā, vai viņš pats nebūs, vai jābrauc pakaļ. Šis iešot pats. Ķēniņa meita izstāsta tēvam patiesību, ka pavārs piedraudējis. Ķēniņš iznāk un viesiem saka: "Man bija laba veca atslēga, bet pazuda, tagad jaunā tik labi neslēdz. Kura labāka?" Visi nospriež, ka vecā. Bet kā pierādīt? Pavārs nes visas divpadsmit velna galvas, bet dēls saka: "Man ir to galvu mēles". Nu visi redz, ka pavārs melojis. Uzsien šo ērzelim uz muguras un palaiž, lai iet mežā un trako. Dēls nu apprec ķēniņa meitu, salaulā un nu ir labi.Bet jaunais ķēniņš redz, ka aiz pils vakaros spīd uguntiņa. Viņš saka: "Iešu skatīties, kas tā par uguntiņu, nekad tāda nav bijusi." Viņš uzkāpj savam zirgam mugurā un jāj skatīties kas tur ir. Un tā viņš jāj un jāj, bet uguntiņa iet arvien tālāk. Viņš nevar to panākt. Bet nu ka nevar, nevar, e rau piķis, jās atpakaļ. Bet kā griežas atpakaļ, tā kalni un lejas un nekā nevar pajāt. Te ierauga vienu raganu. Tā saka: "Dod man vienu matu no zirga un vienu spalvu no suņa, tad es pataisīšu līdzenu." Bet kā viņš izrauj vienu spalvu un iedo, tā šie paliek par akmeņiem. Bet nu iesim atkal pie tēva. Tas redz, ka pudelīte sarkana un saka otram dēlam: "Brālim iet slikti." Tagad brālis jāj raudzīt. Aizjājis uz pieli. Brūte domā, ka tas viņas vīrs, jo līdzīgi. Bet šis zin, ka ne. Iet gulēt, ieliek zobenu starpā. Redz pa logu atkal uguntiņu. Šis saka: "Jāiet." Meita negrib laist: "Tu atkal paliksi tik ilgi". |
| Atšifrēt tekstu |
| Kruojums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | 18. zinātniskā ekspedīcija Aucē un Dobeles rajonā |
| Atslāgvuordi |
|
