0714-EDITE-STURMA-01-0014

102

Patīk mun rudzu lauks
pelēkām vārpiņām.
Dievs dod mun tos rudzīšus,
to rudzīšu arājiņu! 

103

No tālienes es redzēju
zaļu ziedu tīrumā.
Dod, brālīt, mun maizītes
deviņiem gadiņiem! 

104

Pru, telīte, še maizīte,
nāc ar mani tautiņās!
Ja būs barga sveša māte,
jau tevie remdēšos. 

105

Skaistu viju lukturīti
jaunas māršas gaidīdama.
jauna mārša snaudulīte
muna darba neredzēja. 

106

Dodiet mun pasmeķēt
svešas zemes brandaviņa!
Svešas zemes brandaviņš
caur sakarni tecenāts. 

107

Es redzēju sapenā
klibu vilku dalecam.
Dalec mūsu māsiņai
klibu kāju precenieks. 

108

Kura smilga kupla auga,
tai rasiņa ilgi stāv,
kura meita stalta auga,
tij atraitņa līgaviņa. 

109

Salda, salda brūklenīte,
vēl saldāka zemenīte;
mīļa, mīļa mun' māsiņa,
vēl mīļāka līgaviņa.

110

Uguntiņa, dzirkstelīte,
palīdz alu izdarīt!
Līgaviņa, mātes meita,
palīdz mūžu nodzīvot! 

111

Audzi, audzi, tu tautiet,
krūzētiem matiņiem!
Gan es tavus krūzainīšus
ap rociņu vīcināšu. 

112

Skaista pļava, kad nopļauta,
vēl skaistāka, nenopļauta; 
skaista meita vainakā [vainagā],
vēl skaistāka cepurē. 

113

Sarkanais āboliņš,
tārpiņš tavu sakni grauza!
Diženais tēva dēls,
suns tu būsi dzīvodams! 

114

Es uzliku Jānīšam
ozoliņa vainaciņu [vainadziņu],
lai aug viņam kumeliņi 
sirmi, resni kā ozoli.