Marta Liepiņa-Skulme

Marta Liepiņa-Skulme

Marta Liepiņa

Jānis Krēsliņš - Radinieks
Marija Liepiņa - Muosa
Ivande Kaija - Radiniece
Juris Dimiters - Mozdāls
Uga Skulme - Svainis
Džemma Lija Skulme - Meita
Oto Skulme - Veirs
Marta Skulme - Mozmeita

Marta Liepiņa-Skulme (1890–1962) – pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete – tēlniece. Izstādēs no 1920. gada. Galvenā darbības joma bijusi stājtēlniecība – portrets un figurālas kompozīcijas un monumentālā tēlniecība.

Dzimusi pagasta skrīvera Andreja Liepiņa un Karolīnes (arī Karlīnes) Šarlotes Liepiņas (dzimusi Lūkina, 1865–1957) ģimenē. Dzimtas saknes no mātes puses Lūkinu dzimtā – mātes Karolīnes brālis ir rakstnieces Ivandes Kaijas vīrs, ārsts Fēlikss Lūkins (1875–1934).
Attāla radniecība vieno ar dzejnieku Jāni Krēsliņu (1924–2021), kurš ir Martas vectēva Teņa Lūkina brāļa Jāņa Lūkina (1846–1908) mazmazdēls.

Māsa Marija Liepiņa – rakstniece.
1920. gadā 19. septembrī apprecējusies ar gleznotāju Oto Skulmi.
Meita Džemma Lija Skulme – gleznotāja, sabiedriskā darbiniece; mazdēls Juris Dimiters – scenogrāfs, gleznotājs.

"Savdabīgi cilvēka problēmas parādās Martas Skulmes tēlniecībā. Portreta žanrs kā tāds M. Skulmes mākslā nav noteicošs. Tēlnieci vairāk saista figūru kompozīcijas. Tomēr vispārinātam galvas veidojumam un dažkārt arī portretiski konkrētam tēlam M. Skulmes daiļradē ir noteikta un būtiska vieta. Tēlniece dziļi un izjusti nojauš etniski tipisko cilvēkos un izceļ tēlā vispārcilvēciski nozīmīgo. Nevis indivīda raizes, viņa pašsajūta kādā noteiktā brīdī, arī ne modeļa raksturs vienīgi tā psiholoģiskajās izpausmēs, bet cilvēka esības pamats un pirmveids ir Martas Skulmes veidojumu lielā, iekšējā tēma.
Daiļrades sākuma posms Martai Skulmei, tāpat kā viņas laikabiedriem, ir saistīts ar tēlnieciski konstruktīvas loģikas principu apgūšanu un pārbaudi. [..] Tāpat kā E. Meldera un K. Zāles, arī M. Skulmes interesē par vienkāršiem un skaidriem izteiksmes līdzekļiem saskatāma latviešu tautas mākslas plastisko pamatprincipu atbalsošanās. M. Skulmes pieeju tēlnieciskajiem uzdevumiem, liekas, nosaka mazāk prāta apsvērumi, bet vairāk intuīcija. Intuitīva pieeja tiecas pie pirmavotiem. Daudz dzīvāk nekā, piemēram, Kārļa Zāles kompozīcijās Martas Skulmes konstruktīvajos darbos pārdzīvojam dabu un raksturu. Impulsīvāk parādās pirmatnējo posmu plastiskās kultūras iespaids. Martas Skulmes tēlniecība ir arī jutekliskāka. Šī īpašība pastiprinās brieduma posma darbos."
Ruta Čaupova. Monumentālais portrets. No: Portrets latviešu tēlniecībā. Rīga: Zinātne, 1981., 68. lpp.

"Radošās darbības sākumā pagājušā gadsimta 20.gados Marta Liepiņa-Skulme bija vienīgā sieviete-tēlniece līdzās, piemēram, Teodoram Zaļkalnam, Kārlim Zālem, Gustavam Šķilteram, Emīlam Melderim toreiz vēl nelielajā latviešu tēlnieku saimē – nacionālās skolas veidotāju lokā, kuri tālaika iespējām labu profesionālo izglītību ieguvuši Krievijā, iepazinuši un izvērtējuši Rietumeiropas mākslas sasniegumus un avangarda ievirzes. [..]
Mākslinieces plastiskā izjūta ir izteikti individuāla. Kaut arī nav noliedzams, ka jaunajai tēlniecei tuvas franču modernisma mākslā gūtas ietekmes, tomēr viņa pārliecinoši spējusi likt lietā aktuālos izteiksmes līdzekļu atradumus savās radošajās izpausmēs. 1920. gadu sākumā māksliniece strādājusi kubisma stilistikā. 30. gadu darbos formu risinājumi pamazām ieguvuši tektonisku skaidrību, monumentālu vispārinājumu, tajos tika izmantotas arī spraigas, raupjas faktūras, kuru meklējumos sasniegta liela nianšu dažādība. Nereti māksliniece jau pabeigtiem darbiem mainījusi sākotnējo kompozicionālo ieceri un, domājot par darbu realizēšanu bronzā, lielu vērību veltījusi ģipša patinēšanai. Imitējot iecerēto materiālu, tēlniecei izdevās veiksmīgi izmantot dažādus iespējamo notonējumu variantus."
LNMM būs skatāma tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes darbu izstāde (preses relīze). Delfi.lv, 02.04.2009.

Darbība tēlniecībā

1920. gadā pirmo reizi piedalās izstādē Latvijas telegrāfa aģentūras salonā Rīgā. Piedalījusies pieminekļu konkursos, veidojusi figurālas kompozīcijas, arī portretus.
1924. gadā piedalījusies Brīvības pieminekļa konkursā, kurā kopā ar Kārli Zāli dalījusi 1. un 2. vietu.

Piedalījusies 1928. gada Latvijas valsts 10 gadu jubilejas mākslas izstādē. 2., 3. un 4. Kultūras fonda izstādēs, 1939. gada atjaunotās Latvijas 5 g. jubilejas svētku mākslas izstādē, valsts rīkotās ārzemju izstādēs: 1933. gadā Oslo, 1934. gadā Maskavā un Ļeņingradā, 1935. gadā Briselē, 1936. gadā Varšavā, Krakovā, Helsinkos, Tallinā un Tartu, 1937. gadā Vīnē, Prāgā un Budapeštā, 1938. gadā Kauņā un Kopenhāgenā, 1939. gadā Parīzē un Londonā.

1934. gadā ieguvusi Kultūras fonda prēmiju.

---

Recepcija

Filmas
2009: "Marta Liepiņa-Skulme – avangarda amazone" (dokumentālā filma par Latvijas mākslas vēsturē pirmo sievieti – tēlnieci Martu Liepiņu-Skulmi. Jura Podnieka studija, režisore Laima Žurgina) (filmas fragments pieejams šeit)
2016: Rīga TV24 dokumentālā filma ciklā "Kas te tik laikmetīgs" – "Rīgas mākslinieku grupa. Marta Liepiņa-Skulme" (filmu skatīt šeit)

Izstādes
1969. gadā piemiņas personālizstāde
1989. gadā izstāde "Marta Skulme. Tēlniecība. Oto Skulme. Glezniecība" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
2009. gadā izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē

Raksti
2009: apgādā "Neputns" iznākusi Gundegas Cēberes un Laimas Slavas sastādītā grāmata "Marta Liepiņa-Skulme", kurā ietverti Rutas Čaupovas, Ojāra Ābola, Džemmas Skulmes raksti par mākslinieci.