Citātu galerija
Teicējs - optimistisks, priecīgs vecis. Sesijas sarīkojumā publikas priekšā neapjūk. Paņēmis ne to banduru pārtrauc spēli, atvainojas un ņem otru. Ar piedevām neskopojas. Neiet nemaz no skatuves nost un saka: "Pie tā paša - vēl vienu nospēlēšu!"
Bandura (Vargans)
7 gadu vecumā dzirdējis čigānus, zelta kalējus šo instrumentu spēlējam. Čigāni bijuši no Bulgārijas, bagāti, labi ģērbušies, braukājuši no mājas uz māju ar kučieriem. Likuši dubultigu zalogu par šķūņa īri, kurā apmetušies. Runājuši arī leitiski. Teicējs šos čigānus redzējis ap Skapiškām, Kupiškām. Bērniem ļoti paticis klausīties banduras spēli. Teicējs nopircis šo instrumentu no čigāniem par 20 kapeikām. Čigāni arī ierādījuši spēlēt.
Teicējs nezina nevienu draugu, kurš būtu ticis tik tālu banduras spēlē kā teicējs pats. Spēlējot noklausītus gabalus. Lēni gabali neiznākot, labāk ātri. Ilgi spēlēt nevarot - kad bijis Rīgā 1937. gadā, tikai pus plati varējis Radiofonā ieskaņot. Rīgā ticis tā: - "karaspondents" meklējis pa radio vecu laiku muziķus. Esot samaksāta ceļa nauda un uztura tiesa Ls 20.
Braucot uz Rīgu vilcienā kāds vecs večuks esot teicis, ka redzējis ap Daugavpili tādu štrumentu. Radiofonā atzinuši, ka instruments ir sens - no Ķīnijas nācis. Teicēja dēls ap 1936. gadu esot redzējis banduru izstādītu Rīgā - "muzikālā muzejā".
Profesionaluo darbeiba
Bijis gans, zemes strādnieks. Padomju laikā dabūjis jaunsaimniecību.
Pēteris Kadžulis spēlējis banduru, 1-rindu ermoņiku
