Matīss Ārons

Matīss Ārons, arī Āronu Matīss (1858–1939) – žurnālists, bibliogrāfs un kultūrvēsturnieks, izglītības veicinātājs Vestienā un Ļaudonā. Strādājis par skolotāju Bērzaunē, Vestienā, Liezerē un Taurupē. No 1888. gada pārgājis uz Rīgu un strādājis par redaktoru dažādos laikrakstos. 1910. gadā kļuvis par tā laika lielākās latviešu avīzes "Dzimtenes Vēstnesis" redaktoru, 1920. gadā – par laikraksta "Valdības Vēstnesis" galveno redaktoru, kur strādāja līdz 1937. gadam, kad pensionējas. Pieskaitāms pie pirmā tautas atmodas laikmeta darbiniekiem un šī laikmeta pazinējiem. Viņa ievērojamākie darbi: "Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā" (1892), "Latviešu tulkotās beletristikas rādītājs" (1922), antoloģija "Bāka" (1923), "Vecais Panteniuss" (1924). Memuāri "Manas dzīves atmiņu grāmata" (1938). 

Dzimis muižas nomnieka – rentnieka ģimenē. Māte Marija, dzimusi Vankin. Dvīņu māsa Lavīze, māsas Ieva un Ede.

Pirmos četrus dzīves gadus dzīvojis Bērzaunes "Ādumniekos", vēlāk ģimene pārcēlusies uz tā paša pagasta "Kalna Brencēniem"

1876. gada pavasarī miris Matīsa Ārona vecākais brālis Jānis. 

Dzīvesbiedre Terēze.

"Kā lauku skolotājs, nepārvaramas lasīšanas kāres dzīts, Arons apmeklē vietējo muižnieku, no kura cer saņemt grāmatas, bet tas viņu strupi noraida. Labprāt aizņemas no citiem zinātniskas grāmatas ar vispārizglītojošu saturu. Bet īsteni laimīgs viņš jūtas tikai Rīgā, kad netraucēts var apmeklēt bagāto pilsētas bibliotēku, studēt politechnikas grāmatu krātuvē un pats iespēj iegūt retas grāmatas. Studijās viņš uzkrāj tik daudz zināšanu un atziņu, ka dažās zinātnes disciplīnās saraksta ievērības cienīgas grāmatas. Tāds, piemēram, ir viņa ievads tautsaimniecībā, tāpat vēsturiskās studijas un apcerējumi par valodniecību un tautas dzeju. Plaša erudīcija, pārbaudītu faktu bagātība un īsta patiesības mīlestība skaidri jaužama viņa daudzajās biogrāfijās, kas liek secināt, ka Arons nav steidzīgais, dienas notikumu pārvarētais žurnālists, bet gan ar zinātniskās pētīšanas paņēmieniem apbruņojies, vispusīgi humānistiskā garā izglītots rakstnieks. "

Arturs Bērziņš. Āronu Matīss stāsta. Jaunākās Ziņas, Nr. 35 (12.02.1938)

"Āronu Matīss, viens no rosīgākajiem darbiniekiem latviešu sabiedriskās kultūras laukā un vecākais Latvijas preses saimes loceklis [..] bijis gan tautskolotājs un mūsu tautas folkloras materiālu krājējs, gan žurnālists, etnogrāfisku rakstu izdevējs un ievērojamu latviešu laikrakstu redaktors, gan zinātnes populārizātors, gan arī nopietnām zinātniskām interesēm apveltīts un īsta pētnieka gara apdvests mūsu tautas intelektuālās un sabiedriskās dzīves vēsturnieks."

Ernests Blese. Āronu Matīss. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 3 (01.03.1938), 344. lpp.

Rakstījis par etnogrāfiju, kultūrvēstures jautājumiem, teātra izrāžu recenzijas. Ievēlēts par RLB Zinātņu komitejas īsteno biedru.

Kultūrvēsturiski pētījumi

1892: "Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā" (Jelgava: H. J. Draviņ-Dravnieka apgāds)
1908: "Ievads tautsaimniecībā" (Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa)
1924: "Vecais Panteniuss" (Rīga: A. Gulbis)
1929: "Latviešu literariskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā" (Rīga: A. Gulbis)
1932: "Frīdrihs Veinbergs savā mūža darbā un savās idejās" (Rīga: Rīgas Latviešu biedrība)
1938: "Manas dzīves atmiņu grāmata" (Rīga: A. Gulbis)

Tulkojumi

[1887], atk. 1935, 1987: publicistiskā apcere "Kronvalda Ata Tautiski centieni: paskaidrojumi pie kāda "Zeitung für Stadt und Land" raksta". Oriģinālnosaukums Nationale Bestrebungen (tulkotājs Āronu Matīss) (Pēterburga: A. Gulbis)
1889: Irma fon Troll Borostiani (Irma von Troll-Borostyáni), novelete "Grūti piemeklēta" (tulkotājs Āronu Matīss) (Rīga: V. Altbergs)
1891, atk. 1926: Teodors Hermanis Pantēnijs, romāns "Pagātnes valgos" (Rīga: paša apgādībā)
1891: Teodors Hermanis Pantēnijs, romāns "Hortenziju Katiņa" (Rīga: V. Altbergs)

Materiālu vākumi, rādītāji un rakstu krājumi

1888: "Mūsu tautas dziesmas" (Rīga: Pūcīšu Ģederta un biedra apgāds)
1922: "Latviešu tulkotās beletristikas rādītājs" (Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija)
1923: antoloģija "Bāka" (Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa)
1928: "Latvija desmit gados : Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo 10 gadu darbības vēsture" (Matīsa Ārona redakcijā) (Rīga: Jubilejas komisija)