Matīss Ārons

Vuords
Matīss Ārons
Pseidonims
Brencēnu Matīss, Nozarietis, Kārlis
Papyldu vuordi
Āronu Matīss
Saiknes
Jānis Punka - Brālēns
Kopsavilkums

Matīss Ārons, arī Āronu Matīss (1858–1939) – žurnālists, bibliogrāfs un kultūrvēsturnieks, izglītības veicinātājs Vestienā un Ļaudonā. Strādājis par skolotāju Bērzaunē, Vestienā, Liezerē un Taurupē. No 1888. gada pārgājis uz Rīgu un strādājis par redaktoru dažādos laikrakstos. 1910. gadā kļuvis par tā laika lielākās latviešu avīzes "Dzimtenes Vēstnesis" redaktoru, 1920. gadā – par laikraksta "Valdības Vēstnesis" galveno redaktoru, kur strādāja līdz 1937. gadam, kad pensionējas. Pieskaitāms pie pirmā tautas atmodas laikmeta darbiniekiem un šī laikmeta pazinējiem. Viņa ievērojamākie darbi: "Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā" (1892), "Latviešu tulkotās beletristikas rādītājs" (1922), antoloģija "Bāka" (1923), "Vecais Panteniuss" (1924). Memuāri "Manas dzīves atmiņu grāmata" (1938). 

Personiskuo informaceja

Dzimis muižas nomnieka – rentnieka ģimenē. Māte Marija, dzimusi Vankin. Dvīņu māsa Lavīze, māsas Ieva un Ede.

Pirmos četrus dzīves gadus dzīvojis Bērzaunes "Ādumniekos", vēlāk ģimene pārcēlusies uz tā paša pagasta "Kalna Brencēniem"

1876. gada pavasarī miris Matīsa Ārona vecākais brālis Jānis. 

Dzīvesbiedre Terēze.

Citātu galerija

"Kā lauku skolotājs, nepārvaramas lasīšanas kāres dzīts, Arons apmeklē vietējo muižnieku, no kura cer saņemt grāmatas, bet tas viņu strupi noraida. Labprāt aizņemas no citiem zinātniskas grāmatas ar vispārizglītojošu saturu. Bet īsteni laimīgs viņš jūtas tikai Rīgā, kad netraucēts var apmeklēt bagāto pilsētas bibliotēku, studēt politechnikas grāmatu krātuvē un pats iespēj iegūt retas grāmatas. Studijās viņš uzkrāj tik daudz zināšanu un atziņu, ka dažās zinātnes disciplīnās saraksta ievērības cienīgas grāmatas. Tāds, piemēram, ir viņa ievads tautsaimniecībā, tāpat vēsturiskās studijas un apcerējumi par valodniecību un tautas dzeju. Plaša erudīcija, pārbaudītu faktu bagātība un īsta patiesības mīlestība skaidri jaužama viņa daudzajās biogrāfijās, kas liek secināt, ka Arons nav steidzīgais, dienas notikumu pārvarētais žurnālists, bet gan ar zinātniskās pētīšanas paņēmieniem apbruņojies, vispusīgi humānistiskā garā izglītots rakstnieks. "

Arturs Bērziņš. Āronu Matīss stāsta. Jaunākās Ziņas, Nr. 35 (12.02.1938)

"Āronu Matīss, viens no rosīgākajiem darbiniekiem latviešu sabiedriskās kultūras laukā un vecākais Latvijas preses saimes loceklis [..] bijis gan tautskolotājs un mūsu tautas folkloras materiālu krājējs, gan žurnālists, etnogrāfisku rakstu izdevējs un ievērojamu latviešu laikrakstu redaktors, gan zinātnes populārizātors, gan arī nopietnām zinātniskām interesēm apveltīts un īsta pētnieka gara apdvests mūsu tautas intelektuālās un sabiedriskās dzīves vēsturnieks."

Ernests Blese. Āronu Matīss. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 3 (01.03.1938), 344. lpp.

Profesionaluo darbeiba

Rakstījis par etnogrāfiju, kultūrvēstures jautājumiem, teātra izrāžu recenzijas. Ievēlēts par RLB Zinātņu komitejas īsteno biedru.

Kultūrvēsturiski pētījumi

1892: "Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā" (Jelgava: H. J. Draviņ-Dravnieka apgāds)
1908: "Ievads tautsaimniecībā" (Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa)
1924: "Vecais Panteniuss" (Rīga: A. Gulbis)
1929: "Latviešu literariskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā" (Rīga: A. Gulbis)
1932: "Frīdrihs Veinbergs savā mūža darbā un savās idejās" (Rīga: Rīgas Latviešu biedrība)
1938: "Manas dzīves atmiņu grāmata" (Rīga: A. Gulbis)

Tulkojumi

[1887], atk. 1935, 1987: publicistiskā apcere "Kronvalda Ata Tautiski centieni: paskaidrojumi pie kāda "Zeitung für Stadt und Land" raksta". Oriģinālnosaukums Nationale Bestrebungen (tulkotājs Āronu Matīss) (Pēterburga: A. Gulbis)
1889: Irma fon Troll Borostiani (Irma von Troll-Borostyáni), novelete "Grūti piemeklēta" (tulkotājs Āronu Matīss) (Rīga: V. Altbergs)
1891, atk. 1926: Teodors Hermanis Pantēnijs, romāns "Pagātnes valgos" (Rīga: paša apgādībā)
1891: Teodors Hermanis Pantēnijs, romāns "Hortenziju Katiņa" (Rīga: V. Altbergs)

Materiālu vākumi, rādītāji un rakstu krājumi

1888: "Mūsu tautas dziesmas" (Rīga: Pūcīšu Ģederta un biedra apgāds)
1922: "Latviešu tulkotās beletristikas rādītājs" (Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija)
1923: antoloģija "Bāka" (Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa)
1928: "Latvija desmit gados : Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo 10 gadu darbības vēsture" (Matīsa Ārona redakcijā) (Rīga: Jubilejas komisija)

Dzimšanas laiks/vieta12.03.1858
Ādumnieki
"Ādumnieki", Bērzaunes pagasts, Madonas novads, LV-4853
Izglītība
Lipšu pagastskola
Bērzaune
Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads


Vestienas draudzes skola
Vestiena
Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads

Mācījies Vestienas draudzes skolā.


nezināms – 04.03.1876
Ļaudonas draudzes skola
Ļaudona
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads

Mācījies Ļaudonas draudzes skolā.


1876
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Valka, Valkas novads

Pēc Ļaudonas draudzes skolas beigšanas kā eksterns ieguvis skolotāja tiesības un strādājis par skolotāju. Skolotāja eksāmenus nolicis pie Valkas skolotāju semināra direktora Tērauda.

Darbavieta1876 – 1877
Bērzaune
Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads
Skolotājs Bērzaunē.

1877 – 1878
Viesiena
Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads
Skolotājs Viesienā.

1878 – 1882
Bērzaunes pagasts
Bērzaunes pagasts, Madonas novads
Četrus gadus strādāja par mājskolotāju Bērzaunes pagastā.

1882 – 1885
Liezēre
Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads
Skolotājs Liezērē.

1885 – 1888
Taurupe
Taurupe, Taurupes pagasts, Ogres novads
Skolotājs Taurupē.

1889 – 1895
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Rīga

Redaktors, skolu nodaļas un etnogrāfiskā pielikuma "Etnogrāfiskas Ziņas par Latviešiem" vadītājs (1891–1894). Izveidojis un ilgāku laiku vadījis arī nodaļu "Skola un paidagoģika". 


1895 – 1902
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)

1901 – 1902 (Datums nav precizs)
Laikraksts "Vārds" (1901–1907)

16.07.1902 – 16.04.1905
Rīgas Avīze
Rīga
Rīga

00.09.1905 – 31.01.1906
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Rīga

Rīgas ziņu nodaļas vadītājs


00.07.1906 – 06.02.1907
Laikraksts "Balss" (1878–1907)
Rīga
Rīga

02.08.1910 – 31.05.1917
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Rīga

Redaktors


15.09.1919 – 01.11.1937
Laikraksts "Valdības Vēstnesis"
Rīga
Rīga

1919. gada 15. septembrī sāk strādāt laikraksta "Valdības Vēstnesis" redakcijā. 1920. gada 16. jūlijā kļuva par laikraksta atbildīgo redaktoru, šajā amatā līdz aiziešanai pensijā 1937. gada 1. novembrī.

Dalība organizācijās
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Ievēlēts par RLB Zinātņu komitejas īsteno biedru.


Filologu biedrība
Rīga
Rīga
Latvijas Universitātes Filologu biedrības godabiedrs


Latvijas preses biedrība
Rīga
Rīga

Preses biedrības godabiedrs


1917
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga

Viens no arodbiedrības dibinātājiem, 1917. gada 9. jūnijā ievēlēts pirmajā valdē.
1928. gadā ievēlēts par goda biedru.

Apcietinājums1919 (Datums nav precizs)
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
Miršanas laiks/vieta25.04.1939
Rīga
Rīga
Apglabāts
Rīgas Lielie kapi
Klusā iela, Rīga
Apbalvojumi
1926
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.

1930
Kultūras fonda prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu literariskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā".

1930
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu literariskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā".

1933
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Frīdrihs Veinbergs savā mūža darbā un savās idejās".

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-23 no 23.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Ādumnieki
("Ādumnieki", Bērzaunes pagasts, Madonas novads, LV-4853)
12.03.1858Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Rīga
(Rīga)
25.04.1939Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Lielie kapi
(Klusā iela, Rīga)
(Nav nūruodeits)ApglabātsKapsēta
4Bērzaune
(Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads)
(Nav nūruodeits)IzglītībaCiems
5Vestiena
(Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads)
(Nav nūruodeits)IzglītībaCiems
6Ļaudona
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
- 04.03.1876IzglītībaCiems
7Valka
(Valka, Valkas novads)
1876IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1889 - 1895DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
01.09.1905 - 31.01.1906DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
01.07.1906 - 06.02.1907DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
02.08.1910 - 31.05.1917DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
15.09.1919 - 01.11.1937DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
16.07.1902 - 16.04.1905DarbavietaPilsēta
14Bērzaune
(Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads)
1876 - 1877DarbavietaCiems
15Viesiena
(Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads)
1877 - 1878DarbavietaCiems
16Bērzaunes pagasts
(Bērzaunes pagasts, Madonas novads)
1878 - 1882DarbavietaPagasts
17Liezēre
(Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads)
1882 - 1885DarbavietaCiems
18Taurupe
(Taurupe, Taurupes pagasts, Ogres novads)
1885 - 1888DarbavietaCiems
19Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
1919ApcietinājumsĒka, māja
20Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
(Nav nūruodeits)Dalība organizācijāsĒka, māja
21Rīga
(Rīga)
1917Dalība organizācijāsPilsēta
22Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)Dalība organizācijāsPilsēta
23Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.