Ansis Lerhis-Puškaitis
Ansis Lerhis-Puškaitis (īstajā vārdā Ansis Lerhis; 1859–1903) – folklorists, rakstnieks. Viņa sakopotās "Latviešu tautas teikas un pasakas" (1891–1903, 7 sējumos, ap 6650 folkloras tekstu 4561 lappuse) ir otrs lielākais latviešu pasaku un teiku apkopojums. Ansis Lerhis-Puškaitis latviešu literatūrā uzskatāms par literārās pasakas aizsācēju, 19. gadsimta beigās sarakstījis divus pasaku krājumus bērniem.
Dzimis saimnieka Reiņa un Gedrutes ģimenē kā otrais dēls. Tēvs bijis liels grāmatnieks, abonējis avīzes, māte liela dziedātāja, audēja un tautasdziesmu zinātāja un iemācījusi dēlam lasīt.
Pēcnācējus nav atstājis, vienīgais dēls Oļģerts, dzimis 1885. gadā, pēc apmēram četriem mēnešiem aizgājis mūžībā.
Anša Lerha-Puškaiša māsas Anlīzes mazmazdēls ir folklorists, arī Lerha-Puškaiša devuma pētnieks Guntis Pakalns.
PAR ANSI LERHI-PUŠKAITI
"Priekšējā gadu simtenī uz beigām Lerha-Puškaiša vārds bij tikpat pazīstams, tikpat daudzināms un cienīts kā savā laikā Brīvzemnieka vārds pa tautas gara mantu krāšanas gadiem. Kad Brīvzemnieks bij pabeidzis krāt tautas dziesmas, mīklas, parunas un pūšļojamos vārdus, tad sāka celties slavā Lerha-Puškaiša it kā izredzēta pasaku krājēja vārds. Kā pirms Brīvzemnieka un Baronu tēva pūliņiem pie tautas dziesmu vākšanas un kārtošanas neviens nespēja iedomāt, ka tautas klēpī atrodas tāds milzu krājums no šās nemirstīgās mantas, tā līdz Lerha-Puškaiša pasaku krāšanas gājumam nekam nevarēja būt nācis prātā esam tautas atmiņā tādu stāstīšanas bagātību. Ja Lerhis-Puškaitis nebūtu nācis un šai bez maz no viņa viena paša atrastā zelta bedrē racis, tad tas laikam nebūtu darīts ir tagad un varbūt nekad, tāpēc svētītai jāpaliek A. Lerha-Puškaiša piemiņai latviešu tautā uz laiku laikiem."
Kaudzītes Matīss. Atmiņas par A. Lerhi-Puškaiti. Atmiņas no tautiskā laikmeta. Rīga: Zvaigzne ABC, 1994. 337.–339. lpp.
"Atceros tādu gadījumu. Kādu svētrītu braucu uz Smārdes staciju un ceļā pēc paražas pieturēju pie L. P. Dzīvoklī viņu neatradu. Viņš esot klasē. Klasē mani sagaida šāda aina: L. P. melnos svārkos, izspūrušiem matiem noliecies pār katedru un kaut ko steidzīgi raksta. Viņam roku sniedzot, tikai pamanu, ka netāl no viņa skolēnu solā sēž vecais Čipiņš un, šmaukstinādams un sirmo bārdiņu braucīdams, kaut ko stāsta. [..] viņa poza bija lepna. Viņš apzinājās, ka dara svarīgu darbu. Šai pašā gadījumā L. P. man stāstīja, ka Čipiņš pie tā dzīvojot jau ap 3 nedēļām. Pa brīžam stāstītājam esot jāiedod arī pa degvīna kulcienam, jo tad tam mēle esot lunkanāka. Pasaku uzrakstīšanai izmantošot visu svētdienu, jo darbdienās esot maz vaļas.
Kā pie visiem darbiem, tā arī pie pasaku uzrakstīšanas L. P. ķērās ar dedzību un sirsnību, pats sevi aizmirsdams. Viņam nebija žēl ne svētdienas, ne nakts miera, ja vien bija kas krietns padarāms.
Pat izpriecas brīžos, kā viesībās u. tml., viņam stāvēja pasakas prātā. Ja sapulcēto nebija pārāk daudz, tad katram klātesošam bija jāizstāsta viena pasaka. Gadījās, ka viņu par šo kaislību zoboja un pat izjokoja. Bet viņš to ļaunā neņēma."
Roberts Bērziņš. Lerhis-Puškaitis dzīvē un darbā. Guntis Pakalns (sast.). Anss Lerhis-Puškaitis. Rīga: Madris, 2000, 72.–73. lpp.
IZGLĪTĪBAS CEĻŠ
Mācījies Golces vācu skolā un Friča Feldmaņa privātskolā Talsos (1869–1873), privātajā apriņķa skolā (1874-1876), no kuras izstājies. Kā eksternis beidzis Irlavas skolotāju semināru (1879).
SKOLOTĀJA DARBĪBA
1879–1880: palīgskolotājs Annasmuižas skolā.
1880–1883: skolotājs Džūkstes-Pienavas skolā.
1883–1903: skolotājs Džūkstes Lancenieku skolā.
Jaunlatviešu ideoloģijas rosināts, Lerhis-Puškaitis organizējis tautas izglītošanas pasākumus, nodibinājis Džūkstes biedrību, Zemkopības biedrību un Krājaizdevu kasi.
FOLKLORAS VĀKŠANA UN SAKOPOŠANA
Nozīmīgākais Lerha-Puškaiša veikums ir latviešu vēstītājas folkloras vākšanas un apkopošanas darbs, kam viņš pievērsies 80. gadu sākumā. Sākotnēji vācis vietējos spoku stāstus un teikas, vēlāk pievērsies pasakām.Jau kopš 1883. gada viņš veidojis tautas pasaku apkopojumus Talsu un Džūkstes apkaimē.
Savāktas vairāk nekā 1900 pasakas, 2000 ticējumi, 3300 teikas un citi teksti.
Sastādītais krājums "Latviešu tautas pasakas" (1–7, 1891–1903; 5. daļa ar nosaukumu "Latviešu tautas teikas un pasakas"; 7. daļas 2. puse palikusi rokrakstā, izdota 2001), kas aptver visu līdz 1900. gadam apzināto latviešu vēstītājas folkloras materiālu, uzskatāms par savā laikā vienu no plašākajiem Eiropā. Lerha-Puškaiša krājumi veido pamatu Pētera Šmita darbam "Latviešu pasakas un teikas" (1–15, 1925–1937).
Lerha-Puškaiša izveidotā krājuma 7. daļā dota pirmā latviešu vēstītājas folkloras klasifikācijas sistēma. Tās pamatā Rietumeiropā tolaik pazīstamākās antropoloģiskās skolas animisma teorija.
LITERĀRĀ DARBĪBA
Folkloristiskās intereses ietekmējušas arī Lerha-Puškaiša devumu rakstniecībā. Ar saviem oriģinālpasaku krājumiem "Pasakas" (1–2, 1890–1891) Lerhs-Puškaitis līdzās E. Dinsbergam uzskatāms par šā žanra aizsācēju latviešu literatūrā. Pēc tautas pasaku un teiku motīviem, iekļaujoties latviešu episkās literatūras tradīcijās, tapis darbs "Kurbads – senlatvju varonis" (1891). Talsu apkārtnē noklausītie nostāsti snieguši ierosmi rakstnieka stāstiem "Ojārs" (1892) un "Vodžus" (1893). Lerha-Puškaiša – sabiedriskā darbinieka un skolotāja ikdienā vērotais guvis atspoguļojumu stāstos "Kā jūgsi – tā brauksi" (1894), "Ģirts" (1896), "Mikus", "Pīlādžu Induls" (abi 1903) u.c.Tapusi bērnu luga "Čaburags". Vispirms izrādīta kādā "Budeļu vakarā" Lancenieku skolā, vēlāk apkārtējās skolās. Lugas manuskripts pazudis.
Arī literārās darbības jomā Lerhis-Puškaitis vairāk ir dzīves faktu rūpīgs vācējs un krājējs, mazāk – to māksliniecisks pārradītājs.
HOBIJS - DĀRZKOPĪBA
Ansis Lerhis-Puškaitis dārzkopības popularizēšanā un praktiskajā dārzkopībā sācis darboties vienlaikus ar pirmajiem latviski rakstošajiem dārzkopjiem. Bijis viens no pirmajiem, kas Džūkstē plaši popularizējis augļu dārzu kultūru. Agri sapratis, ka dārzkopība var kļūt par ienesīgu tautsaimniecības nozari.
Dārzkopību apguvis pašmācībā, iepazīstot sava tēva jaunievedumus zemkopībā.Zemkopības biedrībā lasījis referātus gan dārzkopības estētikā un filozofijā, gan praktikā.
Jau 1883. gadā, tikko atnākot uz jauno uzcelto Lancenieku skolas namu, par saviem līdzekļiem skolas zemi sācis apdēstīt augļu kokiem. 1884. gadā ierīkojis skolas dārzā "koku skolu" – kokaudzētavu, ko praktiski izmantojis skolēnu izglītības darbā, ierādot koku potēšanu, kopšanu, apgriešanu. Skolas dārzs deva iespēju bērniem gūt pamatzināšanas augļkopībā.
1895. gadā Ansis Lerhis-Puškaitis saņēmis Zemkopības ministrijas prēmiju par Lancenieku skolas dārza priekšzīmīgu izveidi un izmantošanu skolēnu apmācībā.
Apjomīgākais Anša Lerha-Puškaiša ieguldījuma atspoguļojums ir Džūkstes centrā veidotais parks. Džūkstes-Pienavas Biedrību nama parka plāna izstrādē un īstenošanā Lerhis-Puškaitis darbojās no 1895. līdz 1897. gadam.
No 1895. līdz 1898. gadam A. Lerha-Puškaiša vadībā pie Džūkstes Biedrību nama ierīkots augļu dārzs ar 83 šķirnēm.
1989: Lai sekmētu Latvijas pagātnes kultūras mantojuma izpēti un apguvi, kā arī lai rosinātu jaunatnes radošo darbību folkloristikā, Latvijas Tautas frontes Tukuma rajona nodaļa sadarbībā ar saimnieciskajām organizācijām un iestādēm nodibina mūsu novadnieka A. Lerha-Puškaiša prēmijas, kuras piešķīra A. Lerha-Puškaiša dzimšanas dienā 2. septembrī.
| Dzimšanas laiks/vieta | 02.09.1859 Puškaiši "Puškaiši", Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3251 Dzimis Talsu pagasta "Cīruļos". Lerha-Puškaiša dzimto māju vietā mūsdienās atrodas tagadējie "Puškaiši" (mājas pārdēvētas 1938. gadā). Lerha-Puškaiša laika ēkas nav saglabājušās.Netālu atrodas Cīruļu kapsēta, kurā apglabāti Lerha-Puškaiša vecāki, brālis Bērtulis, citi Lerhu dzimtas piederīgie. |
|---|---|
| Dzīvesvieta | 1876 Tartu Tartu, Tartu County, Estonia 1876. gadā devies uz Tērbatu, lai iestātos skolotāju seminārā. Tajā nav uzņemts un pēc pusgada atgriezies Talsos. |
| Izglītība | nezināms – 1879 Irlavas skolotāju seminārs Bētiņa iela Bētiņa iela, Irlava, Tukuma novads, Kurzeme, Latvija Eksternā beidzis Irlavas skolotāju semināru, iegūstot skolotāja tiesības un pēc tam sāka savas tautskolotāja gaitas. 1869 – 1871 Golca kundzes privātskola Lielā iela 10, Talsi Lielā iela 10, Talsi, Talsu novads, LV-3201 Mācījies vācu privātskolās Talsos – Golca kundzes privātskolā (Lielā iela 10), F. Feldmaņa privātskolā. 1871 – 1873 F. Feldmaņa privātskola Kalna iela 5, Talsi Kalna iela 5, Talsi, Talsu novads, LV-3201 Mācījies vācu privātskolās Talsos – Golca kundzes privātskolā, F. Feldmaņa privātskolā (Kalna ielā 5). 1874 – 1876 Talsu apriņķa skola Laidzes iela 1, Talsi Laidzes iela 1, Talsi, Talsu novads, LV-3201 Mācījies Talsu privātajā apriņķa skolā, no kuras izstājies. |
| Darbavieta | 1874 – 1875 Talsi Talsi, Talsu novads Sācis darbu Talsu apriņķa tiesā par norakstītāju. 1879 – 1880 Latvija Latvia Palīgskolotāja Annasmuižas skolā. 1880 – 1883 Strādājis Džūkstes-Pienavas skolā. 00.01.1883 – 00.03.1903 Lancenieku pamatskola Lanciņu skola "Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147 No 1883. gada līdz pat nāvei Puškaitis strādājis par skolotāju Džūkstes Lancenieku pamatskolā. |
| Dalība organizācijās | Džūkste Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads Organizējis Džūkstes bibliotēku, Zemkopības biedrību, Krājaizdevumu kasi. |
| Miršanas laiks/vieta | 30.03.1903 Džūkste Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads |
| Apglabāts | Džūkstes kapi "Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147 Apbedīts Džūkstes kapos. |
| Muzeji | 1974 1974. gadā tika izveidota A. Lerha-Puškaiša piemiņas istaba. 19.12.2001 Džūkstes Pasaku muzejs Lanciņu skola "Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147 2001. gada 19. decembrī dibināts Džūkstes Pasaku muzejs, kas iekārtots bijušajā Lancenieku skolā. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar pasaku tēvu Ansi Lerhi-Puškaiti (1859-1903) un viņa paveikto darbu latviešu pasaku un teiku vākšanā. |
| Kolekcejis | 94 |
|---|---|
| Vīneibys | Iesūtītājs(963) |
| Darbi | Darba autors(22) Recepcijas persona(23) |
| Biļdis | Persona attēlā(5) |
Kartes leģenda
| # | Vīta | Datums | Tips | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Puškaiši ("Puškaiši", Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3251) | 02.09.1859 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1876 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Džūkste (Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads) | 30.03.1903 | Dalība organizācijās | Ciems |
| 4 | Džūkstes kapi ("Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147) | (Nav nūruodeits) | Apglabāts | Kapsēta |
| 5 | Bētiņa iela (Bētiņa iela, Irlava, Tukuma novads, Kurzeme, Latvija) | - 1879 | Izglītība | Iela |
| 6 | Lielā iela 10, Talsi (Lielā iela 10, Talsi, Talsu novads, LV-3201) | 1869 - 1871 | Izglītība | Ēka, māja |
| 7 | Kalna iela 5, Talsi (Kalna iela 5, Talsi, Talsu novads, LV-3201) | 1871 - 1873 | Izglītība | Ēka, māja |
| 8 | Laidzes iela 1, Talsi (Laidzes iela 1, Talsi, Talsu novads, LV-3201) | 1874 - 1876 | Izglītība | Ēka, māja |
| 9 | Lanciņu skola ("Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147) | 01.01.1883 - 01.03.1903 | Muzeji | Ēka, māja |
| 10 | Latvija (Latvia) | 1879 - 1880 | Darbavieta | Valsts |
| 11 | Talsi (Talsi, Talsu novads) | 1874 - 1875 | Darbavieta | Pilsēta |