Knuts Skujenieks

Knuts Skujenieks

Emils Skujenieks - Tāvs

Knuts Skujenieks (1936–2022) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954–1956), beidzis Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūtu (1961).1962. gadā nepamatoti notiesāts par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem, septiņus gadus pavadījis ieslodzījumā nometnē Mordovijā (1962–1969). Reabilitēts 1989. gadā.
Desmit dzejoļu krājumu autors, dzejā skaudri tverta cilvēka iekšējās pasaules problēmas, formā tiecies savienot tradīciju ar novatorismu; folkloras intonācijā pausts garaspēks (“Lirika un balsis”, 1978; “Iesien baltā lakatiņā”, 1986). Krājumā "Sēkla sniegā" (1990) apkopota Mordovijas nometnē tapusī dzeja. 90. gadu dzejai raksturīga ironija un pašironija, paradoksāls dzīves vērojums.
Knuts Skujenieks bijis poliglots, atdzejojis no Eiropas tautu valodām, atdzejojis Balkānu tautu, lietuviešu, spāņu, skandināvu, grieķu, poļu, somu u. c. tautu dzejnieku darbus, kā arī šo tautu tautasdziesmas, balādes u. c.
70.–90. gados aktīvi iesaistījies dzejas vērtēšanas procesā, popularizējis cittautu dzeju, rakstījis par folkloru (raksti apkopota krājumā "Paša austs krekls" (1987) un Rakstos).
Skujenieks bijis jauno dzejnieku un atdzejotāju skolotājs, mudinājis latviešu literatūru bagātināt ar cittautu dzejas un folkloras pieredzi.

Skujenieka tēvs Emils Skujenieks, māte – aktrise Marija Zauerhāgena Liepājas teātrī. Agri zaudējis māti, Skujenieks nokļuva zīdaiņu namā, no 1939. gada dzīvoja pie tēvamātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās.

1950: pirmā publikācija – dzejolis "Padomju cilvēks" žurnāla "Bērnība" 12. numurā.

Dzeja

Krājumi
1978: Lirika un balsis (arī atdzeja)
1986: Iesien baltā lakatiņā
1990: Sēkla sniegā
1992: Kā putu zīmes
1993: Mūžīgs pusmēness
1994: Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm
2006: Tagad es esmu Aleksandrs
2007: Mūsu dzīve nokalpotā
2010: Nekā personīga
2011: Poga (viens dzejolis 33 valodās)
2013: Kārtis

Izlases
1995: Līdz kailai rokai
1996: Knuta Skujenieka patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā
1997: Parkā par solu
2004: Lirika
2011: Simts
2012: Kā ozola saknei pēc ūdens
2017: Divreiz dzimusī dzeja
2019: Lirika un balsis: dzeja un atdzejojumi

Atdzejojumi

1971: Župančičs, Otons. Bezmiegs. (No slovēņu valodas.) Rīga: liesma.
1978: Aguštiņju Netu. Ar sausām acīm. (No portugālu valodas, kopā ar Leonu Briedi.) Rīga: Liesma.
1994: Arfas vara: skandināvu tautas balādes. Rīga: Nordik.
2021: Brazjūns, Vlads. Atmiņas pārliešana. (Kopā ar Indru Brūveri-Darulieni, Pēteru Brūveri, Jāni Elsbergu, Emiju Grigorjevu, Daigu Lapāni.) Rīga: Latvijas Rakstnieku savienība.
Atdzejojis grāmatas (daudzām arī sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu) no
ukraiņu (L.Ukrainkas "Pērkona māsa", 1970, arī sast.),
slovēņu (O.Župančiča "Bezmiegs", 1971),
spāņu (F.Garsijas Lorkas "Kliedziens", 1971; N.Ģiljēna "Sensemaijā", 1974; G.Mistrālas "Vīnaspiede", 1977),
serbu (D.Maksimovičas "Es prasu žēlastību", 1972),
maķedoniešu (A.Šopova "Ugunsmīlestība", 1974),
grieķu (J.Rica "Liecinājumi", 1977; grieķu tautasdziesmas "Tilts pār Artu", 1981, arī sastādītājs),
poļu (tautasdziesmu krājums "Ābelīte", 1984, arī sastādītājs),
lietuviešu (tautasdziesmu krājums "Zeme cēla zāli", 1986, arī sastādītājs),
somu (E.Lēnrota "Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes", 1993, kopā ar G.Godiņu),
senebreju ("Dziesmu Dziesma", 1993, pēc latviešu parindeņa),
zviedru (K.M.Belmana "Dziesmas, vīns un mazā nāve", 1997),
dāņu valodas (I.Kristensenas "Tauriņu ieleja", 1998; B.Andersena "Svantes dziesmas", 1999, kopā ar P.Jankavu).

Atdzejojis krāj. "Arfas vara" (1994, skandināvu viduslaiku balādes, atdzejojis no dāņu, norvēģu, zviedru, islandiešu, fēriešu valodas), "101 dziesma par mīlestību 27 balsīs" (1995, Eiropas tautu tautasdziesmas), "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi..." (2001, Eiropas tautu dzeja, arī sastādītājs). Tulkojis ap 20 lugu.

Sastādītie krājumi

Literatūrkritika, raksti par folkloru un esejas apkopotas grāmatā "Paša austs krekls" (1987).
Skujenieks mācību grāmatu līdzautors, mācību filmas "Latviešu folklora. Gadskārtu dziesma" scenārija autors.
Sastādījis nerātno dainu izlasi "Puisīts tek uz meitiņu" (1990, arī Skujenieka priekšvārds un pēcvārds), E. Plauža mīlas lirikas izlasi "Pašu mājas princesei" (1997, arī pēcvārda autors). Rakstījis priekšvārdu un pēcvārdu daudziem folkloras tekstu izdevumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī latviešu dzejas grāmatām.

---

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Skujenieka darbi izdoti daudzās valodās. Zviedru valodā dzejoļu krājums "Sēkla sniegā" (1991).

---

Literārā līdzdalība citos projektos

Mūziku ar Knuta Skujenieka dzeju komponējuši Dace Aperāne, Romualds Kalsons, Pēteris Plakidis, Uldis Stabulnieks, Imants Kalniņš, Pēteris Vasks, V. Pizāns, Georgs Pelēcis, Jēkabs Janševskis, Marīte Dombrovska, Indra Riše, Daumants Kalniņš izveidojis koncertprogrammu "Drošinājums" ar savām kompozīcijām (2021), izdevis arī CD.